Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 211/05)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Gigondas”

PDO-FR-A0143-AM03

Paziņojuma datums: 20.4.2023.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Redakcionālas ģeogrāfiskā apgabala un tā tiešā tuvumā esošā apgabala apraksta izmaiņas

Specifikācijas I nodaļas IV punkts “Ģeogrāfiskais apgabals un tiešā tuvumā esošais apgabals” ir papildināts, neizdarot citas izmaiņas, bet tikai atsaucoties uz oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, ar kuru valsts līmenī atzīst un nosaka pašvaldību sarakstu katrā no departamentiem. Šis redakcionālais grozījums ļauj identificēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2022. gada redakciju; klasifikatoru atjaunina Nacionālais statistikas un ekonomikas pētījumu institūts (INSEE), un tajā ir juridiski definēts ģeogrāfiskais apgabals.

Vienoto dokumentu ar šo atsauci papildina punktā “Ģeogrāfiskais apgabals”, kā arī punktā “Papildu nosacījumi: tiešās apkaimes apgabals”.

2.   Baltvīnu ražošanas apstākļi

Nosaukums ir paplašināts, to attiecinot arī uz baltvīniem, kuri iegūti no vīnogu šķirnēm, kas jau ir iekļautas sarkanvīnu un sārtvīnu ražošanas specifikācijā. Dažādos dokumentos par Gigondas vēsturi un arhīvos lasāms, ka turienes vīndari baltvīnus ir ražojuši vienmēr.

Ražotā vīna apraksts un ražošanas apstākļi ir iekļauti specifikācijā un vienotajā dokumentā.

Papildināti šādi specifikācijas punkti:

—

V punkts “Vīnogu šķirnes”. Ir precizēts baltvīnu ražošanai izvēlēto vīnogu šķirņu saraksts. Šķirnes “Clairette blanc B”, “Bourboulenc B”, “Clairette Rose Rs”, “Grenache blanc B”, “Grenache gris”, “Marsanne B”, “Piquepoul blanc B”, “Roussanne B” ir pievienotas vienotā dokumenta punktā “Vīna vīnogu šķirnes”. Šķirnes “Viognier B”, “Ugni blanc B” ir pievienotas vienotā dokumenta punktā “Papildu šķirnes”.

—	IX punkta 1. apakšpunkts “Vairāku vīnogu šķirņu maisījumi vīnos”. “Clairette blanc” vīnogu šķirnes daļa ir noteikta vismaz 70 % apmērā. Šis noteikums ir pievienots vienotā dokumenta punktā “Vīna vai vīnu apraksts”.

—	X punkts “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”. 2. apakšpunktā “Informācija par produktu kvalitāti” pievienots baltvīnu organoleptiskais apraksts. Šis apraksts ir pievienots arī vienotā dokumenta punktā “Vīna vai vīnu apraksts”.

—	VII punkts “Vīnogu novākšana, transportēšana un gatavināšana”. Noteikts 196 g/l liels minimālais cukuru saturs baltvīna ražošanai paredzētajās baltogu šķirnēs. Šis noteikums vienoto dokumentu neietekmē.

—	Specifikācijas VII punktā noteikta 12 tilpuma % liela baltvīnu minimālā dabīgā spirta tilpumkoncentrācija, un šis noteikums pievienots vienotā dokumenta punktā “Vīna vai vīnu apraksts”.

—	Baltvīnu gaistošā skābuma saturs nedrīkst pārsniegt 17,30 mekv. uz litru, un tas noteikts produkta specifikācijas I nodaļas IX punktā “Pārstrāde, gatavošana”. Šis kritērijs ir pievienots vienotā dokumenta punktā “Vīna vai vīnu apraksts”.

—	VIII punkts “Ražas iznākums”. Attiecībā uz baltvīniem ir noteikts, ka ražas iznākums nedrīkst pārsniegt 44 hl/ha. Šis noteikums ir pievienots vienotā dokumenta punktā “Maksimālais ražas iznākums”.

3.   Sarkanvīnu ražošanas nosacījumu grozījums

—

Apgriešanas noteikumi: Specifikācijas I nodaļas VI punkta 1. apakšpunkts “Vīndārzu veidošana” ir grozīts, lai papildinātu apgriešanas noteikumus un atļautu “Syrah” un “Viognier” šķirnes vīnkoku vainagu veidot vienkāršā Gijo [Guyot] vai divkāršā Gijo, vai asimetriskā Gijo formā. Šie noteikumi ir pievienoti vienotā dokumenta punktā “Vīndarības metodes”.

—

Galveno vīnogu šķirņu saraksts: Specifikācijas I nodaļas V punktā šķirne “Cinsaut” no papildu vīnogu šķirņu saraksta pārcelta uz galveno vīnogu šķirņu sarakstu. Ražotāji uzskata, ka šī šķirne ir noderīga, jo tā piešķir vīniem interesantu smalkumu un vieglumu, nemainot to organoleptisko profilu. Šīs izmaiņas ir atspoguļotas vienotā dokumenta punktā “Vīna vīnogu šķirnes”.

—

Vairāku vīnogu šķirņu maisījumu noteikumu izmaiņas: Specifikācijas I nodaļas IX punkta 1. apakšpunkts “Vairāku vīnogu šķirņu maisījumi” tiek grozīts, jo grupa vēlas palielināt citu vīnogu šķirņu īpatsvaru sarkanvīnos un sārtvīnos, samazinot “Grenache” šķirnes īpatsvaru līdz vismaz 50 %. “Clairette blanc” vīnogu šķirnes īpatsvars baltvīnos ir noteikts vismaz 70 % apmērā. Šie noteikumi tiek pievienoti vienotā dokumenta punktā “Vīnu apraksts”.

—	Sarkanvīnu maksimālā ābolskābes satura samazināšana no 0,4 uz 0,3 g/l. Šī vērtība ļauj vieglāk noteikt malolaktiskās fermentācijas beigas. Tā ir noteikta specifikācijas I nodaļas IX punktā “Pārstrāde, gatavošana” un ir grozīta vienotā dokumenta punktā “Sarkanvīnu apraksts”.

—

Kopšanas prasības atcelšana sārtvīniem un sarkanvīniem: Specifikācijas I nodaļas IX punkta 2. apakšpunkts “Noteikumi katram produktam” tiek grozīts, lai svītrotu kopšanas beigu datumu, kas sārtvīniem bija 1. janvāris nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, bet sarkanvīniem — 15. janvāris nākamajā gadā pēc ražas novākšanas. Grupa vēlas atcelt šo kopšanas pienākumu, kuram aizsargātā nosaukuma apgabala vīnu ražošanā nav pamata, un novērst tirgotāju diskriminēšanas iespēju. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

—

Patērētājam pārdodama produkta tirgū laišanas sākuma datuma pielāgošana: Specifikācijas I nodaļas IX punkta 5. apakšpunktā “Noteikumi par produktu apriti un patērētājiem pārdodama produkta laišanu tirgū” ir noteikts, ka sārtvīniem tirgū laišanas datums ir 15. janvāris nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, bet sarkanvīniem — 31. janvāris. Tā kā kopšanas pienākums ir atcelts, grupa vēlas patērētājam pārdodamu sārtvīnu tirgū laist jau no 15. decembra, bet saglabāt sarkanvīnu pašreizējo tirgū laišanas datumu. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4.   Paziņošanas pienākumi

Specifikācijas II nodaļas I punktu “Paziņošanas pienākumi” groza šādi:

—	fasēšanas paziņojumu saskaņo ar kontroles plānu, un to var nosūtīt tieši kontroles iestādei ne vēlāk kā 3 darbdienas pēc fasēšanas;

—	atkāpšanās paziņojums nav nepieciešams. To atceļ, jo dažādu ražošanas apstākļu dēļ vīnus nevar apzīmēt ar vispārīgāku nosaukumu “Côtes du Rhône”.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

Gigondas

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Nedzirkstošie sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnā ir 12,5 %.

Fasēšanas posmā: fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Sarkanvīnus un sārtvīnus galvenokārt ražo no vīnogu šķirnēm “Grenache N”, “Syrah N” un “Mourvèdre N”. “Grenache N” īpatsvars vīnos ir noteikts vismaz 50 % apmērā.

“Grenache N” šķirnes vīnogas nodrošina, ka vairāku vīnogu šķirņu maisījumu vīni ir tanīniem bagāti un ar noapaļotu garšu. “Syrah N” šķirnes vīnogas, kas pievienotas nelielā daudzumā un ievērojot vīna raksturu, paspilgtina vīna krāsu, izceļ tā aromāta intensitāti un uzlabo izturēšanas potenciālu. Ar “Mourvèdre N” šķirnes vīnogām, pateicoties to spēcīgajai antioksidējošajai iedarbībai, var lieliski papildināt “Grenache N” šķirnes vīnogas. Tās dažādo aromāta buķeti, piešķir vīnam pikantuma notis un padara to izcili piemērotu kopšanai koka mucās. Sārtvīns veido ļoti nelielu produkcijas daļu, taču tas ir sevišķi interesants tā īpaši piesātinātās garšas dēļ. Tas ir koši sārtā krāsā ar violetām nokrāsām. Aromātā izceļas mandeļu un savārītu ogu buķete. Nobaudot vīns ir reibinošs, tomēr garša ir līdzsvarota.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	14,5
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	14,28
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnā ir 12,5 %.

Fasēšanas posmā:

—	ābolskābes saturs fasēšanas posmā nepārsniedz 0,3 gramus uz litru;

—	kopējo polifenolu koncentrācijas rādītājs ir vismaz 45;

—	fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Sarkanvīnus un sārtvīnus galvenokārt ražo no vīnogu šķirnēm “Grenache N”, “Syrah N” un “Mourvèdre N”. “Grenache N” īpatsvars vīnos ir noteikts vismaz 50 % apmērā.

“Grenache N” šķirnes vīnogas nodrošina, ka vairāku vīnogu šķirņu maisījumu vīni ir tanīniem bagāti un ar noapaļotu garšu. “Syrah N” šķirnes vīnogas, kas pievienotas nelielā daudzumā un ievērojot vīna raksturu, paspilgtina vīna krāsu, izceļ tā aromāta intensitāti un uzlabo izturēšanas potenciālu. Ar “Mourvèdre N” šķirnes vīnogām, pateicoties to spēcīgajai antioksidējošajai iedarbībai, var lieliski papildināt “Grenache N” šķirnes vīnogas. Tās dažādo aromāta buķeti, piešķir vīnam pikantuma notis un padara to izcili piemērotu kopšanai koka mucās. Sarkanvīns ir ilgi uzglabājams, tas ir zaigojošā rubīnsarkanā līdz tumši granātsarkanā krāsā. Neizturētam sarkanvīnam raksturīgs spēcīgs, dāsns aromāts ar sarkano ogu un labi nogatavojušos melno ogu buķeti. Izturot tas iegūst savvaļas pameža un trifeļu nianses.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	14,5
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	17,30
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3.   Nedzirkstošie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Baltvīniem minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 12 %.

Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs šajos vīnos nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Baltvīnus iegūst no vīnogām vai vīniem, kuros vismaz 70 % ir “Clairette blanc” šķirnes vīnogas.

Baltvīni tiek ražoti trijos apgabala sektoros, kas izceļas ar savu mineralitāti un līdzsvaru, un šiem vīniem piemīt spoža, gaiša krāsa ar zaļiem atspulgiem. Izturēšanas gaitā tie var iegūt nedaudz dziļākas, zeltainas nokrāsas.

Baltogu šķirnes, galvenokārt “Clairette”, kuras audzētas augstākās vietās, nobriest lēni, atraisot garšas svaigumu. Mineralitāti nodrošina kaļķakmens substrāts. Šo divu elementu kombinācija vīniem piešķir gaisīguma dimensiju.

Uz koluviālajiem nogulumiem augošas baltogu šķirnes iegūst nedaudz blīvāku struktūru, turklāt vienlaikus izpaužas kaļķakmens klātbūtne, kurš Gigondas atrodams praktiski visur.

Miocēna smiltīs augošās baltogu šķirnēs, jo īpaši “Clairette”, izpaužas sāļums un aromāta sarežģītība.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	14,5
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	17,30
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Vīnkoku stādījumu veidošana

Audzēšanas prakse

—	Rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus.

—	Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,50 kvadrātmetriem platības. Šo platību aprēķina, rindstarpu atstatumu reizinot ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu.

—	Atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir no 0,80 līdz 1,25 metriem.

—	Vīnkokus apgriež īsi (vainagu veido kausveidā vai Ruajā [Royat] kordona formā), saglabājot ne vairāk par 6 augļzariem. Uz katra augļzara atstāj ne vairāk kā divus vīnstīgu pumpurus.

—

Ruajā [Royat] kordona izveides un atjaunošanas periods ir ierobežots līdz 2 gadiem. Šajā laikposmā ir atļauta apgriešana pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā ar ne vairāk kā 8 vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un vienu īsu augļzaru ar ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuriem vai pēc Gijo metodes divkāršā formā ar 2 sānzariem ar 5 vīnstīgu pumpuriem un 2 augļzariem ar 2 vīnstīgu pumpuriem uz katra.

—	“Syrah N” un “Viognier B” vīnogu šķirnes var apgriezt pēc Gijo metodes vienkāršā formā ar ne vairāk kā 8 vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un 1 vai 2 īsiem augļzariem ar ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuriem.

Apūdeņošana var tikt atļauta.

2.   Vīndarības metodes

Īpaša vīndarības prakse

—	Novāktās vīnogu ražas termiska apstrāde temperatūrā, kas pārsniedz 40 °C, ir aizliegta.

—	Koksnes gabalu izmantošana ir aizliegta.

—	Sārtvīnu gatavošanā aizliegts – atsevišķi vai kombinācijā ar citām sastāvdaļām preparātos – izmantot vīndarības ogles.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti Eiropas līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.	Sarkanvīni un sārtvīni 40 hektolitri no hektāra

2.	Baltvīni 44 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana tiek nodrošināta Vaucluse departamenta Gigondas pašvaldības teritorijā, kas noteikta administratīvi teritoriālo vienību 2022. gada oficiālajā klasifikatorā.

7.   Vīna vīnogu šķirnes

“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”

“Cinsaut N” – “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Marsanne B”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Piquepoul blanc B”

“Roussanne B”

“Syrah N” – “Shiraz”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Saikni veicinošo dabas un cilvēkfaktoru apraksts

Ronas ielejas [Vallée du Rhône] dienvidu vīndārzos, kuros iegūtie vīni atzīti par “Cru des Côtes du Rhône”, ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Gigondas” apzīmēto vīnu iegūšanai izmantojamo vīnogu audzēšanai atvēlētā teritorija ir viena no tām, kas apvij ievērojamo kaļķakmens kalnu masīvu Dentelles de Montmirail; tas ir iespaidīgs reljefa veidojums, ko īpaši gleznainu padarījusi erozijas ietekme. Ģeogrāfiskais apgabals ietver vienīgi Gigondas pašvaldības teritoriju Vaucluse departamentā. Vīnogulāji ir iestādīti no 160 līdz 400 metru augstumā virs jūras līmeņa, tādā vērsumā, kas vasarā pasargā tos no pārmērīgas saules gaismas. Izvietojums nogāzēs pasargā stādījumus no miglas un pavasara salnām un nodrošina regulāru ražu katru gadu. Apgabalā valda tipisks Provansas klimats – tam raksturīgs kontrasts starp karstajām Vidusjūras piekrastes vasarām un skarbo mistrāla vēju. Tāpat kā visā Vidusjūras reģionā, ekvinokcijas periodā apgabalā var būt spēcīgas lietusgāzes.

Divas tūkstošgades Gigondas ciematā Dentelles de Montmirail pakājē galvenais iztikas avots ir bijusi vīnkopība. Tiek uzskatīts, ka pirmās vīnkopības saimniecības izveidoja Romas otrā leģiona kareivji. XIX gadsimtā “Gigondas” vīnu ražošanas apjoms un reputācija turpināja augt. Pateicoties šai reputācijai, pamatojoties uz 1919. gada 6. maija likumu, vīniem kopš 1924. gada ir piešķirts cilmes vietas nosaukums “Gigondas”.

Sākotnēji (ar 1937. gada 19. novembra dekrētu) to iekļāva ģeogrāfiskajā apgabalā, kas apzīmēts ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Rhône”, un, pateicoties kvalitātei un vīnu raksturīgajām īpašībām, “Gigondas” produkcija ātri ieguva labu slavu. Tādēļ no 1951. gada pašvaldības nosaukumu saistīja ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Rhône”, bet ar 1971. gada 6. janvāra dekrētu tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Gigondas”, kas līdz ar to pieder pie “Crus des Côtes du Rhône” grupas.

2009. gadā vīndārzu platība bija 1 230 hektāru un vidējais ražošanas apjoms 32 500 hektolitru.

Vīni tiek dalīti 3 krāsās: sarkanvīni (99 % no produkcijas), sārtvīni un baltvīni. 80 % vīnu ražo individuālās vīndarītavas.

8.2.   Cēloniskā saikne

Gigondas agrākais nosaukums ir Jucunditas, kas latīņu valodā nozīmē “prieks un līksmība”; to pamatoti var uzskatīt par ļoti piemērotu vietu tādu vīnu ražošanai, kuriem ir spēcīga identitāte un izsenis atzīta kvalitāte.

Šīs teritorijas iedzīvotāji vēsturiski ir spējuši lietderīgi izmantot apgabala dabas iezīmes, kas izcili piemērotas vīnkopībai, un ir pratuši cienīt to izejvielu oriģinalitāti, kas iegūtas, apstrādājot šo zemi.

Vīndārzi veidoti šajā krāšņajā ainavā ar labvēlīgo mezoklimatu, kas tajā veidojas, starp akmeņozolu un olīvkoku audzēm, ūdenscaurlaidīgās augsnēs, kuras mazina eroziju no noteces ūdeņiem, nodrošinot, ka rūpīgi izraudzītie zemesgabali ātri nosusinās. Augsnes lielākoties ir ar māla cilmiezi, kas veido kontrolētu ūdensrežīmu un izteiktu akmeņainību, kura, no vienas puses, veicina nosusināšanos un, no otras puses, rada ļoti labvēlīgu termisku ietekmi vīnogu nogatavošanās laikā. Stādījumi atrodas nogāzēs no 160 līdz 400 metru augstumā virs jūras līmeņa, tāpēc līdz tiem nepaceļas Ronas upes migla, savukārt ziemeļu–ziemeļrietumu vērsums ļauj izvairīties gan no pārmērīgas saules gaismas, gan no pavasara salnām.

Tādējādi Gigondas pašvaldības teritorijā valdošais klimats ļauj pilnībā izmantot Provansas klimata sniegtās priekšrocības: gan saules gaismu, gan auksto un sauso vēju mistrālu, kas ierobežo kriptogāmisko slimību attīstību un veicina cukuru dabīgo koncentrāciju ogās; no tā nelabvēlīgās ietekmes teritoriju pasargā Dentelles de Montmirail kalnu grēda.

Šis faktoru kopums apvienojumā ar vīnkopju darbu un zinātību, kas īpaši izpaužas vīnogu šķirņu salikuma izvēlē un ražas kvalitātes nodrošināšanā ar obligātu šķirošanu, ir ļāvis divu tūkstošgažu garumā atzīt ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu “Gigondas” apzīmētos vīnus, attīstīt to reputāciju un it īpaši saglabāt to identitāti.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2022. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

Aubignan, Le Barroux, Beaumes-de-Venise, Beaumont-du-Ventoux, Bédarrides, Bollène, Buisson, Caderousse, Cairanne, Camaret-sur-Aigues, Caromb, Carpentras, Châteauneuf-du-Pape, Courthezon, Le Crestet, Entrechaux, Faucon, Jonquières, Lafare, Lagarde-Paréol, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Loriol-du-Comtat, Malaucène, Mazan, Mondragon, Mornas, Orange, Piolenc, Puymeras, Rasteau, Roaix, La Roque-Alric, Sablet, Sainte-Cécile-les-Vignes, Saint-Hippolyte-le-Graveyron, Saint-Léger-du-Ventoux, Saint-Marcellin-lès-Vaison, Saint-Romain-en-Viennois, Saint-Roman-de-Malegarde, Sarrians, Séguret, Sérignan-du-Comtat, Sorgues, Suzette, Travaillan, Uchaux, Vacqueyras, Vaison-la-Romaine, Vedène, Villedieu, Violès, Visan.

Papildu norādes marķējumā

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

a)	Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja: — tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta, — šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

b)

Tādu vīnu marķējumā, kurus apzīmē ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, var norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Cru des Côtes du Rhône” vai “Vignobles de la Vallée du Rhône”. Lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukuma “Vignobles de la Vallée du Rhône” izmantošanas nosacījumi ir noteikti līgumā, kas noslēgts starp dažādajām attiecīgajām aizsardzības un pārvaldības organizācijām.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-ba4e714e-f1f5-476d-9097-07279359da1a

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.