1)

Vai ar faktu aprakstā minēto vispārējās jurisdikcijas un administratīvo augstāko instanču tiesu judikatūru, un it īpaši ar Suprema Corte di Cassazione [Augstākās kasācijas tiesas] 2022. gada 3. maija Rīkojumu Nr. 13973/2022, ar ko goda tiesnesim ar darba attiecībām uz noteiktu laiku, kā miertiesnesei pamatlietā, tiek liegtas jebkādas tiesības saistībā ar darba ņēmēja statusu, pastāvot tādiem darba nosacījumiem, kas ir pielīdzināmi profesionāla tiesneša ar darba attiecībām uz nenoteiktu laiku darba nosacījumiem, tiek būtiski pārkāptas Savienības tiesības, liedzot efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgā valsts tiesā, ja un ciktāl Tiesa konstatētu, ka minētajā vispārējās jurisdikcijas pēdējās instances tiesas judikatūrā nav ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants (2), 2. un 4. klauzula UNICE, CEEP un EAK 1999. gada 18. martā noslēgtajā Pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK pielikumā (3), kā tos interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa spriedumos, 2020. gada 16. jūlijs, Governo della Repubblica italiana (Itālijas miertiesnešu statuss), C-658/18, [UX] EU:C:2020:572 [..], un, 2022. gada 7. aprīlis, [PG], C-236/20, EU:C:2022:263 [..], kā arī Hartas 47. panta pirmā un otrā daļa?

2)

Vai Hartas 31. panta 2. punkts, Direktīvas 2003/88/EK 7. pants, Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ieviests ar Direktīvu 1999/70/EK, 2. un 4. klauzula, kā Eiropas Savienības Tiesa tos interpretējusi spriedumos UX un PG, kā arī Hartas 47. panta pirmā un otrā daļa pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [decreto legislativo] [Likumdošanas dekrēta] Nr. 116/2017 29. panta 5. punkts, kas ieviests ar legge n. 234/2021 [Likuma Nr. 234/2021] 1. panta 629. punktu, ciktāl šajā valsts tiesību normā ir paredzēta automātiska ex lege atteikšanās no jebkuras prasības, kas izriet no Savienības tiesībām, un pamatlietā – atteikšanās no tiesībām uz apmaksātu atvaļinājumu, kas pienākas prasītājai miertiesnesei, gadījumā ja minētā prasītāja miertiesnese ir iesniegusi pieteikumu dalībai konkursa procedūrā par apstiprināšanu amatā līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai, tiekot nodarbinātai Tieslietu ministrijas pakļautībā un piemērojot administratīvā darbinieka ar tiesneša funkcijām atalgojuma nosacījumus, un ir sekmīgi izturējusi konkursa procedūru?

3)

Vai ar Eiropas Savienības Tiesas norādēm, kas sniegtas spriedumos UX un PG, ir saderīga izvēle, ko ir paredzējusi veikt šī iesniedzējtiesa – pēc tam, kad tikušas veiksmīgi veiktas visas saskaņā ar iepriekš minēto Tiesas judikatūru valsts tiesai uzticētās pārbaudes par prasītājas miertiesneses un līdzvērtīga vispārējās jurisdikcijas tiesneša, kas nodarbināts uz nenoteiktu laiku, darba nosacījumu salīdzināmību saistībā ar prasītājas tiesībām uz kompensāciju par neapmaksāto atvaļinājumu – piemērot kā parametru kompensācijas aprēķināšanai atalgojumu, kas paredzēts vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesim, kuram ir HH03 kvalifikācija, ievērojot goda tiesneša un profesionāla tiesneša, kas nodarbināts uz nenoteiktu laiku, darbā pieņemšanas procedūru dažādību un saglabājot tikai pēdējam minētajam (vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesim) tiesības uz darba samaksas pieaugumu un profesionālo izaugsmi augstāku kvalifikāciju iegūšanai un nevis tikai attiecībā uz izdienas stāža līmeņiem un darba samaksas pieauguma pakāpēm?

4)

Visbeidzot, vai Hartas 47. pants un nosacījumi par tiesu neatkarību, ko Tiesa norādīja sprieduma UX 45.-49. punktā, pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [Likumdošanas dekrēta] Nr. 116/2017 21. pants, kurā Consiglio superiore della magistratura [Augstākajai tieslietu padomei] ir paredzēta diskrecionāra vara piemērot šai iesniedzējtiesai tiesas pilnvaru atcelšanas līdzekli bez jebkādas disciplinārsodu smaguma pakāpes noteikšanas arī tad, ja šī valsts tiesa nolemj pamatlietā piemērot Tiesas judikatūru, tādējādi nonākot pretrunā ar attiecīgajā pamatlietā piemērojamo valsts tiesisko regulējumu un minēto vispārējās jurisdikcijas un administratīvo augstāko instanču tiesu judikatūru?