Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 154/12)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“ESPÁRRAGO DE NAVARRA”

ES Nr.: PGI-ES-0098-AM01 — 5.2.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida “Espárrago de Navarra” [AĢIN “Espárrago de Navarra” regulatīvā padome]

Avda. Serapio Huici, 22 , Edificio Peritos

31610 Villava (Navarra)

ESPAÑA

Tālr. +34 948013045

E-pasts: ajuanena@intiasa.es

Pieteikuma iesniedzēja grupa pārstāv produkta “Espárrago de Navarra” ražotāju kopējās intereses, un tās likumīgās intereses ir ar šo pieteikumu grozīt ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Espárrago de Navarra” apzīmētā produkta specifikāciju. Tā ir arī grupa, kas sākotnēji iesniedza pieteikumu par šā produkta aizsargāto statusu.

AĢIN “Espárrago de Navarra” regulatīvā padome ir publisko tiesību sabiedrība, ko veido produkta “Espárrago de Navarra” ražotāji. Padomes mērķis cita starpā ir palielināt produkta vērtību un uzlabot AĢIN shēmas darbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 45. pantu.

Regulatīvā padome ir oficiāli atzīta AĢIN “Espárrago de Navarra” pārvaldes struktūra saskaņā ar pirmo papildu noteikumu Likumā par starpreģionāliem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (2015. gada 12. maija Likums Nr. 6/2015), un viens no tās īpašajiem pienākumiem ir ierosināt grozījumus produkta specifikācijā.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits: nosaukums, piemērojamie valsts tiesību akti, kontroles struktūra

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienotais dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

5.B.   PRODUKTA APRAKSTS

5.B.1.   Iedaļas “Produkta apraksts” (B iedaļas) rindkopa:

“Balti, violeti vai zaļi šķirnes “Argenteuil”, “Ciprés”, “Dariana”, “Desto”, “Grolim”, “Juno”, “Steline” un “Thielim” sparģeļu (Asparagus officinalis L.) dzinumi jeb sulīgi asni, kas ir maigi, svaigi, veselīgi un tīri.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Balti vai violeti šķirnes “Argenteuil”, “Ciprés”, “Dariana”, “Desto”, “Fortems”, “Grolim”, “Hercolim”, “Juno”, “Magnus”, “Plasenesp”, “Steline” un “Thielim” sparģeļu (Asparagus officinalis L.) dzinumi jeb sulīgi asni, kas ir maigi, svaigi, veselīgi un tīri.”

Vārda “zaļi” svītrošanas pamatojums: produkta specifikācijas izstrādes laikā bija paredzēts, ka varēs sertificēt visus noteiktajā apgabalā audzētos sparģeļus, tāpēc tika iekļauti arī zaļie un violetie sparģeļi. Tomēr audzētāju mērķis ir ražot baltos sparģeļus, izmantojot produkta “Espárrago de Navarra” ražošanai raksturīgo aprušināšanas paņēmienu. Ja sparģeļiem ļauj parādīties virs augsnes, tie kļūst vispirms iesārti, tad violeti un beigās zaļi, un tiek uzskatīti par zemākas kvalitātes sparģeļiem. Nevienā no gadiem, kuros darbojas “Espárrago de Navarra” shēma, zaļi sparģeļi nav sertificēti, tāpēc šī norādītā krāsa ir svītrota, lai saglabātu augstu kvalitātes standartu.

Jaunu šķirņu pievienošanas pamatojums: kad AĢIN shēma sāka darboties, vietējās sparģeļu šķirnes nebija pieejamas, un tika audzētas vai nu Francijas šķirnes, kas pieder pie “Argenteuil” grupas, vai arī Nīderlandes šķirnes, kuras pieder pie “Grolim” grupas. Uzņēmumi, kas pārdod sparģeļu stādus (sakneņus), savos procesos ir selektīvi un meklē uzlabotas šķirnes, atsakoties no savu priekšteču produkcijas un tādējādi produkta “Espárrago de Navarra” ražotājiem apgrūtinot atļauto šķirņu stādu iegādi.

Ņemot vērā šīs problēmas, ar kurām saskaras lauksaimnieki, publiskā sektora uzņēmums “INTIA” (iepriekš “ITG”) jau vairākus gadus ir pētījis jaunās balto sparģeļu šķirnes, kas parādās tirgū, lai noteiktu AĢIN apgabalam piemērotākās balto sparģeļu šķirnes. Šo pētījumu rezultātā atļauto šķirņu saraksts jau tika grozīts 2004. gadā, un kopš tā laika izmēģinājumi ir turpinājušies.

Kopš 2010. gada tiek veikts izmēģinājums, kurā vairākas šķirnes, kas nodrošina produktam “Espárrago de Navarra” specifiskās īpašības, ir salīdzinātas ar dažām produkta specifikācijā uzskaitītajām šķirnēm. Šā izmēģinājuma sākotnējais posms tika pabeigts 2015. gadā ar ieteikumu sarakstu paplašināt, iekļaujot tajā iepriekš minētās šķirnes. Procesā tika ņemti vērā šādi mainīgie lielumi: agrīna raža (noderīga īpašība, ja produktu paredzēts pārdot svaigā veidā), vidējs ražīgums, dzinumu diametrs (jo ražotājiem vairāk maksā par lielākiem dzinumiem, ko patērētāji pieprasa vairāk) un produkta “Espárrago de Navarra” specifiskās kvalitātes īpašības (dzinumiem nav defektu, piem., atvērušos galotņu, tukšumu vai plaisu). 2015. gada ražas novākšanas laikā viens no Navarras pārstrādes uzņēmumiem uzkarsējot iekonservēja un iepakoja (burkā, skārda kārbā vai līdzīgā iepakojumā) minēto jauno šķirņu un par etalonu izmantotās atļautās šķirnes “Grolim” dzinumu paraugus. Kad konservētais produkts bija nostāvējies, tika veikti testi, kuros novērtēja:

—	šķiedru saturu, kas pēc dažādo īpašību pilnīgas pārbaudes tika atzīts par svarīgu mainīgo lielumu, jo viena no produkta “Espárrago de Navarra” īpašībām ir tāda, ka tas nav īpaši šķiedrains,

—	organoleptisko analīzi, lai noteiktu organoleptiskās atšķirības starp testējamajām un atļautajām šķirnēm (šajā gadījumā “Grolim”). Veiktajos garšas testos atšķirības netika konstatētas.

Pēc šiem pētījumiem tika secināts, ka produkta specifikācija būtu jāgroza, lai tajā iekļautu šķirnes, kas uzrādījušas labākos rezultātus, proti, “Hercolim”, “Magnus” un “Fortems”, kuras pieder pie Nīderlandes šķirņu grupas, un “Plasenesp”, kas pieder pie Francijas šķirņu grupas.

Tāpat kā sākotnējā produkta specifikācijā, šķirnes ir uzskaitītas alfabētiskā secībā.

5.B.2.   Iedaļas “Produkta apraksts” (B iedaļas) teksts:

“Līdz 20 % no audzētajiem sparģeļiem var būt neapstiprinātu šķirņu sparģeļi.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Līdz 20 % no katra ekonomikas dalībnieka audzētajiem sparģeļiem var būt neapstiprinātu šķirņu sparģeļi.”

Vārdu “katra ekonomikas dalībnieka” iekļaušanas pamatojums: vārdi “katra ekonomikas dalībnieka” ir pievienoti, lai skaidri norādītu, ka 20 % ierobežojums attiecas uz katru atsevišķo ekonomikas dalībnieku. Neapstiprinātas šķirnes, nepārsniedzot minēto procentuālo daļu, atļauts izmantot, lai varētu izmēģināt jaunas šķirnes, ko vēlāk iekļaut produkta specifikācijā. Pirms var pieprasīt jaunas šķirnes iekļaušanu, tā vispirms jātestē laukā, lai noteiktu, vai tā nodrošina produkta “Espárrago de Navarra” vajadzīgās īpašības.

5.B.3.   Iedaļas “Produkta apraksts” (B iedaļas) teksts:

“Apstiprināto šķirņu sparģeļi var būt paredzēti pārdošanai svaigi vai konservēti.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Apstiprināto šķirņu sparģeļus var laist tirgū kā svaigu, gatavošanai sagatavotu vai konservētu produktu.”

Šo izmaiņu pamatojums: šis grozījums definīciju padara skaidrāku. Produktu “Espárrago de Navarra” sertificē gan kā svaigu produktu, gan kā konservētu, termiski apstrādātu produktu (t. i., burkās, skārda kārbās vai līdzīgos traukos), tāpēc to var laist tirgū abos minētajos veidos. Pārdodot svaigus, termiski neapstrādātus sparģeļu dzinumus, tos piedāvā vai nu svaigus, vai svaigus un nomizotus (t. i., sagatavotus termiskai apstrādei). Otrajā gadījumā tos klasificē kā svaigu, gatavošanai sagatavotu produktu, un tie jāpārdod iepakojumā, kurā tie saglabājas svaigi.

Svaigu sparģeļu tirgū vērojama zināma stagnācija, un tiek uzskatīts, ka viens no iemesliem, kāpēc patērētāji tos nevēlas iegādāties, ir tāds, ka viņi svaigos sparģeļus neprot nomizot. Pēdējos gados tirgū ir parādījušies svaigi, gatavošanai sagatavoti produkti plastmasas traukos, vakuumiepakojumā vai modificētas atmosfēras iepakojumā, un šī sistēma ir diezgan labi darbojusies arī attiecībā uz sparģeļiem. Tāpēc ir interese sertificēto produktu piedāvāt arī šādā veidā.

5.B.4.   Iedaļas “Produkta apraksts” (B iedaļas) tekstā vārds “ekstra” ir aizstāts ar “Ekstra”:

““ekstra” kategorijas sparģeļiem jābūt augstākās kvalitātes, labi veidotiem un praktiski taisniem, ar cieši sakļautu galotni.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

““Ekstra” kategorijas sparģeļiem jābūt augstākās kvalitātes, labi veidotiem un praktiski taisniem, ar cieši sakļautu galotni.”

Šo izmaiņu pamatojums: šis ir pareizrakstības kļūdas labojums.

5.B.5.   Iedaļai “Produkta apraksts” (B iedaļai) ir pievienots šāds teksts:

“Lai sparģeļus pārdotu kā svaigu, gatavošanai sagatavotu produktu, tiem jābūt nomizotiem (mizošanas laikā radušos defektu pieļaujamais apmērs ir tikai 10 %) un iepakotiem tā, lai līdz to lietošanai uzturā saglabātos to izskats un svaigums. Šim produktam jāatbilst tādām pašām prasībām kā svaigiem sparģeļu dzinumiem, izņemot minimālo diametru — 9 mm, ko iegūst, nomizojot dzinumu, kura diametrs ir 12 mm.”

Šā papildinājuma pamatojums: šajā rindkopā ir noteiktas īpašības, kādām jāpiemīt nomizotiem, svaigiem, gatavošanai sagatavotiem sparģeļiem. Šāda produkta īpašības un kvalitāte ir tāda pati kā svaigiem sparģeļiem, tāpēc ir pievienota norāde par mizošanas laikā radušos defektu pieļaujamo apmēru. Produkta specifikācijā ir lietderīgi atspoguļot faktu — apstākli, kas jebkurā gadījumā jau bija ņemts vērā sertifikācijas sistēmā —, ka, tāpat kā konservētu sparģeļu gadījumā, nomizotu svaigu sparģeļu diametrs nedrīkstētu būt mazāks par diametru, ko iegūst, mizojot tievākos pieļaujamos dzinumus (ar 12 mm diametru), ņemot vērā to, ka nomizota dzinuma diametrs samazinās par vidēji 2 mm. Prasības attiecībā uz svaigu sparģeļu diametru nemainās.

5.B.6.   Iedaļas “Produkta apraksts” (B iedaļas) rindkopa:

“Konservētiem sparģeļiem jāpieder pie “ekstra” kategorijas vai I kategorijas un jābūt iepakotiem hermētiski noslēgtos traukos un termiski sterilizētiem. Konservētus sparģeļus drīkst pārdot kā mizotus vai nemizotus veselus sparģeļus vai sparģeļu gabaliņus.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Konservētiem sparģeļiem jāpieder pie “Ekstra” kategorijas vai I kategorijas un jābūt iepakotiem hermētiski noslēgtos traukos un termiski sterilizētiem. Konservētus sparģeļus drīkst pārdot kā mizotus vai nemizotus veselus sparģeļus, īsus sparģeļus vai sparģeļu galotnes.”

Šo izmaiņu pamatojums: sākotnējā produkta specifikācijā bija noteikts, ka konservētus sparģeļus var piedāvāt kā veselus sparģeļu dzinumus vai to gabaliņus. Noteikumi par konservētu sparģeļu noformēšanu ir atrodami Termiskā apstrādē konservētu svaigu produktu standartā (Ministru prezidenta biroja 1984. gada 21. novembra Rīkojumā, ar ko apstiprina termiskā apstrādē konservētu svaigu produktu kvalitātes standartus), kurā minētas vairākas šādas iespējas:

—	veseli sparģeļi: dzinumi, kuri sastāv no galotnes un stublāja un kuru garums ir vismaz 12 cm,

—	īsi sparģeļi: dzinumi, kuri sastāv no galotnes un stublāja un kuru garums 7 līdz 12 cm,

—	sparģeļu galotnes: gabaliņi, kuri sastāv no stublāja daļas un galotnes un kuru garums ir 2 līdz 7 cm,

—	sparģeļu gabaliņi: dzinumi, kas šķērsām sagriezti gabaliņos, kuru garums ir 2 līdz 7 cm, un kuru vidū vismaz 25 % apmērā no iepakojuma svara bez šķidruma ir gabaliņi ar galotni, ja vien marķējumā nav norādīts citādi,

—	sparģeļu stublāji: dzinumi bez galotnēm, kas šķērsām sagriezti gabaliņos, kuru garums ir 1,5 līdz 7 cm.

Lai gan tiesību aktos ir atļauti visi iepriekš minētie veidi, kā produktu “Espárrago de Navarra” sertificē tikai produkta vienības, kas iepakotas ar visu galotni, t. i., veselus sparģeļus, īsus sparģeļus un sparģeļu galotnes, jo tie ir augstākas kvalitātes produkti. Tāpēc produkta specifikācijā būtu skaidri jānorāda, ka tie ir vienīgie pieņemtie noformējuma veidi.

Arī šajā rindkopā vārds “ekstra” ir aizstāts ar “Ekstra”.

5.C.   ĢEOGRĀFISKAIS APGABALS

5.C.1.   Iedaļā “Ģeogrāfiskais apgabals” (produkta specifikācijas C iedaļā) ir svītrots šāds teikums:

“Sparģeļus audzē 6 523 hektāru platībā, no kuriem 4 759 hektāri atrodas Navarrā, 1 121 hektārs atrodas Larjohā un 643 hektāri atrodas Aragonā.”

Šā svītrojuma pamatojums: informācija ir svītrota, jo tā atspoguļo noteiktā ģeogrāfiskā apgabala teritoriju, kurā sparģeļi tika audzēti, kad tika izstrādāta sākotnējā produkta specifikācija. Tā kā to hektāru skaits, kuros audzē sparģeļus, katru gadu atšķiras, šai informācijai nevajadzētu būt iekļautai produkta specifikācijā.

Svītrojot šo tekstu, nerodas nekādas izmaiņas produkta specifikācijā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tiek tikai izņemta novecojusi informācija, kurai nevajadzētu būt iekļautai specifikācijā.

5.D.   IZCELSMES APLIECINĀJUMS

5.D.1.   Aizstāta visa produkta specifikācijas 5. iedaļa (“Izcelsmes apliecinājums”). Iedaļas jaunajā redakcijā obligātie reģistri (sparģeļu dobju reģistrs, svaiga produkta ražošanas uzņēmumu reģistrs un pārstrādes uzņēmumu reģistrs), produkta specifikācijas prasību izpildes pārbaudes, kas jāveic kontroles struktūrai, un sertifikācijas etiķešu (sertifikācijas apliecinājuma) nodrošināšana tagad ir aprakstīti tādā veidā, kas vairāk atbilst prasībām par sparģeļu kā produkta “Espárrago de Navarra” sertificēšanu.

Šā grozījuma pamatojums: izmaiņu mērķis ir tikai sniegt labāku un precīzāku skaidrojumu par to, kā tiek pierādīts, ka produkta izcelsme ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ka tas atbilst pārējām produkta specifikācijā noteiktajām prasībām.

Šīs produkta specifikācijas iedaļas iepriekšējā redakcija bija diezgan neskaidra un nesniedza skaidru priekšstatu par pārbaudēm un testiem, ko kontroles struktūra veic, lai nodrošinātu atbilstību produkta specifikācijai.

Ierosinātā jaunā redakcija nodrošina detalizētāku skaidrojumu par faktiskajām pārbaudēm un testiem, ko sertifikācijas procedūras ietvaros veic kontroles struktūra, kura atbilst standartam UNE-EN ISO/IEC 17065:2012 un kuru akreditējusi valsts akreditācijas struktūra.

Tagad tekstā ir arī sniegta sīkāka informācija par kontroles sistēmu, kuras pamatā ir sparģeļu dobju un pārstrādes uzņēmumu pārbaudes uz vietas, kā arī paraugu ņemšana un testēšana attiecīgā gada ražas pārstrādes laikā. Šo sistēmu papildina pašu ražotāju iekšējās kontroles sistēmas. Tagad tekstā ir norādīti arī reģistri, kuros ar AĢIN apzīmēto sparģeļu ražošanā iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem jābūt iekļautiem, lai varētu īstenot kontroles sistēmu.

5.E.   RAŽOŠANAS METODE

5.E.1.   No sākotnējās produkta specifikācijas iedaļas “Saikne” uz grozītās specifikācijas iedaļu “Ražošanas metode” (E iedaļu) ir pārcelts šāds teksts:

“1)   Audzēšanas prasības

Kultūrauga stādīšana

Kad augsne ir izpētīta, novērtējot tās piemērotību produkta audzēšanai un nosakot tās pamatvajadzības attiecībā uz mēslojumu, tajā stāda sparģeļus, izmantojot veģetatīvās pavairošanas materiālu, proti, sakneņus, kas iegūti dēstu dobēs. Tos novieto rindā uz zemes un pārklāj ar aptuveni 8 cm biezu irdenas augsnes kārtu.

Stādījumu biezība ir 10 000–12 000 augu uz hektāru, attālums starp augiem ir aptuveni 45 cm, un rindstarpu platums ir aptuveni 2–2,1 m.

Kultūrauga kopšana

Auga pilnīgai attīstībai palīdz uzberamās augsnes sagatavošana, kultūrauga kopšana un rūpēšanās par to, apūdeņošana, kā arī kombinēta mēslošanas līdzekļa un piemērotu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana.

Kultūrauga ražas novākšana

Sparģeļu ražu novāc ar rokām, pirms dzinumi parādījušies virs uzbērtās augsnes. Ražas novākšana sākas otrajā gadā pēc stādīšanas un ilgst 15 vai 20 dienas, bet no trešā gada ražu novāc visu sezonu no aprīļa līdz jūlija vidum.

Kad ražas novākšana beigusies, sparģeļus atstāj salapot, lai saknenī varētu uzkrāties barības vielas. Novembrī, kad lapas nodzeltējušas, tās nogriež un uzbērto augsni novāc.”

Šā teksta pārcelšanas pamatojums: iepriekšējā produkta specifikācijas redakcijā sparģeļu audzēšanas procesi bija aprakstīti tikai iedaļā par saikni. Tā kā minētos procesus veic, lai audzētu sparģeļus, ko paredzēts laist tirgū vai nu kā svaigu, vai konservētu produktu (abiem veidiem izmantojot AĢIN), pirmās izmaiņas bija šo procesu detalizēto aprakstu pārvietošana no iedaļas “Saikne” uz iedaļu “Ražošanas metode”.

Tāpēc turpmāk sniegtajā skaidrojumā attiecībā uz faktiskajām izmaiņām šajā informācijā par audzēšanas apstākļiem salīdzināšanai sniegts vecais teksts no iepriekšējās produkta specifikācijas redakcijas F iedaļas (“Saikne”) c) punkta (“Audzēšanas apstākļi”).

5.E.2.   E iedaļas (“Ražošanas metode”) apakšiedaļas “Audzēšanas apstākļi” rindkopa:

“Kad augsne ir izpētīta, novērtējot tās piemērotību produkta audzēšanai un nosakot tās pamatvajadzības attiecībā uz mēslojumu, tajā stāda sparģeļus, izmantojot veģetatīvās pavairošanas materiālu, proti, sakneņus [spāņu valodā izmantotais vārds sakneņu apzīmēšanai šajā redakcijā ir “garras”], kas iegūti dēstu dobēs. Tos novieto rindā uz zemes un pārklāj ar aptuveni 8 cm biezu irdenas augsnes kārtu.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Sparģeļus stāda izmantojot veģetatīvās pavairošanas materiālu, proti, sakneņus [spāņu valodā “zarpas”], kas iegūti dēstu dobēs. Tos novieto rindā uz zemes un pārklāj ar irdenas augsnes kārtu.”

Pamatojums vārda “garras” aizstāšanai ar vārdu “zarpas” spāņu valodā: vārds “garras” ir aizstāts ar “zarpas”, jo šis ir jēdziens, ko vietējie lauksaimnieki lieto, lai apzīmētu pavairošanai izmantoto augu materiālu, t. i., sparģeļu sakneņus.

Teksta pārskatīšanas pamatojums: tekstā ir aprakstīta kultūrauga stādīšana. Virs sakneņa uzbērtās augsnes kārtas biezums nav izšķirošs faktors produkta galakvalitātē, bet drīzāk ir atkarīgs no ekonomikas dalībnieka rīcībā esošās lauksaimniecības tehnikas.

5.E.3.   E iedaļas (“Ražošanas metode”) apakšiedaļas “Audzēšanas apstākļi” rindkopa:

“Stādījumu biezība ir 10 000–12 000 augu uz hektāru, attālums starp augiem ir aptuveni 45 cm, un rindstarpu platums ir aptuveni 2–2,1 m.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Sausā zemē izveidotās (neapūdeņotās) dobēs stādījumu biezība ir 7 000 līdz 12 000 augu uz hektāru, savukārt apūdeņotās dobēs un sausā zemē izveidotās dobēs, kas atrodas mitrākos apgabalos, biezība var būt lielāka, proti, līdz 22 000 augu uz hektāru, ja audzētāji pirmajos audzēšanas gados vēlas iegūt lielāku ražu.”

Šo izmaiņu pamatojums: stādījumu biezība ietekmē no zemesgabala iegūtās ražas apmēru, bet ne sparģeļu ražas kvalitāti. Ja audzētājs pirmajos gados izvēlas lielāku biezību, iegūtā raža ir nedaudz lielāka, bet tiek saīsināts sparģeļu dobes lietderīgās lietošanas laiks. Izmantojot mazāku biezību, ieguldījumu izmaksas un arī raža pirmajos gados ir mazāka, bet sparģeļu dobi parasti var izmantot ilgāk. Tāpēc ir labāk nodrošināt plašu biezības diapazonu, izvēli atstājot audzētāju ziņā.

Turklāt attālums starp rindām ir atkarīgs no audzētāja rīcībā esošās tehnikas un neietekmē iegūto sparģeļu kvalitāti. Attālums starp augiem ir atkarīgs no vēlamās biezības, kas, kā minēts iepriekš, neietekmē sparģeļu kvalitāti, bet ietekmē sparģeļu ražas apmēru un dobes lietošanas ilgumu.

5.E.4.   E iedaļas (“Ražošanas metode”) apakšiedaļas “Audzēšanas apstākļi” rindkopa:

“Auga pilnīgai attīstībai palīdz uzberamās augsnes sagatavošana, kultūrauga kopšana un rūpēšanās par to, apūdeņošana, kā arī kombinēta mēslošanas līdzekļa un piemērotu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Auga pilnīgai attīstībai palīdz uzberamās augsnes sagatavošana, kultūrauga kopšana un rūpēšanās par to, apūdeņošana, kā arī mēslošanas līdzekļa un piemērotu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana.”

Šo izmaiņu pamatojums: izmantotajiem audzēšanas paņēmieniem jābūt piemērotiem un atbilstīgiem spēkā esošajiem tiesību aktiem. Produkta specifikācijas izstrādes laikā ierasta prakse bija kombinēto mēslošanas līdzekļu izmantošana, bet mūsdienās pieejams plašs iespējamo mēslošanas līdzekļu klāsts, un daži no tiem, piemēram, organiskie mēslošanas līdzekļi, sparģeļiem ir vairāk piemēroti un videi draudzīgāki. Tāpēc labāk šo lēmumu atstāt audzētāju ziņā.

5.E.5.   E iedaļas (“Ražošanas metode”) apakšiedaļas “Audzēšanas apstākļi” rindkopa:

“Sparģeļu ražu novāc ar rokām, pirms dzinumi parādījušies virs uzbērtās augsnes. Ražas novākšana sākas otrajā gadā pēc stādīšanas un ilgst 15 vai 20 dienas, bet no trešā gada ražu novāc visu sezonu no aprīļa līdz jūlija vidum.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Sparģeļu ražu novāc ar rokām, pirms dzinumi parādījušies virs uzbērtās augsnes. Ražas novākšana sākas otrajā gadā pēc stādīšanas un ilgst 15 vai 20 dienas, bet no trešā gada ražu novāc visu sezonu.”

Šo izmaiņu pamatojums: norādītie kultūrauga ražas novākšanas mēneši bija jāsvītro, jo saistībā ar nedaudz agrīnāku šķirņu ieviešanu un melnu plastmasas pārklāju izmantošanu uz uzbērtās augsnes ražas novākšana dažos apgabalos sākas nedaudz agrāk un līdz ar to agrāk arī beidzas.

Ražas novākšana parasti sākas tad, kad no augsnes parādās pirmie sparģeļu dzinumi, kas savukārt atkarīgs no attiecīgā gada laikapstākļiem, un beidzas, kad sparģeļi vairs nav pietiekami kvalitatīvi, — parasti pirmajās ļoti karstajās vasaras dienās.

5.E.6.   E iedaļas (“Ražošanas metode”) apakšiedaļas “Audzēšanas apstākļi” rindkopa:

“Kad ražas novākšana beigusies, sparģeļus atstāj salapot, lai saknenī [spāņu valodā “garra”] varētu uzkrāties barības vielas. Novembrī lapas nogriež un uzbērto augsni novāc.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Kad ražas novākšana beigusies, sparģeļus atstāj salapot, lai saknenī [pārskatītajā tekstā spāņu valodā “zarpa”] varētu uzkrāties barības vielas. Kad lapas nodzeltējušas, tās nogriež. Pēc tam atkārtoti sagatavo uzberamo augsni.”

Šo izmaiņu pamatojums: jēdziens spāņu valodā “garra”, ko izmanto sparģeļu sakneņa apzīmēšanai, ir aizstāts ar “zarpa”, jo šis ir lauksaimnieku lietotais jēdziens.

Tekstā vairs nav norādīts, ka lapas jāgriež novembrī, jo šis posms ir atkarīgs no tā, vai augsnes apstākļi ir griešanai piemēroti un vai lapas jau ir nodzeltējušas. Parasti tas notiek novembrī, bet īpaši lietainos gados lapas novembrī vēl nav nodzeltējušas un augsne joprojām ir ļoti mitra un tādējādi nav piemērotā stāvoklī, tāpēc lapas jānogriež vēlāk.

5.E.7.   Iedaļai “Ražošanas metode” (E iedaļai) ir pievienots šāds teksts:

“2.   Konservēšana”

Šā papildinājuma pamatojums: saistībā ar to, ka audzēšanas apstākļu apraksts ir pārcelts uz iedaļu “Ražošanas metode”, šī iedaļa jāsadala apakšiedaļās, lai būtu skaidrāks, kas katrā no tām aprakstīts.

5.E.8.   Iedaļā “Ražošanas metode” (E iedaļā) ir svītrots šāds teksts:

“Apstiprināto šķirņu sparģeļiem jābūt audzētiem reģistrētos zemesgabalos. Dzinumi jānovāc ar rokām, ievērojot lielu rūpību, lai novērstu to salūšanu vai izžūšanu.”

Šā svītrojuma pamatojums: teksts ir svītrots, jo tas bija lieks un tajā atkārtojās jau iepriekš minētā informācija, proti, tekstā jau iepriekš ir noteikts, ka zemesgabaliem jābūt reģistrētiem, ka jāizmanto apstiprinātās šķirnes un ka raža jānovāc ar rokām.

5.E.9.   Iedaļā “Ražošanas metode” (E iedaļā) ir svītrots šāds teksts:

“Kultūraugs uz apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem jātransportē uzmanīgi, ievērojot padomes paredzētos noteikumus par attiecīgā gada ražu.”

Šā svītrojuma pamatojums: šis teikums bija iekļauts, lai ņemtu vērā noteikumus par ražu, ko “Espárrago de Navarra” regulatīvā padome publicēja katru gadu, bet ko tā, kopš izveidota sertifikācijas sistēma, vairs nepublicē, tāpēc šim teikumam nav nozīmes.

Baltie sparģeļi ļoti ātri izžūst. Ja produktu netransportēs uzmanīgi, tas pārstrādes uzņēmumiem netiks piegādāts labā stāvoklī un izejvielas šķirošanas posmā tiks izbrāķēts.

5.E.10.   Iedaļas “Ražošanas metode” (produkta specifikācijas E iedaļas) teksts (2. punktā “Konservēšana”):

“Plaucēšana jeb blanšēšana. Sparģeļus iegremdē karstā ūdenī vai tvaikā, kura temperatūra ir 87–95 °C, lai likvidētu gāzes, kavētu enzīmu aktivitāti, produktu attīrītu un samazinātu tajā esošo mikroorganismu skaitu.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Plaucēšana jeb blanšēšana. Sparģeļus iegremdē karstā ūdenī vai tvaikā, lai likvidētu gāzes, kavētu enzīmu aktivitāti, produktu attīrītu un samazinātu tajā esošo mikroorganismu skaitu.”

Šā grozījuma pamatojums: tekstā vairs nav minēta produkta plaucēšanas temperatūra, jo tā bija kļūda. Tā kā plaucēšanu var veikt, izmantojot tvaiku vai ūdeni, temperatūras ierobežošanai nav nozīmes.

5.E.11.   Iedaļas “Ražošanas metode” (produkta specifikācijas E iedaļas) teksts (2. punktā “Konservēšana”):

“Iepakošana. Produktu ievieto skārda kārbās vai stikla burkās. Kad tas ir nosvērts, iepakošanas procesa beigās pievieno konservējošu šķidrumu.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Iepakošana. Produktu ievieto traukos, kas piemēroti turpmākajam termiskās apstrādes procesam. Kad tas ir nosvērts, iepakošanas procesa beigās pievieno konservējošu šķidrumu.”

Šā grozījuma pamatojums: ir lietderīgi atļaut jebkura veida tādu trauku izmantošanu, kas var izturēt turpmāko termisko apstrādi, ko veic sparģeļu saglabāšanas nolūkā. Kad tika izstrādāta produkta specifikācija, tajā tika vispārīgi minētas skārda kārbas un stikla burkas, kas tolaik tika plaši izmantotas. Tirgū pastāvīgi parādās vieglāki materiāli, kas ļoti labi spēj izturēt termisko sterilizāciju, piemēram, alumīnijs.

5.E.12.   Iedaļas “Ražošanas metode” (produkta specifikācijas E iedaļas) teksts (2. punktā “Konservēšana”):

“Gaisa izsūknēšana. Šis ir būtisks posms, kurā tiek radīts vakuums, pirms trauka aizvēršanas no tā izsūknējot gaisu, šādi samazinot oksidācijas iespējamību un no tās izrietošo vitamīnu un barības vielu zudumu.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Gaisa izsūknēšana. Šis ir neobligāts posms, kurā tiek radīts vakuums, pirms trauka aizvēršanas no tā izsūknējot gaisu, šādi samazinot oksidācijas iespējamību un no tās izrietošo vitamīnu un barības vielu zudumu.”

Šā grozījuma pamatojums: lietderīgāk ir izsūknēšanu padarīt par neobligātu posmu.

Parastais vakuuma radīšanas veids ir karsta konservējošā šķidruma pievienošana traukā, kas piepildīts ar nomizotiem un plaucētiem sparģeļiem, un tā aizvēršana.

Lai gan tas ir ieteicamais process, uzņēmumos, kuros konservējošo šķidrumu pievieno un trauku aizver diezgan ilgu laiku pirms sterilizācijas, pārtikas nekaitīguma apsvērumu dēļ konservējošo šķidrumu ir labāk pievienot aukstu, pat ja tas nozīmē, ka vakuums neveidojas.

Turot produktu karstu, tajā varētu augt termofilie mikroorganismi, kas varētu izraisīt produkta bojāšanos. Tāpēc uzņēmumos, kuros sparģeļus iepako ilgu laiku pirms to sterilizēšanas, traukus ieteicams pildīt ar aukstu konservējošo šķidrumu.

5.E.13.   Iedaļas “Ražošanas metode” (produkta specifikācijas E iedaļas) teksts (2. punktā “Konservēšana”):

“Sterilizācija. Šajā procesā tiek pilnīgi iznīcināti visi konservētajā produktā esošie mikroorganismi. Kad trauki ir aizvērti, tos noteiktu laiku noteiktos temperatūras un spiediena apstākļos karsē, izmantojot tvaiku, karstu ūdeni, tvaika un ūdens maisījumu vai jebkuru citu atļautu karsēšanas sistēmu.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Sterilizācija. Šis ir process, kurā aizvērto sparģeļu trauku termiski apstrādā, lai tajā iznīcinātu vai inaktivētu visu veidu dzīvos mikroorganismus, kas var bojāt pārtikas produktu normālos glabāšanas apstākļos. Termiskajai apstrādei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu tirdzniecības prasībām atbilstošu sterilitāti.”

Šo izmaiņu pamatojums: jaunajā tekstā ir sniegts precīzāks termiskās sterilizācijas jēdziena apraksts, un tagad ir noteikts, ka šai termiskajai apstrādei jābūt pietiekamai, lai sasniegtu konkrētu rezultātu.

Reģistrētajos uzņēmumos veiktajās pārbaudēs termisko sterilizāciju uzskata par izšķirošu punktu, un viena no kontroles struktūras prasībām ir tāda, ka izmantotajai termiskajai apstrādei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu tirdzniecības prasībām atbilstošu sterilitāti. Ir svarīgi to skaidri norādīt produkta specifikācijā.

5.E.14.   Iedaļas “Ražošanas metode” (produkta specifikācijas E iedaļas) teksts (2. punktā “Konservēšana”):

“Atdzesēšana. Kad termiskā apstrāde ir pabeigta, skārda kārbas pēc iespējas ātrāk atdzesē, lai novērstu produkta pārkaršanu.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Atdzesēšana. Kad termiskā apstrāde ir pabeigta, traukus pēc iespējas ātrāk atdzesē, lai novērstu produkta pārkaršanu.”

Šā grozījuma pamatojums: jēdziens “skārda kārbas” ir aizstāts ar jēdzienu “trauki”, lai skaidri norādītu, ka šī prasība attiecas uz visiem sterilizēšanas procesā izmantotajiem traukiem.

5.E.15.   Iedaļai “Ražošanas metode” (E iedaļai) ir pievienots šāds teksts:

“3.   Svaigā veidā pārdots produkts

Sagatavošanas posmi, t. i., kultūrauga piegāde un mazgāšana, ko veic svaiga produkta ražošanas uzņēmumos, ir ļoti līdzīgi posmiem, ko veic sparģeļiem, kurus paredzēts konservēt. Nākamais solis, kas jāveic tikai svaiga sagriezta produkta sagatavošanā, ir mizošana. Pēc tam sparģeļus sašķiro un iepako, nodrošinot, ka katra iepakojuma saturs atbilst šai produkta specifikācijai.

Kad sparģeļi, ko paredzēts pārdot kā svaigu sagrieztu produktu, ir nomizoti, tie jāiepako un jāglabā tādos apstākļos, kuros tie saglabājas svaigi līdz to lietošanai uzturā.”

Šā papildinājuma pamatojums: šo rindkopu ir lietderīgi iekļaut, lai sniegtu priekšstatu par to, kā sparģeļus apstrādā svaigu produktu ražošanas uzņēmumos. Lai gan iedaļā “Produkta apraksts” ir detalizēti aprakstītas svaigā produkta īpašības, iepriekšējā produkta specifikācijas redakcijā nebija norādīts process, ko veic attiecībā uz svaigā veidā pārdotajiem sparģeļiem.

Tekstā tagad ir norādīts, ka svaigiem, gatavošanai sagatavotiem sparģeļiem jābūt iepakotiem un līdz lietošanai uzturā uzglabātiem tā, lai tie būtu labā stāvoklī. Lai gan svaigs, gatavošanai sagatavots produkts pašlaik tiek pārdots termiski noslēgtās modificētas atmosfēras paplātēs vai vakuumiepakojumā, tekstā šīs metodes nav noteiktas par obligātām, jo šādu iepakojumu var lietot daudzējādi un tas pastāvīgi attīstās, tirgū parādoties daudzu veidu plēves iepakojumam, kas varētu būt piemērots sparģeļiem.

5.E.16.   Iedaļā “Ražošanas metode” (E iedaļā) ir svītrots šāds teksts:

“Regulatīvā padome uzrauga šādas darbības un piešķir tām kvalitātes vērtējumu: galaprodukta piegāde, apstrāde vai pārstrāde, iepakošana un sertificēšana.”

Šā svītrojuma pamatojums: rindkopa ir svītrota, jo jau no iedaļas “Izcelsmes apliecinājums” ir skaidrs, ka kontroles sistēma aptver visu ražošanas procesu.

Saskaņā ar pašreizējo sertifikācijas modeli regulatīvā padome nepiešķir kvalitātes vērtējumu katram iepakojumam (produkta klasifikācija), proti, par to atbild ražotājs. Kontroles struktūrai ir jāapliecina atbilstība produkta specifikācijai.

5.F.   SAIKNE

5.F.1.   Kā paskaidrots iepriekš, detalizēts audzēšanas procesa apraksts ir pārcelts no produkta specifikācijas iedaļas “Saikne” uz iedaļu “Ražošanas metode”, lai tekstu labāk saskaņotu ar noteikumiem par produktu specifikācijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 7. panta 1. punktā.

Līdz ar to iedaļas “ Saikne” apakšiedaļa:

“c)   Audzēšanas apstākļi

Kultūrauga stādīšana

Kad augsne ir izpētīta, novērtējot tās piemērotību produkta audzēšanai un nosakot tās pamatvajadzības attiecībā uz mēslojumu, tajā stāda sparģeļus, izmantojot veģetatīvās pavairošanas materiālu, proti, sakneņus, kas iegūti dēstu dobēs. Tos novieto rindā uz zemes un pārklāj ar aptuveni 8 cm biezu irdenas augsnes kārtu.

Stādījumu biezība ir 10 000–12 000 augu uz hektāru, attālums starp augiem ir aptuveni 45 cm, un rindstarpu platums ir aptuveni 2–2,1 m.

Kultūrauga kopšana

Auga pilnīgai attīstībai palīdz uzberamās augsnes sagatavošana, kultūrauga kopšana un rūpēšanās par to, apūdeņošana, kā arī kombinēta mēslošanas līdzekļa un piemērotu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana.

Kultūrauga ražas novākšana

Sparģeļu ražu novāc ar rokām, pirms dzinumi parādījušies virs uzbērtās augsnes. Ražas novākšana sākas otrajā gadā pēc stādīšanas un ilgst 15 vai 20 dienas, bet no trešā gada ražu novāc visu sezonu no aprīļa līdz jūlija vidum.

Kad ražas novākšana beigusies, sparģeļus atstāj salapot, lai saknenī varētu uzkrāties barības vielas. Novembrī lapas nogriež un uzbērto augsni novāc.”

ir aizstāta ar šādu:

“c)   Cilvēkfaktori

Vēl viens faktors, kas ietekmē produkta specifiku un kvalitāti, ir E iedaļā aprakstītie audzēšanas apstākļi.

Pateicoties vietējo audzētāju zināšanām un tradīcijai, kas veidojusies vairāku paaudžu garumā, kultūraugu stāda, kopj un novāc ļoti rūpīgi un katram no šiem posmiem labākajā laikā. Galaprodukta kvalitāti ietekmē sparģeļu novākšana ar rokām tieši no auga īstajā brīdī, pirms dzinums parādījies virs uzbērtās augsnes.

Tas, ka 1969. gadā Navarrā notika pirmā reģionālā sparģeļiem veltītā konference, kuras mērķis bija apspriest dažādus tehniskos un agronomiskos jautājumus, kas ietekmē sparģeļu audzēšanu, ir tikai viens piemērs tam, cik svarīga ir produkta “Espárrago de Navarra” audzēšana.”

Šā grozījuma pamatojums: šīs ir tikai redakcionālas izmaiņas, kas neietekmē faktisko saikni starp produkta īpašībām un tā ģeogrāfisko vidi. Informācija par vēsturisko saikni un saikni ar dabu faktiski nav mainījusies, bet ar audzēšanas posmu saistīto cilvēkfaktoru apraksts ir pārskatīts, lai to padarītu piemērotāku šai produkta specifikācijas iedaļai, detalizētus skaidrojumus par audzēšanas darbībām atstājot iedaļā “Ražošanas metode”.

Šā grozījuma pamatā ir teksta labāka saskaņošana ar aprakstiem dažādajās produkta specifikācijas iedaļās, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 7. panta 1. punktā.

Informācija ir papildināta, minot pirmo reģionālo sparģeļiem veltīto konferenci. Norādījumi, kuros detalizēti izklāstītas produkta “Espárrago de Navarra” audzēšanas prasības, ir atrodami galvenokārt vietēji publicētos dokumentos, kas datēti ar 1900. gadu. Ņemot vērā interesi par produkta audzēšanu un šajā saistībā radušos jautājumus, 1969. gadā tika organizēta konference, kurā dalībnieki vairāku dienu garumā apsprieda audzēšanas īpatnības, problēmas un iespējamos risinājumus.

5.F.2.   Pārskatīts un pilnveidots iedaļas “Saikne” (produkta specifikācijas F iedaļas) a) punkts “Reputācija”. Rindkopa:

“Sparģeļus tradicionāli audzē apgabalos, kas atrodas Ebro upes krastos. Sākumā tos audzēja mazās ģimeņu saimniecībās, izmantojot specifiskus audzēšanas paņēmienus, kas nodoti no paaudzes paaudzē un laika gaitā pilnveidoti.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Produkta “Espárrago de Navarra” kvalitāte un pašreizējā reputācija, kas bija par pamatu tā nosaukuma kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanai, ir audzētāju darba rezultāts, kas izriet no sparģeļu audzēšanas tradīcijām apgabalos, kuri atrodas Ebro upes krastos. Sākumā tos audzēja mazās ģimeņu saimniecībās, izmantojot specifiskus audzēšanas paņēmienus, kas nodoti no paaudzes paaudzē un laika gaitā pilnveidoti.”

Šā grozījuma pamatojums: šī rindkopa ir pārskatīta, lai uzsvērtu to, ka produkta “Espárrago de Navarra” reputācija bija svarīgs faktors tā nosaukuma kā AĢIN reģistrēšanā. “Espárrago de Navarra” ir viens no Spānijas patērētāju visplašāk atzītajiem aizsargātajiem nosaukumiem.

5.F.3.   Pārskatīts iedaļas “Saikne” (produkta specifikācijas F iedaļas) a) punkts “Reputācija”. Rindkopa:

“Produkts ir minēts 373. un 374. lappusē 1893. gada kulinārijas antoloģijā “El Practicón”, kas tolaik bija īsts traktāts par ēdienu gatavošanu pasaulē.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Produkts “Espárrago de Navarra” ir minēts “El Practicón” — kulinārijas antoloģijā, ko 1893. gadā sarakstīja Ángel Muro un kas tolaik bija īsts traktāts par ēdienu gatavošanu pasaulē. Iedaļā par sparģeļiem tajā kā augstākās kvalitātes produkti minēti Navarras produkti.”

Šā grozījuma pamatojums: svītroti to norādīto lappušu numuri, kurās var atrast minēto atsauci, jo grāmatu lappuses atšķiras atkarībā no izdevuma, tāpēc šī atsauce ne vienmēr bija pareiza. Tekstā tagad ir norādīts arī autors un citēta faktiskā rindiņa, kurā minēts produkts.

5.F.4.   Pārskatīts iedaļas “Saikne” (produkta specifikācijas F iedaļas) a) punkts “Reputācija”. Rindkopa:

“Īpašajam nosaukumam “Espárrago de Navarra” ar Navarras valdības Lauksaimniecības un lauku lietu ministrijas 1986. gada 14. februāra Reģionālo dekrētu Nr. 52/86 tika piešķirts pagaidu apstiprinājums.”

ir grozīta un izteikta šādā redakcijā:

“Lai aizsargātu produkta “Espárrago de Navarra” jau iegūto reputāciju, 1986. gadā īpašajam nosaukumam “Espárrago de Navarra” ar Navarras valdības Lauksaimniecības un lauku lietu ministrijas 1986. gada 6. oktobra Reģionālo dekrētu Nr. 52/86 tika piešķirts pagaidu apstiprinājums.”

Šā grozījuma pamatojums: tagad ir norādīts gads, kurā pirmo reizi publicēti noteikumi par “Espárrago de Navarra”; tas darīts, lai uzsvērtu, ka jau 1986. gadā “Espárrago de Navarra” tika uzskatīts par produktu, kuram ir pietiekami augsta reputācija, lai reģionālā līmenī to varētu atzīt par produktu ar “īpašu nosaukumu”. 20. gs. 70. gados produkta “Espárrago de Navarra” pārdošanas apjoms sāka mazināties, jo sparģeļus sāka importēt no citām valstīm, kurās ražošana bija lētāka. Tas samazināja cenu, ko saņēma audzētāji, un rezultātā saruka kultūrauga audzēšanai izmantotās zemes platība. Ņemot vērā šo situāciju, ražotāji izveidoja kvalitātes shēmu, lai mēģinātu aizsargāt savus sparģeļus un atšķirtu tos no citiem produktiem, un šis process noslēdzās ar to, ka valsts līmenī tika publicēti noteikumi.

5.F.5.   Iedaļas “Saikne” (produkta specifikācijas F iedaļas) a) punkta “Reputācija” beigās ir pievienotas šādas divas rindkopas:

“Tradicionālā audzēšanas metode un turpmākā apstrāde vai pārstrāde shēmā iekļautajos uzņēmumos gadu gaitā ir ieguvusi labu reputāciju, padarot šo zīmolu par vienu no visplašāk atzītajiem zīmoliem Spānijā.

Patērētāji produktu “Espárrago de Navarra” uztver kā izcilas kvalitātes produktu. 1997. gada tirgus pētījumā, kuru veica konsultāciju uzņēmums “ACNielsen” un kurā piedalījās 546 Spānijas patērētāji ārpus produkta “Espárrago de Navarra” ražošanas ģeogrāfiskā apgabala, 42 % dalībnieku zināja par “Espárrago de Navarra” un īpaši atzinīgi vērtēja tā vispārējo kvalitāti un organoleptiskās īpašības.”

Šā grozījuma pamatojums: šīs rindkopas ir pievienotas, lai vēl vairāk ilustrētu produkta “Espárrago de Navarra” reputāciju. Kopš regulatīvās padomes izveides 1986. gadā ir īstenotas dažādas produkta popularizēšanas kampaņas. Iepriekš minētais tirgus pētījums tika veikts, lai noteiktu, cik efektīva bija viena no šīm kampaņām. Patērētāju informētība par zīmolu “Espárrago de Navarra” bija augsta — 42 % respondentu, kas zināja nosaukumu no cita reģiona (ņemot vērā to, ka pētījums netika veikts ar AĢIN apzīmētā produkta ražošanas apgabalā), ir ļoti nozīmīgs rezultāts. Pēc patērētāju domām šis produkts ir balti sparģeļi ar savdabīgu aromātu.

5.H.   MARĶĒJUMS

5.H.1.   Iedaļā “Marķējums” (produkta specifikācijas E iedaļā) teksts:

“Katra reģistrētā uzņēmuma rīcībā jābūt regulatīvās padomes apstiprinātām etiķetēm, ko paredzēts izmantot produkta tirdzniecībā.

Minētajās etiķetēs jābūt vārdiem “Denominación Específica [īpašais nosaukums] “Espárrago de Navarra”.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Produkta “Espárrago de Navarra” tirdzniecībā izmantotās etiķetes jāiesniedz regulatīvajai padomei informēšanas nolūkā.

Minētajās etiķetēs jābūt vārdiem “Indicación Geográfica Protegida [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] “Espárrago de Navarra”.”

Šā grozījuma pamatojums: ar šo grozījumu, pirmkārt, atceļ prasību par to, ka regulatīvajai padomei jāapstiprina etiķetes. Etiķetes, ko paredzēts izmantot produkta tirdzniecībā, tagad padomei jāiesniedz tikai informēšanas nolūkā. Šā grozījuma iemesls ir tāds, ka saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, proti, 17. panta h) punkta 4) apakšpunktu Likumā par starpreģionāliem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (2015. gada 12. maija Likums Nr. 6/2015) un 13. pantu karaļa 2017. gada 17. marta Dekrētā Nr. 267/2017, ar ko īsteno Likumu par starpreģionāliem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (2015. gada 12. maija Likums Nr. 6/2015), un Likumu par pārtikas produktu etiķetēm (2013. gada 2. augusta Likums Nr. 12/2013), etiķešu apstiprināšana regulatīvās padomes pienākumos neietilpst. Tā var noteikt minimālās prasības, kurām jāatbilst etiķetēm, un pārskatīt ekonomikas dalībnieku iesniegtās etiķetes, lai nodrošinātu, ka tās atbilst minētajām minimālajām prasībām un ka, ar AĢIN apzīmētajiem un ar AĢIN neapzīmētajiem sparģeļiem izmantojot vienu un to pašu zīmolu vai noformējumu, patērētājiem tiek sniegta pietiekama informācija, lai viņi varētu abus produktus viegli atšķirt pēc klasifikācijas un izcelsmes un izvairīties no pārpratumiem. Ja regulatīvajai padomei pēc pārskatīšanas ir šaubas par ekonomikas dalībnieka marķējumu, tai par to jāziņo kompetentajai iestādei, kas pēc tam šajā jautājumā paudīs savu nostāju.

Otrkārt, novecojušais apzīmējums “Denominación Específica” [“īpašais nosaukums”] ir aizstāts ar apzīmējumu “Indicación Geográfica Protegida” [“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”], t. i., apzīmējumu, kas attiecas uz kvalitātes shēmu, saskaņā ar kuru šis produkts tagad ir reģistrēts. “Īpašais nosaukums” bija apzīmējums, ko izmantoja produktiem, kuri nav vīna produkti, saskaņā ar Statūtu par vīnogulājiem, vīnu un alkoholu (1970. gada 2. decembra Likums Nr. 25/1970), kas kopš tā laika ir atcelts. Šo apzīmējumu vairs nereglamentē un neizmanto, tāpēc tas bija jāsvītro.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir mainīti arī logotipa un AĢIN sertifikācijas etiķešu parauga attēli, kas ilustrē šo produkta specifikācijas iedaļu, vārdus “ Denominación Específica” tajos aizstājot ar vārdiem “Indicación Geográfica Protegida”.

5.   CITI

5.A.   PRODUKTA NOSAUKUMS

5.A.1.   Produkta specifikācijas A iedaļā (“Produkta nosaukums”) ir svītrots apzīmējums “Denominación Específica” jeb “īpašais nosaukums”, jo tas bija iekļauts kļūdas pēc un aizsargātais nosaukums ir tikai “Espárrago de Navarra” (sākotnēji tas bija “Īpašais nosaukums “Espárrago de Navarra””). “Īpašais nosaukums” attiecās uz kvalitātes shēmu, kas bija spēkā, pirms nosaukums tika reģistrēts kā aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde saskaņā ar ES shēmu.

5.G.   KONTROLES STRUKTŪRA

5.G.1.   Produkta specifikācijā vairs nav iekļauts punkts, kurā aprakstīta regulatīvā padome, t. i., AĢIN pārvaldes struktūra. Tā vietā tagad ir punkts, kurā aprakstīta kontroles struktūra “INTIA”.

Šā grozījuma pamatojums: produkta specifikācijas iepriekšējās redakcijas iedaļā par kontroles sistēmu bija ietverta informācija, kas šajā kontekstā nav būtiska, proti, aprakstīta AĢIN pārvaldības struktūra, tās pilnvaras un pienākumi, kā noteikts valsts tiesību aktos. Minētā informācija ir svītrota un aizstāta ar informāciju par kontroles struktūru, kura pārbauda atbilstību produkta specifikācijai saskaņā ar 37. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

5.I.   PIEMĒROJAMIE VALSTS TIESĪBU AKTI

5.I.1.   Produkta specifikācijas I iedaļas saraksts (“Piemērojamie valsts tiesību akti”):

—	“— Statūts par vīnogulājiem, vīnu un alkoholu (1970. gada 2. decembra Likums Nr. 25/1970),

—	1972. gada 23. marta Dekrēts Nr. 835/1972, ar ko apstiprina Likuma Nr. 25/1970 īstenošanas noteikumus,

—	1986. gada 14. februāra Reģionālais dekrēts Nr. 52/1986, ar ko īpašajam nosaukumam “Espárrago de Navarra” piešķir pagaidu apstiprinājumu,

—	Navarras valdības Lauksaimniecības un lauku lietu reģionālās ministrijas 1986. gada 6. oktobra Rīkojums, ar ko apstiprina Noteikumus par īpašo nosaukumu “Espárrago de Navarra” un tā regulatīvo padomi,

—	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 1987. gada 3. marta Rīkojums, ar ko ratificē Noteikumus par īpašo nosaukumu “Espárrago de Navarra” un tā regulatīvo padomi,

—	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 1993. gada 13. jūlija Rīkojums, ar ko ratificē Noteikumus par īpašo nosaukumu “Espárrago de Navarra” un tā regulatīvo padomi.”

ir aizstāts ar šādu:

—	“Ministru prezidenta biroja 1984. gada 21. novembra Rīkojums, ar ko apstiprina termiskā apstrādē konservētu svaigu produktu kvalitātes standartus.”

Šā grozījuma pamatojums: visi iepriekšējā sarakstā minētie tiesību akti ir atcelti.

Lai arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām šāda iedaļa par piemērojamajiem valsts tiesību aktiem produktu specifikācijās vairs nav jāiekļauj, tā ir atstāta, lai saglabātu atsauci uz Ministru prezidenta biroja 1984. gada 21. novembra Rīkojumu, ar ko apstiprina termiskā apstrādē konservētu svaigu produktu kvalitātes standartus, jo tas ir tiesību akts, kas piemērojams konservētam produktam “Espárrago de Navarra”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“ESPÁRRAGO DE NAVARRA”

ES Nr.: PGI-ES-0098-AM01 — 5.2.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts “Espárrago de Navarra” ir tādu sparģeļu dzinumi, kas pieder pie AĢIN shēmā apstiprinātajām šķirnēm un ko audzē reģistrētās sparģeļu dobēs.

Tie ir balti vai violeti šķirnes “Argenteuil”, “Ciprés”, “Dariana”, “Desto”, “Fortems”, “Grolim”, “Hercolim”, “Juno”, “Magnus”, “Plasenesp”, “Steline” un “Thielim” sparģeļu (Asparagus officinalis L.) dzinumi jeb sulīgi asni, kas ir maigi, svaigi, veselīgi un tīri.

Līdz 20 % no katra ekonomikas dalībnieka audzētajiem sparģeļiem var būt neapstiprinātu šķirņu sparģeļi.

Sparģeļu dzinumus piedāvā kā svaigu vai svaigu un gatavošanai sagatavotu, vai konservētu produktu. Attiecībā uz tiem jāievēro vispārējos tiesību aktos paredzētās garuma, diametra un kategorijas prasības un papildu prasības par to, ka svaigu sparģeļu minimālais diametrs ir 12 mm, bet konservētu un svaigu, gatavošanai sagatavotu sparģeļu minimālais diametrs ir 9 mm.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Produkta “Espárrago de Navarra” izejviela ir Asparagus officinalis L. sugas sparģeļu dzinumi, kas audzēti tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Sparģeļiem, ko paredzēts pārdot svaigā veidā, jāsastāv no veseliem dzinumiem, kas izskatās svaigi un svaigi smaržo, ir veseli, neskarti, bez kukaiņu vai grauzēju radītiem bojājumiem, tīri un pēc mazgāšanas labi nožāvēti.

Svaigiem, gatavošanai sagatavotiem sparģeļiem jābūt nomizotiem un iepakotiem tā, lai tie saglabātos svaigi.

Konservētiem sparģeļiem jāpieder pie “Ekstra” kategorijas vai I kategorijas un jābūt iepakotiem hermētiski noslēgtos traukos un termiski sterilizētiem. Konservētus sparģeļus drīkst pārdot kā mizotus vai nemizotus veselus sparģeļus, īsus sparģeļus vai sparģeļu galotnes.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visām audzēšanas un apstrādes vai pārstrādes darbībām jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Sparģeļu dzinumus paredzēts pārdot kā svaigu vai svaigu, gatavošanai sagatavotu, vai konservētu produktu.

Katra tirgū laistā iepakojuma saturam vienmēr jābūt viendabīgam un jāsastāv tikai no sparģeļiem, kas iegūti ražošanas apgabalā no apstiprinātajām šķirnēm un atbilst kvalitātes un izmēra prasībām, kuras piemērojamas konkrētai tirdzniecības kategorijai.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Produkta tirdzniecībā izmantotajā etiķetē jābūt iekļautiem vārdiem “Espárrago de Navarra” un šādam AĢIN oficiālajam logotipam:

Uz katra iepakojuma jābūt arī sertifikācijas etiķetei ar unikālu sērijas numuru, kura reģistrētajā uzņēmumā piestiprināta tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti. Sertifikācijas etiķetes nodrošina un pārbauda regulatīvā padome (ACVN pārvaldes struktūra), un piekļuvi tām bez diskriminācijas nodrošina visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri tās pieprasa un pilda produkta specifikācijas prasības. Sertifikācijas etiķetes piemērs:

Marķējumā jānorāda izmantotais noformējuma veids (svaigs; svaigs un gatavošanai sagatavots; konservēts).

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ražošanas apgabalu veido 263 pašvaldību teritorija, kas atrodas Ebro ielejas centrālajā daļā Navarras reģionā (dienvidu daļā) vai blakus esošajos Aragonas un Larjohas reģionos.

Apstrādes un pārstrādes apgabals ir tāds pats kā ražošanas apgabals.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saiknes starp ģeogrāfisko apgabalu un produktu “Espárrago de Navarra” pamatā ir produkta kvalitāte un reputācija, ko veidojušas ģeogrāfiskā apgabala īpašības un produkta audzēšanas veids.

5.1.   Produkta specifika

Saistībā ar klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, kas valda apgabalā, kurā audzē produktu “Espárrago de Navarra”, un jo īpaši saistībā ar kontrastu starp dienas un nakts temperatūru ražas novākšanas laikā, sparģeļu dzinumi gandrīz nav šķiedraini.

“Espárrago de Navarra” dzinumi ir balti, jo tos audzē, izmantojot tradicionālo metodi, saskaņā ar kuru audzēšanas vietā uz sparģeļiem sarauš augsni, lai novērstu to saskari ar gaismu.

5.2.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Būtiska nozīme produkta “Espárrago de Navarra” kvalitātes veidošanā ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabala augsnes un klimatiskajiem apstākļiem.

Izejvielas savdabīgās īpašības un līdz ar to augstas kvalitātes sparģeļi veidojas vidē, kuras reljefam raksturīgi nelieli 200 līdz 600 m augsti pakalni, kurā vietējās augsnes parasti sastāv no smilšaina smilšmāla un — mazākā mērā — smilšmāla un ir nedaudz sārmainas, kurā valda mērens Vidusjūras klimats un vērojamas dienas un nakts temperatūras svārstības un kura atrodas Ebro upes un tās pieteku — Egas, Argas, Aragonas, Leza un Cidacos — krastos.

Galīgās īpašības produktam “Espárrago de Navarra” piešķir šo sparģeļu tradicionālais audzēšanas veids, tiem uzberot augsni, un veids, kādā kultūraugs pēc tam noteiktajā apgabalā tiek apstrādāts vai pārstrādāts.

5.3.   Kā ģeogrāfiskā apgabala specifika ietekmē produkta specifiku

Produkta “Espárrago de Navarra” īpašības nosaka ģeogrāfiskais apgabals, kurā to audzē. Lai gan apgabalā valda mērens Vidusjūras klimats, dienas un nakts temperatūras svārstību dēļ sparģeļu raža ir mazāka, bet tie nav tik šķiedraini. Dzinumu attīstība ir atkarīga no augsnes īpašībām, kas zināmā mērā palēnina augšanu, bet pozitīvi ietekmē kvalitāti.

Izmantojot šo sparģeļu tradicionālo audzēšanas veidu, tiem uzberot augsni un tos novācot uzreiz pēc dzinumu parādīšanās, iegūst raksturīgos ar AĢIN “Espárrago de Navarra” apzīmētos baltos sparģeļus. Prasmīgais veids, kādā produkts tiek apstrādāts un iepakots gan konservēšanas, gan svaiga produkta ražošanas uzņēmumos, nodrošina augstākās kvalitātes galaproduktu.

Tradicionālā audzēšanas metode un turpmākā apstrāde vai pārstrāde shēmā iekļautajos uzņēmumos gadu gaitā ir ieguvusi labu reputāciju, padarot šo zīmolu par vienu no visplašāk atzītajiem zīmoliem Spānijā.

Tas, ka 1969. gadā Navarrā notika pirmā reģionālā sparģeļiem veltītā konference, kuras mērķis bija apspriest dažādus tehniskos un agronomiskos jautājumus, kas ietekmē sparģeļu audzēšanu, ir tikai viens piemērs tam, cik svarīga ir produkta “Espárrago de Navarra” audzēšana.

Patērētāji produktu “Espárrago de Navarra” uztver kā izcilas kvalitātes produktu. 1997. gada tirgus pētījumā, kuru veica konsultāciju uzņēmums “ACNielsen” un kurā piedalījās 546 Spānijas patērētāji ārpus produkta “Espárrago de Navarra” ražošanas ģeogrāfiskā apgabala, 42 % dalībnieku zināja par “Espárrago de Navarra” un īpaši atzinīgi vērtēja tā vispārējo kvalitāti un organoleptiskās īpašības.

Produkts“Espárrago de Navarra” kā atzīts produkts minēts daudzos avotos. Viens no senākajiem zināmajiem bibliogrāfiskajiem avotiem, kurā minēts produkts “Espárrago de Navarra”, ir 1893. gada kulinārijas antoloģija “El Practicón”, kas tolaik bija īsts traktāts par ēdienu gatavošanu pasaulē.

Šo sparģeļu kvalitāte ir bijusi atzīta jau gadiem ilgi. Pirmo reizi produkts “Esparrago de Navarra” tika atzīts, kad ar 1986. gada 14. februāra Reģionālo rīkojumu tika piešķirts pagaidu apstiprinājums tā regulatīvās padomes noteikumiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.mapa.gob.es/es/alimentacion/temas/calidad-diferenciada/pliegoenwordmodificado_v4003_tcm30-539985.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.