Reģionu komitejas atzinums “Astotais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”

(2022/C 498/09)

Ziņotāja: Nathalie SARRABEZOLLES (FR/PSE), Finistēras departamenta padomes priekšsēdētāja Atsauces dokumenti: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par 8. kohēzijas ziņojumu – Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā COM(2022) 34 final SWD(2022) 24 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

atzinīgi vērtē astotā ziņojuma par kohēziju publicēšanu; šajā ziņojumā izklāstītas gan galvenās norises, gan teritoriālās atšķirības, ar kurām ES reģioni ir saskārušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī likti pamati debatēm par kohēzijas nākotni pēc 2027. gada;

2.

piekrīt Eiropas Komisijas analīzei par vēsturisko kontekstu Eiropas Savienībā: Covid-19 pandēmija un kohēzijas ziņojumā aprakstītās galvenās jaunās tendences, piemēram, klimata pārmaiņas un digitālā hipersavienojamība, ir jauni teritoriālās nevienlīdzības avoti un veicina neapmierinātības ģeogrāfiju Eiropā;

3.

norāda, ka konverģences procesa lēnā atsākšanās pēdējos gados slēpj ļoti atšķirīgas tendences: vairākos mazāk attīstītos, kā arī pārejas reģionos Eiropas dienvidos un ziemeļrietumos ir vērojama zema vai negatīva izaugsme. Tajā pašā laikā reģionu izaugsmi austrumos dažkārt raksturo lielas atšķirības starp galvaspilsētu reģioniem un pārējiem reģioniem;

4.

uzsver Brexit ietekmi uz ES ekonomiku, konkrēti, uz reģionālo sadarbību, pētniecības un apmācības ekosistēmām un demogrāfiju daudzos ES reģionos;

5.

norāda, ka Eiropā ir vajadzīga kohēzija, un šo vajadzību pastiprina karš Ukrainā pie Eiropas robežām;

6.

tādēļ aicina Komisiju atklāti un stratēģiski apsvērt kohēzijas politikas nozīmi pēc 2027. gada ES politikas kontekstā;

Kohēzijas politika ilgtermiņa attīstībai

7.

uzskata, ka ziņojumā par kohēziju norādītās reģionālās atšķirības pilnībā stiprina Līgumos noteiktās kohēzijas politikas leģitimitāti, proti, mazināt labklājības un attīstības atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem;

8.

tādēļ pozitīvi vērtē kohēzijas ziņojumā sniegto analīzi par kohēzijas politikas ietekmi uz investīcijām visā Eiropas Savienības teritorijā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

9.

norāda, ka kohēzijas politikai bieži vien ir bijusi būtiska nozīme pietiekama publisko investīciju līmeņa saglabāšanā, ņemot vērā valstu investīciju samazināšanos;

10.

atgādina, ka kohēzijas politikas atbalstīto investīciju pozitīvā ietekme parādās ilgtermiņā, kā uzsvērts kohēzijas ziņojuma 9. nodaļā;

11.

atgādina arī, ka plānošanas kārtība, kas raksturīga kohēzijas politikai, ļauj dažus projektus finansēt līdz pat trim gadiem pēc plānošanas perioda beigām, un tāpēc to nav iespējams salīdzināt ar citām ES programmām, kas ir tiešā pārvaldībā;

12.

uzsver kohēzijas politikas efektivitāti reaģēšanā uz Covid-19 pandēmijas krīzi, it īpaši pateicoties no 2020. gada aprīļa ieviestajiem elastības pasākumiem (divas Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII paketes));

13.

tomēr uzskata, ka kohēzijas politikā būtiski ir koncentrēties uz teritoriālās, ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanu Eiropā;

Jēdziena “nekaitēt kohēzijai” definīcija

14.

saskata iespējas saistībā ar to, ka ziņojumā par kohēziju ir ieviesta jauna koncepcija ar mērķi kohēzijas politikas visaptverošo pieeju attiecināt uz jebkuru ES publisko politiku ar teritoriālo ietekmi;

15.

uzsver, ka šī koncepcija pilnībā atbalsta Eiropas Reģionu komitejas iniciatīvu apliecināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas kā Eiropas Savienības pamatvērtības nozīmi;

16.

uzskata, ka šī koncepcija dotu iespēju jebkurā ES politikā ņemt vērā Eiropas Savienības dažādo reģionālo apstākļu daudzveidību, palielināt politikas efektivitāti un uzlabot Eiropas Savienības rīcības pamanāmību iedzīvotāju vidū;

17.

tomēr iebilst pret šādas koncepcijas ārkārtīgi šauro interpretāciju, proti, ka šis princips būtu piemērojams tikai darbības programmu līmenī, pat ne partnerības nolīguma līmenī; norāda Eiropas Komisijai, ka princips “nekaitēt kohēzijai” ir jāpiemēro visās ES politikās, lai mazinātu atsevišķu ES politiku vai programmu ietekmi, kas kaitē kohēzijai;

18.

īpaši atbalsta kohēzijas ziņojumā minēto nepieciešamību ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) atbalstīt kohēziju Eiropā;

19.

aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju nodrošināt, ka ANM un tā iespējamajā pēctecī tiek pilnībā integrēta kohēzijas politikas pieeja, kuras pamatā ir daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība;

20.

turklāt uzsver nepieciešamību labāk saskaņot un palielināt sinerģiju starp kohēzijas politiku un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, lai stiprinātu inovāciju visos ES reģionos nolūkā attīstīt reģionu pētniecības un inovācijas spējas, kas ļauj Eiropas Savienībai konkurēt pasaules mērogā, investējot reģionālajā izcilībā, un var būt risinājums attīstības slazdam reģionos ar vidējiem ienākumiem;

21.

šajā sakarā norāda: svarīgi ir, lai šiem reģioniem, kas nonākuši reģionu ar vidējiem ienākumiem attīstības slazdā, būtu īpaša palīdzība vai nu tāpēc, ka tie pieder pie starpposma reģionu kategorijas, vai arī nodrošinot tiem vieglāku piekļuvi teritoriālās sadarbības instrumentiem inovācijas jomā;

22.

aicina konsolidēt uz pārdomātas specializācijas stratēģijām balstītu pieeju, lai stiprinātu konkurētspēju un inovācijas ekosistēmu, kuras pamatā ir teritoriālās stratēģijas un uzlabota teritoriālā sadarbība;

23.

aicina Eiropas Komisiju definēt jēdzienu “nekaitēt kohēzijai” un padarīt to par reālu mehānismu, kas ļautu novērtēt ES politikas jomu ietekmi uz kohēziju Eiropā; ierosina šajā mehānismā iekļaut paziņojumā “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem” paredzēto lauku aspektu iestrādāšanu, lai ņemtu vērā šo apvidu īpatnības; aicina Eiropas Komisiju pēc apspriešanās ar Eiropas Reģionu komiteju izstrādāt īpašas pamatnostādnes par šīs koncepcijas praktisko īstenošanu, tostarp ar leģislatīvu aktu;

Kohēzijas politika – ES ilgtermiņa stratēģijas centrālais elements

24.

atgādina: lai gan kohēzijas politika ir Eiropas zaļā kursa un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas centrālais elements, tā pati par sevi nav iekļauta ES ilgtermiņa stratēģijā atšķirībā no kohēzijas politikas 2014.–2020. gadam, kas bija tieši saistīta ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

25.

tādēļ aicina Eiropas Komisiju izstrādāt jaunu Eiropas ilgtermiņa stratēģiju 2030. gadam, sasaistot zaļās un digitālās pārkārtošanās prioritātes, vienlaikus stiprinot ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāveido pamats visām ES politikas jomām un fondiem, ar kuriem atbalsta investīcijas, saskaņā ar kohēzijas ziņojumā ieviesto principu “nekaitēt kohēzijai”;

26.

ir sarūgtināta par koordinācijas un sasaistes mehānisma trūkumu starp ANM un kohēzijas politiku, kā arī par pārklāšanās risku un izspiešanas efektu, ja nav reāla mehānisma, kas pārbaudītu ANM finansējuma papildināmību;

27.

uzsver nepieciešamību nodrošināt ES investīciju politiku vienlīdzību, lai izvairītos no konkurences starp dažādām ES politikas jomām uz vietas, jo pašlaik valsts atbalsta noteikumi ir šķērslis kohēzijas politikas īstenošanai salīdzinājumā ar citām politikas jomām;

28.

šajā sakarā prasa Eiropas Komisijai pamatīgi apsvērt, kas jāmaina ES tiesiskajā regulējumā valsts atbalsta jomā, lai uz projektiem, kurus atbalsta ar dažādām ES programmām un fondiem, attiektos vienādi noteikumi;

Kohēzijas politikas labāka integrācija Eiropas pusgadā

29.

konstatē, ka ziņojumā par kohēziju nav minēta saikne starp kohēzijas politiku un ES ekonomikas pārvaldības sistēmu, neraugoties uz Eiropas pusgada pieaugošo lomu kohēzijas politikas īstenošanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

30.

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada maijā publicētajā Eiropas pusgada pavasara paketes ziņojumos par valstīm ir iekļauta jauna sadaļa par teritoriālajām atšķirībām, ar nosacījumu, ka šīs iekļaušanas mērķis ir vienīgi stiprināt teritoriālo kohēziju Eiropā, nevis uzspiest strukturālas reformas, kas ir pilnībā atrautas no kohēzijas politikas ilgtermiņa mērķiem;

31.

aicina Komisijai attiecīgajos ziņojumos par valstīm un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos turpināt centienus pievērst lielāku uzmanību teritoriālās kohēzijas problēmām, kas skar Eiropas teritorijas un reģionus;

32.

aicina vispusīgāk apsvērt pašreizējās ekonomikas politikas koordinācijas sistēmas reformas, lai dažādos Eiropas pusgada posmos varētu iekļaut principu “nekaitēt kohēzijai” un plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības;

33.

pamatojoties uz 8. ziņojumu par kohēziju, konstatē, ka publisko investīciju nepietiekamība Eiropas Savienībā ir slēpts parāds; atkārtoti pauž savu vairākkārt izteikto aicinājumu strukturālajos, publiskajos vai tiem pielīdzināmajos izdevumos, kā tie definēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, neietvert publiskos izdevumus, ko dalībvalstis un pašvaldības tērē kā struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējumu: tas ir līdzfinansēšanas “zelta noteikums”; uzsver, ka publiskās investīcijas, piemēram, ilgtspējīgas zaļās, digitālās un sociālās pārkārtošanās īstenošanai un Eiropas konkurētspējas saglabāšanai paredzētās investīcijas ir svarīgas nākamajām paaudzēm, un tādēļ tām jāpievērš pienācīga uzmanība, tostarp mainot ES grāmatvedības noteikumus;

34.

atkārtoti pauž savu iepriekšējos atzinumos (1) formulēto aicinājumu izstrādāt rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam Eiropas pusgadā. Minētais rīcības kodekss ir nepieciešams, lai Eiropas pusgadu padarītu pārredzamāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku, kā arī efektīvāku, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības. Tas palielina līdzatbildību vietējā un reģionālajā līmenī, tādējādi uzlabojot vēlamo ekonomikas reformu īstenošanu dalībvalstīs;

Ceļā uz jaunu Eiropas strukturālo un investīciju fondu stratēģisko satvaru …

35.

konstatē zināmu tendenci attiecībā uz investīciju fondu skaita pieaugumu ES līmenī; dažiem fondiem piemēro tiešu pārvaldību, dalītu pārvaldību (piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, ESI fondiem) vai valsts vadošo lomu to īstenošanā (nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, ko atbalsta ar ANM);

36.

pauž bažas par pašreizējo tendenci palielināt ESI fondu pārnesi uz citām politikas jomām vai programmām, piemēram, nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem vai tādām tiešā pārvaldībā esošām programmām kā programma “Apvārsnis Eiropa”; šajā sakarā stingri iebilst pret kohēzijas politikas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu pārnesi uz ANM; ANM, kura pamatā ir LESD 175. pants, ir paredzēts, lai papildinātu kohēzijas politikas centienus sasniegt LESD 174. panta mērķus, nevis otrādi; turklāt atgādina, ka kohēzijas politika jau ir nozīmīgs ieguldījums ES zaļajās investīcijās un ES enerģētiskajā neatkarībā; tādēļ secina, ka ES līdzekļu recentralizācija, pārnesot iepriekš minētos līdzekļus uz ANM, nav pamatota;

37.

norāda, ka šai tendencei ir divējāda nelabvēlīga ietekme, kas, no vienas puses, samazina kohēzijas politikas kā ilgtermiņa attīstības politikas efektivitāti un, no otras puses, pazemina to līdz vienkāršai budžeta pozīcijai Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmā;

38.

tādēļ prasa Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu stratēģisko satvaru laikposmam pēc 2027. gada, galveno uzmanību pievēršot partnerībai un daudzlīmeņu pārvaldībai un paredzot vispārējus noteikumus visiem Eiropas Savienības investīciju fondiem ar teritoriālo dimensiju, proti, ESI fondiem, iespējamajam gaidāmajam Sociālajam klimata fondam, ELFLA un turpmākajam ANM, ja nepieciešams;

39.

īpaši uzsver nepieciešamību no jauna integrēt ELFLA šajā jaunajā stratēģiskajā satvarā;

40.

aicina arī pievērst īpašu uzmanību Eiropas Sociālā fonda (ESF) nākotnei, lai tajā iekļautu spēcīgāku teritoriālo dimensiju un palielinātu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu tā īstenošanā;

… kura mērķis būtu faktiski vienkāršot ESI fondu īstenošanu …

41.

atzīmē, ka kohēzijas politikas tiesiskais regulējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ietver būtiskus vienkāršošanas pasākumus, piemēram, vienkāršotu izmaksu iespēju paplašināšanu, kuri būs jānovērtē pēc to piemērošanas 2021.–2027. gada plānošanas ietvaros;

42.

tomēr atgādina: arvien vairāk fondu un noteikumu, termiņu un kārtības fondu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar dalītu pārvaldību pēdējā laikā ir palielinājusi administratīvo slogu fondu vadošajām iestādēm, kuras bieži vien darbojas reģionālā līmenī;

43.

konstatē, ka šis administratīvais slogs kavē ESI fondu izmantošanu, par ko bieži vien par atbildīgiem tiek uzskatīti reģioni, un tas grauj ES iedzīvotāju acīs priekšstatu par kohēzijas politiku kā efektīvu investīciju politiku;

44.

atgādina, ka reģioniem ir izšķiroša loma, lai ESI fondu īstenošanu padarītu atvērtāku un tos sasaistītu ar konkrētai vietai pielāgotu pieeju teritoriālo attīstības stratēģiju atbalstīšanas nolūkā;

45.

jau tagad aicina Komisiju sākt ilgtermiņa pārdomu procesu, kurā tiktu iesaistītas ESI fondu pārvaldības iestādes reģionālā līmenī, ar mērķi vienkāršot pārvaldības, kontroles un revīzijas noteikumus un panākt faktisku reformu, ņemot vērā nākamo kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu laikposmam pēc 2027. gada;

46.

lai atjaunotu ESI fondu pievilcību projektu virzītājiem, atkārto Eiropas Reģionu komitejas prasīto, proti, īstenot savstarpējas uzticēšanās līgumu starp Eiropas Komisiju un kohēzijas politikas vadošajām iestādēm, lai programmas ar ļoti zemu atlikušo kļūdu īpatsvaru 2021.–2027. gada plānošanas periodā varētu gūt labumu no pārvaldības, kontroles un revīzijas noteikumu vienkāršošanas nākamajā plānošanas periodā;

… un kurš vērsts uz patiesu uzticēšanās partnerību ar reģioniem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām …

47.

konstatē zināmu 2021.–2027. gada kohēzijas politikas centralizāciju un partnerības principa un reģionālo iestāžu lomas vājināšanos investīciju vajadzību noteikšanā darbības programmās;

48.

pozitīvi vērtē ziņojumā par kohēziju pausto nodomu stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību un partnerības principu;

49.

atbalsta neseno iniciatīvu par Eiropas Prakses kopienu partnerības jomā 2021.–2027. gadam, kurai būtu jārada būtiski uzlabojumi Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību;

50.

uzsver kohēzijas politikas unikālo pieeju, ar kuru saskaņā ESI fondu darbības programmas ir balstītas uz vietējā līmenī noteiktu teritoriālo vajadzību analīzi un atbilst pilnībā līdzdalīgam un demokrātiskam procesam, pretstatā valstu atveseļošanas plāniem, kurus atbalsta ANM un kuri lielā mērā tika izstrādāti bez reģionu iesaistes;

51.

tādēļ aicina Komisiju palielināt reģionu lomu strukturālo un investīciju fondu pārvaldībā un stiprināt tiesību aktu noteikumus, kas saistīti ar partnerību, it īpaši ņemot vērā laikposmu pēc 2027. gada;

Kohēzijas politika kā līdzeklis demogrāfiskās lejupslīdes novēršanai iekšzemes, lauku un kalnu apvidos

52.

pauž bažas par iedzīvotāju pakāpenisku novecošanu, dzimstības līmeņa samazināšanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos iekšzemes teritorijās, jo īpaši lauku un kalnu apvidos;

53.

norāda, ka ekonomiskie un sociālie traucējumi, ko nesen izraisījusi Covid-19 pandēmija un konflikts Ukrainā, negatīvi ietekmē jauniešu nākotnes cerības;

54.

uzsver, ka svarīgi ir izstrādāt Eiropas Savienības stratēģiju demogrāfijas jautājumos, it īpaši ņemot vērā iespējas, ko sniedz legālās migrācijas plūsmas Eiropas Savienībā, un vienlaikus palielinot koordināciju nelegālās imigrācijas jomā un sniedzot atbalstu un aizsardzību bēgļiem;

Īpaša uzmanība reģioniem ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem

55.

pauž nožēlu, ka ziņojumā par kohēziju tikai virspusēji ir pievērsta uzmanība izaicinājumiem, ar kuriem saskaras reģioni ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kā arī tālākie reģioni;

56.

aicina visos reformu projektos, kas saistīti ar kohēzijas politikas nākotni, īpašu uzmanību pievērst LESD 174. pantā definētajiem reģioniem ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, t. i., salu, mazapdzīvotiem, pārrobežu un kalnu reģioniem, kā arī tālākajiem reģioniem;

57.

uzsver nozīmīgo darbu, ko Eiropas Parlaments ir veicis salu kohēzijas jomā, un atzīst Eiropas salu pakta nozīmīgumu;

58.

attiecībā uz lauku apvidiem atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā par kohēziju ir atzīta demogrāfisko pārmaiņu iespējamā negatīvā ietekme uz kohēziju Eiropā; tādēļ aicina Eiropas Komisiju turpmāk palielināt kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu finansējumu un instrumentus, konkrēti, izmantojot minimālās robežvērtības un ņemot vērā lauku apvidu iedzīvotāju un teritoriju īpatsvaru ES mērogā attiecībā uz 174. pantā atzītajām teritorijām un sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām, no kurām katrai ir salīdzinošas un papildinošas priekšrocības, lai panāktu harmonisku teritoriālo attīstību;

59.

vienlaikus uzsver lielpilsētu reģionu pozitīvo lomu saliedētas attīstības nodrošināšanā, sadalot bagātību un labumus konkrētā teritorijā un veidojot efektīvākas saiknes starp pilsētām un laukiem. Komiteja atkārtoti norāda, ka IKP uz vienu iedzīvotāju neveido pilnīgu ainu par attīstības līmeni; lai noteiktu visneatliekamākās ar kohēzijas politiku saistītās lielpilsētu reģionu problēmas, kas jāfinansē no kohēzijas politikas fondiem, iesaka izmantot sociālā progresa indeksa metodoloģiju (2);

Teritoriālās sadarbības stiprināšana

60.

atgādina, ka kohēzijas politikas 2021.–2027. gadam teritoriālās sadarbības komponentam piešķirtais budžets ir ievērojami samazināts salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, apdraudot Eiropas Savienības spēju rīkoties, lai risinātu svarīgus kohēzijas izaicinājumus pārrobežu teritorijās;

61.

atzinīgi vērtē ziņojumā par kohēziju iekļauto atsauci uz pārrobežu un starpreģionu sadarbības stiprināšanu; aicina turpmākajā kohēzijas politikā laikposmam pēc 2027. gada pilnībā atspoguļot pieaugošo vajadzību stiprināt kohēziju, saglabāt esošos Eiropas Savienības teritoriju sadarbības mehānismus un reaģēt uz jaunajiem sadarbības izaicinājumiem, kas rodas pašreizējā situācijā.

62.

pauž nožēlu, ka šis samazinājums vissmagāk skar LESD 174. pantā minētās teritorijas, kurās pastāvīgu nelabvēlīgu dabas apstākļu dēļ ir īpaši jāstiprina teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija ar pārējām Eiropas Savienības teritorijām.

---

(1)  Reģionu komitejas atzinums “Plāns ES atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas: Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments” (OV C 440, 18.12.2020., 160. lpp.).

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pusgads un kohēzijas politika: strukturālo reformu pielāgošana ilgtermiņa ieguldījumiem” (OV C 275, 14.8.2019., 1. lpp.).

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai” (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.).

(2)  Reģionu komitejas atzinums “Lielpilsētu reģionu problēmas un to pozīcijas turpmākajā kohēzijas politikā laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 79, 10.3.2020., 8. lpp.).