Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022IR4074

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Taisnīga un ilgtspējīga pārkārtošanās ogļu ieguves un energoietilpīgo reģionu kontekstā”

    COR 2022/04074

    OV C 498, 30.12.2022, p. 36–38 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    30.12.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 498/36

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Taisnīga un ilgtspējīga pārkārtošanās ogļu ieguves un energoietilpīgo reģionu kontekstā”

    (2022/C 498/07)

    Galvenā ziņotāja:

    Sari RAUTIO (FI/PPE), Hemes veselības aprūpes apgabala valdes priekšsēdētāja

    Atsauces dokuments:

    ES Padomes prezidentvalsts Čehijas 2022. gada 16. jūnija pieprasījuma vēstule

    IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

    1.

    		 atzinīgi vērtē uzdevumu līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību; lai to sasniegtu, būs nepieciešama digitāla un zaļa pārkārtošanās Eiropas pašvaldībās un reģionos, un tā būtiski ietekmēs cilvēku darba un dzīves veidu;

    2.

    		 norāda, ka, ņemot vērā agresijas karu, ko Krievija sāka 2022. gada februārī, taisnīga pāreja ir kļuvusi vēl sarežģītāka un arī steidzamāka, jo Eiropai īsā laikā ir jākļūst mazāk atkarīgai no ārējās energoapgādes. Komiteja uzsver, ka pāreja uz mazoglekļa sabiedrību ir jāpanāk, vienlaikus ņemot vērā visneaizsargātāko iedzīvotāju vajadzības un radot jaunas darbvietas un vienlīdzīgas iespējas lauku reģionos un no oglēm atkarīgajos reģionos;

    3.

    		 atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir iesniegušas 74 plānus, kuru pamatā ir attiecīgo reģionu atšķirīgie apstākļi; uzsver, ka mainīgā situācija pasaulē ir izraisījusi enerģētikas krīzi, kas ir likusi dažām dalībvalstīm uz laiku rast elastīgus reģionālos risinājumus, lai sasniegtu programmas mērķus;

    4.

    		 uzsver, ka plānu apstiprināšanas procedūras ir apgrūtinošas, un uzsver, ka daži reģioni saskaras ar problēmām saistībā ar projektu savlaicīgu plānošanu un izpildi, jo lielākā daļa no kopējā pieejamā finansējuma, kas nāk no ANM, ir ieplānota 2021.–2023. gadam, dodot maz iespēju ilgtspējīgi īstenot projektus plānošanas perioda beigās; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisija ir novērtējusi un apstiprinājusi tikai daļu no programmām, un aicina Komisiju apsvērt iespēju pagarināt izdevumu termiņu attiecībā uz tiem Taisnīgas pārkārtošanās fondam paredzētajiem resursiem, kurus finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma;

    5.

    		 pamatojoties uz šo apstākli, uzskata, ka fonda īstenošanas grafiks būtu jāpārskata, lai nodrošinātu fonda panākumus;

    6.

    		 uzsver, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds būtu jāintegrē kohēzijas politikā, lai varētu pilnībā izmantot sinerģiju un plašāku ietekmi;

    7.

    		 atgādina, ka taisnīgai pārejai jākoncentrējas uz tiem reģioniem, kuros pārkārtošanās ir dziļāka un ar to saistītie riski ir lielāki, jo dalībvalstīm un reģioniem ir ļoti atšķirīgi izejas punkti. norāda, ka fonda panākumi ir atkarīgi no lielākajām saņēmējvalstīm Polijas un Vācijas, kuras kopā saņem gandrīz 33 %, t. i., apmēram vienu trešdaļu no kopējiem fonda līdzekļiem; Arī Rumānija, Čehija un Bulgārija ir nozīmīgas fonda līdzekļu saņēmējas. Šīm piecām dalībvalstīm kopā ir paredzēts piešķirt gandrīz 60 % no fonda līdzekļiem. Šo dalībvalstu plānu (taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu) savlaicīga īstenošana ietekmēs visas programmas panākumus;

    8.

    		 uzsver, ka saistībā ar TPF ir jāņem vērā pašreizējā lielā enerģētikas krīze. Enerģētikas krīze nopietni apdraud – vismaz īstermiņā – arī taisnīgu un ekoloģisku pārkārtošanos. It īpaši enerģētikas nozare, energoietilpīgās nozares, ražošanas nozare un MVU pašlaik saskaras ar nepieredzētu cenu spiedienu, kas rada papildus spiedienu uz zaļo pārkārtošanos; uzsver, ka šīs nozares centieni panākt oglekļneitralitāti ir atkarīgi arī no zaļās elektroenerģijas pieejamības ūdeņraža ražošanai un no alternatīviem enerģijas avotiem, ar ko aizstāt dabasgāzi; atzinīgi vērtē to, ka Taisnīgas pārkārtošanās fondam var būt loma šā mērķa sasniegšanā;

    9.

    		 norāda, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir mazāk apjomīgs nekā tradicionālie struktūrfondi, bet daži no tā mērķiem pārklājas; aicina reģionus izmantot sinerģiju starp kohēzijas politikas programmām;

    10.

    		 aicina Taisnīgas pārkārtošanās fondā ietvert spēcīgāku sociālo komponentu kā konkrētai vietai pielāgotu instrumentu, kas ietver sociālo partneru ciešu iesaisti, un ieteic kā fonda galveno elementu saglabāt uz vietējiem apstākļiem orientētu augšupēju pieeju, jo katrs reģions ir unikāla sociālekonomiskā ekosistēma;

    11.

    		 norāda, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda pamats un mērķi ir stabili un ka fondam ir svarīga nozīme ne tikai reģionos, bet arī nozarēs, kurās notiek pārkārtošanās; tādēļ ir nepieciešams attiecībā uz atbalsttiesīgajām darbībām šo mehānismu padarīt pēc iespējas elastīgāku, lai panāktu teritoriju ekonomikas diversifikāciju. Komiteja atgādina, ka ar pieņemto regulu tiek atbalstīti lielie uzņēmumi un uzņēmumi, uz kuriem attiecas ETS – kas kā potenciālie saņēmēji ir iekļauti TPF regulā –, un tas ir elements, kas atšķiras no struktūrfondu sistēmas; uzsver, ka nākotnē Taisnīgas pārkārtošanās fonds būtu pilnībā jāintegrē Kopīgo noteikumu regulā, ievērojot partnerības principu, un tā budžetam būtu jāpapildina pašreizējais kohēzijas finansējums;

    12.

    		 uzsver, ka – ņemot vērā dažādos reģionālos pārejas procesus virzībā uz oglekļneitralitāti – šādās fonda izmaiņās būtu jāiekļauj arī reģionālā resursu piešķiršanas metodika, paredzot plašāku piemērošanas jomu un kritērijus fonda resursu ģeogrāfiskai sadalei, kas ir vairāk pielāgota ES teritoriālajai daudzveidībai;

    13.

    		 aicina skaidri apņemties izveidot TPF 2.0, kas aptvertu plašāku reģionu loku, kuri saskaras ar zaļās pārkārtošanās uzdevumu rūpniecībā un ražošanas nozarē, un saistībā ar nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanu plaši apspriest šā instrumenta darbības jomu un apmēru;

    14.

    		 uzsver, ka no daudzgadu finanšu shēmas pieejamo ES budžeta līdzekļu kombinēšana ar ieņēmumiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma (2021.–2023. gads) ir radījusi ievērojamas grūtības reģioniem gan projektu plānošanas, gan izpildes ziņā, jo lielākā daļa no kopējiem līdzekļiem, kas pieejami no ANM, ir ieplānota 2021.–2023. gadam, dodot maz iespēju projektus ilgtspējīgi īstenot plānošanas perioda beigās;

    15.

    		 uzsver, ka ir svarīgi visus ES reģionus aktīvi iesaistīt 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanā, nevienu neatstājot novārtā; aicina privāto sektoru atjaunināt savus plānus, lai ņemtu vērā enerģijas vajadzības un ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības perspektīvu;

    16.

    		 lēš, ka, ņemot vērā pašreizējo enerģētikas krīzi un nedrošo globālo politisko situāciju, līdztekus jautājumam par enerģijas ražošanu klimatam nekaitīgā veidā aizvien aktuālāks kļūst energoapgādes drošības jautājums. Šis aspekts īpaši skar energoietilpīgas nozares, bet galu galā ietekmē arī enerģijas patēriņu mājsaimniecībās;

    17.

    		 ierosina ES īpaši atbalstīt reģionus, kas no fosilā kurināmā ir atkarīgi visvairāk, lai attiecībā uz turpmākajiem ieguldījumiem novērstu vēl lielākas reģionālās atšķirības; uzsver, ka reģioniem pieejamie ES līdzekļi ir jāvirza tā, lai pēc iespējas labāk sasniegtu to mērķus;

    18.

    		 papildu uzmanība būtu jāpievērš to salu un tālāko reģionu īpašajiem apstākļiem, kuri saskaras ar nopietnām sociālekonomiskām problēmām, it īpaši tiem reģioniem, kas ir izolēti un lielā mērā atkarīgi no fosilā kurināmā;

    19.

    		 šajā saistībā Komiteja atgādina par īpašo spiedīgo situāciju tālākajos reģionos, kuri, ņemot vērā to nelielo teritoriju, nošķirtību un izolāciju, ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā un nespēj pieslēgties kontinentālajam tīklam; tomēr uz šiem reģioniem TPF netika attiecināts;

    20.

    		 atzīst, ka TPF viens pats neatrisinās ārkārtas situāciju klimata jomā, bet tam var būt svarīga loma šajā procesā; uzsver, ka ieguldījumu veikšanai dažādos ES reģionos tas būtu jāizmanto pēc iespējas efektīvāk un pareizā apmērā, lai tādējādi pilnībā atraisītu tā efektivitāti; norāda, ka vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējiem un ekspertiem, piemēram tiem, kas sagatavo TPF programmu plānošanu, ir grūti izveidot saikni ar lielākiem centrālās valdības vadītiem ieguldījumiem vai izveidot sadarbību;

    21.

    		 norāda, ka enerģijas ražošana un piegāde patērētājiem (rūpniecībai un patērētājiem) bieži ir lielu vai pat starptautisku uzņēmumu rokās, un tas apgrūtina sadarbību no reģionālo un vietējo pašvaldību perspektīvas;

    22.

    		 norāda, ka, neraugoties uz pašreiz intensīvi notiekošo produktu izstrādi un jauno tehnoloģiju testēšanu, zaļā pārkārtošanās enerģētikas nozarē notiek pakāpeniski un ka tā dos nozīmīgus rezultātus tikai šā gadsimta 30. gados;

    23.

    		 turklāt norāda, ka Krievijas agresijas karš Ukrainā – kas, iespējams, ieilgs – ir palielinājis energoapgādes drošības nozīmi visā Eiropā. Turpmākajos gados apgādes drošības nozīme ir jāņem vērā visos enerģētikas politikas risinājumos, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā noteikto ilgtermiņa mērķi – nodrošināt tīru, cenas ziņā pieejamu un drošu enerģiju –, kas pats par sevi ir vērtējams atzinīgi;

    24.

    		 uzsver, ka TPF mērķi kalpo arī vēlāk izstrādātā REPowerEU plāna mērķiem. Īstenojot TPF dalībvalstīs un reģionos, būtu jāņem vērā arī REPowerEU mērķi;

    25.

    		 uzskata: lai panāktu pēc iespējas labāku taisnīgu pārkārtošanos, ir jāturpina attīstīt esošos ES finanšu instrumentus un procedūras un tie jāpielāgo dažādām situācijām, lai varētu rast sinerģiju starp dažādajām programmām;

    26.

    		 norāda, ka kohēzijas politikas programmas tiek pastāvīgi izvērtētas; aicina reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt, ka šīs programmas veicina arī virzību uz taisnīgu pārkārtošanos;

    27.

    		 uzstāj, ka ir vajadzīgi skaidri norādījumi par iespējamo sinerģiju ar ESF+ un citu ESI fondu finansējumu, un aicina Eiropas Komisiju sniegt papildu ekspertu palīdzību attiecīgajiem reģioniem, lai sasniegtu Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķus;

    28.

    		 runājot par kohēzijas politikas instrumentiem, ERAF un ESF ir labi piemēroti reģionālo atšķirību mazināšanai, un būtu jāizmanto sinerģijas, lai TPF finansējuma izmantošanā sasniegtu vislabākos rezultātus;

    29.

    		 norāda, ka ES kohēzijas politikas mērķis ir Eiropā panākt labāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo līdzsvaru. Ar kohēzijas politikas palīdzību ir jāveido pamats ilgtermiņa teritoriālajai attīstībai, palīdzot pārvarēt pēkšņas krīzes un atbalstot ekonomikas atveseļošanos; norāda, ka, veidojot noturību pret krīzēm, īpaši svarīgi ir vietējā un reģionālā līmenī veiktie pasākumi; uzsver, ka krīzes gadījumā kohēzijas politikas ilgtermiņa mērķus nevajadzētu atlikt;

    30.

    		 norāda, ka TPF plānošana būtu jāpaātrina, lai savlaicīgi mobilizētu līdzekļus. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi tika darīti pieejami viena gada laikā. Eiropas Komisija un dalībvalstis pie TPF ir strādājušas gandrīz trīs gadus. Ja TPF programma nesāksies 2022. gadā, pastāv risks zaudēt kopējo gada piešķīrumu 25 % apmērā no pieejamajiem līdzekļiem;

    31.

    		 uzsver, ka Eiropas Komisijai būtu savlaicīgi jānāk klajā ar nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu TPF programmu plānošanas nepārtrauktību saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem klimata jomā; mudina likumdevējus nākamajā TPF programmā pienācīgi iesaistīt reģionus un aicina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu īstenošanā paredzēt vairāk līdzdalības elementu, lai izvairītos no centralizēti pārvaldītiem lēmumiem, neņemot vērā reģionu reālās vajadzības;

    32.

    		 secina, ka visu instrumentu īstenošanā ir būtiski integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Reģionālajam līmenim piemērotākos un efektīvākos līdzekļus var sekmīgi meklēt tikai tad, ja reģioni un pilsētas ir patiesi iesaistīti visos plānošanas un īstenošanas posmos.

    Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Vasco ALVES CORDEIRO

    Top