Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Virzība uz pilsētu un reģionu strukturālu iekļaušanu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 27. sesijā (UNFCCC COP27)”

(2022/C 498/06)

Ziņotāja: Alison GILLILAND (IE/PSE), Dublinas pilsētas domes deputāte Atsauces dokuments: Perspektīvas atzinums

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Steidzamas plaša mēroga reakcijas uz ārkārtas situāciju klimata jomā nodrošināšana, ar daudzlīmeņu rīcību efektīvi sasaistot pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus

1.

pauž nopietnas bažas par Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Sestā novērtējuma ziņojuma konstatējumiem, kuros uzsvērts, kā klimata radītie apdraudējumi ir būtiski iedragājuši ekosistēmas visā pasaulē, un atzīmēts, ka daudzas klimata pārmaiņu radītās sekas jau ir neatgriezeniskas; pieņem zināšanai ziņojumā ietvertos pierādījumus un uzsver, ka pašreizējie pasākumi, kas tiek veikti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, bieži vien ir neefektīvi nepietiekama finansējuma un vājas plānošanas dēļ, ko varētu novērst ar iekļaujošāku pārvaldību;

2.

uzsver, ka IPCC ziņojumos vietējās un reģionālās pašvaldības atzītas par nozīmīgām dalībniecēm pielāgošanās un ietekmes mazināšanas risinājumu īstenošanā; vēlreiz norāda, ka reģionu un pilsētu pārziņā ir īstenot 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un 90 % no klimatadaptācijas politikas pasākumiem (1); uzsver, ka šie risinājumi ir jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sadarbībā ar tām, tieši reaģējot uz klimata pārmaiņu draudiem, kas ietekmē ciematus, pilsētas, lielpilsētas un to apkārtnes reģionus ar to klimata īpatnībām; uzsver, ka vairāk nekā viens miljards cilvēku apdzīvotās vietās ar zemu reljefu saskaras ar tādiem apdraudējumiem kā jūras līmeņa celšanās, krastu applūšana vai plūdi paisuma un bēguma laikā, savukārt 350 miljoni pasaules pilsētu iedzīvotāju saskaras ar ūdens trūkuma draudiem;

3.

šajā saistībā norāda uz COP26 vienošanos turpināt centienus ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni (2) un aicina ātrāk īstenot klimata pasākumus, kā arī sniegt finanšu atbalstu un norādes vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

4.

atkārtoti aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) puses strādāt partnerībā ar ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) pusēm un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP), lai izveidotu saskaņotu regulējumu attiecībā uz klimatneitralitāti un noturību, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību un tādā veidā novērstu stratēģiju pārklāšanos; atzinīgi vērtē Edinburgas deklarāciju par globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada (3), kas ir iekļaujošas “visu pārvaldības struktūru” pieejas piemērs;

5.

atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma, rīkojoties saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt ES centienus līdz 2050. gadam faktiski panākt klimatneitralitāti, vienlaikus sistemātiski īstenojot principu “nekaitēt”, kā arī cenšoties izvairīties no oglekļa “iestrēgšanas” un oglekļa emisiju pārvirzes; atzinīgi vērtē virzienu, kas noteikts Eiropas klimata tiesību aktos un paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kā arī mērķtiecīgās iniciatīvās, piemēram, ES misijās “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” un “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”; norāda, ka, cenšoties sasniegt minētos mērķus, svarīgi ir ņemt vērā pašreizējo ģeopolitisko krīzi un tās ietekmi uz ekonomiku un palielināt atbalstu; uzsver, cik svarīgi ir izskaust enerģētisko nabadzību un novērst sociālās sekas, ko rada pāreja uz tīru enerģiju, īstenojot klimata aizsardzības plānus un nodrošinot ilgtermiņa risinājumus, lai panāktu enerģētisko pietiekamību, it īpaši reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā;

6.

uzsver, ka mērķis panākt globālu energoapgādes drošību nav jāuzskata par Parīzes nolīguma alternatīvu, un aicina puses paātrināt pāreju uz energosistēmu, kas tiek pilnībā darbināta ar atjaunīgiem energoresursiem, un veicināt enerģētisko neatkarību; atzinīgi vērtē plānā REPowerEU paredzēto reakciju uz pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisīja Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā (tas ir skaidrs signāls, ka klimatrīcību var paātrināt un ka tā ir jāpaātrina); uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības vislabāk var atbalstīt taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu pārkārtošanos, īstenojot pasākumus enerģētiskās un mobilitātes nabadzības skarto visneaizsargātāko grupu atbalstam, veidojot partnerības, lai mobilizētu darījumdarbības nozari un pilsonisko sabiedrību, un izstrādājot decentralizētus novatoriskus risinājumus, kas ievērojami palielina energoapgādes drošību, vienlaikus samazinot pārvades zudumus un emisijas;

ES klimata mērķu sasniegšanas veicināšana, balstoties uz efektīvu daudzlīmeņu pārvaldību

7.

uzsver, ka Glāzgovas Klimata paktā ir uzsvērta steidzama nepieciešamība pēc daudzlīmeņu sadarbības pasākumiem (4) un oficiāli “atzīta to ieinteresēto personu, kuras nav pakta puses (ieskaitot pilsonisko sabiedrību, pamatiedzīvotājus, vietējās kopienas, jauniešus, bērnus, vietējās un reģionālās pašvaldības), svarīgā nozīme Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas veicināšanā” (5); tāpēc norāda, ka Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma veiksmīga īstenošana ir atkarīga no visu pārvaldības līmeņu efektīvas iesaistīšanas;

8.

pauž gatavību sadarboties ar ES iestādēm, lai izstrādātu saskaņotu darbības stratēģiju, kas jāsagatavo pirms COP27; norāda uz atvērtību un vēlmi nodrošināt efektīvu, regulāru apspriešanos un sadarbību gan sagatavošanas posmā, gan sarunu laikā;

9.

aicina Eiropas Komisiju COP27 laikā izcelt vietējo un reģionālo pašvaldību vērtību, sadarbībā ar RK palielinot ES vietējā un reģionālā līmenī īstenotās klimatrīcības pamanāmību ES paviljona programmā un papildpasākumos;

10.

atzīst valstu valdību nozīmi Parīzes un Glāzgovas mērķu sasniegšanā un to lomu vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstīšanā; aicina Eiropas Savienības Padomi savos secinājumos par gatavošanos COP27 oficiāli atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību ļoti lielo nozīmi taisnīgas klimatiskās pārkārtošanās paātrināšanā un centienos panākt, ka tā sociālā ziņā atbilst vietējām un reģionālajām vajadzībām; aicina ES Padomes prezidentvalsti Čehijas Republiku ar RK starpniecību sākt dialogu ar pilsētām un reģioniem;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā par COP26 ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme, un mudina Eiropas Parlamentu vēl vairāk pastiprināt šo vēstījumu rezolūcijā par COP27; uzsver, cik svarīga ir cieši koordinēta rīcība starp Eiropas Parlamenta delegāciju un RK delegāciju COP27, un aicina attiecīgās delegācijas veikt kopīgus sagatavošanās darbus;

12.

paužot gandarījumu par ANO Dzīvotņu izpildpadomes lēmumu (6), aicina Eiropas Komisiju, prezidentvalsti Čehijas Republiku un Eiropas Parlamentu stingri atbalstīt pirmās UNFCCC COP mājokļu un pilsētu attīstības ministru sanāksmes par pilsētām un klimata pārmaiņām organizēšanu;

Pāreja no vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmes atzīšanas uz daudzlīmeņu rīcības efektīvu īstenošanu

13.

atzīmē: lai gan Glāzgovas Klimata paktā nav izdevies atspoguļot vajadzīgo pasākumu steidzamību un apmēru, ar to tomēr ir izdevies uzsākt Parīzes nolīguma otro posmu, pabeidzot visus Parīzes noteikumu kopumā iekļautos neatrisinātos jautājumus (7); tomēr joprojām pauž nopietnas bažas par to, ka iesniegtie nacionāli noteiktie devumi (NND) virza pasauli uz temperatūras paaugstināšanos par 2,5 oC;

14.

pievienojas konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā paustajam aicinājumam ātrāk īstenot zaļo pārkārtošanos; vēlreiz pauž bažas par iespējām patērētājiem un uzņēmumiem nodrošināt enerģiju par pieņemamām cenām, it īpaši pašreizējās krīzes apstākļos; uzsver, ka neaizsargātākās grupas un teritorijas ir jāpasargā no enerģētikas pārkārtošanas nevēlamās negatīvās ietekmes, un šajā saistībā norāda uz Eiropas Komisijas 2022. gada prognozēšanas ziņojuma secinājumiem;

15.

uzsver, ka nepieciešamā rīcības apmēra nodrošināšanai ir vajadzīga integrēta daudzlīmeņu politika un starpnozaru risinājumi; tādēļ uzsver nepieciešamību oficiāli atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi cīņā ar klimata pārmaiņām; uzsver, ka ir jāveicina efektīva un sistemātiska vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība gan sagatavošanas posmā, gan sarunās;

16.

uzsver, ka RK ir vairāk nekā viena miljona vietējo un reģionālo vadītāju institucionālais pārstāvis un “tīklu tīkls”; uzsver RK īpašo stāvokli, jo tā ir vietējā un reģionālā līmeņa klimatrīcības virzītājspēks, un pauž gatavību partnerības garā sadarboties ar Eiropas iestādēm un Parīzes nolīguma līgumslēdzējām pusēm, lai pirms ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 27. sesijas un pēc tam veicinātu sadarbību vairākos līmeņos;

17.

uzsver, cik nozīmīga ir pirms Parīzes nolīguma noslēgšanas izveidotā koalīcija “Under2” kā pirmais globālais klimata nolīgums vietējām un reģionālajām pašvaldībām; norāda uz atjauninātajiem un vērienīgākajiem koalīcijas “Under2”, kas izvirzīti mērķiem 2021. gada saprašanās memorandā, kurā pausta apņēmība rīkoties, lai līdz 2050. gadam vai agrāk sasniegtu 1,5 oC un neto nulles emisijas mērķi; mudina RK locekļus parakstīt arī minēto nolīgumu un aicina līdzšinējos koalīcijas “Under2” parakstītājus parakstīt vērienīgāko 2021. gada saprašanās memorandu;

18.

uzsver, ka Pašpārvalžu un pašvaldību pamatgrupai (LGMA) ir izšķiroša nozīme vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļu apvienošanā visā pasaulē un vietējo un reģionālo pašvaldību, kuras vēlas ierobežot klimata pārmaiņas, pasaules mēroga tīkla pastāvīgā stiprināšanā; mudina visas UNFCCC puses sadarboties ar LGMA un visiem nevalstiskajiem dalībniekiem, lai konstruktīvi piedalītos COP27 sagatavošanas procesā un izveidotu ciešāku sadarbību ar UNFCCC daudzlīmeņu rīcības atbalstītājiem;

Seku mazināšanas mērķa saglabāšana un spēju uzlabošana, izvēršot pētniecību un inovāciju

19.

atgādina, ka aptuveni 10 000 vietējo un reģionālo pašvaldību visā Eiropā ir uzņēmušās vērienīgas saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ierobežot klimata pārmaiņas, piedaloties tādās iniciatīvās kā Pilsētu mēru pakts, izstrādājot stratēģijas un klimatrīcību, piemēram, Ilgtspējīgas enerģētikas un klimatrīcības plānus (SECAP) vai citus reģionu ierosinātus vietējos klimatrīcības plānus; uzsver, ka 75 % no vairāk nekā 11 000 Globālā pilsētu mēru pakta (GCoM) parakstītājiem ir izvirzījuši vērienīgākus SEG emisiju samazināšanas mērķus (8) nekā to valstu valdības un vairāk nekā 50 % paātrina emisiju samazināšanas tempu, veidojot būtisku politisko pretestību regresam valsts līmenī;

20.

uzsver, kā vietējo un reģionālo pašvaldību apņēmība un rīcība papildina un stiprina centienus, kas tiek īstenoti gan starptautiskos procesos, gan valstu līmenī, un ka vietējo un reģionālo pašvaldību rīcība ir vajadzīga, lai sasniegtu valstu un starptautiskos mērķus; atkārtoti uzsver nepieciešamību oficiāli ņemt vērā arī reģionālā un vietējā līmenī noteiktos devumus (RVND), lai papildinātu NND un oficiāli atzītu, uzraudzītu un veicinātu SEG emisiju samazināšanu, ko visā pasaulē veic vietējās un reģionālās pašvaldības;

21.

iesaka Parīzes nolīguma pārredzamības satvarā iekļaut īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām veltītu sadaļu ar valstu uzskaites ziņojumiem, lai stiprinātu pārskatatbildību, ietekmes novērtēšanu un globālās klimatrīcības pārredzamību; atbalsta to, ka Globālajā pilsētu mēru paktā būtu jāpieņem un jāizmanto kopīgs ziņošanas satvars kā solis ceļā uz vietējā un reģionālā līmeņa centienu salīdzināmību (9);

22.

uzskata, ka Eiropas Savienībā vietējo un reģionālo pašvaldību loma un ieguldījums būtu jāatzīst oficiāli, minot tos Regulas par enerģētikas savienības pārvaldību noteikumos un it īpaši padarot RVND par nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) neatņemamu sastāvdaļu;

23.

uzsver, ka pilsētas un reģioni jau pašlaik veicina inovāciju, ieviešot tehniskus un finanšu risinājumus un veidojot novatoriskus pārvaldības procesus; šajā saistībā pauž gandarījumu par UNFCCC Globālā inovācijas centra izveidi COP26 ietvaros, par ES misijām “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” un “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”, kā arī par globālās misijas “Inovācija pilsētu pārkārtošanās jomā” (10) uzsākšanu, un atzinīgi vērtē šo misiju sadarbību un sinerģiju;

24.

uzsver, ka datu pieejamības jomā ir vajadzīga ciešāka sadarbība un integrācija vietējā, valstu, ES un pasaules līmenī, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošinātu vajadzīgo piekļuvi uz datiem un zinātni balstītas politikas veidošanai;

25.

uzsver, ka ir jāveicina darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, ņemot vērā to, ka profesionālā darbība ir jāpielāgo pasākumiem klimata pārmaiņu jomā;

Efektīvu un starpnozaru pielāgošanās pasākumu veicināšana un kaitējuma un zaudējumu novēršana

26.

atzinīgi vērtē Glāzgovas-Šarm eš Šeihas darba programmu attiecībā uz globālo mērķi pielāgošanās jomā (GGA); uzsver, ka pielāgošanās problēmas katrā valstī un reģionā var būt ļoti atšķirīgas un ka vietējās un reģionālās pašvaldības var vislabāk noteikt pielāgošanās mērķus, jo tām ir nepastarpinātas zināšanas gan par vajadzībām noturības jomā, gan par risinājumiem konkrētās vietās;

27.

uzsver, ka pusēm ir steidzami jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai vēl vairāk integrētu pielāgošanās jautājumus vietējā, valstu un reģionālā līmeņa plānošanā; tādēļ prasa, lai vietējo un reģionālo pašvaldību devums pielāgošanās jomā tiktu oficiāli ņemts vērā, lai papildinātu valstu rīcības plānus un NND;

28.

uzsver, ka ir svarīgi novērst “nepareizu pielāgošanos” un tādu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, kas vēl vairāk padziļina pašreizējo sociālo nevienlīdzību; uzsver, kā klimata pārmaiņu ietekme nesamērīgi skar atstumtās un neaizsargātās kopienas;

29.

atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par pamatpakalpojumu sniegšanu savām kopienām, kā arī par tūlītēju reaģēšanu un palīdzības sniegšanu saistībā ar klimata pārmaiņu sekām, piemēram, ar klimatu saistītām katastrofām, sociālo ietekmi, piemēram, enerģētisko nabadzību un pieaugošajām ar laikapstākļiem saistītajām veselības problēmām, un pašreizējo nevienlīdzību, ko klimata pārmaiņas padziļina; uzsver, ka spēju trūkums ir jānovērš ar vietējā līmenī pieņemtiem pamatotiem lēmumiem, par kuriem ir jāatskaitās vietējiem iedzīvotājiem, un ka šie centieni būtu jāatvieglo ar piekļuvi zinātniskiem pierādījumiem, tehnoloģijām un vietējām zināšanām, lai atbalstītu pielāgošanās risinājumu plašu izmantošanu; uzsver, ka novatoriski, dabā balstīti risinājumi (NBS) ir galvenie instrumenti, kas atbalsta klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām; un saskaņā ar Glāzgovas Klimata paktu mudina puses valsts un vietējā politikā un plānošanas lēmumos izmantot integrētu pieeju bioloģiskās daudzveidības jautājumu risināšanai;

30.

atzinīgi vērtē Glāzgovas Klimata pakta dialogu par kaitējumu un zaudējumiem; finanšu plūsmas trūkuma apstākļos uzsver, ka gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jānosaka un jāizmanto alternatīvi veidi, kā novērst kaitējumu un zaudējumus;

31.

atgādina par finanšu saistībām (11), kuras COP26 laikā uzņēmās Skotija un Valonija nolūkā novērst zaudējumus un kaitējumu; tāpēc uzsver, ka vietējā un reģionālā līmeņa diplomātija klimata jomā un vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība globālajos ziemeļos un globālajos dienvidos var palīdzēt paaugstināt noteiktos mērķus visos līmeņos vēl pirms COP27 un COP28;

Pienācīgas piekļuves klimatfinansējumam nodrošināšana un taisnīgas pārkārtošanās sekmēšana ar sadarbību un iesaistīšanu

32.

uzsver, ka ir svarīgi, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu pieejams tiešs finansējums klimatrīcības nodrošināšanai, kā arī to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāsadarbojas ar privāto sektoru un finanšu iestādēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgus ieguldījumus; uzsver, ka būtu jāizveido tieša saikne starp piekļuvi finansējumam un plānu un pasākumu integrētu izstrādi sadarbībā ar vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, lai veicinātu rentablu pasākumu īstenošanu;

33.

uzsver Parīzes nolīgumā iekļauto atziņu, ka ir svarīgi, lai Pušu rīcībā būtu “integrētas, holistiskas un līdzsvarotas uz tirgu nebalstītas pieejas” (12), kas paver iespēju brīvprātīgai sadarbībai, kura ir būtisks instruments, kas tām palīdz “īstenot savus nacionāli noteiktos devumus”, mudina publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi iesaistīties uz tirgu nebalstītu pieeju pētniecībā, izstrādē un īstenošanā;

34.

atzinīgi vērtē COP26 laikā pieņemto lēmumu stiprināt Marrākešas partnerību globālai rīcībai klimata jomā kā iespēju mudināt nevalstiskos dalībniekus nekavējoties rīkoties klimata jomā; atzinīgi vērtē to, ka tiek turpinātas kampaņas “Race to Zero” un “Race to Resilience” kā iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt un apliecināt vērienīgu augšupēju klimatrīcību, vienlaikus atvieglojot ziņošanu un pārskatu sniegšanu par saistībām ieinteresētajām personām, kuras nav puses;

35.

atzinīgi vērtē Action for Climate Empowerment – ACE (13) (Glāzgovas darba programmu par klimatiskās autonomizācijas rīcību); pauž gatavību turpināt darbu pie pasākumu īstenošanas saskaņā ar tās sešiem elementiem – izglītību, apmācību, sabiedrības informētību, sabiedrības līdzdalību, sabiedrības piekļuvi informācijai un starptautisko sadarbību; aicina puses turpināt atbalstīt šos procesus;

36.

norāda, ka neaizsargātās grupas visvairāk cieš no klimata krīzes radītās negatīvās ietekmes; uzsver, ka taisnīga pārkārtošanās ir pilnībā jāpielāgo sociālajai ietekmei, nodrošinot īpašu atbalstu un finansējumu, kā aicināts arī 2030. gada programmā;

37.

uzsver IPCC ziņojumos minēto atziņu, ka sieviešu spējas pielāgoties klimata pārmaiņām un tās ierobežot bieži vien ir visai ierobežotas saistībā ar sieviešu lomu mājsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī institucionālo šķēršļu un sociālo normu dēļ; mudina puses turpināt virzīt uz dzimumu līdztiesību vērstu klimata politiku, turpinot īstenot Limas darba programmu par dzimumu līdztiesību un Dzimumu līdztiesības rīcības plānu un nodrošinot sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesos; pauž pārliecību, ka sievietes nav jāuzskata par neaizsargātām saņēmējām, bet gan par efektīvām dalībniecēm, kas palīdz ierobežot klimata pārmaiņas un pielāgoties tām;

38.

atzīst, ka klimatrīcības jomā ir vajadzīgs visu paaudžu ieguldījums; uzsver jauniešu nozīmi sociālā progresa veicināšanā un iedvesmojošās politiskajās pārmaiņās, kā arī to, ka jauniešiem ir jēgpilni un informēti jāpiedalās klimata politikas veidošanā; pauž apņēmību turpināt iesaistīt RK Gados jauno vēlēto politiķu (Young Elected Politicians – JEP) programmas pārstāvjus COP27 sagatavošanā, balstoties uz konferences par Eiropas nākotni secinājumiem un Eiropas Jaunatnes gada mērķiem;

Sadarbības un partnerības ar UNFCCC stiprināšana

39.

mudina UNFCCC sadarboties ar LGMA, piedaloties tehniskajos dialogos par First Global Stocktake – GST (Pirmo globālo izsvēršanas procesu); atzinīgi vērtē Zinātniskās, tehniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes (SBSTA) un Pakļautās izpildstruktūras (SBI) lēmumu globālo izvērtēšanu veidot kā iekļaujošu un atklātu procesu visa gada garumā un talanoa dialogu garā; aicina UNFCCC GST ziņojumos iekļaut, atzīt un uzraudzīt saistības saskaņā ar iniciatīvām “Race to Resilience” un “Race to Zero”, lai iegūtu izmērāmu pārskatu par progresu vietējā un reģionālajā līmenī;

40.

atzinīgi vērtē to, ka prezidentvalsts Ēģipte COP27 darba kārtībā ir iekļāvusi prioritāti, kas vērsta uz ilgtspējīgām pilsētām un urbanizāciju; cenšas rast sadarbības iespējas ar prezidentvalsti, lai vēl vairāk palielinātu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu, un pauž gatavību atbalstīt UNFCCC reģionālo klimata nedēļu organizēšanu arī Eiropā, jo tā ir iespēja pastiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos UNFCCC procesā;

41.

uzsver RK kā Eiropas pilsētu un reģionu institucionālā pārstāvja būtisko nozīmi; tāpēc aicina UNFCCC sekretariātu izveidot strukturētu sadarbību ar RK, lai veicinātu abu iestāžu sadarbību;

42.

atzinīgi vērtē G7 valstu attīstības ministru sanāksmes paziņojumu (14), kurā atzīta pilsētu un vietējo pašvaldību loma taisnīgas klimatiskās un enerģētikas pārkārtošanas veicināšanā; norāda uz gatavību pirms COP27 atbalstīt Urban7 grupas darbu, lai stiprinātu daudzlīmeņu sadarbību kā ilgtspējīgas un efektīvas klimatrīcības pamatprincipu;

43.

atzinīgi vērtē izziņoto COP27 un COP26 prezidentvalstu prioritāšu (klimata pārmaiņu ierobežošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, finansējums un sadarbība) saskaņošanu un saikni ar paziņotajām High-Level Champions (augsta līmeņa izcilnieku) prioritātēm (holistiska pieeja, noturība, finansējums, reģionalizācija, lokalizācija); vēlas atbalstīt visefektīvāko sinerģiju un papildināmību starp šīm prioritātēm, gatavojoties COP27 un tās laikā;

44.

norāda, ka sociālās kustības pilsētās un reģionos ir palielinājušas sabiedrības izpratni par nepieciešamību pēc steidzamas un iekļaujošas klimatrīcības; saskaņā ar Zinātniskās, tehniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes (SBSTA) un Pakļautās izpildstruktūras (SBI) secinājumiem par jautājumiem, kas saistīti ar Parīzes nolīgumā paredzēto globālo izvērtēšanu, mudina RK locekļus vietējā un reģionālajā līmenī organizēt vietēja mēroga talanoa dialogus (15) vai līdzīgus iekļaujošus procesus;

45.

apņemas nodrošināt tiešu saikni, sniedzot RK locekļiem un Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām piekļuvi informācijai un regulārai aktualizētai informācijai par sarunu gaitu COP27 divas nedēļas ilgās norises laikā; atzinīgi vērtē citu ES iestāžu partnerību un atbalstu šīs informācijas regulārā sniegšanā, tuvinot vietējās un reģionālās pašvaldības starptautiskajām sarunām.

---

(1)  Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Zaļais kurss sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām” (OV C 79, 10.3.2020., 1. lpp.).

(2)  Glāzgovas Klimata pakts, 15. punkts.

(3)  Edinburgas deklarācija par globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada.

(4)  Glāzgovas Klimata pakts, Preambula, 9. punkts.

(5)  Glāzgovas Klimata pakts, 55. punkts.

(6)  https://unhabitat.org/sites/default/files/2022/04/hsp-eb-2022-crp2-rev.3.pdf.

(7)  Lai gan Parīzes nolīgums ir nodrošinājis satvaru starptautiskai rīcībai, Parīzes noteikumu kopums deva ievirzi saistībā ar šo nolīgumu, nosakot instrumentus un procesus tā pilnīgai, taisnīgai un efektīvai īstenošanai.

(8)  Avots: 2021. gada Globālā pilsētu mēru pakta (GCoM) ietekmes ziņojums.

(9)  https://www.globalcovenantofmayors.org/our-initiatives/data4cities/common-global-reporting-framework/.

(10)  http://mission-innovation.net/missions/urban-transitions-mission/.

(11)  Attiecīgi 2 miljoni GBP (2,6 miljoni USD) un 1 miljons EUR (1,1 miljons USD).

(12)  Parīzes nolīguma 6. panta 8. punkts (Uz tirgu nebalstītas pieejas klimatfinansējumam).

(13)  Glāzgovas darba programma par klimatiskās autonomizācijas rīcību.

(14)  220519-G7-Development-Ministers-Meeting-Communique.pdf (bmz.de).

(15)  2018. gadā tika izveidoti Pilsētu un reģionu talanoa dialogi, lai iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības un par klimatu, vidi un urbanizāciju atbildīgās valstu ministrijas, kā arī uzņēmējorganizācijas un klimata jomas ieinteresētās personas nacionāli noteikto devumu novērtēšanā, veidošanā un stiprināšanā.