Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022XR4332

    Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par stāvokli Eiropas Savienības reģionos un pilsētās

    COR 2022/04332

    OV C 498, 30.12.2022, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    30.12.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 498/1

    Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par stāvokli Eiropas Savienības reģionos un pilsētās

    (2022/C 498/01)

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

    ŅEMOT VĒRĀ

    —

    savu ziņojumu “ES gadskārtējais ziņojums par stāvokli reģionos un pilsētās”, kura pamatā ir iekļaujoša, uz faktiem un pierādījumiem balstīta pieeja, tostarp reģionālais un vietējais barometrs, kurā atspoguļoti viedokļi, ko pauduši vietējie un reģionālie pārstāvji, kuri iesaistījuši partnerorganizācijas un iestādes (1), un kurā Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa politisko lēmumu pieņēmējiem sniegti pierādījumi un svarīgākie ieteikumi attiecībā uz nākamajā gadā steidzami risināmām problēmām;

    —

    konferences par Eiropas nākotni (CoFoE) rezultātus un daudzos priekšlikumus, kas tieši skar vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras pilda nozīmīgu funkciju, rodot risinājumus problēmām, kas satrauc iedzīvotājus;

    —

    Eiropas Komisijas priekšsēdētājas 2022. gada 14. septembra runu par stāvokli Savienībā 2022. gadā un nodomu vēstuli, kas adresēta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai un Padomes priekšsēdētājam;

    TĀ KĀ

    —

    nelikumīgais un nepamatotais Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis un turpina izraisīt nāvi un postījumus, piespiežot miljoniem cilvēku pamest savas mājas, lai pārceltos vai nu uz citu vietu Ukrainā, vai uz Eiropas Savienību, it īpaši uz tās austrumu dalībvalstīm, un vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmās, kas sniedz atbalstu;

    —

    ne tikai klimata pārmaiņu ietekme un Covid-19 pandēmijas un tirdzniecības traucējumu sekas, bet arī Ukrainā notiekošā kara ietekme rada lielu spriedzi daudzām mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām visā ES, ņemot vērā enerģijas un pārtikas cenu izraisīto būtisko papildu spiedienu un pastāvīgi augošo inflāciju;

    1.

    		 uzsver, ka RK sagatavotais “ES gadskārtējais ziņojums par stāvokli reģionos un pilsētās”, radot pamatu satraukumam, liecina, ka Covid-19 pandēmijas seku, Ukrainas kara un klimata pārmaiņu paātrināšanās dēļ visā Eiropas Savienībā saasinās teritoriālās atšķirības;

    2.

    		 pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savā runā par stāvokli Savienībā neatzina ne vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvo un centrālo lomu šo problēmu risināšanā, ne nepieciešamību pēc spēcīgākas daudzlīmeņu pārvaldības ES politikas veidošanā un pēc kohēzijas atzīšanas par ES vispārējo mērķi, kā tas jau paredzēts Māstrihtas līgumā, ar kuru ieviesa subsidiaritātes principu un izveidoja arī RK;

    3.

    		 brīdina, ka inflācijas ietekme dažādos reģionos atšķiras un draud vēl vairāk saasināt pašreizējo teritoriālo, sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Enerģijas un transporta izmaksu paaugstinājums smagāk ietekmē neaizsargātas iedzīvotāju grupas. Reģionos ar zemākiem ienākumiem cilvēki nesamērīgi cieš no pirmās nepieciešamības produktu un preču cenu pieauguma, un viņiem draud nabadzība;

    4.

    		 uzsver, cik nozīmīga ir pārrobežu sadarbība, lai Eiropas Savienību sociāli, ekonomiski un administratīvi nostiprinātu vēl vairāk. Viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo pierobežas teritorijās, kur lielākas pilsētas vai saimnieciski centri bieži atrodas robežas otrā pusē. Šis neatraisītais potenciāls tādās jomās kā veselības aprūpe, krīžu pārvarēšana, energoapgāde, mobilitāte, izglītība un nodarbinātība ir labāk jāizmanto un īpaši jāveicina;

    5.

    		 aicina Eiropas Savienību atbalstīt ES un Ukrainas pilsētas un reģionus, lai risinātu kara radītās problēmas. Ukrainas atjaunošana Eiropas Savienībai ir nepieciešamība, morāls pienākums un investīcija. Šajā procesā ir jāievēro ESAO princips “atjaunot uzlabojot” un jānodrošina ilgtspējīga, zaļa un digitāla pieeja integrētai teritoriālajai attīstībai. Gan Ukrainas atjaunošanas, gan kara un pandēmijas atstāto seku Eiropas Savienībā pārvarēšanas nolūkā daudzgadu finanšu shēmā būs ievērojami jāpārkārto prioritātes. ES pašvaldību, reģionu un dalībvalstu finansiālais stāvoklis jau tagad ir saspringts. Ukrainas atjaunošanai jānotiek arī līdztekus vietējās demokrātijas veicināšanai, pamatojoties uz spēcīgām partnerībām ar Eiropas Savienības vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Decentralizēts atjaunošanas process arī pavērtu Ukrainas pilsoņiem izredzes palikt savā valstī un tādā veidā turpmāk mazinātu migrācijas plūsmas. Vienlaikus RK iebilst pret centieniem likt šķēršļus Ukrainas pilsoņu imigrācijai un aicina pēc iespējas ātrāk pārskatīt Padomes Direktīvu 2001/55/EK (2) par pagaidu aizsardzību, lai bēgļiem nodrošinātu uzturēšanās garantiju uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus;

    6.

    		 uzskata, ka Ukrainas bēgļu atbalstīšana būtu jāizmanto kā impulss, kas liek reformēt ES migrācijas un patvēruma sistēmu tā, lai tās pamatā būtu solidaritāte, taisnīgas sloga sadales stimuli un pamattiesību ievērošana, kā arī ārējo robežu aizsardzība. Vēl jo steidzamāk tas jādara tāpēc, ka pārtikas cenu paaugstināšanās visā pasaulē var izraisīt migrantu pieplūdumu ES pilsētās un reģionos;

    7.

    		 uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras arī ar strauji augošajiem enerģijas rēķiniem par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ar inflācijas ietekmi uz publisko iepirkumu un algām. Lai ņemtu vērā vietējos apstākļus un pārrobežu risinājumus, vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāuzskata par aktīviem partneriem energotaupības kampaņās, jaunos atjaunīgās enerģijas ražošanas projektos, kā arī ārkārtas rīcības plānos saistībā ar enerģijas piegādes traucējumiem. Komiteja norāda arī uz vietējās atjaunīgās enerģijas ražošanas iespējām, kā dažādot ES energoresursu struktūru un samazināt mūsu atkarību no trešām valstīm, un prasa pielāgot ES finansēšanas shēmas, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumus, lai vietējo ieguldījumu plānus spētu īstenot arī augstas inflācijas periodā;

    8.

    		 aicina ES iestādes un dalībvalstis īstenot ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu vietējās un reģionālās pašvaldības to centienos mazināt enerģētikas krīzes ietekmi uz mājsaimniecībām, neaizsargātām kopienām un vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, piemēram, šim nolūkam piešķirot daļu no nodokļu ieņēmumiem, kas gūti no enerģētikas uzņēmumu papildpeļņas;

    9.

    		 aicina Eiropas Komisiju nekavējoties ES mērogā ierosināt cenu griestus visam gāzes importam Eiropas Savienībā un atbalstīt cenu atsaisti starp gāzi un enerģiju, jo tas palīdzētu mazināt inflācijas spiedienu;

    10.

    		 aicina Eiropas Savienību, respektējot subsidiaritātes principu, izstrādāt tādu ES veselības politiku, kas stiprinātu ES krīžgatavību un tās spēju pārvarēt veselības apdraudējumus un atbalstītu pašvaldību un reģionu centienus uzlabot sabiedrības veselību, novērst slimības un mazināt veselības riskus;

    11.

    		 saprot, ka jāļauj pilsētām un reģioniem maksimāli izmantot NextGenerationEU sniegtās iespējas un koncentrēties uz ilgtermiņa ieguldījumiem. Šajā nolūkā ir atkārtoti jāizvērtē ekonomikas pārvaldības noteikumi un jāpagarina atveseļošanas pasākumu termiņš līdz brīdim, kad ES reģionos atkal būs tāda makroekonomikas situācija, kāda tā bija pirms Covid-19;

    12.

    		 šajā kontekstā un tā kā Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā kavē mūsu reģionu un pilsētu spēcīgu atveseļošanu, mudinām Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu grozīt finanšu regulas nolūkā pagarināt REACT-EU projektu sertifikācijas termiņus saskaņā ar ANM grafiku, lai, optimizējot Eiropas finansējuma izmantošanu, nodrošinātu padziļinātu atveseļošanu mūsu teritorijās;

    13.

    		 tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas paziņojumu par to, ka efektīvi jāveic daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana. Minētajā vidusposma pārskatīšanā būtu jākonsolidē kohēzijas politika, neraugoties uz tās pašreizējo īstenošanas līmeni un finanšu resursu zemo izmantojumu, kas galvenokārt izskaidrojams ar Covid-19 pandēmiju un konkurenci ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Turklāt vidusposma pārskatīšanas laikā vajadzētu būt iespējai izveidot jaunu Eiropas fondu, lai saskaņā ar dalītas pārvaldības metodiku pārvarētu neparedzētas krīzes, sākot ar karu Ukrainā. Ārkārtas reaģēšanas pasākumiem novirzīti pastāvīgie finanšu pārvedumi no kohēzijas politikas kavē kohēzijas politikas spēju pildīt savu uzdevumu, kas noteikts Eiropas līgumos;

    14.

    		 aicina nekavējoties sākt pārdomas par kohēzijas politikas nākotni un šajā nolūkā izmantot iekļaujošu pieeju, lai būtu iesaistītas visas ieinteresētās personas un iedzīvotāji. Kohēzijas alianse darbosies kā kopīga diskusiju un viedokļu apmaiņas platforma, kurā ES iestādes iesaistās konstruktīvā dialogā ar pilsētām un reģioniem. RK aicina visās attiecīgajās ES politikas jomās piemērot principu “nekaitēt kohēzijai”, tostarp veicot sistemātiskus teritoriālās ietekmes novērtējumus un novēršot attīstības atšķirības reģionos ar īpašām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām problēmām, un aicina Eiropas Komisiju šā principa definēšanā cieši sadarboties ar RK;

    15.

    		 piekrīt Eiropas Parlamentam, ka – analoģiski Pilsētu paktam un topošajam Lauku paktam – ar galveno ieinteresēto personu, t. i., valsts iestāžu un reģionālo un vietējo pašvaldību, ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku, pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju līdzdalību jāizstrādā Salu pakts un Eiropas Savienības programma salām, un atgādina Komisijai par nepieciešamību veikt pētījumu par Eiropas Savienības salu teritoriju atšķirīgajiem apstākļiem;

    16.

    		 uzsver: 43 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka klimatrīcībā galvenā nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām (pieaugums par 10 % no 2019. gada līdz 2021. gadam, proti, laikā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ bija noteikta mājsēde un pēc tās sekoja atveseļošana) un ka 160 pilsētas 21 dalībvalstī, pamatojoties uz Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, ir iesniegušas pielāgošanās rīcības plānus. RK aicina pārējās pašvaldības un reģionus sekot šiem paraugprakses piemēriem;

    17.

    		 uzskata, ka pielāgošanās klimata krīzei un reakcija uz to, kā arī vides saglabāšana un atjaunošana ir galvenie elementi noturīgākas un ilgtspējīgākas sabiedrības un ekonomikas veidošanā un ka reaģēšanas pasākumi ir jāizstrādā vietējā līmenī atbilstīgi teritorijas konkrētajām vajadzībām un īpatnībām. Tāpēc RK atkārtoti aicina nodrošināt vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras īsteno zaļā kursa politiku, vienkāršāku piekļuvi ES finansējumam;

    18.

    		 aicina Eiropas Savienības un valstu līmenī pastiprināt kopīgos centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, jo dabas katastrofas skar gandrīz 50 miljonus ES iedzīvotāju un pēdējo četrdesmit gadu laikā radītu ekonomisko zaudējumu apmērs ir vidēji 12 miljardu EUR gadā. Vienlaikus arvien svarīgāk ir savstarpēji sasaistīt klimata, vides un sociālo politiku, lai nodrošinātu, ka, paātrinot nepieciešamo zaļo pārkārtošanos, netiek atstāts novārtā neviens cilvēks un neviena vieta; šajā saistībā Komiteja uzsver, ka ir jāaizsargā, jāpārskata un jāpielāgo reģionālā un vietējā infrastruktūra, lai labāk reaģētu uz intensīvākām klimata parādībām, kuru sekas ietekmē iedzīvotājus, reģionālo ekonomiku, nozīmīgāko infrastruktūru un piegādes ķēdes;

    19.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savā runā par stāvokli Savienībā paziņojusi par ES ugunsdzēšanas spēju divkāršošanu;

    20.

    		 norāda, ka pilsētas ir ļoti ieinteresētas veikt ES klimatneitrālo un viedo pilsētu misiju, un aicina īstenot iekļaujošāku pieeju digitālajai un mobilitātes pārkārtošanai, tostarp pastiprinot pasākumus dekarbonizācijas un transporta veidu maiņas veicināšanai pilsētu teritorijās, kā arī pilsētu un lauku savienojamībai, lai neļautu vēl vairāk saasināties pašreizējām reģionālajām atšķirībām;

    21.

    		 aicina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības ar RK locekļu starpniecību tiktu pilntiesīgi iekļautas ES delegācijā dalībai UNFCCC Pušu konferences 27. sesijā un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā. RK uzsver, ka Pušu konferences 27. sesija būs iespēja oficiāli atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu vērienīgāku mērķu sasniegšanā un paātrinātā rīcībā saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un finansējumu, un atkārtoti aicina iekļaut vietējo un reģionālo ieguldījumu kā papildinājumu nacionāli noteiktajam devumam;

    22.

    		 aicina rūpīgi pārskatīt Enerģētikas savienības pārvaldības regulu, lai izveidotu pamatu sistemātiskai pilsētu un reģionu iesaistei nacionālo enerģētikas un klimata plānu plānošanā un īstenošanā. Šai pārskatīšanai vajadzētu būt arī iespējai izveidot visaptverošu ES satvaru cīņai pret enerģētisko nabadzību un trūcīgām mobilitātes iespējām;

    23.

    		 uzsver ANM ietvaros izstrādāto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu lielo nozīmi zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstīšanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tā kā pilsētas atbild par gandrīz 75 % no globālā enerģijas patēriņa, par 70 % no globālajām CO2 emisijām, par 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un par 90 % no klimatadaptācijas pasākumiem un strauji pieaug tādu vietējo un reģionālo pašvaldību skaits, kas ir apņēmušās rīkoties, tām ir jākļūst par pilntiesīgiem partneriem zaļā kursa iniciatīvu izstrādē un īstenošanā, it īpaši tādās politikas jomās kā mājokļi, ēku renovācija, atjaunīgie energoresursi, ilgtspējīga mobilitāte un pilsētu zaļināšana, kā arī tādās iniciatīvās kā jaunais Eiropas “Bauhaus”;

    24.

    		 šajā saistībā atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas stratēģiju mājokļu jomā, kuras mērķis būtu veicināt cenas ziņā pieejamus, ilgtspējīgus, sociālus un ārkārtas mājokļus. Šādā stratēģijā, kurai jāatbilst subsidiaritātes principam, Eiropas pusgada un valstu reformu programmu ietvaros būtu jāiekļauj arī kvantitatīvs valsts publisko investīciju mērķrādītājs attiecībā uz cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem, sociāliem un ārkārtas mājokļiem visās ES dalībvalstīs un jāatvieglo piekļuve privātajiem ieguldījumiem, nākotnes ES sociālajā taksonomijā iekļaujot cenas ziņā pieejamus, sociālus un ārkārtas mājokļus;

    25.

    		 atkārtoti uzsver nepieciešamību iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības ANM un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanā un īstenošanā, lai citstarp nodrošinātu atveseļošanai paredzētu līdzekļu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu savstarpēji saskaņotu izmantošanu. Neraugoties uz to, ka instrumenta juridisko pamatu veido kohēzijas politika, daudzās dalībvalstīs šāda iesaiste ir izrādījusies pārāk neliela, tādējādi apgrūtinot efektīvu īstenošanu un radot risku, ka valstu izstrādātiem plāniem trūks sinerģijas ar reģionālajām un vietējām prioritātēm un attīstības stratēģijām;

    26.

    		 uzsver, ka joprojām pastāv būtiska inovācijas plaisa. No 20 reģioniem ar lielāko pētniecības un izstrādes finansējumu 19 ir attīstītākie reģioni, savukārt divas trešdaļas no 50 reģioniem ar viszemākajiem izdevumiem ir mazāk attīstīti. RK uzsver, ka izmēģinājuma darbībai “Partnerības reģionālajai inovācijai” ir liels potenciāls atbalstīt vietējiem apstākļiem pielāgotu risinājumu izstrādi un augšupēju “teritoriālo uzdevumu” radīšanu jaunās ES inovācijas programmas ietvaros, un vienlaikus atkārtoti uzsver Eiropas Pētniecības telpas (EPT) centru nozīmi;

    27.

    		 uzsver digitālās pārkārtošanās kā transversāla elementa nozīmi plaisas pārvarēšanā Eiropā un norāda uz nepieciešamību pēc digitālās kohēzijas. Izmantojot jauno “uzdevumos balstīto pieeju” politikas veidošanā, kohēzijas politikai ir jāturpina nākotnē atbalstīt ilgtermiņa mērķus (ES mērķus). Lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanu un veidotu noturīgu sabiedrību, digitālās plaisas ir jāpārvar, izmantojot visaptverošas un iekļaujošas stratēģijas, kurās iesaistīti visi pārvaldības līmeņi;

    28.

    		 uzsver, ka 2021. gadā 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu vidū vidējais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā bija 13 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, saglabājoties būtiskām atšķirībām starp reģioniem – Spānijas, Grieķijas un Itālijas reģionos jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks. Ņemot vērā iepriekš minēto, RK mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kā risināt ilgtermiņa bezdarba un jauniešu bezdarba problēmu, kas krīzes dēļ ir saasinājusies. Komiteja tāpat uzsver, ka steidzami jānovērš nevienlīdzīgas dzimumu nodarbinātības problēma. Turklāt Komiteja brīdina par pieaugošajiem nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, draudiem;

    29.

    		 atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas aicinājumu panākt lielāku solidaritāti starp paaudzēm un uzsver RK vadošo lomu sadarbībā ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, lai veidotu Eiropas nākotni, it īpaši izstrādājot ES Jaunatnes un demokrātijas hartu;

    30.

    		 pieņem zināšanai, ka no 2011. gada līdz 2020. gadam visos politiskajos līmeņos, sākot no vietējā līdz valsts līmenim, ievēlēto sieviešu īpatsvars palielinājās, taču pauž nožēlu, ka sievietes veido joprojām tikai trešdaļu no kopējā skaita visos līmeņos. 2021. gadā tikai 16 no 285 reģionālajām asamblejām Eiropas Savienībā panāca ievēlēto kandidātu paritāti. RK atzīst, ka arī tās locekļu sastāvs nebūt nav līdzsvarots dzimumu ziņā, un sagaida, ka dalībvalstis pievērsīsies šim jautājumam. Tāpēc RK sāks apsvērt, kā palielināt sieviešu līdzdalību savā darbā, vadošajos Komitejas amatos un Komitejas sastāvā, un aicina dalībvalstis organizēt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sieviešu līdzdalību vietējā un reģionālajā politikā, lai tādējādi pārvarētu diskrimināciju politiskajās aprindās un cīnītos pret šķēršļiem, tostarp stereotipiem, ar kuriem sievietes saskaras savā dzīvē;

    31.

    		 mudina dalībvalstis pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties sasniegtu mērķi, kas noteikts ES direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu; tāpat uzsver, ka ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis ratificētu Stambulas konvenciju – Eiropas Padomes līgumu, kura mērķis ir izveidot visaptverošu Eiropas līmeņa regulējumu, lai aizsargātu sievietes pret jebkura veida vardarbību un novērstu un izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē un sauktu par to pie atbildības;

    32.

    		 norāda uz izšķiroši svarīgo ieguldījumu, ko pašvaldības un reģioni, būdami gan darba devēji, gan arī sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji un pasūtītāji, dod sociālās kohēzijas, dzimumu līdztiesības un nodarbinātības veicināšanā Eiropā. Ir svarīgi sociālos partnerus, pašvaldības un reģionus visaptveroši iesaistīt gan ES sociālās jomas iniciatīvu izstrādē, gan īstenošanā, lai nodrošinātu, ka īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, pasākumi ir mērķim atbilstoši un iedarbīgi. Izšķiroša loma šajā saistībā ir Eiropas pusgadam, un vietējam un reģionālajam līmenim ir jāpiedalās lēmumu izstrādē un īstenošanā un jāuzņemas līdzatbildība par to, kādā veidā būtu jāsasniedz kopīgie mērķi. Eiropas pusgada reformas gaitā tajā ir jāiekļauj arī teritoriālā dimensija un ilgtspējīgas attīstības mērķi;

    33.

    		 atbalsta to, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savā runā par stāvokli Savienībā aicināja izveidot konventu, kas pārskatītu Līgumus. RK būtu pilnībā jāiesaista konventā, lai pārstāvētu Eiropas vietējos un reģionālos vēlētos pārstāvjus, un RK ir pilnībā apņēmusies veicināt aktīvas subsidiaritātes koncepciju un vairāk sadarboties ar reģionālajiem parlamentiem un vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām. Lai ES lēmumu pieņemšanas process būtu iekļaujošs un efektīvs, ir nepieciešama daudzlīmeņu pārvaldība, un īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, un to likumīgajām kompetencēm. Šajā saistībā RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu, ka ES politikā tā iesaistīs iedzīvotāju asamblejas un izmantos citu līdzdalības demokrātijas praksi, tomēr RK norāda uz tādu demokrātiski ievēlēto pārstāvju lomu, kuri ir atbildīgi savu vēlētāju priekšā, un apņemas aktīvi piedalīties šajos procesos;

    34.

    		 plāno ierosināt konkrētus pasākumus, lai vispārējā ES kohēzijas mērķa sasniegšanas labad pievērstos Eiropas politikas teritoriālajai dimensijai, ņemot vērā arī priekšlikumus, kas izskanējuši konferencē par Eiropas nākotni, kā arī pierobežas reģionu un nomaļo reģionu īpašās vajadzības;

    35.

    		 uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt “ES gadskārtējo ziņojumu par stāvokli reģionos un pilsētās” un šo rezolūciju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un 27 ES dalībvalstu vadītājiem, kā arī mudina Eiropas reģionālos un vietējos vēlētos pārstāvjus izplatīt minēto ziņojumu iedzīvotājiem un vietējiem medijiem.

    Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Vasco ALVES CORDEIRO

    (1)  https://cor.europa.eu/en/our-work/Pages/State-of-Regions-and-Cities-2022.aspx?origin=spotlight.

    (2)  Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

    Top