1)

Vai Direktīvas 2011/92 (1) 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un/vai 9. panta 2.–4. punktu Orhūsas konvencijā, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja vides aizsardzības NVO atbilst minētajā tiesību normā paredzētajam kritērijam attiecībā uz locus standi, ir jāuzskata, ka attiecīgai NVO ir pietiekama spēja vērsties ar pārsūdzību tiesā, neņemot vērā valsts tiesību vispārēju normu, ka faktiskas apvienības, kurām nav juridiskās personas statusa, nedrīkst celt prasību tiesā?

2)

Ja Direktīvas 2011/92 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un/vai 9. panta 2.–4. punktu Orhūsas konvencijā, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK, vispārīgi nebūtu jāinterpretē tādējādi, kā minēts pirmajā jautājumā, vai tas ir šādi jāinterpretē apstākļos, kad attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka NVO, kura atbilst kritērijam attiecībā uz locus standi, kas piešķirts ar minētās direktīvas 1. panta 2. punkta e) apakšpunktu, līdz ar to ir piešķirta spēja vērsties ar pārsūdzību tiesā?

3)

Ja Direktīvas 2011/92 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un/vai 9. panta 2.–4. punktu Orhūsas konvencijā, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK, vispārīgi nebūtu jāinterpretē tādējādi, kā minēts pirmajā jautājumā, vai tas ir šādi jāinterpretē apstākļos, kad attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos un/vai procedūrās, ko pieņēmusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, ir noteikts, ka vides aizsardzības NVO, kurai citādi nebūtu tiesībspējas un rīcībspējas saskaņā ar valsts tiesībām, tomēr ir ļauts piedalīties attīstības atļaujas piešķiršanas procedūras administratīvajā posmā?

4)

Ja Direktīvas 2011/92 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un/vai 9. panta 2.–4. punktu Orhūsas konvencijā, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK, vispārīgi nebūtu jāinterpretē tādējādi, kā minēts pirmajā jautājumā, vai tas ir šādi jāinterpretē apstākļos, kad attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi, kas pieļauj NVO atbilstību 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta prasībām, ir tādi, ka [..] NVO pastāvēšanas ilgums, lai tā atbilstu šīm prasībām, ir ilgāks nekā likumā noteiktais laikposms lēmuma pieņemšanai projektu atļaujas piešķiršanas procedūrā, un līdz ar to NVO, kas izveidotas faktiskas apvienības, kurai nav juridiskas personas statusa, formā parasti nekad neatbilstu tiesību akta, ar ko īsteno 1. panta 2. punkta e) apakšpunktu, prasībām?

5)

Vai 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to tiesiskās drošības un/vai efektivitātes principu gaismā un/vai kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un/vai 9. panta 2.–4. punktu Orhūsas konvencijā, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka rīcības brīvība, kas dota ar dalībvalsts procesuālo tiesību normu, ļaujot pašu faktisko apvienību, kurai nav juridiskās personas statusa, aizvietot atsevišķam prasītājam vai prasītājiem, kuri ir šīs neinkorporētās apvienības biedri, ir jāīsteno tā, lai tiktu nodrošināta tiesību uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā pieejamību pilnīga iedarbība un lai šāda aizvietošana netiktu liegta tikai tāda iemesla dēļ, ka valsts tiesiskajā regulējumā ir noteikums par laika ierobežojumu attiecīgās prasības celšanai?

6)

Ja 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to tiesiskās drošības un/vai efektivitātes principu gaismā un/vai kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un/vai 9. panta 2.–4. punktu Orhūsas konvencijā, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK, vispārīgi nebūtu jāinterpretē tādējādi, kā minēts piektajā jautājumā, vai tas ir šādi jāinterpretē konkrēti efektivitātes principa gaismā apstākļos, kad prasību ir cēlusi sākotnējā prasītāja valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā un apstrīdēšanas pamats, uz kuru atsaucoties aizvietotā prasītāja ir izmantojusi tiesības uz tiesību aizsardzības tiesā pieejamību, ir palicis nemainīgs?

7)

Ja 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to tiesiskās drošības un/vai efektivitātes principu gaismā un/vai kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un/vai 9. panta 2.–4. punktu Orhūsas konvencijā, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK, vispārīgi nebūtu jāinterpretē tādējādi, kā minēts piektajā jautājumā, vai tas ir šādi jāinterpretē, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti attiecībā uz ierobežotu termiņu piemērošanu šādās situācijās ir neskaidri un/vai pretrunīgi, un līdz ar to prasītajai pirms tiesvedības ierosināšanas nav tiesiskās drošības par to, vai šāda aizvietošana ir pieļaujama?