This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62022CN0600
Case C-600/22 P: Appeal brought on 16 September 2022 by Carles Puigdemont i Casamajó and Antoni Comín i Oliveres against the judgment of the General Court (Sixth Chamber, Extended Composition) delivered on 6 July 2022 in Case T-388/19, Puigdemont i Casamajó and Comín i Oliveres v Parlement
Lieta C-600/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 16. septembrī Carles Puigdemont i Casamajó un Antoni Comín i Oliveres iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-388/19 Puigdemont i Casamajó un Comín i Oliveres/Parlaments
Lieta C-600/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 16. septembrī Carles Puigdemont i Casamajó un Antoni Comín i Oliveres iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-388/19 Puigdemont i Casamajó un Comín i Oliveres/Parlaments
OV C 441, 21.11.2022, p. 17–18
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
21.11.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 441/17 |
Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 16. septembrīCarles Puigdemont i Casamajó un Antoni Comín i Oliveres iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-388/19 Puigdemont i Casamajó un Comín i Oliveres/Parlaments
(Lieta C-600/22 P)
(2022/C 441/25)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Carles Puigdemont i Casamajó un Antoni Comín i Oliveres (pārstāvji: P. Bekaert, S. Bekaert, advocaten, un G. Boye, abogado)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Spānijas Karaliste
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
|
— |
nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā vai – pakārtoti – atcelt apstrīdētos aktus; un |
|
— |
piespriest Parlamentam un Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai – pakārtoti – atlikt lemšanu par tiesāšanās izdevumiem. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza četrus pamatus.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa, secinādama, ka iemesls tam, ka Parlaments nav atļāvis apelācijas sūdzības iesniedzējiem ierasties savā darba vietā, īstenot savu mandātu un kopš 2019. gada 2. jūlija piedalīties Parlamenta plenārsēdēs, nebija 2019. gada 29. maija norādījumos un 2019. gada 27. jūnija vēstulē atspoguļotais Parlamenta atteikums atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējiem Eiropas Parlamenta deputāta statusu un ka tādējādi apstrīdētie akti nav mainījuši apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesisko stāvokli, esot pieļāvusi tiesību kļūdu un pārkāpusi LESD 263. pantu un līdz ar to arī Hartas 47. pantu.
Saskaņā ar 1976. gada akta (1) 12. pantu parlamenta ziņā ir izšķirt domstarpības, kas varētu rasties, pamatojoties uz 1976. gada akta noteikumiem, tostarp 1. panta 3. punktu, kas ir tā būtiska norma. Spriedumā Donnici (2) esot nepareizi interpretēts 1976. gada akta 12. pantā paredzēto kompetenču sadalījums starp dalībvalstu iestādēm un Parlamentu – attiecībā uz Parlamentam piešķirtajām pilnvarām. Katrā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējiem būtu bijis iespējams ieņemt savas vietas laikposmā, kamēr tika gaidīts lēmums par viņu domstarpībām ar Parlamentu, un tātad pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda, jo tajā tika atzīts, ka apstrīdētie akti nemaina apelācijas sūdzības iesniedzēju stāvokli.
Vispārējā tiesa, secinādama, ka lēmums neizmantot Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. pantā paredzēto iespēju uzņemties iniciatīvu apstiprināt privilēģijas un imunitāti nav apstrīdams akts, esot pieļāvusi tiesību kļūdu.
Vispārējā tiesa, apgalvodama, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji nebija iesnieguši Parlamentam Eiropas Parlamenta Reglamenta 7. un 9. pantā minēto pieprasījumu aizstāvēt viņu privilēģijas un imunitāti, esot pieļāvusi tiesību kļūdu.
(1) Akts par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (OV 1976, L 278, 5. lpp.), kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV 1976, L 278, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV 2002, L 283, 1. lpp.).
(2) Spriedums, 2009. gada 30. aprīlis, Itālija un Donnici/Parlaments, C-393/07 un C-9/08, EU:C:2009:275.