Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu”

(COM(2021) 141 final)

(2021/C 517/18)

Ziņotājs:

Andreas THURNER

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 21.4.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/3/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK):

1.1.

atzīst bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā un atzinīgi vērtē izskatāmo Eiropas Komisijas paziņojumu par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu. EESK uzskata, ka tas ir stabils pamats ilgtspējīgai bioloģiskā sektora attīstībai;

1.2.

kā ļoti vērienīgu vērtē Eiropas zaļā kursa mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai;

1.3.

īpaši atbalsta Eiropas Komisijas uz tirgu orientēto pieeju vēl vairāk palielināt patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem un pieprasījumu pēc tiem. Lai veiksmīgi attīstītu šo sektoru, izšķiroša nozīme ir pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram;

1.4.

ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās sākotnējās situācijas, iesaka izveidot sava veida “sadraudzības mehānismu”, lai stiprinātu dalībvalstu pieredzes apmaiņu. Būtu jāveicina arī apmaiņa starp lauksaimniekiem. EESK labprāt ir gatava būt partneris pasākumos, kuru mērķis ir palielināt informētību par bioloģisko ražošanu (piemēram, gadskārtējas ES Bioloģiskās dienas ietvaros);

1.5.

aicina dalībvalstis izstrādāt valsts/reģionālos bioloģiskās rīcības plānus, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, un izmantot kopējās lauksaimnicības politikas (KLP) piedāvātās iespējas bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Īpaša uzmanība šajā saistībā jāpievērš sarežģītajam pārkārtošanās uz bioloģisko ekonomiku posmam;

1.6.

uzskata par nozīmīgiem ierosinātos pasākumus tirgus pārredzamības un datu bāzes uzlabošanai bioloģiskajā sektorā. Šajā kontekstā EESK ierosina bioloģiskā sektora norises pienācīgi atspoguļot arī AGRI ĢD rīkotajā gadskārtējā konferencē par lauksaimniecības nākotnes perspektīvām;

1.7.

uzsver, ka patērētāji arvien lielāku nozīmi piešķir reģionālajai pārtikai. EESK uzskata, ka īsākas un vietējas bioloģiskās ražošanas un tirdzniecības ķēdes, kurās ņemts vērā arī sezonalitātes aspekts, var būt daudzsološs veids, kā radīt lielāku pievienoto vērtību visā pārtikas ķēdē. Šeit EESK saskata arī papildu nodarbinātības iespēju potenciālu lauku apvidos;

1.8.

norāda, ka bioloģiskie produkti parasti maksā vairāk nekā tradicionālie produkti. Tas ir šķērslis dažām sabiedrības grupām ar zemiem ienākumiem. Tādēļ EESK ierosina ieviest atbilstošus papildu pasākumus, lai nodrošinātu bioloģisko produktu pieejamību arī sociāli neaizsargātām grupām;

1.9.

uzskata, ka it īpaši publiskajam sektoram (pašvaldību, pilsētu, reģionālās un federālās pārvaldes iestādēm) reģionālā bioloģiskā pārtika būtu vairāk jāizmanto publiskajā iepirkumā (piemēram, ēdnīcās). Šajā sakarā tām jāņem vērā arī sezonalitātes aspekts;

1.10.

uzsver, ka vajadzīgi pietiekami finanšu resursi pētniecībai un inovācijai bioloģiskā sektora atbalstam.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Eiropas Komisija kā daļu no Eiropas zaļā kursa ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” un “Biodaudzveidības stratēģiju” ir izvirzījusi ES bioloģiskajai ražošanai vērienīgu mērķi – līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā. 2021. gada 25. martā Eiropas Komisija publicēja bioloģiskās ražošanas rīcības plānu (1), ar ko iecerēts atbalstīt dalībvalstis šā mērķa īstenošanā.

2.2.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju jaunais rīcības plāns bioloģiskajai ražošanai balstās uz 2014.–2020. gada rīcības plāna sasniegumiem un tajā ņemti vērā rezultāti, kas gūti bioloģiskās ražošanas sabiedriskajā apspriešanā, kura norisinājās no 2020. gada septembra līdz novembrim (2). Tas ir iedalīts trīs savstarpēji saistītos prioritārajos virzienos: — 1. prioritārais virziens: stimulēt pieprasījumu un panākt patērētāju uzticēšanos, — 2. prioritārais virziens: stimulēt pāreju un stiprināt visu vērtības ķēdi, — 3. prioritārais virziens: uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu ilgtspējā.

2.3.

Šie trīs prioritārie virzieni ir balstīti uz 23 darbībām, kuru īstenošanai ir jāmobilizē dažādi finansējuma avoti. Finansiālais atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai arī turpmāk tiks piedāvāts, izmantojot lauku attīstības saistības (2. pīlārs), un papildu finansējumu varēs piešķirt ar ekoshēmu starpniecību (1. pīlārs). Turklāt ES popularizēšanas rīcībpolitikas ietvaros apjomīgs budžets tiks atvēlēts bioloģisko produktu patēriņa palielināšanai.

2.4.

Lai sekmētu zināšanu apmaiņu par bioloģisko lauksaimniecību, tiks stiprināti lauksaimniecības konsultāciju dienesti. Lai atbalstītu rīcības plāna mērķus, Eiropas Komisija plāno vismaz 30 % no budžeta, kas atvēlēts pētniecības un inovācijas darbībām lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu jomā, novirzīt tematiem, kuri ietekmē vai ir tieši saistīti ar bioloģisko sektoru, piemēram, lielākai kultūraugu ražībai, ģenētiskajai biodaudzveidībai un strīdīgu produktu alternatīvām.

2.5.

Konkrētāk, trīs dažādajos prioritārajos virzienos ierosināto darbību mērķis ir šāds:

1. prioritārais virziens: stimulēt pieprasījumu un panākt patērētāju uzticēšanos;

a)	veicināt bioloģisko lauksaimniecību un popularizēt ES logotipu;

b)	popularizēt bioloģisko produktu piedāvājumu ēdnīcās un veicināt zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;

c)	pastiprināt programmas skolu apgādei ar bioloģiskajiem produktiem;

d)	novērst pārtikas krāpniecību un vairot patērētāju uzticēšanos;

e)	uzlabot izsekojamību;

f)	veicināt privātā sektora ieguldījumu.

2. prioritārais virziens: stimulēt pāreju un stiprināt visu vērtības ķēdi;

a)	veicināt pāreju, investīcijas un paraugprakses apmaiņu;

b)	attīstīt sektoranalīzi, lai palielinātu tirgus caurskatāmību;

c)	palīdzēt organizēt pārtikas apriti;

d)	nostiprināt vietējo un mazapjoma pārstrādi un veicināt īsas tirdzniecības ķēdes;

e)	uzlabot dzīvnieku ēdināšanu saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem;

f)	stiprināt bioloģisko akvakultūru.

3. prioritārais virziens: uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu ilgtspējā.

a)	mazināt klimatisko un vidisko pēdu;

b)	vairot ģenētisko biodaudzveidību un paaugstināt ražību;

c)	izstrādāt strīdīgu ielaides resursu un citu augu aizsardzības līdzekļu alternatīvas;

d)	uzlabot dzīvnieku labturību;

e)	resursus izmantot efektīvāk.

2.6.

To īstenošanai Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm izstrādāt atbilstīgus valsts bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānus ar skaidriem mērķiem, ņemot vērā reģionālos apstākļus, un attiecīgi iekļaut tos nacionālajā KLP stratēģiskajā plānā.

2.7.

Šis atzinums būtu jālasa kontekstā ar iepriekšējiem EESK atzinumiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu (tostarp par tematu “ES tirdzniecības politikas saderība ar Eiropas zaļo kursu” (3), “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”” (4), “Īso un alternatīvo pārtikas piegādes ķēžu veicināšana Eiropas Savienībā: agroekoloģijas loma” (5) un “Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā” (6)).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka vērtē Eiropas zaļā kursa mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, ir ļoti vērienīgs. Pašlaik Eiropas Savienībā bioloģiski tiek apsaimniekoti aptuveni 8,5 % lauksaimniecības zemes. Tas nozīmē, ka lbioloģiskajā auksaimniecībā izmantojamā platība līdz 2030. gadam būtu jāpalielina aptuveni trīskārt. Salīdzinājumam: laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam bioloģiski apsaimniekotā platība palielinājās no aptuveni 8,3 līdz aptuveni 13,8 miljoniem hektāru (+ 70 %), turklāt vērojama progresīva tendence. 25 % mērķis nozīmē bioloģiskās lauksaimniecības platības paplašināšanu līdz aptuveni 40 miljoniem hektāru, kas ievērojami pārsniedz pašreizējo tendenci.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas uz tirgu orientēto pieeju vēl vairāk palielināt patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem un pieprasījumu pēc tiem. Lai veiksmīgi turpinātu bioloģiskā sektora attīstību, izšķiroša nozīme ir pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram.

3.3.

Bioloģiskās ražošanas paplašināšana jāorientē arī uz pieprasījumu. Jāraugās, lai tiktu laikus prognozēts piedāvājuma palielinājums atbilstīgi norisēm pieprasījuma pusē. Ja bioloģiskās pārtikas ražošana attīstīsies straujāk par pieprasījumu, tas neizbēgami izraisīs negatīvu konkurenci tirgū un līdz ar to arī ražotāju cenu kritumu.

3.4.

Salīdzinājumā ar tradicionālo lauksaimniecību bioloģiskā lauksaimniecība parasti nozīmē augstākas ražošanas izmaksas uz vienu produkta vienību (papildu izdevumu un mazākas ražas dēļ). Lai nodrošinātu ilgtspējīgu bioloģiskā sektora attīstību, šīs papildu izmaksas jāsedz arī ar atbilstošiem tirgus ieņēmumiem. Tomēr, progresējot profesionalizācijai visā bioloģiskās pārtikas ķēdē, cenu un izdevīguma attiecībai būtu jāattīstās pozitīvi.

3.5.

Sākotnējā situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga. No vienas puses, dažās dalībvalstīs jau ir labi nostiprinājusies bioloģiskā lauksaimniecība un tās produktu tirdzniecība. No otras puses, ir dalībvalstis, kurās bioloģiski apsaimniekotu platību procentuālais īpatsvars ir mērāms tikai ar viencipara skaitli. Šīs atšķirīgās reģionālās sākotnējās situācijas ir attiecīgi jāņem vērā pasākumu plānošanā. Lai stiprinātu dalībvalstu pieredzes apmaiņu, EESK iesaka šajā saistībā izveidot sava veida “sadraudzības mehānismu”. Dalībvalstis, kurās bioloģiskais sektors ir labi nostiprinājies, bieži ir izvēlējušās “push-pull” pieeju, īstenojot gan pasākumus ražošanas veicināšanai, gan arī pasākumus, ar ko palielina pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem. Bioloģiskā sektora turpmākajā attīstībā būtiska loma ir arī pārtikas mazumtirdzniecībai.

3.6.

Daudzveidīgo struktūru un lielo reģionālo atšķirību dēļ Eiropā, īstenojot ES Bioloģiskās lauksaimniecības regulu, nemitīgi rodas sarežģītas situācijas un jautājumi. Lai sektoru sekmīgi attīstītu, jāpanāk līdzsvars, kas gan atbilst nepieciešamībai konsekventi piemērot noteikumus visā ES, gan apmierina patērētāju vēlmes un nodrošina nepieciešamo elastību, lai pienācīgi ņemtu vērā vietējās atšķirības un apstākļus, ciktāl to pieļauj minētā regula.

3.7.

Izskatāmais Eiropas Komisijas bioloģiskās rīcības plāns ar trim prioritārajiem virzieniem (patēriņa veicināšana, ražošanas palielināšana un turpmāka ilgtspējas stiprināšana) ir stabils pamats bioloģiskā sektora ilgtspējīgai turpmākajai attīstībai. Tā īstenošana dalībvalstīs būtu jāpapildina ar nepārtrauktu uzraudzības un novērtēšanas procesu.

3.8.

Dalībvalstīm, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, būtu jāizstrādā valsts/reģionālie bioloģiskās rīcības plāni un jāizmanto KLP piedāvātās iespējas (tostarp nacionālo KLP stratēģisko plānu izstrādē) bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Bioloģiskās lauksaimniecības panākumu priekšnoteikums ir augsts patērētāju uzticēšanās līmenis. Patērētājiem jāvar paļauties uz spēkā esošo ražošanas standartu ievērošanu visā pārtikas ķēdē, no ražošanas un pārstrādes līdz patēriņam. Tāpēc sevišķi svarīgi ir krāpšanas novēršanai un izsekojamības uzlabošanai paredzētie pasākumi. Šim nolūkam īpaši lietderīgi ir izmantot arī digitalizācijas pavērtās iespējas.

4.2.

Plānotie pasākumi tirgus pārredzamības un datubāzes uzlabošanai bioloģiskajā sektorā palīdzēs uzņēmējiem šajā procesā izdarīt pareizos secinājumus. Līdz šim Eiropas līmeņa statistikā lielākoties netika nošķirti tradicionālo un bioloģisko produktu segmenti. Bioloģiskās ražošanas iekļaušana AGRI ĢD tirgus novērošanas centru veiktajās analīzēs ir pareizs solis. Šajā saistībā Komiteja ierosina bioloģiskās ražošanas nozares attīstību pienācīgi atspoguļot arī AGRI ĢD gadskārtējā konferencē par lauksaimniecības nākotnes perspektīvām.

4.3.

Plānotā lauksaimniecības konsultāciju dienestu nostiprināšana un pasākumi, ar ko veicināt zināšanu apmaiņu par bioloģisko lauksaimniecību, ir svarīgi papildu pasākumi. Būtu jāpastiprina apmaiņa starp zinātnes aprindām, konsultāciju dienestiem, izglītības darbiniekiem, lauksaimniekiem un sabiedrību. Reģionālās un starptautiskās apmaiņas programmas var būt ļoti noderīgas, sevišķi jaunajiem lauksaimniekiem.

4.4.

Arī patērētāji būtu jāinformē par bioloģisko produktu priekšrocībām un ar tiem saistītajiem izaicinājumiem, izmantojot piemērotus izpratnes veicināšanas pasākumus (ideālā gadījumā jau skolā). Labs sākumpunkts šajā saistībā ir ES skolu apgādes (augļu, dārzeņu, piena) programmas (7).

4.5.

Lai palielinātu izpratni par bioloģisko ražošanu, Eiropas Komisija cita starpā plāno ieviest ikgadēju ES Bioproduktu dienu un piešķirt apbalvojumus par izcilību visās bioloģiskās pārtikas ķēdes jomās. EESK ar prieku piedāvā partnerību šajā jautājumā.

4.6.

Patērētāji arvien lielāku nozīmi piešķir reģionālajiem pārtikas produktiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē cilvēki ir kļuvuši vēl sensitīvāki attiecībā uz pārtikas kvalitāti. Tādējādi īsāku un vietējo bioloģisko produktu ražošanas un pārdošanas ķēžu kombinācija var būt daudzsološs veids, kā radīt lielāku pievienoto vērtību. Arī attiecībā uz ilgtspēju bioloģiskās ražošanas, reģionalitātes un sezonalitātes aspekti, ja iespējams, būtu jāizskata kopā. ES bioloģiskās ražošanas logotips būtu jāturpina nostiprināt vienlaikus ar iedibināto nacionālo/reģionālo bioloģisko logotipu stiprināšanu. Informācijai par pārtikas (izejvielu) izcelsmi vajadzētu būt pēc iespējas precīzākai un neaprobežoties tikai ar marķējumu “Lauksaimniecība ES/ārpus ES” un, ja iespējams, tajā jānorāda valsts vai reģions.

4.7.

Liels bioloģisko produktu potenciāls var būt tūrisma un gastronomijas jomā. Šajā nolūkā priekšnosacījums ir pārredzamība un uzticamas sertifikācijas sistēmas.

4.8.

Bioloģiskā lauksaimniecība bieži ir saistīta ar palielinātu darbaspēka izmantošanu daudzveidīgāku ražošanas procesu dēļ, tādējādi tai piemīt arī potenciāls nodrošināt papildu nodarbinātības iespējas lauku apvidos. No otras puses, augstās darbaspēka izmaksas var kavēt bioloģiskā sektora attīstību.

4.9.

Bioloģiskie produkti parasti maksā vairāk nekā tradicionālie, tomēr cenu atšķirībai ir tendence samazināties (gan palielinoties ražīgumam bioloģiskajā lauksaimniecībā, gan KLP attīstības gaitā paaugstinoties vides prasībām attiecībā uz citiem lauksaimniecības veidiem). Atsevišķām sabiedrības grupām ar zemiem ienākumiem, piemēram, pensionāriem, gados jauniem cilvēkiem un ģimenēm no sociālā slāņa ar zemākiem ienākumiem, tas ir šķērslis. Tādēļ EESK ierosina ieviest piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu bioloģisko produktu pieejamību arī šīm sabiedrības grupām.

4.9.1.

Patērētāju aizstāvji norāda, ka, piemēram, bioloģisko produktu mazumtirdzniecībā procentuālais uzcenojums dažkārt ir ievērojami augstāks nekā nebioloģiskajiem produktiem, un tas varētu ietekmēt bioloģisko produktu cenas salīdzinājumā ar tradicionālajiem pārtikas produktiem. Tirdzniecības uzcenojumam vajadzētu būt pamatotam.

4.9.2.

Vairākās dalībvalstīs – dažkārt ievērojamā – cenu atšķirība salīdzinājumā ar tradicionālajiem produktiem ir būtisks šķērslis bioloģisko produktu patērētāju tirgus izaugsmei. Bioloģiskās pārtikas cenās ir iekļauti arī augstāki standarti attiecībā uz sabiedrisko labumu, piemēram, bioloģisko daudzveidību lauksaimniecības teritorijās un dzīvnieku labturību. Tādēļ viens no veidiem, kā atbalstīt bioloģiskās lauksaimniecības sektoru, varētu būt ārējo faktoru (patieso izmaksu) iekļaušana visu produktu cenā.

4.9.3.

EESK uzskata, ka it īpaši publiskajam sektoram (pašvaldību, pilsētu, reģionālās un federālās pārvaldes iestādēm) šajā saistībā arī jārāda labs piemērs un publiskajos iepirkumos (piemēram, ēdnīcās) vairāk jāizmanto sezonālie un reģionālie bioloģiskās pārtikas produkti. Daudzas Eiropas pilsētas (8) (tostarp Kopenhāgena, Vīne un Nirnberga) šai nolūkā jau ir ieviesušas ļoti veiksmīgas koncepcijas.

4.9.4.

Īsākas pārtikas ķēdes, kā arī tiešās tirdzniecības iespējas ļauj noteikt gan ražotājiem, gan patērētājiem taisnīgas cenas.

4.10.

Bioloģiski apsaimniekoto platību īpatsvara pieaugums radīs jaunus izaicinājumus. Tā kā klimata pārmaiņas progresē, būtu jāievieš novērošanas režīms attiecībā uz kaitēkļu ietekmes un augu slimību attīstības tendencēm. Ir vajadzīgs pietiekams finansējums lietišķajiem pētījumiem, lai audzētu bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotas šķirnes, kā arī izstrādātu efektīvus augu aizsardzības pasākumus un inovatīvus risinājumus. EESK uzsver, ka arī turpmāk ir jāgarantē brīva pieeja šķirnēm un sēklām.

4.11.

Dzīvnieku ēdināšanā jau vairākus gadus ir grūtības nodrošināt pietiekamu apgādi ar bioloģiski ražotas olbaltumvielas saturošu barību un svarīgām aminoskābēm (B vitamīns). Plānotā pētījumu pastiprināšana, meklējot alternatīvas šajā jomā, ir steidzami nepieciešama un vērtējama ļoti atzinīgi.

4.12.

Pārejas periods lauksaimniekiem ir īpašs izaicinājums, jo šajā laikā viņu izdevumi jau ir lielāki (piemēram, par kontroles izmaksām, bioloģiskajiem ražošanas līdzekļiem), taču produktus vēl nevar pārdot kā bioloģiski ražotus. Dalībvalstīm šajā jomā būtu jānodrošina pienācīgi atbalsta pasākumi. Būtu jāapsver arī iespēja izveidot tirgu “pārejas perioda precēm” (starp bioloģiskajām un tradicionālajām).

---

(1)  https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/farming/organic-farming/organic-action-plan_lv

(2)  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12555-Biologiska-lauksaimnieciba-ES-biologiskas-razosanas-attistibas-ricibas-plans_lv

(3)  EESK atzinums par tematu “ES tirdzniecības politikas saderība ar Eiropas zaļo kursu” (OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.).

(4)  EESK atzinums par tematu “Stratēģija “No lauka līdz galdam” Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.).

(5)  EESK atzinums par tematu “Īso un alternatīvo pārtikas piegādes ķēžu veicināšana Eiropas Savienībā: agroekoloģijas loma” (OV C 353, 18.10.2019., 65. lpp.).

(6)  EESK atzinums “Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā” (OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp.).

(7)  https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/market-measures/school-fruit-vegetables-and-milk-scheme_lv

(8)  https://www.organic-cities.eu/.