Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā”

(COM(2021) 171 final)

(2021/C 517/12)

Ziņotājs:

Carlos Manuel TRINDADE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	215/1/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Cilvēku tirdzniecība ir smags cilvēktiesību pārkāpums. Ar to tiek pārkāptas tādas pamattiesības kā brīvība, cieņa un vienlīdzība, kas ir nostiprinātas daudzos instrumentos, piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

1.2.

Cilvēku tirdzniecības pamatcēloņi ir cietušo neaizsargātība, kas saistīta ar nabadzību, dzimumu nevienlīdzību un vardarbību pret sievietēm un bērniem, konflikta un pēckonflikta situācijām, sociālās integrācijas, perspektīvu un darbvietu trūkumu, apgrūtinātu piekļuvi izglītībai un bērnu darbu.

1.3.

Cilvēku tirgotāji šādas neaizsargātības situācijas izmanto, lai izveidotu sarežģītu un ļoti ienesīgu noziedzīgas darbības modeli, kas joprojām ir saistīts ar mazu risku, turklāt tas ir ļoti rentabls.

1.4.

Pandēmija ir pastiprinājusi cilvēku ekonomisko un sociālo neaizsargātību un kavējusi viņu piekļuvi tiesu iestādēm un noziedzīgu nodarījumu sodīšanu. Tajā pašā laikā cilvēku tirgotāji ir pārgājuši uz jaunu modeli, kurā cietušo vervēšanai un ekspluatēšanai tiek izmantots internets.

1.5.

EESK kopumā atbalsta Eiropas Komisijas (turpmāk “Komisija”) iesniegto Eiropas Savienības stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā (turpmāk “stratēģija”), neskarot šajā atzinumā paustās piezīmes, priekšlikumus un ieteikumus.

1.6.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir jāuzlabo datu kvalitāte, kas par šo parādību tiek vākti dalībvalstīs, turklāt datu vākšanai jābūt saskaņotai (1). Lai panāktu lielāku efektivitāti cilvēku tirdzniecības apkarošanā, jo īpaši atbilstošu atbildes pasākumu izstrādē, ir vajadzīga padziļināta un savlaicīga informācija par šo parādību un, konkrēti, par visiem attiecīgajiem dalībniekiem – cietušajiem, tirgotājiem vai lietotājiem, kā arī par šo tīklu darbības veidu. Rīkoties citādi nozīmētu nepietiekami novērtēt šīs parādības faktisko apmēru un neņemt vērā tās izplatību.

1.7.

EESK konstatē, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi un ka ir jārīkojas izlēmīgāk, izmantojot visaptverošāku stratēģiju un pieņemot jaunus pasākumus (2).

1.8.

EESK atbalsta iespējamo Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvas pārskatīšanu pēc tās īstenošanas novērtēšanas, taču norāda, ka sankciju uzlabošana, lai gan nepieciešama, tomēr nav pietiekama, lai apkarotu šo parādību.

1.9.

EESK norāda un atzinīgi vērtē nodomu Eiropas Savienības līmenī noteikt minimālos standartus, kas paredz kriminālatbildību tīkliem, kuri iesaistīti cilvēku tirdzniecībā un ekspluatācijā, un par “personu, kas tiek izmantotas saistībā ar cilvēku tirdzniecību, sniegto pakalpojumu izmantošanu”. Šai kriminālatbildības noteikšanai būtu jāaptver visi līgumu un apakšuzņēmuma līgumu ķēdes posmi, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā un ekspluatācijā.

1.10.

EESK uzskata: lai cilvēku tirdzniecības apkarošana būtu efektīvāka, tai jābūt balstītai uz visaptverošāku analīzi, kurā ņemta vērā šīs parādības izplatību sekmējošu apstākļu sociālā dimensija, taču stratēģijas izstrādē šī dimensija nav pienācīgi ņemta vērā.

1.11.

EESK arī norāda (3) uz savstarpējo saikni starp cilvēku tirdzniecības attīstību valstīs ar zemiem ienākumiem un bērnu tirdzniecību: “valstīs ar zemiem ienākumiem puse no cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir bērni, un lielākā daļa šo bērnu tiek nelikumīgi nodarbināti”; šāda situācija ir saistīta ar iztikas līdzekļu problēmām, ar ko saskaras ģimenes.

1.12.

EESK uzskata, ka, ņemot vērā cietušo milzīgās ciešanas, vajadzētu piemērot humānu pieeju viņu situācijai visos posmos. Stratēģijas galvenā perspektīva nevar aprobežoties tikai šo cilvēku repatriāciju vai viņu mudināšanu brīvprātīgi atgriezties savā izcelsmes valstī, pārāk zemu novērtējot apstākļus, kādi viņiem tur būtu, un padarot viņus neaizsargātākus pret cilvēku tirgotājiem; stratēģijā būtu arī jāatzīst tiesības uz integrāciju uzņēmējas valsts sabiedrībā.

1.13.

EESK konstatē, ka nav paredzēti ne cietušo tiesību atzīšanas un ievērošanas pasākumi, ne arī tūlītēja palīdzība, atbalsts un aizsardzība, tostarp medicīniskā palīdzība un tiesiskā aizsardzība, piemēram, attiecībā uz cietušo sodīšanu, ko veic personas, kas viņus ekspluatē. Komiteja iesaka Komisijai iekļaut šo priekšlikumu stratēģijā.

1.14.

EESK atzīmē, ka stratēģijā ir konstatētas grūtības, ar kurām cietušie saskaras, lai sāktu jaunu dzīvi, un atzīts, ka viņu izredzes iekļūt darba tirgū ir nelielas, un norāda, ka nekas nav paredzēts, lai šo situāciju mainītu (4). Lai situāciju uzlabotu, Komiteja ierosina nodrošināt cietušajiem tiesības integrēties uzņēmējvalsts sabiedrībā, izmantojot piemērotu un ātru integrācijas procesu.

1.15.

ES tiesībās ir paredzēta iespēja piešķirt uzturēšanās atļauju cietušajiem tikai tad, ja viņi sadarbojas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas uzsākta pret cilvēku tirgotājiem. EESK norāda, ka šāda situācija var būtiski kaitēt cietušajiem, jo viņiem vēlreiz būtu jāizdzīvo viss pieredzētais un traumas, neņemot vērā viņu fizisko un garīgo veselību. Komiteja ierosina šīs situācijas izskatīt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā apstākļus un katra cietušā psiholoģisko profilu, un uzskata, ka būtu jānodrošina cietušajiem arī būtisks psiholoģiskais atbalsts, lai pārvarētu to, ka viņiem otrreiz jāizdzīvo traumatiskā situācija, un lai viņi varētu par to liecināt.

1.16.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu nesodīt cietušos par nodarījumiem, kurus viņi bijuši spiesti izdarīt, un pārskatīt 2004. gada direktīvu attiecībā uz uzturēšanās atļaujām cilvēku tirdzniecības upuriem, lai viņus aizsargātu.

1.17.

Šajā sakarā EESK ierosina no publiskajiem līdzekļiem izmaksāt pienācīgu kompensāciju visiem cilvēku tirdzniecības upuriem, ņemot vērā to, cik smagas bijušas viņu ciešanas. Darbaspēka ekspluatācijas gadījumā cietušajiem jābūt arī tiesībām saņemt atlīdzību par veikto darbu; turklāt, ja “piegādes ķēdes” izrādās nepārvarams labirints, pie atbildības ir jāsauc tiešais labuma guvējs, t. i., galvenais darba devējs vai īpašos gadījumos – pakalpojumu saņēmējs.

1.18.

EESK uzskata, ka Eiropas tiesību aktos imigrācijas jomā nav ņemta vērā situācija, kādā ir mazāk kvalificēti un trūcīgāki ekonomiskie migranti, kuri ierodas Eiropā labāku dzīves un darba apstākļu meklējumos, lai gan ir ņemta vērā situācija, kas attiecas uz migrantiem, kuriem ir augstāka kvalifikācija vai lielāki finanšu līdzekļi. Šādas nepilnības dēļ ekonomiskie migranti nonāk cilvēku tirdzniecības tīklos, jo trūkst mehānismu, kas viņiem dotu iespēju ieceļot likumīgi. Lai šo situāciju labotu, Komiteja iesaka ES iestādēm izstrādāt ES tiesību aktus.

1.19.

EESK uzskata, ka starptautiskas dimensijas iekļaušana (5) stratēģijā palielinās cilvēku tirdzniecības apkarošanas efektivitāti. Tomēr Komiteja norāda, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība vajadzībai radīt pienācīgus un pietiekamus ekonomiskos un sociālos apstākļus (6) iedzīvotājiem, kaut gan tas būtu galvenais faktors, kas kavētu vai novērstu cilvēku tirdzniecības upuru vervēšanu. Komiteja ierosina, lai attīstības sadarbības dimensija un ilgtspējīgas attīstības un ANO mērķu īstenošana tiktu uzskatīta par galvenajiem līdzekļiem šādu strukturālu apstākļu radīšanai un tiktu iekļauta stratēģijā.

1.20.

EESK konstatē, ka attiecībā uz saimniecisko darbību un cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā stratēģijā nav nevienas atsauces uz negodīgu konkurenci, ko īsteno uzņēmumi, kas izmanto šādu darbaspēku, attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri darbojas saskaņā ar tiesību aktiem. Šāds sociālais dempings nav savienojams ar uzņēmumu sociālo atbildību, un tas būtu jārisina ne tikai policijas un tieslietu jomā, bet arī sociālā dialoga jomā.

1.21.

EESK konstatē, ka pastāv tendence vairāk izmantot šo darbaspēku nozarēs, kurās ēnu ekonomika ir vairāk izplatīta un kurās nav sociālā dialoga, darba koplīguma slēgšanas sarunu un darba koplīgumu. EESK ierosina: lai labāk cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju, Komisijai vajadzētu stratēģijā paredzēt sociālo partneru aktīvu iesaistīšanu cīņā pret cilvēku tirdzniecību atbilstoši viņu kompetencei un ņemot vērā viņu autonomiju un tādējādi veicināt gan sociālo dialogu, gan darba koplīguma slēgšanas sarunas un koplīgumus kā būtiskus instrumentus šā mērķa īstenošanai.

1.22.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas plānoto iniciatīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, ar kuru paredzēts nodrošināt, ka publiskais iepirkums veicina pārredzamību un ir sociāli atbildīgs (7). Komiteja atzīmē, ka valstu līmenī jau ir noslēgti vairāki koplīgumi, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību darbavietā un paredzēt kompensāciju cietušajiem (8). Komiteja iesaka stratēģijā iekļaut šos labas prakses piemērus, kas būtu jāveicina un jāreproducē dalībvalstīs, jo tie ir konkrēts līdzeklis, lai nodrošinātu vēlamo pārredzamību.

1.23.

EESK ir gandarīta par Komisijas apņemšanos papildināt direktīvu par sankcijām pret darba devējiem (jo uz sankcijām neattiecas spēkā esošie tiesību akti), lai direktīvā noteiktu tiem stingrākas sankcijas (9).

1.24.

EESK konstatē, ka stratēģijā nav nevienas atsauces uz svarīgo uzdevumu saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru, īpaši arodbiedrību, iesaistīšanu. Būtu pienācīgi jānorāda un jāuzsver šo organizāciju veiktās darbības un funkcija, ko tās ilglaicīgi īstenojušas, lai atklātu cilvēku tirdzniecību, ziņotu par to un apkarotu cilvēku tirdzniecību, kā arī aktīvi atbalstītu cietušos, īpaši saistībā ar seksuālu izmantošanu un bērnu darbu. EESK ierosina iekļaut stratēģijā jautājumu par šo organizāciju iesaistīšanu un piešķirt tām pienācīgu atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu.

1.25.

EESK arī norāda, ka stratēģijā nav minēta nozīmīgā palīdzība, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas, solidaritātes tīkli un sociālie partneri sniedz, lai aizsargātu, uzņemtu un integrētu cietušos, ne arī finansiālais atbalsts, kas nepieciešams šo darbību veikšanai. Komiteja ierosina Komisijai iekļaut šo dimensiju priekšlikumā.

1.26.

EESK atbalsta pieeju attiecībā uz to, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanā papildus Eiropolam un Eurojust ir jāiesaista arī Eiropas Darba iestāde ciešā sadarbībā ar valstu pārvaldes iestādēm, it īpaši darba inspekcijām, stiprinot to pilnvaras un nodrošinot tām materiālos resursus, konkrēti, digitālos un materiālos resursus. EESK arī iesaka Komisijai stratēģijā ierosināt dalībvalstīm ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijā Nr. 81 noteiktās proporcijas (10).

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Katrs redz, dzird un lasa, un nevar ignorēt, ka cilvēku tirdzniecība rada cietušajiem milzīgas ciešanas, kaitē viņu cieņai, atņem brīvību un sabojā dzīvi. EESK un visi tās locekļi, kā arī visi Eiropas Savienības iedzīvotāji pilnībā apzinās cilvēku tirdzniecības briesmīgo realitāti un tās postošās sekas cietušajiem, ar kuriem viņi solidarizējas, atbalstot visus pasākumus, kas paredzēti cilvēku tirdzniecības apkarošanai un izskaušanai.

2.2.

Lai gan pētījumi un ziņojumi ir ļāvuši labāk izprast šo parādību, tādējādi palīdzot uzlabot reaģēšanas stratēģijas, tomēr cilvēku tirdzniecība katru gadu apdraud tūkstošiem cilvēku, īpaši sievietes un bērnus. Ir konstatēts, ka: i) no 2017. līdz 2018. gadam ir identificēti 14 000 jaunu cietušo, turklāt šis skaits varētu būt lielāks, ņemot vērā ar šādu identificēšanu saistītās grūtības; ii) gandrīz puse cietušo ir Eiropas Savienības pilsoņi, bet pārējie – trešo valstu valstspiederīgie no Āfrikas, Rietumbalkāniem un Āzijas (11); iii) lielākā daļa cietušo ir sievietes un meitenes, kas tiek pārdotas seksuālai izmantošanai; iv) darbaspēka ekspluatācija skar 15 % cietušo, taču lielākā daļa cilvēku, kurus skar šis cilvēku tirdzniecības veids, nav identificēti; v) galvenās nozares, kurās cilvēku tirdzniecība notiek darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, būvniecība, viesnīcas un restorāni, uzkopšanas pakalpojumi, mājsaimniecības darbi un ražošanas nozares (tekstilrūpniecība, apģērbu un pārtikas ražošana (12)); vi) lielākā daļa cilvēku tirgotāju ir Eiropas Savienības pilsoņi; vii) šis noziedzības veids cilvēku tirgotājiem ir ļoti ienesīgs, jo tiek lēsts, ka 2015. gadā ienākumu apmērs sasniedza 29,4 miljardus EUR, turklāt aptuveni 14 miljardi EUR iegūti no seksuālas izmantošanas (13); šajās aplēsēs nav ņemti vērā ienākumi, kas gūti no cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā (14); viii) cilvēku tirdzniecības ekonomiskās izmaksas 2020. gadā bija 2,7 miljardi EUR; ix) cilvēku tirgotāji izmanto sociālo nevienlīdzību, kā arī attiecīgo personu sociālekonomisko neaizsargātību; x) gandrīz ceturtdaļa cilvēku tirdzniecībā cietušo ir bērni, kas tajā nonākuši seksuālas izmantošanas nolūkā (15); xi) cilvēku tirdzniecībā cietušo ekspluatācijas galvenie veidi ir seksuāla izmantošana, piespiedu darbs, piespiedu noziedzība, piespiedu ubagošana un bērnu tirdzniecība (16).

2.3.

ES stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā (17) ir ierosināta laikā, ko raksturo, pirmkārt, arvien lielāka izpratne par to, ka cilvēku tirdzniecības apkarošana ir saistošs Eiropas Savienības mērķis, jo tā ir apņēmusies aizsargāt cilvēka cieņu un cilvēktiesības, un, otrkārt, arvien plašāka cilvēku tirdzniecības izplatība.

2.4.

Kopš 2002. gada Eiropas Savienības prasības ir kļuvušas stingrākas, un šo virzību paredzēts turpināt ar izskatāmo stratēģijas priekšlikumu (18).

2.5.

Būtisks solis šīs parādības apkarošanā bija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (19), ko pamatoti uzskata par “cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvu”. Jēdziena “cilvēku tirdzniecība” nozīme ir papildināta un paplašināta.

2.6.

Direktīvā šis jēdziens definēts plašāk, lai aptvertu jaunus cilvēku tirdzniecības upuru ekspluatācijas veidus. EESK īpaši norāda uz direktīvas 2. pantu par “nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību”, kurā izklāstītas galvenās nostādnes cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

2.7.

EESK atsaucas uz vairākiem nozīmīgiem Komitejas atzinumiem par cilvēku tirdzniecību, kuru secinājumi katra atzinuma izstrādes laikā kopumā ir sekmējuši cilvēku tirdzniecības apkarošanu (20).

2.8.

Tieši šajā kontekstā Komisija ir nākusi klajā ar izskatāmo stratēģijas priekšlikumu, kas ir strukturēts sešās nodaļās, kurās Komisija izklāsta savas 26 saistības un mudina dalībvalstis veikt 16 pasākumus to īstenošanai; tādējādi stratēģijā kopumā ir ietvertas 42 iniciatīvas un darbības.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.   Par datu pieejamību (reālās situācijas apzināšana)

3.1.1.

EESK norāda, ka Komisija atzinusi ka, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, cilvēku tirdzniecība Eiropas Savienībā turpina pieaugt un skar arvien lielāku cietušo skaitu, un rada ļoti augstas humānās, sociālās un ekonomiskās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar noziedzīgo organizāciju darbības modeli.

3.1.2.

EESK uzsver, ka identificēto un iespējamo cietušo skaits atspoguļo situācijas nopietnību, taču ir jāpilnveido zināšanas par šo realitāti, jo datus joprojām ir grūti iegūt, īpaši Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad publiskā un privātā sektora darbiniekiem noteikto stingro ierobežojumu dēļ konkrētā informācija ir grūti pieejama.

3.2.   Par cilvēku tirdzniecības apkarošanu

3.2.1.

EESK uzsver, ka cīņā pret cilvēku tirdzniecību kā noziedzīgu nodarījumu, stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta kriminālajiem un drošības aspektiem, ko tā ir izvirzījusi savas rīcības centrā, pievēršoties dažādām dimensijām.

3.2.2.

EESK norāda, ka stratēģijā ir uzsvērta tiesību aktu nozīme šajā jomā, atsaucoties uz direktīvu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, taču konstatē, ka, neraugoties uz Komisijas veikto direktīvas īstenošanas uzraudzību, tās transponēšana ir nevienmērīga un ka šādu noziegumu izdarītāji Eiropas Savienībā joprojām netiek sodīti un cilvēku tirgotāju notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir neliels (21).

3.3.   Par cilvēku tirdzniecības apkarošanas sociālo dimensiju

3.3.1.

Kā atzīts paziņojumā, EESK norāda (22), ka “jaunas sievietes un nepilngadīgie no romu kopienām ir īpaši neaizsargāti pret ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību, un tas ir saistīts ar vairākiem sociāli ekonomiskiem faktoriem, piemēram, ar daudzdimensiju nabadzību (..)”.

3.3.2.

EESK norāda, ka īpaši neaizsargātas pret ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību ir personas tādā situācijā, kur daudzdimensiju nabadzību papildina viņu īpašās iezīmes (personas ar invaliditāti, LGBTI u. c.).

3.3.3.

EESK arī norāda (23) uz savstarpējo saikni starp cilvēku tirdzniecības attīstību valstīs ar zemiem ienākumiem un bērnu tirdzniecību: “valstīs ar zemiem ienākumiem puse no cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir bērni, un lielākā daļa šo bērnu tiek nelikumīgi nodarbināti”; šāda situācija ir saistīta ar iztikas līdzekļu problēmām, ar ko saskaras ģimenes.

3.3.4.

EESK atzīmē un ļoti pozitīvi vērtē to, ka Eiropas Darba iestāde, dalībvalstu darba inspekcijas, sociālie partneri, daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī daudzi plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli pastāvīgi darbojas kā trauksmes cēlēji un apkaro cilvēku tirdzniecību, konkrēti, apmainoties ar informāciju un izplatot to, ziņojot par dažām situācijām un apkarojot tās, kā arī meklējot visdažādākos risinājumus, lai aizsargātu cietušos un sodītu cilvēku tirgotājus. Komiteja ierosina Komisijai iekļaut šos pasākumus stratēģijā un tos popularizēt kā labas prakses piemērus, kas būtu jāatkārto.

3.3.5.

EESK atgādina, ka dažkārt tika kriminalizētas daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ar panākumiem ir darbojušās dažādās cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomās un palīdzējušas cietušajiem (glābjot kuģu katastrofās cietušos, uzņemot no cilvēku tirdzniecības cietušos, atbalstot viņu integrāciju utt). Komiteja nosoda šādu pieeju un aicina Komisiju šo aspektu atspoguļot stratēģijā.

3.4.   Par cietušo tiesībām

3.4.1.

EESK uzskata, ka cietušo situācija stratēģijā ne vienmēr ir skatīta humānā aspektā.

3.4.2.

EESK uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš cietušo tiesību nodrošināšanai saskaņā ar pieeju, kurā vienmēr prioritāras ir cietušā cilvēka cieņa un pamattiesības.

3.4.3.

EESK uzsver, ka cietušo situācija ir vēl sarežģītāka tad, ja viņi nav Eiropas Savienības valstspiederīgie. Komiteja atgādina, ka daudzos gadījumos cietušie, neatkarīgi no tā, vai viņi ir Eiropas Savienības vai trešo valstu pilsoņi, var būt pieejami cilvēku tirgotājiem un no jauna kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem.

3.5.   Par stratēģijas darbības jomu un īstenošanu

3.5.1.

EESK tāpat kā Komisija apzinās, ka cietušie tiek transportēti uz ES jauktās migrācijas plūsmās, izmantojot visus maršrutus un ar organizētas noziedzības organizāciju starpniecību (24). Tomēr, ņemot vērā šo realitāti, reaģēšana nedrīkst aprobežoties tikai ar kontrabandas tīklu apkarošanu, tai vajadzētu būt visaptverošākai.

3.5.2.

EESK uzsver, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģija nevar līdz ar to būt nošķirta ne no jaunā Imigrācijas un patvēruma pakta, ne no Rīcības plāna par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadā (25). Komiteja uzsver, ka jāņem vērā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, kas veido Eiropas Savienības sociālās stratēģijas vispārējo satvaru. Komiteja iesaka Komisijai nodrošināt labu koordināciju ar citām Eiropas Savienības sociālās politikas jomām, veidojot sinerģijas un palielinot to efektivitāti.

3.5.3.

EESK atbalsta to, ka tiek izstrādāts kopīgs paziņojums par apņemšanos sadarboties cīņā pret cilvēku tirdzniecību, ko parakstījušas desmit Eiropas aģentūras, un ierosina, lai katru gadu tiktu sniegts pārskats par paveikto.

3.5.4.

EESK atzinīgi vērtē stratēģijā piemēroto dzimumperspektīvu un vairākus priekšlikumus, kas uzlabotu cilvēku tirdzniecības apkarošanu, ja tajā cietušie ir bērni.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Par 2. nodaļu

4.1.1.

EESK uzskata, ka ir pienācīgi jānodrošina cietušo, it īpaši sieviešu un bērnu, aizsardzība visos posmos (26). Šajā nolūkā pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā, un sociālajiem partneriem ir jābūt iesaistītiem visos šā procesa posmos.

4.1.2.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas nostāju, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina ES direktīvas par cilvēku tirdzniecības apkarošanu īstenošana un ka tās pārskatīšanai jābūt balstītai uz padziļinātu novērtējumu par atklātajām nepilnībām un konstatētajām norisēm šajā jomā, īpaši attiecībā uz cietušo vervēšanu un ekspluatāciju tiešsaistē.

4.1.3.

EESK uzskata, ka galvenā uzmanība stratēģijā būtu jāpievērš nevis cietušo repatriācijai vai citāda veida atgriešanai izcelsmes valstī, bet tam, lai vajadzības gadījumā cietušajiem būtu iespēja pilnībā izmantot savas pamattiesības, pirmām kārtām nodrošinot piekļuvi aizsardzībai un kompensācijai par viņiem sagādātajām ciešanām, kā arī iespēju strādāt un ar to saistītās tiesības cietušo atrašanās vietā. Neatkarīgi no tā, vai cietušie izvēlas palikt valstī, kurā viņi atrodas, vai brīvprātīgi izvēlas atgriezties savā izcelsmes valstī, ir jānodrošina viņu integrācija. EESK norāda, ka cietušajiem ir jāpiešķir tiesības integrēties uzņēmējvalsts sabiedrībā, izmantojot īpašu ātras integrācijas procesu.

4.1.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos garantēt pienācīgu finansējumu cilvēku tirdzniecības apkarošanai gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās (27).

4.2.   Par 3. nodaļu

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kurā dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju noteikt kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecībā cietušo piespiedu kārtā sniegto pakalpojumu apzinātu izmantošanu (28).

4.2.2.

EESK ierosina veicināt sadarbībā ar dalībvalstu darba inspekcijām un Eiropas Darba iestādi sociālo partneru iesaistīšanos valstu un pārrobežu uzraudzības operācijās un cīņā pret cilvēku tirdzniecību un piespiedu darbu. Komiteja atzīmē, ka valstu līmenī jau ir noslēgti vairāki koplīgumi, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību darbavietā un paredzēt kompensāciju cietušajiem (29). Komiteja iesaka stratēģijā iekļaut šos labas prakses piemērus, kas būtu jāpopularizē un jāizmanto dalībvalstīs.

4.2.3.

EESK brīdina, ka cilvēku tirdzniecības jomā ir jāanalizē arī jaunu darba veidu masveida pieauguma sekas un to ietekme uz jauniem darbaspēka ekspluatācijas veidiem. Stratēģijā pamatoti minēta digitālo tīklu izmantošana, taču šķiet, ka tas minēts saistībā ar cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā, nevis darbaspēka ekspluatāciju, izmantojot digitālās platformas. EESK iesaka stratēģijā izmantot holistisku pieeju.

4.2.4.

EESK atbalsta Komisijas apņemšanos raudzīties, lai ES uzņēmumu vērtību ķēdēs nebūtu piespiedu darba un lai šo uzņēmumu piegādes ķēdēs netiktu izmantots bērnu darbs (30).

4.3.   Par 4. nodaļu

4.3.1.

EESK piekrīt Komisijas konstatējumam par to, kā organizētā noziedzība cenšas iekļūt likumīgajā saimnieciskajā darbībā, un par risku, ko tas rada sabiedrībai, un ka tādēļ organizētās noziedzības apkarošanai ir sistemātiski jāizmanto tiesībaizsardzības iestāžu veiktā finanšu izmeklēšana, kā arī jāizstrādā un jāievieš stabila sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu atklāšanai, arestēšanai un konfiscēšanai (31).

4.3.2.

EESK atzīst, ka ir jāstiprina cilvēku tirdzniecības apkarošanas spējas, sistemātiski apmācot tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, paturot prātā, ka šādā apmācībā vienmēr ir jāiekļauj cietušo un viņu vajadzību perspektīva (32). Komiteja īpaši norāda, ka ir jāstiprina šajā jomā kompetento dienestu cilvēkresursi.

4.3.3.

EESK uzskata: lai apkarotu ekonomikas modeli cietušo vervēšanai un izmantošanai tiešsaistē, ir jāpanāk, ka platformas ievēro tām noteiktās juridiskās saistības, un jāveido dialogs ar interneta un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai samazinātu tiešsaistes platformu izmantošanu cietušo vervēšanai ekspluatācijas nolūkā (33). Komiteja uzskata, ka Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (34) varētu būt noderīgs instruments, ar ko uzraudzīt nelikumīgus tiešsaistes vervēšanas kanālus cilvēku tirdzniecībai.

4.3.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi panākt, lai interneta pakalpojumu sniedzēji un saistītie uzņēmumi atbalstītu cilvēku tirdzniecības apkarošanu, identificējot un izņemot saturu, kas saistīts ar cietušo ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu.

4.3.5.

EESK īpaši norāda, ka panākumi cīņā par noziedzīgās darbības modeļa likvidēšanu un cilvēku tirdzniecības upuru ekspluatācijas novēršanu lielā mērā būs atkarīgi no visas sabiedrības aktīvas iesaistīšanās un konkrētām darbībām, ko veic iedzīvotāji, vietējās pārvaldes iestādes, izglītības un veselības aprūpes iestādes, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī no medijos un sociālajos tīklos izplatītajiem vēstījumiem. Sabiedrībai ir jāuzņemas daļa atbildības cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Komiteja ierosina stratēģijā apsvērt īpašas informēšanas un apmācības programmas, kas paredzētas šiem institucionālajiem un sociālajiem dalībniekiem, jo stratēģijas efektivitāte būs tieši saistīta ar katra dalībnieka iesaistīšanos un efektivitāti.

4.4.   Par 5. nodaļu

4.4.1.

EESK uzskata, ka būtu jāveicina efektīvāki cilvēku tirdzniecībā cietušo orientācijas mehānismi, lai garantētu viņu aizsardzību un tiesības katras dalībvalsts līmenī, izmantojot saskaņotus reaģēšanas pasākumus, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un starptautisko nevalstisko organizāciju speciālās zināšanas, ņemot vērā arī paraugprakses apmaiņu (35).

4.4.2.

EESK atbalsta Komisijas nostāju nesodīt cietušos par nodarījumiem, kurus viņi bijuši spiesti izdarīt, un pārskatīt 2004. gada direktīvu attiecībā uz uzturēšanās atļaujām cilvēku tirdzniecības upuriem, lai viņus aizsargātu.

4.4.3.

EESK atbalsta Komisijas nostāju attiecībā uz sadarbības stiprināšanu nolūkā izveidot Eiropas mēroga reorientācijas mehānismu.

4.4.4.

EESK norāda, ka attiecībā uz bērniem ir jāņem vērā viņu dzīves gājums, jo traumatisks notikums bērnībā ietekmēs viņu dzīvi pusaudžu vecumā un pieaugušo dzīvi. Komiteja uzskata, ka bērnu attīstības uzraudzībai jābūt daļai no cietušo atbalsta stratēģijas.

4.5.   Par 6. nodaļu

4.5.1.

EESK uzsver, ka starptautiskā līmenī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana ir būtisks pamats, lai izcelsmes valstu ekonomikas un sociālajā jomā radītu cilvēktiesību un politiskos apstākļus, kas nodrošinātu to pilsoņiem iespēju dzīvot cieņpilnu dzīvi mierā un drošībā. Eiropas Savienības un dalībvalstu sadarbības pasākumi ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir viens no galvenajiem instrumentiem šajā jomā, un EESK vēlas to uzvērt un atbalstīt, un ierosina to ņemt vērā stratēģijā.

4.5.2.

EESK atbalsta darbu, ko Komisija sadarbībā ar dažādām ANO aģentūrām un Eiropas Padomi veic ārējās darbības jomā cilvēku tirdzniecības apkarošanā, un uzsver, ka SDO ir ļoti ilga un bagāta pieredze šīs parādības apkarošanā (36). Arī Starptautiskā Migrācijas organizācija ir uzkrājusi būtisku pieredzi un labu praksi, kas būtu jāņem vērā. EESK iesaka Komisijai iekļaut minētās struktūras iestāžu attiecībās, ar kuru starpniecību tā īstenos stratēģiju.

4.5.3.

EESK uzskata, ka jauktās migrācijas plūsmas, caur kurām migranti tiek transportēti uz Eiropu līdztekus cilvēku tirdzniecībai, būtu jāskata ne tikai no kontrabandas tīklu apkarošanas viedokļa, un šajā nolūkā norāda uz jauno Migrācijas paktu (37).

---

(1)  COM(2021) 171 final, 9. un 12. lpp.

(2)  COM(2021) 171 final, 20. zemsvītras piezīme 4. lpp., 39. zemsvītras piezīme 9. lpp., un 41. zemsvītras piezīme 10. lpp.

(3)  COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(4)  COM(2021) 171 final, 16. lpp.

(5)  COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(6)  COM(2021) 171 final, 15. lpp.

(7)  COM(2021) 171 final, 7. lpp.

(8)  Sk. SDO 2021. gada ziņojumu Access to protection and remedy for victims of human trafficking for the purpose of labour exploitation in Belgium and the Netherlands.

(9)  COM(2021) 171 final, 7. un 8. lpp.

(10)  SDO Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju noteikts, ka uz 10 000 darba ņēmējiem ir jāparedz viens darba inspektors.

(11)  COM(2021) 171 final, 1. un 17. lpp.

(12)  COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(13)  COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(14)  COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(15)  COM(2021) 171 final, 12. lpp.

(16)  COM(2021) 171 final, 10. lpp.

(17)  COM(2021) 171 final.

(18)  Atsauces: Padomes Pamatlēmums 2002/629/TI (2002. gada 19. jūlijs) par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.); ES plāns par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai (2005. g.); Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (2008. gada 1. februāris) un “Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (2010. g.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(20)  “Cilvēku tirdzniecības apkarošana” (OV C 51, 17.2.2011., 50. lpp.); “Preventīvi pasākumi bērnu aizsardzībai pret seksuālu vardarbību” (OV C 24, 28.1.2012., 154. lpp.); “Cilvēku tirdzniecības izskaušana” (OV C 44, 15.2.2013., 115. lpp.); “Eiropas Drošības programma” (OV C 177, 18.5.2016., 51. lpp.).

(21)  COM(2021) 171 final, 10. lpp.

(22)  COM(2021) 171 final, 5. nodaļa – Aizsardzība, atbalsts un iespēju nodrošināšana cietušajiem, jo īpaši sievietēm un bērniem.

(23)  COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(24)  COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(25)  COM(2021) 171 final, 16. lpp.

(26)  COM(2021) 171 final, 2. nodaļa.

(27)  COM(2021) 171 final, 5. lpp.

(28)  COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(29)  Sk. SDO 2021. gada ziņojumu Access to protection and remedy for victims of human trafficking for the purpose of labour exploitation in Belgium and the Netherlands.

(30)  COM(2021) 171 final, 8. lpp.

(31)  COM(2021) 171 final, 9. lpp.

(32)  COM(2021) 171 final, 10. lpp.

(33)  COM(2021) 171 final, 11. lpp.

(34)  Sk. Eiropas Komisijas CONNECT ĢD.

(35)  Šajā ziņā labas prakses piemērs ir Portugālē ieviestā jaunā shēma – valsts reorientācijas shēma bērniem, kas (iespējams) cietuši no cilvēku tirdzniecības.

(36)  Konvencija Nr. 29/1930 par piespiedu darbu, Konvencija Nr. 105/1957 par piespiedu darba izskaušanu un SDO 2014. gada Protokols Konvencijai par piespiedu darbu un piespiedu darba izskaušanu.

(37)  COM(2021) 171 final, 17. lpp.