Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi”

(izpētes atzinums)

(2021/C 517/05)

Ziņotājs:	Branko RAVNIK
Līdzziņotājs:	Peter SCHMIDT

Pasūtījums	Padomes prezidentvalsts Slovēnijas vēstule, 19.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	211/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ES direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi (NTP) lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, jo tā ir solis uz priekšu ietekmes nelīdzsvarotības novēršanā visā ķēdē. NTP ir sarežģīta parādība, kurai ir plaša ietekme uz sabiedrību, un šajā kontekstā regulējumam ir ļoti nozīmīga loma. Komiteja mudina dalībvalstis transponēt un īstenot direktīvu un steidzami vērsties pret NTP.

1.2.

Covid-19 uzliesmojuma laikā Eiropas pārtikas apgādes ķēde izrādījās ļoti noturīga. Patērētājiem visu laiku bija pieejami gandrīz visi pārtikas produkti. Neraugoties uz pakļautību inficēšanās riskam, darba ņēmēji visā pārtikas piegādes ķēdē veica milzīgu darbu.

1.3.

Tomēr sākotnējie novērojumi liecina, ka ir notikušas arī nozīmīgas uzvedības izmaiņas ražošanā, izplatīšanā un patēriņā. EESK atbalsta Eiropas pārtikas sistēmu pārveidi ar mērķi padarīt tās vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgākas, noturīgākas, taisnīgākas un iekļaujošākas un, galvenais, spējīgas apgādāt Eiropas patērētājus ar veselīgu, ilgtspējīgi ražotu nekaitīgu pārtiku. EESK norāda: lai veicinātu noturīgāku un ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu un tādējādi nodrošinātu taisnīgu daļu tirgus dalībniekiem, kā arī nepieļautu nomelnošanu, būtiska ir pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku sadarbība (nevis konkurence).

1.4.

EESK uzsver savu ieteikumu, ka vājākiem tirgus dalībniekiem, īpaši lauksaimniekiem, ir jāsaņem taisnīga un pamatota samaksa, kas ļautu tiem gūt atbilstīgus ienākumus, ar kuriem veikt ieguldījumus, īstenot inovāciju un nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu (1). Būtu jāizveido mehānisms, ar ko sekot līdzi pārtikas piegādes ķēdē radītās bruto pievienotās vērtības sadalījumam. Saskaņā ar Komisijas datiem pārtikas piegādes ķēdē bruto pievienotās vērtības daļa, ko saņem primārais ražotājs, ir samazinājusies no 31 % 1995. gadā līdz 23,4 % 2015. gadā (jaunākie pieejamie dati).

1.5.

EESK arī uzsver savu ieteikumu vērsties pret tādu veidu NTP, kas saistībā ar noteikto prasību minimumu direktīvā nav aplūkota (2), un atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu ieguldījumu tādu jautājumu risināšanā kā iepirkums par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām, divpakāpju izsoles un visu piegādes ķēdes dalībnieku aizsardzība neatkarīgi no to lieluma vai pozīcijas pārtikas ķēdē. EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu regulēt NTP pārtikas piegādes ķēdē. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav veicinājusi saskaņotu pieeju nolūkā izvairīties no vienotā tirgus sadrumstalotības. EESK uzskata, ka turpmākajiem papildu pasākumiem jābūt saderīgiem ar vienoto tirgu un to ietekme ir pienācīgi jāizvērtē. Tomēr EESK atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis transponē un īsteno direktīvu, nodrošinot lielāku taisnīgumu pārtikas piegādes ķēdē, un aicina turpmāk īstenot saskaņotāku pieeju.

1.6.

EESK aicina dalībvalstis ieviest tiesību aktus, kas aizsargātu visus uzņēmējdarbības jomas dalībniekus. Uzņēmuma lielums ne vienmēr atbilst tā ietekmei tirgū, tāpēc pret NTP jāaizsargā visi uzņēmumi – gan lieli, gan mazi.

1.7.

EESK arī mudina dalībvalstis izveidot mehānismus, kas tām ļautu uzraudzīt, novērtēt un nodrošināt transponēšanas tiesību aktu īstenošanu, un sadarbībā ar ieinteresētajām personām radīt dialogam paredzētus forumus.

1.8.

Pašlaik ekonomiskās ietekmes un spēju aizstāvēt savas intereses līdzsvara trūkums Eiropas (kā arī pasaules) pārtikas sistēmās nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības nozares rentabilitāti un algas tajā, mazu un vidēju pārtikas ražošanas uzņēmumu ieguldījumu potenciālu un liek aizvien lielākam skaitam vietēju ģimenes mazumtirdzniecības uzņēmumu pārtraukt darbību. Tāpēc ir nepieciešami pierādījumos balstīti korekcijas mehānismi, lai Eiropas pārtikas piegādes ķēdē iesaistītie uzņēmumi varētu līdzsvaroti attīsties un saņemt taisnīgu daļu no pārtikas ražošanas un izplatīšanas ekonomiskajiem ieguvumiem gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas. Komisija nav izdarījusi secinājumus no stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietekmes novērtējumiem.

1.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai visu ieinteresēto personu rīcībā būtu piemēroti instrumenti un informācija, kas ļautu gūt labumu no direktīvas. Tādēļ EESK aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nodrošināt, lai ieinteresētās personas būtu informētas par savām tiesībām un to īstenošanas kārtību, tostarp attiecībā uz transnacionālo tirdzniecību gan ES ietvaros, gan ar trešām valstīm.

1.10.

EESK atkārtoti uzsver, ka taisnīgākas tirdzniecības prakses veicināšana būtu jāiekļauj visaptverošā ES pārtikas un tirdzniecības politikā, kas aptvertu visu piegādes ķēdi un nodrošinātu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu.

2.   Ievads

2.1.

Negodīgu tirdzniecības praksi (NTP) definē kā “praksi, kas ievērojami atšķiras no labas komerciālas rīcības, ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai un to vienpusēji ir noteicis viens tirdzniecības partneris attiecībā pret otru partneri” (3). Pārtikas piegādes ķēde ir īpaši neaizsargāta pret NTP, jo mazo un lielo ķēdes dalībnieku stāvoklis ir izteikti nevienlīdzīgs. NTP var tikt īstenota visos piegādes ķēdes posmos, un NTP, kas sākotnēji bijusi vienā ķēdes posmā, var ietekmēt pārējos ķēdes posmus atkarībā no iesaistīto dalībnieku ietekmes tirgū (4).

2.2.

EESK atzinumos par tematu “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana”, kas pieņemts 2016. gada oktobrī (5), un “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana”, kas pieņemts 2018. gadā (6), ir sīki izklāstīts, kā spējas aizstāvēt savas intereses nevienmērīgs sadalījums ir izraisījis dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, padarot vājākos ķēdes dalībniekus aizvien mazāk aizsargātus pret NTP. Tādējādi ekonomiskais risks pārvirzās no tirgus uz agrīnākiem piegādes ķēdes posmiem, un tas īpaši nelabvēlīgi ietekmē patērētājus un dažus ķēdes dalībniekus, piemēram, lauksaimniekus, darba ņēmējus un MVU. Saskaņā ar Komisijas datiem pārtikas piegādes ķēdē bruto pievienotās vērtības daļa, ko saņem primārais ražotājs, ir samazinājusies no 31 % 1995. gadā līdz 23,4 % 2015. gadā (jaunākie pieejamie dati). Atbilstoši Komisijas teiktajam, NTP problēmu atzīst visas pārtikas piegādes ķēdes ieinteresētās personas, un ziņojumos ir ticis norādīts, ka ar NTP ir saskāries vairums tirgus dalībnieku (7).

2.3.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (8) par NTP lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē tika pieņemta 2019. gada aprīlī. Direktīva ir īsa, kodolīga un balstīta uz dažiem galvenajiem principiem. Dalībvalstīm tā bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2021. gada 1. maijam un jāpiemēro pēc sešiem mēnešiem. Tā ir daļa no plašākas pārvaldības programmas, kuras mērķis ir uzlabot efektivitāti un taisnīgumu pārtikas piegādes ķēdē un kura paredz arī ražotāju sadarbību un pasākumus tirgus pārredzamības uzlabošanai. Arī stratēģija “No lauka līdz galdam” (9) ir izstrādāta ar mērķi palīdzēt uzlabot lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē.

2.4.

ES prezidentvalsts Slovēnija ir pieprasījusi, lai EESK sagatavo izpētes atzinumu par direktīvas mērķu sasniegšanas efektivitāti praksē, par dalībvalstu labāko praksi pārtikas ķēdes regulēšanā, kā arī par to, kas jādara, lai šis process neapstātos.

3.   EESK nostāja pret NTP

3.1.

Atzinumā, kas pieņemts 2018. gadā (10), EESK atzinīgi novērtēja Komisijas (EK) priekšlikumu samazināt NTP iespējamību, kas ir nepieciešamais pirmais solis, lai aizsargātu vājākus dalībniekus, it īpaši lauksaimniekus, darba ņēmējus un dažus piegādes ķēdes dalībniekus, un uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes pārvaldību. Regulatīva pieeja un tiesiskais regulējums ar efektīviem un stabiliem izpildes mehānismiem ir veids, kā ES līmenī var efektīvi vērsties pret NTP. Tas tika atkārtoti uzsvērts arī EESK 2020. gada atzinumā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” (11).

3.2.

Tomēr EESK pauda nožēlu, ka EK visā Eiropas Savienībā ir ieviesusi vienīgi kopēju minimālo aizsardzības standartu, aizliedzot tikai konkrētu veidu NTP. Jāaizliedz visi ļaunprātīgas prakses veidi.

3.3.

Attiecībā uz izpildi EESK ir atzinīgi novērtējusi EK priekšlikumu izveidot ES līmenī saskaņotu regulējumu, kas piemērojams izpildiestādēm.

3.4.

EESK ieteica, ka vājāku tirgus dalībnieku pozīcijas nostiprināšanas labad Eiropas Komisijai papildus NTP novēršanai vajadzētu veicināt un atbalstīt tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas piegādes ķēdi var padarīt ilgtspējīgu, atjaunot tajā līdzsvaru un uzlabot tās efektivitāti.

4.   Direktīvas par NTP transponēšana un īstenošana – pašreizējais stāvoklis

4.1.

Pašlaik dalībvalstīs notiek direktīvas transponēšana un īstenošana (12). Lielākā daļa lauksaimnieku apvienību, arodbiedrību un pārtikas pārstrādātāju uzskata, ka plānotie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu tiem aizsardzību. Tomēr tie ir atbalstījuši ierosinātos pasākumus direktīvas par NTP īstenošanai un pat aicinājuši izvirzīt vērienīgākus mērķus, bet dažos gadījumos mazumtirgotāji ir pauduši atšķirīgus uzskatus.

4.2.

EK līdz 2021. gada novembrim nāks klajā ar starpposma ziņojumu par direktīvas transponēšanu, bet 2025. gadā – izvērtēs direktīvas efektivitāti. Izvērtējums balstīsies uz dalībvalstu gada ziņojumiem un EK veiktu ieinteresēto personu apsekojumu rezultātiem par situāciju pārtikas piegādes ķēdē saistībā ar NTP (13). EESK ierosina Komisijai apspriesties arī ar pircējiem un apkopot viņu pieredzi saistībā ar direktīvu. Ar minēto direktīvu izveidotajam sadarbības mehānismam būtu jānodrošina piemērots forums izpildiestādēm un Komisijai, lai, pamatojoties uz dalībvalstu gada ziņojumiem, apspriestu direktīvas efektivitāti. Šādās regulārās sanāksmēs var apzināt gan labāko praksi, gan arī nepilnības un salīdzināt dalībvalstu izmantotās pieejas.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu regulēt negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav veicinājusi saskaņotu pieeju, un tas rada sadrumstalotību vienotajā tirgū. Tomēr EESK atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis transponē un īsteno direktīvu, nodrošinot lielāku taisnīgumu pārtikas piegādes ķēdē, un aicina turpmāk īstenot saskaņotāku pieeju.

5.   Laba prakse transponēšanas/īstenošanas procesā

5.1.

EESK atzinīgi vērtē vērienīgos valstu transponēšanas tiesību aktus (turpmāk “laba prakse”), kas aizliedz dažu veidu NTP, kura direktīvā ir atļauta ar dažiem nosacījumiem. Tāds ir, piemēram, aizliegums atgriezt piegādātājam nepārdotus produktus, nesamaksājot par tiem, vai pārvirzīt pircējam radušās uzglabāšanas izmaksas uz piegādātājam, kā paredzēts Vācijas transponēšanas likumā (14).

5.2.

EESK pauž gandarījumu par to, ka transponēšanas tiesību aktos ir ieviesti noteikumi, kas visiem tirgus dalībniekiem aizliedz iepirkumu par cenu, kura ir zemāka par ražošanas izmaksām. Tādi noteikumi ir iekļauti Spānijas tiesību aktos (15), kas visiem tirgus dalībniekiem ne tikai aizliedz iepirkt par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām, bet arī samazināt produktu vērtību virzības pa pārtikas piegādes ķēdi gaitā. Arī Itālijas likumdevējs ir pilnvarots risināt šo jautājumu transponēšanas likumā (16). Vācijas Federālais parlaments attiecīgā tiesību akta izvērtēšanas, kas notiks divus gadus pēc tā stāšanās spēkā, ietvaros veiks revīziju saistībā ar iespējamo aizliegumu veikt iepirkumu par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām.

5.3.

Tā ir daļa no plašāka Eiropas Komisijas iniciatīvu kopuma, tostarp, piemēram, cenu tirgus novērošanas centri (17), kuriem ir būtiska nozīme pārredzamības un taisnīguma uzlabošanā nozarē. Turklāt ir jāmin arī savstarpīguma nozīme starptautiskajā tirdzniecībā (18).

5.4.

EESK atzinīgi vērtē tiesību aktus, ar kuriem izveido ombudu to īstenošanas uzraudzībai. Lai uzraudzītu tiesību aktu īstenošanu, Spānijā ir izveidota neatkarīga aģentūra (AICA), savukārt ombuds ir pilnvarots veicināt brīvprātīgus rīcības kodeksus. Vācijā NTP skartās personas varēs iesniegt neatkarīgam ombudam anonīmas sūdzības, tostarp ziņot arī par tādu negodīgu praksi, kas nav minēta tiesību aktos. Ombudam arī būs tiesības uzsākt izmeklēšanu un nodot pārkāpumu izskatīšanu Federālajam lauksaimniecības un pārtikas birojam (BLE), kā arī uzraudzīt ražošanas izmaksu un cenu izmaiņas (19).

5.5.

Uzņēmuma lielums ne vienmēr atbilst tā ietekmei tirgū, tāpēc pret NTP jāaizsargā visi uzņēmumi – gan lieli, gan mazi. EESK aicina dalībvalstis ieviest tiesību aktus, kas aizsargātu visus darījumdarbības jomas dalībniekus. Gadījumos, kad tik vērienīgi mērķi nav sasniegti, Komiteja atzīst to valstu paveikto, kuras pieņēmušas tiesību aktus vismaz attiecībā uz lielākiem tirgus dalībniekiem svarīgākajās nozarēs. Piemēram, Vācijā 350 miljonu EUR robežvērtība tiek saglabāta attiecībā uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, bet attiecībā uz gaļu, augļiem, dārzeņiem un dārzkopības produktiem robežvērtība tiks noteikta pie 4 miljardu EUR apgrozījuma, kā rezultātā tiesību akti aizsargās lielāku skaitu tirgus dalībnieku (20). No Beļģijas provizoriskā likuma ir izslēgta “vairākpakāpju pieeja”, paredzot aizsardzību pret NTP visiem darījumdarbības jomas dalībniekiem, kuru apgrozījums ir mazāks par 350 miljonu EUR robežvērtību, neatkarīgi no to lieluma salīdzinājumā ar pircēja lielumu. Spānija primārajiem ražotājiem nodrošina īpašu aizsardzību, taču visi tirgus dalībnieki neatkarīgi no to lieluma un/vai stāvokļa tirgū ir aizsargāti ar likumu.

5.6.

Divpakāpju izsoles (21) ir bijušas saistītas ar īpaši nelabvēlīgu ietekmi uz lauksaimniekiem (22), kuri de facto ir spiesti iesaistīties šajā praksē tādēļ, ka pircēju un pārdevēju ietekme tirgū nav līdzsvarota. Divpakāpju izsoļu aizliegums palīdzētu izvairīties no gadījumiem, kad piegādātāji ir spiesti pārdot ražojumus par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām. Lai gan direktīvas transponēšana Itālijā vēl nav pabeigta, EESK ar interesi seko notiekošajai diskusijai par iespēju aizliegt divpakāpju izsoles valstī, kurā likumdevējam ir piešķirtas pilnvaras risināt šo jautājumu transponēšanas likumā.

5.7.

Arī pienākumu noslēgt rakstveida līgumus par visām darbībām un iekļaut tos datubāzē, lai nodrošinātu labāku pārredzamību un kontroli, EESK uzskata par labu praksi. Spānijas tiesību aktos ir ietverts šāds pienākums, kam ir ļoti laba ietekme uz tirdzniecības attiecībām. Līgumā būtu jāiekļauj tādi elementi kā kvalitāte, ilgums, cena, cenu rādītājs, atkārtotas sarunas, pagarināšana un izbeigšana ar iepriekšēju uzteikumu.

5.8.

EESK atzinīgi vērtē Vācijas likuma klauzulu, kas paredz, ka tiesību akta pirmais izvērtējums jāveic divus gadus pēc tā stāšanās spēkā, kā arī to, ka Vācijas Federālais parlaments var ne tikai pārbaudīt spēkā esošo aizliegumu ievērošanu, bet arī paplašināt aizliegto NTP veidu sarakstu (23); tā pieņem zināšanai arī Beļģijas provizorisko likumu, kas paredz iespēju pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām ar karaļa dekrētu jebkurā laikā papildināt NTP sarakstu.

6.   Konstatētās nepilnības

6.1.

EESK uzsver, ka visu direktīvā minēto veidu NTP, tostarp tā dēvētā “pelēkā prakse”, var nodarīt kaitējumu mazāk ietekmīgiem ķēdes dalībniekiem. Mazāk ietekmīgi piegādātāji varētu justies spiesti parakstīt līgumu ar ietekmīgāku pircēju, lai gan tajā ir noteikumi, kas ir pretrunā viņu interesēm. Lai gan vairākās dalībvalstīs ir apspriesta iespēja ieviest “vispārēju aizliegumu”, kas aizliedz jebkāda veida NTP, ir izrādījies, ka bez ES iejaukšanās tik vērienīgu mērķi ir grūti sasniegt. Tāpat EESK savā 2018. gada atzinumā aicināja ieviest visaptverošu NTP aizliegumu un ļaut dalībvalstīm paplašināt sākotnēji aizliegto NTP veidu sarakstu. Vēl jānogaida, lai redzētu, kādi pārskatīšanas mehānismi tiks ieviesti ar transponēšanas tiesību aktiem.

6.2.

Piegādātājiem, piegādātāju organizācijām un bezpeļņas organizācijām, kas darbojas piegādātāju uzdevumā, ar direktīvu ir piešķirtas tiesības iesniegt sūdzības. Tomēr EESK pauž bažas par to, ka varētu būt tādi nelikumīgas NTP gadījumi, par kuriem skartās puses (piemēram, darba ņēmēja) rīcībā ir nonākusi attiecīga informācija, taču izpildiestādes pret to nevar vērsties, jo skartais tirgus dalībnieks vai tā pārstāvības organizācija nav iesniegusi oficiālu sūdzību. Tā kā skartie tirgus dalībnieki, iespējams, nevēlēsies iesniegt sūdzību pat tad, ja nav ievērotas viņu tiesības, EESK aicina Eiropas Komisiju rūpīgi uzraudzīt un novērtēt, ciktāl varētu būt nepieciešamas izmaiņas nolūkā labāk aizsargāt vismazāk aizsargātās puses, kas ir atkarīgas no tirgus dalībniekiem, piemēram, darba ņēmējus, lauksaimniekus un zvejniekus. NTP direktīvā nav paredzēts priekšnosacījums slēgt rakstisku līgumu. Tomēr tajā paredzēts, ka jāpastāv pārdošanas attiecībām. Tāpēc EESK noteikti iesaka attiecināt aizsardzību arī uz gadījumiem, kad NTP tiek īstenota, bet (rakstveidā) līgums nav noslēgts. EESK jau ir aicinājusi ieviest tiesības iesniegt kolektīvas prasības (24).

6.3.

Direktīvā paredzētā “vairākpakāpju pieeja” noved pie tā, ka dažos gadījumos likums nenodrošina to tirgus dalībnieku aizsardzību, kuru ietekme tirgū ir vāja, taču apgrozījums ir liels. Tas rada nenoteiktību piegādātājiem, kuriem trūkst informācijas par darījumdarbības partneru gada apgrozījumu. EESK aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis uzraudzīt un novērst šīs “vairākpakāpju pieejas” nelabvēlīgo ietekmi un apsvērt iespēju nodrošināt aizsardzību visiem darījumdarbības jomas dalībniekiem neatkarīgi no to lieluma.

6.4.

Stabilas, līdzsvarotas un ilgtermiņa darījumu attiecības starp pārtikas ķēdes dalībniekiem var palīdzēt lauksaimniekiem vairāk iesaistīties produktu pievienotās vērtības radīšanā; vienlaikus lauksaimnieki saņem mazāku un laika gaitā aizvien vairāk sarūkošu procentuālo daļu no galīgās cenas. Reģionalitāte un kvalitātes aspekti var saglabāt pievienotās vērtības radīšanu reģionā tā vietā, lai importētu izejvielas no trešām valstīm, kurās ražošanas standarti lielākoties ir zemāki nekā ES. Labāka pārstrādes produktu izcelsmes marķēšana nodrošinātu pārtikas piegādes ķēdēs lielāku pārredzamību.

7.   Covid-19 dēļ atklātās vājās vietas lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē

7.1.

Kopumā Covid-19 krīzes laikā Eiropas pārtikas apgādes ķēde izrādījās ļoti noturīga. Patērētājiem visu laiku bija pieejami gandrīz visi pārtikas produkti. Neraugoties uz pakļautību inficēšanās riskam, darba ņēmēji visā pārtikas piegādes ķēdē veica milzīgu darbu. Tomēr Covid-19 skar visu pasaules lauksaimniecības un pārtikas sistēmu. Tas rada simetrisku, bet asinhronu triecienu pasaules un valstu pārtikas sistēmām, skarot: 1) piedāvājuma un pieprasījuma kanālus dažādā laikā; 2) visus pārtikas sistēmas elementus, sākot ar primāro ražošanu un beidzot ar pārtikas pārstrādi, mazumtirdzniecību un ēdināšanas pakalpojumiem (viesnīcu, restorānu un kafejnīcu nozari), starptautiskās tirdzniecības un loģistikas sistēmas, kā arī starppieprasījumu un galapieprasījumu; 3) ražošanas faktoru (darbaspēka un kapitāla) tirgu un starpproduktus. Šīs ietekmes pārraides kanāli ietver daudzus makroekonomiskos faktorus (piemēram, valūtas maiņas kursu, enerģijas cenas, piekļuvi finanšu tirgiem) un, galvenais, kopējās saimnieciskās darbības samazināšanos un bezdarba pieaugumu.

7.2.

Ierobežojumi attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos no vienas dalībvalsts uz citu (Komisija izdeva vadlīnijas par personām, kas veic būtiskas funkcijas, piemēram, sezonas darbiniekiem) ir skāruši daudzas pārtikas ražošanas un pārstrādes jomas (piemēram, augļu un dārzeņu novākšanu un gaļas un piena produktu pārstrādi), kas balstās uz citu dalībvalstu vai trešo valstu sezonālu darba ņēmēju darbu. Turklāt daudzos gadījumos migrējošu darba ņēmēju dzīves un darba apstākļi ir slikti un viņi pakļauti lielākam inficēšanās riskam, par ko liecina slimību uzliesmojumi kautuvēs un gaļas iepakošanas uzņēmumos visā pasaulē. Tas nopietni apdraud sabiedrības veselību un rada pārrāvumu pārtikas piegādes ķēdē.

7.3.

Turklāt pandēmijas izraisītie ierobežojošie pasākumi un loģistikas traucējumi ir kavējuši pārtikas transportu, kas savukārt ir novedis pie protekcionisma, kurš ietekmē pārtikas importu un eksportu. Tomēr vienlaikus daudzi ir uzsvēruši, cik nozīmīga ir Eiropas Savienībā reģionāli ražota pārtika, kā arī īsu piegādes ķēžu, vietējās ražošanas un vietējās tirdzniecības tradicionālās priekšrocības. Krīzes laikā ir atklājušās arī citas īsu piegādes ķēžu vietējās ražošanas un vietējās tirdzniecības priekšrocības, jo patērētāji meklē jaunus un tiešākus pārtikas iegādes veidus, savukārt ražotāji atrod jaunus noieta tirgus saviem ražojumiem. Tomēr viens no svarīgākajiem aspektiem ir atskārsme par nepieciešamību turpināt godīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību reģionālā un starptautiskā līmenī. Tirdzniecības ierobežojumi var apdraudēt stabilitāti, kas īpaši ietekmētu iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem.

7.4.

Noslēdze ir radījusi situāciju, kad viesmīlības nozare un daļa pārtikas rūpniecības (piemēram, viesnīcu un restorānu nozare un citas “ārpusmājas” nozares, pārtikas piegādes dienesti, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji tūrisma zonās) ir nonākuši bezizejā, un tam ir tālejošas sekas. Darbības traucējumi ir ne tikai skāruši pašus uzņēmumus, bet arī izjaukuši konsolidēto pārtikas piegādes sistēmu, no kuras daudzi lauksaimnieki un lauksaimniecības produktu piegādātāji bija atkarīgi. Smagi cietuši svaigu produktu piegādātāji; augstas kvalitātes vīnu, sieru un augstākā labuma gaļas izcirtņus, ko parasti patērē restorānos, aizstājuši lielveikalos pirkti standarta produkti patēriņam mājās (FAO, 2020. gads; ESAO, 2020. gads). Daži ražotāji uz to reaģēja, cenšoties iekļūt mazumtirdzniecības vai tiešsaistes tirgos, kur viņi daudzos gadījumos atrada ļoti labus kompromisa risinājumus un vienošanās, bet daudzi nespēja pielāgoties un zaudēja klientus un ienākumus. Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir smagi skāruši arī lauku tūrisma nozari, kas daudzos gadījumos ļauj lauksaimniekiem dažādot ienākumu avotus.

7.5.

Covid-19 krīze krasi paātrināja pāreju uz tiešsaistes tirgu, un šķiet, ka šī tendence turpināsies. Nesen veikts McKinsey pētījums (25) liecina, ka 2020. gadā pārtikas produktu pārdošana tiešsaistes kanālos Eiropā pieauga par 55 %, un paredzams, ka šī pāreja turpināsies: 50 % patērētāju, kuri visā pandēmijas laikā izmantoja tiešsaistes kanālus, plāno šādu praksi turpināt.

7.6.

Covid-19 parādīšanās un straujā izplatība pasaulē ir liels trieciens Eiropas Savienībai un pasaules ekonomikai. Ir veikti tūlītēji un visaptveroši budžeta, likviditātes un politikas pasākumi ar mērķi atslogot visvairāk skartās nozares. ES rīcībā ir plašs tirgus intervences pasākumu kopums, un vairāki no tiem Covid-19 krīzes laikā tika aktivizēti, lai veicinātu lauku saimniecību ienākumus. Tomēr reakcija bija ierobežota, jo 2014.–2020. gada budžeta perioda pēdējā gadā ES budžetā tikpat kā nebija līdzekļu papildu ārkārtas pasākumu finansēšanai lauksaimniecības jomā.

7.7.

Visbeidzot EK ir uzsākusi Eiropas zaļo kursu, kas ietekmē arī lauksaimniecību (stratēģija “No lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģijas), un Next Generation EU stimulu paketes ietvaros ELFLA ir piešķirti papildu 7,5 miljardi EUR. Bažas Eiropas Savienībai rada stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietekmes novērtējumi. Tomēr EESK aicina nodrošināt līdzsvarotāku politisku atbalstu lauksaimniecības pārtikas nozarei salīdzinājumā ar dažām citām ekonomikas jomām, kurās ekonomiskā struktūra ir daudz noturīgāka un rentabilitāte ir daudz augstāka.

8.   Turpmākie pasākumi

8.1.

Rīcības brīvība, ko direktīva paredz dalībvalstīm, izstrādājot direktīvas īstenošanas tiesību aktus, ļauj katrai no tām ieviest pielāgotus tiesību aktus, kas ir labi piemēroti attiecīgās valsts apstākļiem. Kā minēts iepriekš, dažas dalībvalstis ir padarījušus mērķus vērienīgākus, pārsniedzot direktīvā noteiktos minimālos saskaņotos standartus, un ieviesušas tiesību aktus, kas nodrošina papildu aizsardzību ES un trešo valstu piegādātājiem.

8.2.

Lai gan paredzams, ka konkrētas dalībvalsts piegādātājiem būs viegli piekļūt valsts transponēšanas tiesību aktos paredzētajiem mehānismiem (tostarp sūdzību izskatīšanas mehānismam un kompetentajai iestādei), piegādātājiem, kas eksportē uz citām ES dalībvalstīm, un piegādātājiem no trešām valstīm, kas eksportē uz ES, tas varētu būt grūtāk. EESK atzinīgi vērtē informatīvo darbību, ko EK veikusi, publicējot Brošūru par direktīvu par NTP (26), taču norāda, ka tajā ir iekļauta tikai informācija par minimālajiem saskaņotajiem standartiem. Lai nodrošinātu eksportētājiem īstos instrumentus valstu transponēšanas tiesību aktu izmantošanai savā labā, EESK aicina EK eksportētājiem nodrošināt viegli un pilnībā pieejamu svarīgāko informāciju par visiem attiecīgajiem tiesību aktiem.

8.3.

EESK uzsver, ka visu ieinteresēto personu interesēs ir piemērot direktīvu visām darījumdarbības attiecībām, kurās vismaz viena puse (pircējs vai pārdevējs) ir ES uzņēmums, pat tad, ja piegādātājs ir no ārpus ES esošas valsts. EESK aicina EK un EĀDD izmantot informācijas izplatīšanas potenciālu, kas piemīt ES delegācijām trešās valstīs, lai sniegtu informāciju piegādātājiem ārpus ES. Šai informācijai jābūt plašākai par direktīvas vispārējām pamatnostādnēm un jāaptver praktiska informācija par dalībvalstu mehānismiem un izpildiestādēm.

8.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēde tiek uzskatīta par stratēģisku ekosistēmu Eiropas atveseļošanai, un aicina turpināt sadarbību piegādes ķēdē un dialogu ar ieinteresētajām personām, lai atvieglotu pāreju uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām veidā, kas būtu pēc iespējas iekļaujošāks. Šajā saistībā EESK norāda uz pārtikas piegādes ķēdē īstenoto iniciatīvu nozīmi, daudzveidību un mērogu, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspēju, ieguldot ilgtspējīgas un vietējas ražošanas veicināšanā.

---

(1)  EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(2)  EESK atzinums “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana” (OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.) un EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(3)  EK, 2014. gads.

(4)  Darba grupa lauksaimniecības tirgus jautājumos, 2016. gads.

(5)  EESK atzinums “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana” (OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.).

(6)  EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(7)  EK paziņojums, 2014. gads.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.).

(9)  Stratēģija “No lauka līdz galdam”.

(10)  EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(11)  EESK atzinums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.).

(12)  Transponēšana dalībvalstīs.

(13)  EK tīmekļa vietne.

(14)  Gaida apstiprināšanu otrajā palātā, tāpēc Eiropas Komisijai par to oficiāli vēl nav paziņots. Paredzēts apstiprināt 28.5.2021.

(15)  Ley 12/2013, de 2 de agosto, de medidas para mejorar el funcionamiento de la cadena alimentaria. Šis likums tiks grozīts ar likumprojektu, par kuru pašlaik notiek sarunas un kura nosaukums spāņu valodā ir “Proyecto de Ley por el que se modifica la Ley 12/2013 de medidas para mejorar el funcionamiento de la cadena alimentaria”.

(16)  Itālijas Republikas Oficiālais Vēstnesis (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana), 23.4.2021.

(17)  Eiropas Komisijas tirgus novērošanas centri. Sk. arī Francijas pārtikas nozares cenu un peļņas uzraudzības programmu.

(18)  EESK atzinums “ES tirdzniecības politikas saderība ar Eiropas zaļo kursu” (OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.).

(19)  BLE tīmekļa vietne.

(20)  Šo klauzulu piemēros tikai līdz 2025. gada maijam; pēc tam robežvērtību samazinās līdz 350 miljoniem EUR.

(21)  Divpakāpju izsoles ir mehānismi, ko pircēji izmanto, lai nostādītu piegādātājus citu pret citu pēkšņās tiešsaistes izsolēs, kurās viņi tiek stimulēti piedāvāt savu produkciju par viszemāko iespējamo cenu.

(22)  Oxfam gadījuma izpēte.

(23)  Izvērtējums ietvertu arī iespējamā aizlieguma iegādāties pārtikas un lauksaimniecības produktus par cenu, kas zemāka par to ražošanas izmaksām, pārbaudes rezultātus.

(24)  EESK atzinums “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana” (OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.).

(25)  https://www.mckinsey.com/industries/retail/our-insights/disruption-and-uncertainty-the-state-of-european-grocery-retail-2021

(26)  EK brošūra.