(-1b)

Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir krasi mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli tradicionālāki jautājumi. Šajā kontekstā gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka aizsardzības jomā daudz kas būtu darāms kopīgiem spēkiem.

(-1c)

Aizsardzības nozarē palielinās aizsardzības ekipējuma un pētniecības un izstrādes izmaksas, kas ierobežo iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā šo izmaksu palielināšanos, Savienības līmenī būtu jāatbalsta jaunas paaudzes lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izstrāde, lai palielinātu dalībvalstu sadarbību attiecībā uz investīcijām aizsardzības ekipējumā.

(1)

Eiropas Aizsardzības rīcības plānā, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību visā Savienībā un ārpus tās robežām, tādējādi arī atbalstot to, ka Eiropā tiek izveidots integrētāks aizsardzības tirgus un iekšējā tirgū tiek sekmēts Eiropas aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju noiets, tādējādi palielinot neatkarību no avotiem, kas neatrodas ES . Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības aprīkojuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstis sadarboties un investēt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.

(2)

Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīga, konkurētspējīga un inovatīva Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā ▌pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām (2) par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā.

(3)

Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm visā Savienībā pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta un jāveicina aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu sadarbības paplašināšana .

Savienībā kopējo aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamība ir norādīta kopējās drošības un aizsardzības politikas ▌satvarā, proti, Spēju attīstības plānā , savukārt Visaptverošajā stratēģiskās pētniecības programmā ir norādīti arī kopējie aizsardzības pētniecības mērķi . Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.

(4)

Pētniecības posms ir svarīgs ▌, jo tas ietekmē Eiropas rūpniecības spēju un autonomiju izstrādāt ražojumus un dalībvalstu kā aizsardzības galalietotāju neatkarību. Pētniecības posms, kas saistīts ar aizsardzības spēju attīstību, var ietvert būtiskus riskus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju brieduma un attīstības izrāviena zemo līmeni. Izstrādes posms, kas parasti seko pētniecības ▌posmam, ir arī saistīts ar būtiskiem riskiem un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju. Tādēļ fondam būtu jāveicina saikne starp pētniecības un izstrādes posmiem.

(5)

Fondam nebūtu jāatbalsta pētījumi, kas ir tikai fundamentāli un kas būtu jāatbalsta ar citām shēmām, tomēr tas var atbalstīt uz aizsardzību vērstus fundamentālos pētījumus, kas varētu radīt pamatu atzītu vai paredzamu problēmu risinājumam vai iespējām.

(6)

Fonds varētu atbalstīt darbības, kas saistītas gan ar jauniem ražojumiem un tehnoloģijām, gan ar esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu . Esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanas darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām tikai tad, ja ▌uz ▌darbības veikšanai vajadzīgu iepriekš pastāvējušu informāciju neattiecas nekādi neasociētu trešo valstu vai neasociētu trešo valstu subjektu ierobežojumi tādā veidā, ka darbību nevar veikt . Kad tiesību subjekti piesakās Savienības finansējuma saņemšanai, būtu jāprasa, lai tie sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj pārliecināties par ierobežojumu neesību. Ja šādas informācijas nav, Savienības finansējums nebūtu jāpiešķir.

(6a)

Fondam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts darbībām, kas ir vērstas uz aizsardzības nolūkiem paredzētu revolucionāru tehnoloģiju izstrādi. Tā kā revolucionāras tehnoloģijas var būt balstītas uz koncepcijām un idejām, ko ierosina netradicionāli aizsardzības jomas dalībnieki, fondam būtu jānodrošina pietiekams elastīgums attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un attiecībā uz šādu darbību īstenošanu.

(7)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievērotas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības, no fonda nebūtu finansiāli jāatbalsta darbības saistībā ar ražojumiem un tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta starptautiskajās tiesībās. Šajā sakarībā no starptautisko tiesību norisēm vajadzētu būt atkarīgai arī tādu darbību attiecināmībai, kas saistītas ar jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām ▌. Darbības tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem, nebūtu jāuzskata par attiecināmām darbībām fonda finansiālā atbalsta saņemšanai, neskarot iespēju nodrošināt finansējumu darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

(8)

Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus un pārmērīgas izmaksas, lieku dublēšanos, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Tiesīgiem saņemt fonda atbalstu vajadzētu būt arī ▌ pasākumiem, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības, ▌ kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi , jo īpaši, ja tie veicina sadarbspēju .

(9)

Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju , efektivitāti un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.

(10)

Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, konsorcijā sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌ vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem ▌ atbalsttiesīgajiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Ņemot vērā aizsardzībai paredzēto revolucionāro tehnoloģiju, kā arī pētījumu specifiku, šos pasākumus varētu veikt viens tiesību subjekts. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt arī kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

(11)

Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES (3) 94. pants], subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.

(12)

Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti ▌, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda finansiāli atbalstītajās darbībās, nevajadzētu atrasties neasociētu trešo valstu teritorijā , un to vadības izpildstruktūrvienībām būtu jāveic uzņēmējdarbība Savienībā vai asociētā valstī . Tādējādi subjekts, kas veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, vai subjekts, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētā valstī, bet kam ir vadības izpildstruktūrvienības neasociētā trešā valstī, nav tiesīgs būt par saņēmēju vai apakšuzņēmēju, kas iesaistīts darbībā. Lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības un aizsardzības intereses, šie attiecināmības nosacījumi, atkāpjoties no Finanšu regulas 176. panta, būtu jāpiemēro arī finansējumam, kas tiek nodrošināts ar iepirkumu.

(13)

Konkrētos apstākļos ▌vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus , kas iesaistīti fonda finansiāli atbalstītā darbībā, nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā tiesību subjektiem , kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu kā saņēmējiem vai apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti darbībā , ja ir izpildīti stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu tiesību subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu bažas par piegādes drošību.

(13-a)

Saskaņā ar ES ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu un LESD 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus izraudzītajām juridiskajām personām, subjektiem vai struktūrām vai sniegt tām labumu. Tādēļ šādi izraudzīti subjekti un subjekti, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, nevar saņemt fonda finansiālo atbalstu.

(13a)

Savienības finansējums būtu jāpiešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regulu”)  (4) . Tomēr dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu. Tā kā finansējuma piešķiršana saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu ir atkāpe no vispārējā noteikuma, ka finansējumu piešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, minētie izņēmuma apstākļi būtu jāinterpretē strikti. Šādā kontekstā, lai dotāciju piešķirtu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, tas, cik lielā mērā ierosinātā darbība atbilst fonda mērķiem attiecībā uz pārrobežu rūpniecisko sadarbību un konkurenci visā piegādes ķēdē, būtu jānovērtē Komisijai, kurai palīdz dalībvalstu komiteja (“komiteja”).

(14)

Ja konsorcijs vēlas piedalīties attiecināmā darbībā un ja Savienības finansiālais atbalsts tiks sniegts dotācijas veidā, konsorcijam būtu jāieceļ viens no saviem locekļiem par koordinatoru, kurš būs galvenais kontaktpunkts.

(15)

Ja fonda finansiāli atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju pirms maksājuma veikšanas saņēmējiem , lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. ▌Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai ▌novērojumi par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, lai varētu veikt maksājumu.

(15a)

Komisijai būtu jāīsteno fonda darbība tiešā pārvaldībā, lai maksimāli palielinātu īstenošanas efektivitāti un lietderību un nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām. Tādēļ Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par atlases un piešķiršanas procedūrām, tostarp arī par ētikas novērtējumiem. Pamatotos gadījumos Komisija tomēr var uzticēt dažus fonda finansiāli atbalstītu darbību īstenošanas uzdevumus struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tas varētu būt, piemēram, gadījumā, kad projekta vadītāju ieceļ dalībvalstis, kas līdzfinansē darbību, ar nosacījumu, ka ir izpildītas Finanšu regulas prasības. Šāda uzdevumu uzticēšana palīdzētu racionalizēt līdzfinansēto darbību pārvaldību un nodrošināt raitu finansēšanas nolīguma koordinēšanu ar līgumu, ko paraksta konsorcijs un darbību līdzfinansējošo dalībvalstu iecelts projekta vadītājs.

(16)

Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir finansiāli dzīvotspējīgas, ir nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzēji pierādītu, ka darbības izmaksas, ko nesedz no Savienības finansējuma, tiek segtas no citiem finansējuma līdzekļiem.

(17)

Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisija varētu nodrošināt dažādus variantus , ko dalībvalstis varētu izmantot uz brīvprātības pamata , lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu vēl vairāk sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu sākšanu un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti no fonda .

(18)

Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības – kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu – specifiku, aizsardzības nozares darbība ir unikāla un nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas nosaka kārtību tradicionālākos tirgos. Tāpēc rūpniecības nozare nevar uzņemties apjomīgus pašfinansētus aizsardzības pētniecības un izstrādes projektus, un dalībvalstis un asociētās valstis bieži pilnībā finansē visas pētniecības un izstrādes izmaksas. Lai sasniegtu fonda mērķus, proti, stimulētu sadarbību starp tiesību subjektiem no dažādām dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, to darbību gadījumā, kuras notiek pirms prototipa izstrādes posma, būtu jāsedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(19)

Prototipu izstrādes posms ir svarīgs posms, kurā dalībvalstis vai asociētās valstis parasti lemj par to konsolidētajām investīcijām un sāk savu nākotnes aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju iegādes procesu. Šā iemesla dēļ šajā konkrētajā posmā dalībvalstis un asociētās valstis vienojas par nepieciešamajām saistībām, tostarp par projekta izmaksu dalīšanu un īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to saistību ticamību, Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no fonda, parasti nedrīkstētu pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām.

(20)

Attiecībā uz darbībām, ko veic pēc prototipu izstrādes posma, būtu jāparedz finansējums līdz 80 % apmērā. Šīs darbības, kas ir laika ziņā tuvākas ražojumu un tehnoloģiju izstrādes pabeigšanai, joprojām var būt saistītas ar ievērojamām izmaksām.

(21)

Ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē rodas īpašas netiešas izmaksas, piemēram, izmaksas saistībā ar drošību. Turklāt ieinteresētās personas darbojas specifiskā tirgū, kurā, ja nav pieprasījuma no pircējiem, nevar atgūt pētniecības un izstrādes izmaksas, kā tas ir civilajā sektorā. Tāpēc ir pamatoti paredzēt vienotu 25 % likmi, kā arī iespēju ▌prasīt, lai tiek segtas netiešās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar finansējuma saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, ja šādu praksi attiecīgās valsts iestādes atzīst attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā , par kuriem ir paziņots Komisijai. ▌

(21a)

Darbības, kurās piedalās pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ par šādām darbībām vajadzētu būt tiesībām saņemt paaugstinātu finansējuma likmi, kas sniegtu labumu visiem iesaistītajiem subjektiem.

(22)

Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis ▌būtu apņēmušās kopīgi iegādāties gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru.

(22a)

Lai nodrošinātu, ka fonda finansiāli atbalstītās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu, balstītām uz pieprasījumu un ekonomiski dzīvotspējīgām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tādēļ izstrādes darbībām piemērojamajos atbilstības kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstis plāno, tostarp izmantojot saprašanās memorandu vai nodomu vēstuli, koordinēti iegādāties galīgo aizsardzības ražojumu vai izmantot tehnoloģiju. Ar izstrādes darbībām saistītajos piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā arī tas, ka dalībvalstis politiski vai juridiski apņemas kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju .

(23)

Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbību ieguldījumi minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā piešķiršanas kritērijs. ▌

(24)

Attiecināmajām darbībām, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību ▌Savienības iestāžu sistēmā, būtu pastāvīgi jānodrošina ciešāka sadarbība starp tiesību subjektiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši jāveicina fonda mērķu sasniegšana. Šādiem projektiem to atlasīšanas gadījumā vajadzētu būt tiesīgiem pretendēt uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(25)

Lai novērstu lieku dublēšanos un nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģiju , Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.

(26)

Kiberdrošības un kiberaizsardzības nodrošināšana kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu, un Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos atzina vajadzību izveidot sinerģiju starp kiberaizsardzības darbībām, uz kurām attiecas fonda darbības joma, un Savienības iniciatīvām kiberdrošības jomā, piemēram, tām, par kurām paziņots Kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Jo īpaši Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centram, ko plānots izveidot, būtu jātiecas uz sinerģiju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības dimensiju. Tas varētu aktīvi atbalstīt dalībvalstis un citus attiecīgus dalībniekus, sniedzot padomus, daloties zināšanās un veicinot sadarbību attiecībā uz projektiem un darbībām, kā arī, ja to prasa dalībvalstis, darbojoties kā projekta vadītājs attiecībā uz ▌fondu.

(27)

Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, ko aptver Komisijas uzsāktā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai (PADR) ▌Finanšu regulas 58. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP) , kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu ( ES )  2018/1092  (5), lai saskaņotu dalības nosacījumus, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu, palielinātu inovatīvo, sadarbīgo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot lieku dublēšanos un sadrumstalotību. Īstenojot šo integrēto pieeju, fonds arī veicinātu aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu, novēršot plaisu starp pētniecības un izstrādes posmu , ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, kā arī veicinot visu veidu inovāciju, tostarp revolucionāro inovāciju ▌. Ir sagaidāms, ka attiecīgā gadījumā tas pozitīvi ietekmēs arī civilo jomu.

(28)

Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbības specifiku , ▌fonda ▌mērķi būtu jāņem vērā arī “InvestEU” ietvertajos finanšu instrumentos un budžeta garantijās.

(29)

Finansiālais atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un darbībām nevajadzētu dublēties vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu ▌pievienoto vērtību Savienībai .

(30)

Fonda finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas ▌125. panta 1. punktā ▌.

(31)

Komisijai būtu jāizstrādā gada ▌darba programmas atbilstīgi fonda mērķiem , ņemot vērā sākotnējo pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR . Darba programmu izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no ▌komitejas. Komisijai būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Šajā sakarībā komiteja var tikties valstu aizsardzības un drošības ekspertu sastāvā, lai sniegtu Komisijai konkrētu palīdzību, tostarp, lai sniegtu padomus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību saistībā ar darbībām. Dalībvalstīm ir jāizraugās savi pārstāvji minētajā komitejā. Komitejas locekļiem būtu laikus jādod reāla iespēja iepazīties ar īstenošanas aktu projektiem un paust savus viedokļus.

(31a)

Darba programmu kategorijās būtu jāietver funkcionālās prasības, lai nozarei būtu skaidrs, kādas funkcijas un uzdevumi ir jāveic ar spējām, kas tiks izstrādātas. Šādās prasībās būtu skaidri jānorāda sagaidāmie rezultāti, taču tām nevajadzētu būt vērstām uz konkrētiem risinājumiem vai konkrētiem subjektiem, un tām nevajadzētu kavēt konkurenci uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus līmenī.

(31b)

Darba programmu izstrādāšanā Komisijai, attiecīgi konsultējoties ar komiteju, būtu arī jānodrošina, lai ierosinātajās pētniecības vai izstrādes darbībās tiktu novērsta lieka dublēšanās. Šajā sakarībā Komisija var veikt sākotnēju izvērtējumu par iespējamiem gadījumiem, kad varētu notikt dublēšanās ar esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.

(31bb)

Komisijai būtu jānodrošina darba programmu saskaņotība visos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskā cikla posmos.

(31bc)

Darba programmām būtu arī jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības, kuras rada MVU pārrobežu dalības iespējas.

(31c)

Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotājas statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz komitejai.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un finansējuma piešķiršanu izraudzītām izstrādes darbībām. Jo īpaši izstrādes darbību īstenošanā būtu jāņem vērā aizsardzības nozares specifika, proti, dalībvalstu un/vai asociēto valstu atbildība par plānošanas un iegādes procesu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar ▌Eiropas Parlamenta un Padomes ▌Regulu (ES) ▌Nr. 182/2011▌ (6).

(32a)

Pēc priekšlikumu izvērtēšanas ar tādu neatkarīgu ekspertu palīdzību, kuru uzticamība no drošības viedokļa būtu jāvalidē attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai būtu jāizraugās no fonda finansiāli atbalstāmās darbības. Komisijai būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu datubāze. Datubāze nebūtu jāpublisko. Neatkarīgie eksperti būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, ņemot vērā viņiem uzticamos uzdevumus. Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai ekspertu grupās un izvērtēšanas komisijās panāktu līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Tāpat būtu jātiecas nodrošināt ekspertu atbilstīgu rotāciju un pienācīgu privātā un publiskā sektora līdzsvaru. Dalībvalstis būtu jāinformē par izvērtēšanas rezultātiem ar sarakstu, kurā sarindotas izraudzītās darbības, un par finansēto darbību progresu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz piešķiršanas lēmumu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(32b)

Neatkarīgajiem ekspertiem nebūtu jāvērtē, jākonsultē vai jāpalīdz jautājumos, attiecībā uz kuriem viņiem ir interešu konflikts, jo īpaši saistībā ar viņu pašreizējo amatu. Jo īpaši viņiem nevajadzētu ieņemt amatu, kurā viņi saņemto informāciju varētu izmantot, kaitējot konsorcijam, ko viņi izvērtē.

(32bb)

▌Nākot klajā ar priekšlikumiem par jauniem aizsardzības jomas ražojumiem vai tehnoloģijām vai esošo ražojumu vai tehnoloģiju modernizēšanu, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāapņemas ievērot tādus ētikas principus, kas ir saistīti ar cilvēku labklājību un cilvēka genoma aizsardzību un kas ir arī atspoguļoti attiecīgajos valsts, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un attiecīgā gadījumā to protokolos. Komisijai būtu jānodrošina, ka priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada nopietnas ētikas problēmas, un tos iesniedz ētikas novērtējumam.

(33)

Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku, apakšuzņēmēju vai piegādes ķēdē ietilpstošo subjektu dalība.▌

(34)

Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar ▌dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai nodrošinātu fonda panākumus ▌. Šajā sakarībā būtu jāiesaista arī Eiropas Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm un galvenajām ieinteresētajām personām.

(35)

Ar šo regulu nosaka finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [jaunais iestāžu nolīgums] par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7). Komisijai būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras ir pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālus papildu izdevumus.

(36)

Ja vien nav norādīts citādi, fondam piemēro Finanšu regulu. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, finansiālo atbalstu, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(37)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta apstiprināšanai un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ir konstatēti vispārēji trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(38)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (8), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (9), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (11) Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp nepieļaujot, identificējot, labojot un izmeklējot nelikumības, tostarp krāpšanu, atgūstot zaudētos un nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvas sankcijas. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par ▌nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm , kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (12). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(39)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(40)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šajās prasībās var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums , tostarp nolūkā iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā, un fonda īstenošanas laikposma beigās jāveic galīgais izvērtējums, kurā izvērtē finansiālās darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Šajā sakarībā galīgajam izvērtējuma ziņojumam būtu jāpalīdz apzināt, kādos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes aspektos Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Šajā galīgajā ziņojumā būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda finansiāli atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē un fonda ieguldījums Spēju attīstības plānā konstatēto trūkumu novēršanā, un tajā būtu jāietver informācija par saņēmēju izcelsmi, atsevišķajās darbībās iesaistīto dalībvalstu un asociēto valstu skaitu un radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu . Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.

( 40a)

Komisijai būtu regulāri jāpārrauga fonda īstenošana un ik gadu jāziņo par panākto progresu, tostarp par to, kā fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāievieš nepieciešamie pārraudzības mehānismi. Šis ziņojums būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tajā nebūtu jāiekļauj sensitīva informācija.

(41)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.

(42)

Tā kā fonds atbalsta tikai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmus, Savienībai principā nevajadzētu būt īpašumtiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izriet no finansētajām darbībām, ja vien Savienības palīdzība netiek sniegta ar publiskā iepirkuma starpniecību. Tomēr attiecībā uz pētniecības darbībām ieinteresētajām dalībvalstīm un asociētajām valstīm vajadzētu būt iespējai izmantot finansēto darbību rezultātus , lai piedalītos turpmākā sadarbīgā izstrādē ▌.

(43)

Savienības finansiālais atbalsts nedrīkstētu ietekmēt ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/▌EK (13), kā arī ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu. Dalībvalstu militārā ekipējuma un tehnoloģiju eksportu reglamentē ar Kopējo nostāju 944/2008/KĀDP.

(44)

Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana , tostarp tādu datu, zinātības vai informācijas izmantošana, kura ir radusies pirms fonda darbības vai ārpus fonda, vai nepilnvarotu personu piekļuve ▌rezultātiem, kas iegūti saistībā ar fonda finansiāli atbalstītām darbībām , var nelabvēlīgi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādējādi sensitīvas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar ▌attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem ▌.

(44a)

Lai nodrošinātu pieprasītā līmeņa drošību klasificētajai informācijai, parakstot klasificētus līdzekļu piešķiršanas un finansējuma nolīgumus, būtu jāievēro industriālās drošības standartu minimums. Minētajā nolūkā un saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 Komisijai būtu dalībvalstu iecelto ekspertu zināšanai jādara zināmi Programmas drošības norādījumi, tostarp Drošības klasifikācijas rokasgrāmata.

(45)

Lai varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļa rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. ▌Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)

Komisijai būtu jāpārvalda fonds, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši klasificētu informāciju un sensitīvu informāciju,