(1)

Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, sekmētu darbvietu radīšanu un ievērotu ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības , Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga, multimodāla un efektīva infrastruktūra transporta , digitālajā un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus, tostarp nošķirtos, tālākos, salu, perifēros, kalnu un mazapdzīvotus reģionus . Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā un ilgtspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

(2)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Programma”) mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Programmai būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas.

(3)

Programmai būtu arī jādod ieguldījums ES rīcībā pret klimata pārmaiņām, jāatbalsta ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgi projekti un — attiecīgā gadījumā — darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Īpaši būtu jānostiprina Programmas ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomā ierosināto 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķa jomā.

(3a)

Programmai būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis un sabiedriskā apspriešana saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

(4)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka 25 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem (4). Sagaidāms, ka saskaņā ar šo Programmu veiktajiem pasākumiem būtu jāveido 60 % no Programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties citas starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: (i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, uzlādes infrastruktūru, alternatīvajām un ilgtspējīgām degvielām, mazākpiesārņojoša pilsētu transporta, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; (ii) 40 % iekšzemes ūdensceļiem un multimodālajiem pārvadājumiem, un gāzes infrastruktūrai, ja tā palielina atjaunojamā ūdeņraža un biometāna izmantošanu. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no potenciālas ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar Programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumus, kas Komisijai būtu jāizstrādā saskaņoti ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

(5)

Lai izpildītu ziņošanas pienākumus, kas noteikti 11. panta c) punktā Direktīvā 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK, attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu nolūkā atbalstīt pasākumus, ko veic, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus, būtu jāizseko izdevumiem, kuri ir saistīti ar emisiju vai gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu saskaņā ar minēto direktīvu.

(6)

Svarīgs Programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju un papildināmību starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti vai ilgtspējīgām alternatīvajām degvielām. Digitālās komunikācijas iespēju nodrošināšana varētu būt neatņemama daļa enerģētikas un transporta jomas kopīgu interešu projektā. Turklāt katrā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus sinerģētiskus elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģijas starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei , kā arī attiecībā uz augstāku līdzfinansējumu .

(7)

Pamatnostādnēs par Eiropas Transporta tīklu TEN-T, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (5) (“TEN-T pamatnostādnes”), ir noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru nolūkā nodrošināt tīklu nepārtrauktību .

(7a)

Lai nodrošinātu savienotību visā Savienībā, Programmas finansētajām darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektu izstrādi transporta nozarē, vajadzētu būt balstītām uz visu transporta veidu papildināmību, lai nodrošinātu efektīvus, savstarpēji savienotus un multimodālus tīklus. Tam būtu jāaptver arī ceļi tajās dalībvalstīs, kuras joprojām saskaras ar svarīgām ieguldījumu vajadzībām galveno ceļu tīkla izveides pabeigšanai.

(8)

Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, ir prioritāri jāatbalsta pašreizējie TEN-T projekti, kā arī pārrobežu savienojumi un trūkstošo savienojumu izveide un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam, un vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā.

(8a)

Jo īpaši Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izvēršanai pamattīklā, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, ir vajadzīgs pastiprināts Eiropas līmeņa atbalsts un privāto investoru dalības stimulēšana.

(8b)

Svarīgs priekšnoteikums sekmīgai TEN-T pamattīkla pabeigšanai un efektīvas sadarbspējas nodrošināšanai ir arī lidostu savienojums ar TEN-T tīklu. Tādēļ prioritāte jāpiešķir lidostu savienojumam ar TEN-T pamattīklu, kur to nav.

(8c)

Lai īstenotu pārrobežu darbības, ir vajadzīga augsta līmeņa integrācija plānošanā un īstenošanā. Neuzsverot nevienu no turpmāk uzskaitītajiem piemēriem, minēto integrāciju varētu demonstrēt, izveidojot atsevišķu projekta uzņēmumu, kopīgu pārvaldības struktūru, kopuzņēmumu, divpusēju tiesisko regulējumu, pieņemot īstenošanas aktu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam vai izveidojot jebkādu cita veida sadarbību. Būtu jāatbalsta integrētas pārvaldes struktūras, ieskaitot kopuzņēmumus, tostarp izmantojot augstāka līmeņa līdzfinansējumu.

(8d)

Pašlaik izstrādājamo TEN-T īstenošanas pasākumu racionalizēšanā būtu jāatbalsta efektīvāka kopīgu interešu projektu īstenošana transporta jomā.

(9)

Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas un tīkla attīstību, būtu jāveic pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu pielāgošana. Minētajiem pielāgojumiem pamattīkla koridoros nevajadzētu ietekmēt pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam, būtu jāuzlabo koridoru pārklājums dalībvalstu teritorijā un vajadzētu būt proporcionāliem, lai saglabātu koridoru attīstības un koordinēšanas konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garums būtu jāpalielina par vairāk nekā 15 %. Pamattīkla koridoru pielāgošanā pienācīgā kārtā būtu jāņem vērā pamattīkla ieviešanas pārskatīšanas rezultāti, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 54. pantā. Pārskatīšanā būtu jāņem vērā tādi reģionāli pārrobežu dzelzceļa savienojumi TEN-T tīklā, kuri tikuši pamesti vai demontēti, kā arī izmaiņas visaptverošajā tīklā un Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ietekme.

(10)

Ir jāveicina publiskie un privātie ieguldījumi, kas atbalsta gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu, pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti visā Savienībā visiem transporta veidiem . Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā” (6) — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts, ja nepieciešams, ar Programmas starpniecību.

(11)

TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti un alternatīvo degvielu izmantošanu , vienlaikus ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu . Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (7) ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvo degvielu infrastruktūras visiem transporta veidiem ieviešanai Savienībā, lai pēc iespējas samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un mazinātu transporta ietekmi uz vidi un klimatu , un direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim jānodrošina publiski pieejami uzlādes un uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada novembra priekšlikumos (8), ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu mazemisiju mobilitāti, tostarp finansiāls atbalsts.

(12)

Komisija sava paziņojuma “Mobilitāte Eiropai — droša, savienota un tīra” (9) kontekstā uzsvēra, ka automatizēti transportlīdzekļi un progresīvas savienotības sistēmas transportlīdzekļus padarīs drošākus, ar tiem būs vieglāk dalīties un tie būs vieglāk pieejami iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuriem mobilitātes pakalpojumi šobrīd nav pieejami, piemēram, veci cilvēki un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām . Šajā sakarā Komisija ierosināja arī “ES stratēģisku rīcības plānu par ceļu satiksmes drošību” un pārskatīt Direktīvu 2008/096/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību.

(13)

Lai uzlabotu transporta projektu pabeigšanu mazāk attīstītās tīkla daļās, Kohēzijas fonda piešķīrums būtu jāpārvieto uz Programmu, lai finansētu transporta projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā ▌finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu atlasē būtu jāņem vērā Kohēzijas fonda piešķīrumi dalībvalstīm. Sākotnējā posma beigās Programmai pārvietotie līdzekļi, kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, konkursa kārtībā būtu jāpiešķir projektiem, ko īsteno dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem un trūkstošo savienojumu izveidei. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotu projektu īstenošanas mehānismu, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

(14)

Ievērojot 2017. gada 10. novembra Kopīgo paziņojumu (10), Militārās mobilitātes rīcības plānā, ko 2018. gada 28. martā pieņēma Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (11), bija uzsvērts, ka transporta infrastruktūras politika rada izdevību palielināt sinerģijas starp aizsardzības vajadzībām un TEN-T ar kopējo mērķi uzlabot militāro mobilitāti visā Savienībā, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru un apsverot iespējamos civilās aizsardzības ieguvumus . Saskaņā ar rīcības plānu 2018. gadā Padome apsvēra un validēja militārās prasības saistībā ar transporta infrastruktūru (12) un 2019. gadā Komisijas dienesti norādīja tās Eiropas Transporta tīkla daļas, kas ir piemērotas divējādam lietojumam , tostarp esošai infrastruktūrai nepieciešamos uzlabojumus. Savienības finansējums divējāda lietojuma projektu īstenošanai būtu jāizmanto ar Programmas starpniecību, pamatojoties uz darba programmām, kurās norādītas piemērojamās prasības saistībā ar rīcības plānu un jebkuru turpmāku indikatīvu prioritāro projektu sarakstu, ko dalībvalstis var noteikt saskaņā ar Militārās mobilitātes rīcības plānu .

(15)

TEN-T pamatnostādnes atzīst, ka visaptverošais tīkls nodrošina visu Savienības reģionu, tostarp nomaļu reģionu, salu un tālāko reģionu, pieejamību un savienotību. Turklāt paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (13) Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta, enerģētikas un digitālās vajadzības un vajadzību nodrošināt atbilstošu Savienības atbalstu minēto vajadzību apmierināšanai, tostarp ar Programmas starpniecību piemērojot līdzfinansējuma likmes līdz 70 % .

(16)

Ņemot vērā būtiskās ieguldījumu vajadzības, lai virzītos uz TEN-T pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam (tiek lēstas 350 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam) un TEN-T visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam, kā arī dekarbonizācijas, digitalizācijas un pilsētattīstības ieguldījumu vajadzības (tiek lēstas 700 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam), ir saprātīgi izmantot dažādās ES finansēšanas programmas un instrumentus pēc iespējas efektīvāk un tādējādi palielināt Savienības atbalstīto ieguldījumu pievienoto vērtību. Tas tiktu panākts ar racionalizētu ieguldījumu procesu, nodrošinot redzamību transporta jomas plānošanā un saskaņotību attiecīgajās Savienības programmās, proti, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU. Īpašu vajadzību gadījumā būtu jāņem vērā veicinošie nosacījumi, kas uzskaitīti IV pielikumā Regulā (ES) XXX [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu].

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013 (14) ir noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, un paredzēti noteikumi, lai identificētu kopīgu interešu projektus, kas vajadzīgi, lai īstenotu noteiktās prioritātes, un izklāstīti pasākumi atļauju piešķiršanas, sabiedrības iesaistīšanas un regulējuma jomā, lai paātrinātu un/vai atvieglotu minēto projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālu atbalstu. Kopīgu interešu projektu identificēšana saskaņā ar minēto regulu turpinās ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, novērtējot projektus salīdzinājumā ar enerģijas pieprasījuma scenārijiem, kas pilnībā atbilst ES enerģētikas un klimata mērķiem.

(18)

Direktīvā [pārstrādātā Atjaunojamo energoresursu direktīva] ir uzsvērta vajadzība izveidot veicinošu satvaru, kas ietver Savienības fondu labāku izmantošanu, ar skaidru atsauci uz veicinošām darbībām, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā.

(19)

Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kas vajadzīga, lai varētu attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģiju, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un viedas un efektīvas energosistēmas izveide, ietverot uzglabāšanas un pieprasījumreakcijas risinājumus, kuri palīdzētu sabalansēt tīklu, atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vērienīgu mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu, nodrošinot godīgu un atbilstošu sociālo pāreju, ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

(20)

Ņemot vērā Savienības dekarbonizācijas programmu, būtiskas ir inovatīvas infrastruktūras tehnoloģijas, kas veicina pāreju uz mazemisiju enerģētikas un mobilitātes sistēmām un uzlabo energoapgādes drošību, cenšoties panākt lielāku Savienības enerģētisko neatkarību . Konkrētāk, Komisija 2017. gada 23. novembra paziņojumā “Eiropas energotīklu nostiprināšana” (15) uzsvēra, ka elektroenerģija, kuras ražošanā pusi no visa apjoma līdz 2030. gadam veidos atjaunojamo energoresursu enerģija, tiks izmantota par arvien lielāku virzītājspēku to nozaru dekarbonizācijai, kurās līdz šim dominēja fosilais kurināmais, piemēram, transporta, rūpniecības, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, tāpēc attiecīgi Eiropas energoinfrastruktūras politikā arvien lielāks uzsvars jāliek uz elektroenerģijas starpsavienojumiem, elektroenerģijas akumulāciju, viedo energotīklu projektiem un ieguldījumiem gāzes infrastruktūrā . Lai atbalstītu Savienības dekarbonizācijas mērķus, iekšējā tirgus integrāciju un energoapgādes drošību, pienācīga vērība un prioritāte būtu jāpiešķir tehnoloģijām un projektiem, kas veicina pāreju uz mazemisiju ekonomiku. Komisija izvirzīs mērķi palielināt to viedo energotīklu projektu, elektroenerģijas akumulācijas projektu, kā arī oglekļa dioksīda transportēšanas pārrobežu projektu skaitu, kuri atbalstāmi Programmas ietvaros.

(20a)

Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā veicina rentablu atjaunojamo energoresursu izvēršanu Savienībā, to, ka tiks sasniegts saistošais Savienības mērķis sasniegt vismaz 32 % atjaunojamo energoresursu 2030. gadā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001  (16) 3. pantā, un palīdz ieviest inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas. Ilustratīvi atbilstīgo tehnoloģiju piemēri ietver atjaunojamo energoresursu ieguvi no piekrastes un atkrastes vēja enerģijas, saules enerģijas, ilgtspējīgas biomasas, okeāna enerģijas, ģeotermālās enerģijas vai to kombinācijas; to tīkla pieslēgumus un papildu elementus, piemēram, uzglabāšanas vai pārveides iekārtas. Atbilstīgās darbības attiecas ne tikai uz elektroenerģijas nozari, bet var attiekties uz citiem enerģijas nesējiem un iespējamu nozaru savienojumu, piemēram, ar siltumapgādi un aukstumapgādi, enerģijas pārvēršanu gāzē, uzglabāšanu un transportēšanu. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, lai saglabātu elastību saistībā ar tehnoloģiju modernizāciju un attīstību. Šādi projekti ne obligāti ietver fizisku saikni starp dalībvalstīm, kuras sadarbojas. Minētie projekti var atrasties tikai vienas dalībvalsts teritorijā no visām iesaistītajām dalībvalstīm ar noteikumu, ka tiek piemēroti pielikuma IV daļas vispārējie kritēriji.

(20b)

Lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamās enerģijas jomā un projektu ieviešanu tirgū, Eiropas Komisijai būtu jāveicina pārrobežu projektu izstrāde atjaunojamās enerģijas jomā. Enerģētikas nozarē, ja atjaunojamo energoresursu pārrobežu projekti nav pietiekami ieviesti tirgū, atjaunojamo energoresursu pārrobežu projektiem paredzētais neizmantotais budžets būtu jāizmanto, lai sasniegtu 3.2b pantā noteiktos Eiropas enerģētikas tīklu mērķus attiecībā uz darbībām, kas paredzētas 9. panta 3. punktā, pirms tiek apsvērta iespēja izmantot Savienības atjaunojamo energoresursu finansēšanas mehānismu saskaņā ar 7. panta 6. punktu.

(20c)

Ir vajadzīgs atbalsts viedo tīklu projektiem, kuri integrē elektroenerģijas ražošanu, sadali vai patēriņu, izmantojot reāllaika sistēmu pārvaldību un ietekmējot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas. Enerģētikas projektiem arī turpmāk būtu jāatspoguļo viedo tīklu būtiskā nozīme enerģētikas pārkārtošanā, un Programmas atbalstam vajadzētu palīdzēt pārvarēt finansējuma trūkumu, kurš pašlaik kavē ieguldījumus viedo energotīklu tehnoloģijas plašā izmantošanā.

( 20d)

ES atbalstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš enerģētikas pārrobežu starpsavienojumiem, tostarp tiem, kas nepieciešami, lai sasniegtu 10 % elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi 2020. gadā un 15 % 2030. gadā, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1999  (17) . Elektroenerģijas starpsavienotāju izvēršana ir izšķiroša tirgu integrācijai, iekļaujot sistēmā vairāk atjaunojamu energoresursu un gūstot labumu no to citādā pieprasījuma un atjaunojamo energoresursu piedāvājuma portfeļa, atkrastes vēja tīkliem un viedtīkliem, integrējot visas valstis likvīdos un konkurētspējīgos enerģētikas tirgos.

(21)

Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienotības infrastruktūras. Eiropas rūpniecības digitalizācija un, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes nozares digitalizācija ir atkarīga no piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienotība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanai, atbalstot vietējās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. Programmas intervences apmērs digitālās savienotības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir jānosaka kopīgu interešu digitālās savienotības projekti, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (18).

(22)

Paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (19) (Gigabitu sabiedrības stratēģija) ir izklāstīti stratēģiskie mērķi 2025. gadam, ņemot vērā digitālās savienotības infrastruktūrā veikto ieguldījumu optimizēšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (20) mērķis cita starpā ir radīt normatīvo vidi, kas stimulē privātos ieguldījumus digitālās savienotības tīklos. Tomēr ir skaidrs, ka izvērstie tīkli joprojām nebūs komerciāli dzīvotspējīgi daudzās jomās visā Savienībā dažādu faktoru dēļ, piemēram, nošķirtības un teritoriālās/ģeogrāfiskas specifikas, maza iedzīvotāju blīvuma un dažādu sociālekonomisko faktoru dēļ , un tādēļ tiem steidzami jāpievērš lielāka uzmanība . Tāpēc Programma būtu jāpielāgo, lai veicinātu to stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Gigabitu sabiedrības stratēģijā, cenšoties arī veicināt līdzsvaru starp attīstību laukos un pilsētās un papildinot sniegto atbalstu ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai citās programmās, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU fondā.

(23)

Lai gan visi digitālās savienotības tīkli, kas savienoti ar internetu, ir Eiropas mēroga tīkli, galvenokārt tāpēc, ka tie nodrošina lietotņu un pakalpojumu darbību, piešķirot atbalstu ar Programmas starpniecību, prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kurām ir vislielākā paredzamā ietekme uz digitālo vienoto tirgu, inter alia tās pielāgojot Paziņojumā par Gigabitu sabiedrības stratēģiju noteiktajiem mērķiem, kā arī uz ekonomikas un sabiedrības digitalizēšanos, ņemot vērā novērotās tirgus nepilnības un īstenošanas šķēršļus.

(24)

Skolas, universitātes, bibliotēkas, vietējās, reģionālās vai valsts pārvaldes iestādes, galvenie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, slimnīcas un medicīnas centri, transporta mezgli un uzņēmumi, kas plaši izmanto digitālās tehnoloģijas, ir struktūras un vietas, kas var izraisīt būtiskas sociālekonomiskās norises teritorijā, kur tās atrodas , tostarp lauku apvidos un mazapdzīvotās vietās . Šādiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem jābūt gigabitu savienotības avangardā, lai Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām nodrošinātu piekļuvi vislabākajiem pakalpojumiem un lietotnēm. Programmai būtu jāatbalsta piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem, tostarp 5G un citām mūsdienīgām savienotības sistēmām, kas spēj nodrošināt gigabitu savienotību minētajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, lai maksimāli palielinātu to pozitīvo ietekmi plašākā ekonomikā un sabiedrībā šajās jomās , cita starpā palielinot savienotības un pakalpojumu pieprasījumu.

(24a)

Nesavienotas teritorijas visos Savienības apgabalos ir šaurās vietas un neizmantots potenciāls digitālajam vienotajam tirgum. Lielākajā daļā lauku un attālo apgabalu augstas kvalitātes interneta savienotībai var būt svarīga nozīme digitālās plaisas, izolētības un iedzīvotāju aizplūšanas novēršanā, samazinot gan preču piegādes, gan pakalpojumu sniegšanas izmaksas un daļēji kompensējot nošķirtību. Augstas kvalitātes interneta savienojums ir nepieciešams jaunām ekonomiskām iespējām, piemēram, precīzām lauksaimniecības metodēm vai bioekonomikas attīstīšanai lauku apgabalos. Programmai būtu jāsekmē ļoti augstas veiktspējas fiksēta vai bezvadu interneta pieslēguma nodrošināšana visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās, īpaši koncentrējoties uz tā izvēršanu jomās, kur vērojamas noteikta līmeņa tirgus nepilnības, ko var novērst, izmantojot zemas intensitātes dotācijas. Lai maksimalizētu Programmas atbalstīto darbību sinerģijas, būtu pienācīgi jāņem vērā sociālekonomisko virzītājspēku koncentrācijas līmenis attiecīgajā teritorijā un pārklājuma nodrošināšanai vajadzīgā finansējuma līmenis. Turklāt Programmai būtu jāizvirza mērķis nodrošināt mājsaimniecību un teritoriju pilnīgu pārklājumu, jo ir ekonomiski neizdevīgi teritorijā, kurā jau ir pārklājums, trūkumus novērst vēlākā laikā.

(25)

Turklāt, ņemot vērā WiFi4EU iniciatīvas panākumus, Programmai būtu jāturpina atbalstīt bezmaksas, drošas, augstas kvalitātes, vietējas bezvadu savienotības nodrošināšanu vietējās sabiedriskās dzīves centros, tostarp struktūrās, kam ir sabiedriska misija, piemēram, publiskās iestādēs un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, kā arī plašai sabiedrībai pieejamās vietās ārpus telpām, lai popularizētu ES digitālo vīziju vietējās kopienās.

(25a)

Digitālā infrastruktūra ir svarīgs pamats inovācijai. Lai Programma maksimalizētu ietekmi, tai būtu jākoncentrējas uz infrastruktūras finansēšanu. Tāpēc individuāli digitālie pakalpojumi un lietojumi, piemēram, tādi, kas izmanto dažādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas vai mākslīgo intelektu, būtu jāizslēdz no Programmas darbības jomas un tā vietā tiem būtu jāpievēršas citos instrumentos, piemēram, programmā “Digitālā Eiropa”. Svarīgi ir arī maksimāli palielināt sinerģijas starp dažādām programmām.

(26)

Lai gaidāmie nākamās paaudzes digitālie pakalpojumi, piemēram, lietu interneta pakalpojumi un lietotnes, kas radīs būtiskus ieguvumus dažādām nozarēm un sabiedrībai kopumā, būtu dzīvotspējīgi, ir vajadzīgs nepārtraukts pārrobežu pārklājums ar 5G sistēmām , jo īpaši lai lietotājiem un priekšmetiem būtu iespēja saglabāt savienojumu ar internetu, atrodoties kustībā. Tomēr joprojām nav skaidrības par izmaksu dalīšanas scenārijiem saistībā ar 5G izvēršanu minētajās nozarēs, un komerciālai izmantošanai dažās pamatjomās ir ļoti augsti iespējamie riski. Paredzams, ka autoceļu koridori un dzelzceļa savienojumi būs galvenie jauno pirmā posma lietotņu objekti savienotas mobilitātes jomā, tāpēc tie ir būtiski pārrobežu projekti, kas finansējami ar Programmu.

▌

(28)

Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai, palielinātu Savienības digitālo tīklu spēju un noturību un sekmētu teritoriālo kohēziju, ir jāizvērš elektronisko sakaru pamattīkli, tostarp zemūdens kabeļi, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos, vai savieno Eiropas salas, tālākos reģionus vai aizjūras zemes un teritorijas, tostarp pa Savienības teritoriālajiem ūdeņiem un dalībvalstu ekskluzīvo ekonomikas zonu . Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži ir komerciāli dzīvotnespējīgi. Turklāt vajadzētu būt pieejamam atbalstam, lai Eiropas augstas veiktspējas datošanas resursus papildinātu ar pienācīgiem savienojumiem, kur datplūsmas ātrums jau būtu mērāms terabitos.

(29)

Ar darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektus digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ievieš tehnoloģiju, kas ir vispieejamākā un vispiemērotākā konkrētajam projektam, kurš piedāvā labāko līdzsvaru starp progresīvākajām tehnoloģijām datu plūsmas kapacitātes, pārraides drošības, tīkla noturības un izmaksu efektivitātes ziņā, un tās būtu jānosaka par prioritāti darba programmās, ņemot vērā šajā regulā noteiktos kritērijus. Ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā var ietvert pasīvo infrastruktūru, ņemot vērā to, ka maksimāli jāpalielina sociālekonomiskie, kā arī vides ieguvumi. Visbeidzot, nosakot prioritātes darbībām, ņem vērā iespējamo pozitīvo netiešo ietekmi savienotības ziņā, piemēram, kad izvērsts projekts var uzlabot nākotnē veicamo izvēršanu rentabilitāti, veicinot teritoriju un iedzīvotāju pārklājumu apgabalos, kas līdz šim nav bijuši aptverti.

(30)

Savienība ir izstrādājusi pati savu satelītu pozicionēšanas, navigācijas un laikiestates (PNT) tehnoloģiju (EGNOS/Galileo) un savu Zemes novērošanas sistēmu (Copernicus). Gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus piedāvā progresīvus pakalpojumus, kas sniedz svarīgus ekonomiskus ieguvumus sabiedrībai un privātiem lietotājiem. Tāpēc ikvienai transporta, enerģētikas vai digitālai infrastruktūras daļai, kura finansēta ar Programmu un kurā izmantoti PNT vai Zemes novērošanas pakalpojumi, vajadzētu būt tehniski saderīgai ar EGNOS/Galileo un Copernicus.

(31)

Saskaņā ar pašreizējo programmu 2017. gadā izsludinātā pirmā finansējuma apvienošanas aicinājuma pozitīvie rezultāti apstiprināja, ka ES dotāciju kombinēšana ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas vai valsts attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp publiskām un privātām partnerībām, ir svarīga un ka tā dod pievienoto vērtību. Finansējuma apvienošanai būtu jāpalīdz piesaistīt privātos ieguldījumus un nodrošināt publiskā sektora ieguldījuma sviras efektu saskaņā ar InvestEU programmas mērķiem. Tāpēc Programmai būtu jāturpina atbalstīt rīcību , kas veicina tādu priekšlikumu iesniegšanu, kuros ir iespējams kombinēt ES dotācijas un citus finansējuma avotus. Transporta nozarē kombinēšanas darbībām nevajadzētu pārsniegt 10 % no 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā atvēlētā finansējuma.

(31a)

Transporta nozarē finansējuma apvienošanas darbības var izmantot darbībām, kas saistītas ar gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti, kā minēts 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

(32)

Programmas politikas mērķu sasniegšana notiks arī ar fonda InvestEU finanšu instrumentu un budžeta garantiju starpniecību. Programmas darbības būtu jāizmanto, lai palielinātu ieguldījumus , samērīgā veidā novēršot tirgus nepilnības vai nepietiekamu ieguldījumu problēmu, jo īpaši gadījumos, kad darbības nav komerciāli dzīvotspējīgas, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(33)

Lai atbalstītu integrētu inovāciju cikla attīstību, ir jānodrošina savstarpēja papildināmība starp inovatīvajiem risinājumiem, kas izstrādāti Savienības pētniecības un inovāciju programmās, un inovatīvajiem risinājumiem, kas izvērsti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu. Šajā sakarā sinerģijas ar programmu “Apvārsnis Eiropa” nodrošinās, ka: a) pētniecības un inovācijas vajadzības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē Eiropas Savienībā ir apzinātas un izveidotas programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā; b) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu plaša mēroga izvēršanu un ieviešanu transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā, jo īpaši saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”; c) tiks veicināta informācijas un datu apmaiņa starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, piemēram, izceļot programmas “Apvārsnis Eiropa” tehnoloģijas, kuras sasniegušas augstu tirgus gatavības pakāpi, ko varētu turpināt izvērst ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

(34)

Šī regula nosaka finansējumu visam laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā to paredz [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (21)].

(35)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā tiek apzinātas nacionālās reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizklāsta kopā ar ikgadējām nacionālajām reformu programmām, izmantojot to kā veidu, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kuri atbalstāmi ar nacionālo un/vai Savienības finansējumu. Tām būtu jāpalīdz saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt pievienoto vērtību no finansiālā atbalsta, kas attiecīgi tiks saņemts, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas, InvestEU un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto saskaņotā veidā, attiecīgā gadījumā ievērojot Savienības un nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

(36)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(37)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(38)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(39)

Finanšu regula paredz noteikumus par dotāciju piešķiršanu. Lai ņemtu vērā Programmas atbalstīto darbību specifiku un nodrošinātu saskaņotu īstenošanu Programmas aptvertajās nozarēs, ir jāsniedz papildu norādījumi par atbilstības un dotāciju piešķiršanas kritērijiem. Darbību atlasē un to finansēšanā būtu jāievēro tikai šajā regulā un Finanšu regulā paredzētie nosacījumi. Neatkāpjoties no Finanšu regulas, darba programmās var paredzēt vienkāršotas procedūras.

(39a)

Saskaņā ar Finanšu regulu atlases un piešķiršanas kritēriji ir noteikti darba programmās. Transporta nozarē projekta kvalitāte un svarīgums būtu jānovērtē, arīdzan ņemot vērā tā paredzamo ietekmi uz ES savienotību, tā atbilstību pieejamības prasībām un stratēģiju attiecībā uz turpmākajām uzturēšanas vajadzībām.

(40)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (22), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (23), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (24) un Padomes Regulu (ES) 2017/193 (25) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (26). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(41)

Atbilstoši atsaucei, ko pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunajam lēmumam par AZT — Padomes Lēmuma 2013/755/ES (27) 94. pantam —, personas un struktūras, kas iedibinātas aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kuri piemērojami dalībvalstij, ar ko attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(42)

Savienībai būtu jācenšas panākt saskaņotību un sinerģijas ar Savienības ārējās politikas programmām, tostarp pirmspievienošanās palīdzību, ņemot vērā saistības paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (28).

(43)

Kad trešās valstis vai trešās valstīs iedibinātas struktūras piedalās darbībās, kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos vai pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, finansiālam atbalstam vajadzētu būt pieejamam tikai tad, ja tas ir vajadzīgs šo projektu mērķu sasniegšanai. Attiecībā uz pārrobežu projektu daļu atjaunojamo energoresursu jomā, sadarbojoties starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un trešo valsti (tostarp Enerģētikas kopienu), būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/XXX [Atjaunojamo energoresursu direktīva] 11. pantā izklāstītie nosacījumi par to, ka ir vajadzīga fiziska saikne ar ES.

(43a)

Komisijas 2017. gada 3. oktobra paziņojumā “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā”  (29) norādīts, ka ES ir visatvērtākais tirgus pasaulē iepirkuma jomā, bet mūsu uzņēmumu piekļuve citās valstīs ne vienmēr ir līdzvērtīga. Tādēļ EISI līdzekļu saņēmējiem būtu pilnībā jāizmanto stratēģiskā iepirkuma iespējas, ko piedāvā Direktīva 2014/25/ES.

(44)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (30) 22. un 23. punktu Programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, piemēram, par klimata uzraudzību , vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, it īpaši dalībvalstīm. Komisijai būtu jāveic izvērtējumi un par tiem jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, lai novērtētu finansējuma efektivitāti un lietderību un to, kā tas ietekmē Programmas vispārējo mērķu sasniegšanu , un veiktu visas vajadzīgās korekcijas .

(45)

Būtu jāīsteno pārredzami, atbildīgi un pienācīgi uzraudzības un ziņošanas pasākumi, tostarp izmērāmi rādītāji, lai novērtētu un ziņotu par Programmā gūtajām sekmēm šajā regulā noteikto vispārējo un īpašo mērķu sasniegšanā , kā arī veicinātu tās sasniegumus . Šai darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka dati par Programmas uzraudzības īstenošanu un tās rezultātiem ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un sarežģījumiem, kas radušies, un ka šādi dati un rezultāti tiek apkopoti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Lai Programmai savāktu attiecīgos datus, Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas ziņošanas prasības.

(45a)

Programma būtu jāīsteno ar darba programmu starpniecību. Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāpieņem pirmās daudzgadu darba programmas, kas ietver grafiku uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus pirmajiem trijiem Programmas gadiem, to tematus un indikatīvo budžetu, kā arī perspektīvu satvaru, kas aptver visu plānošanas periodu.

(46)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31).

(47)

Lai vajadzības gadījumā pielāgotu rādītājus, ko izmanto Programmas uzraudzīšanā, katram transporta nozares īpašajam mērķim piešķirto budžeta līdzekļu indikatīvās procentuālās daļas un transporta pamattīkla koridoru definīcijas, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus par grozījumiem šīs regulas pielikuma I, II un III daļā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Skaidrības labad būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014. Tomēr būtu jāpatur spēkā Regulas (ES) Nr. 1316/2013 29. pants, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 (32) pielikums tiek grozīts attiecībā uz kravas koridoru sarakstu.

(49)

Lai varētu laikus pieņemt šajā regulā noteiktos īstenošanas aktus, šai regulai ir jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas,