(1)

Programmu “Fiscalis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 (3), īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un, tāpat kā tās priekšteces, tā ir devusi ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Iesaistīto valstu nodokļu iestādes ir atzinušas, ka minētās programmas ir radījušas pievienoto vērtību, ieskaitot attiecībā uz Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, nebūs iespējams risināt, ja dalībvalstis nepalūkosies tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām un cieši nesadarbosies ar saviem partneriem.

(2)

Ar programmu “Fiscalis 2020” dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai, un tas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, šajā pašā jomā izveidojot jaunu programmu — programmu “Fiscalis” (“Programma”).

(3)

Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta vienoto tirgu, veicina konkurētspēju un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, būtu jāparedz, ka Programma palīdz : atbalstīt nodokļu politiku un ar nodokļu uzlikšanas jomu saistītu Savienības tiesību aktu īstenošanu; novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas , agresīvu nodokļu plānošanu un dubultu nodokļu neuzlikšanu ; novērst un mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; atbalstīt taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas; panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicināt godīgu konkurenci Savienībā ; ▌atbalstīt kopīgu Savienības pieeju starptautiskos forumos un nodokļu iestāžu administratīvās kapacitātes veidošanu, tostarp modernizējot ziņošanas un revīzijas paņēmienus; kā arī atbalstīt to personāla apmācību šajos jautājumos .

(4)

Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4).

(5)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties arī trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību jebkurā Savienības programmā paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

(6)

Šai programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046  (5) (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu un izdevumu, kas rodas ārējiem ekspertiem, atmaksāšanu.

(7)

Programmas “Fiscalis 2020” ietvaros piemērotās darbības ir izrādījušās adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai Programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tiktu labāk izpildīti tās mērķi, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar piemēriem, kas ilustrē konkrētas darbības, tādas kā sanāksmes un līdzīgi ad hoc pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā līdzdarbību administratīvos birojos un līdzdalība administratīvā izmeklēšanā, uz projektiem balstīta strukturēta sadarbība, tostarp attiecīgā gadījumā kopīgas revīzijas, un IT kapacitātes veidošana, tostarp attiecīgā gadījumā nodokļu iestāžu piekļuve savstarpēji savienotiem reģistriem . Attiecīgā gadījumā darbībām vajadzētu būt virzītām arī uz prioritāru jautājumu risināšanu, lai sasniegtu Programmas mērķus. Ar sadarbības un kapacitātes veidošanas palīdzību programmai “Fiscalis” arī būtu jāveicina un jāatbalsta inovācijas izmantošana un maksimāla labuma gūšana no tās, lai vēl vairāk uzlabotu spēju nodrošināt cerētos rezultātus nodokļu uzlikšanas pamatprioritāšu jomā.

(8)

Nemitīgi pieaugot nodokļu maksātāju mobilitātei, pārrobežu darījumu skaitam, finanšu instrumentu internacionalizācijai un no tā izrietošajam pieaugošajam krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas riskam , kas krietni pārsniedz Savienības robežas, Savienības vai dalībvalstu interesēs varētu būt Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana un attiecināšana uz trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, un uz starptautiskām organizācijām. Tā varētu izvairīties no administratīvā sloga un izmaksām, kas saistīti ar divu līdzīgu elektronisko sistēmu izstrādi un izmantošanu — vienu informācijas apmaiņai Savienībā un otru starptautiskā mērogā. Tādēļ, ja šāda interese ir pienācīgi pamatota, būtu jānosaka, ka Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana vai paplašināšana sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām Programmas īstenošanas ietvaros ir uzskatāma par attiecināmām izmaksām.

(9)

Ņemot vērā globalizācijas nozīmi un krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanas nozīmi , būtu jānosaka, ka Programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējus ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, tostarp no trešām valstīm, kas nav asociētās valstis , arī no vismazāk attīstītām valstīm , kā arī starptautisku organizāciju, uzņēmēju, nodokļu maksātāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Ar vismazāk attīstītām valstīm būtu jāsaprot tādas trešās valstis vai teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību saskaņā ar attiecīgo sarakstu, kuru darījusi publiski pieejamu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja un kurš balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas definīciju. Ekspertu atlasei ekspertu grupās būtu jābalstās uz Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumu, ar ko nosaka Komisijas ekspertu grupu izveides un darbības horizontālos noteikumus. Attiecībā uz ekspertiem, kas tiek iecelti privātpersonas statusā, lai viņi neatkarīgi darbotos sabiedrības interesēs, būtu jānodrošina, ka viņi ir objektīvi, ka viņu profesionālā loma nerada iespējamu interešu konfliktu un ka informācija par viņu atlasi un piedalīšanos ir publiski pieejama.

(10)

Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” (6) pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu līdzekļi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmā paredzētajām darbībām īsteno mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot dubultu finansēšanu. Programmas darbībās būtu jānodrošina saskaņotība ar Savienības līdzekļu izmantošanu nodokļu politikas un nodokļu iestāžu atbalstam.

(10a)

Izmaksu lietderības labad programmā “Fiscalis” būtu jāizmanto iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, tādiem kā Muitas programma, ES krāpšanas apkarošanas programma, Vienotā tirgus programma un Reformu atbalsta programma.

(11)

Lielākā Programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) kapacitātes veidošanas darbībām. Tādēļ būtu jāizstrādā īpaši noteikumi par Eiropas elektronisko sistēmu attiecīgi kopīgajiem un valstu komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jānodrošina Eiropas elektronisko sistēmu kopējo un valsts līmeņa komponentu sadarbspēja un sinerģija ar citām attiecīgo Savienības programmu elektroniskajām sistēmām.

(12)

Pašlaik nepastāv prasība izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T), lai Savienībā izveidotu saskaņotu un sadarbspējīgu elektronisko vidi nodokļu uzlikšanai. Lai nodrošinātu IT kapacitātes veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz šāda MASP-T  — plānošanas instrumenta, kam būtu jāatbilst no attiecīgajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem izrietošajiem pienākumiem, taču nepārsniedzot šādus pienākumus, — izveide .

(13)

Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Ņemot vērā īstenojamo mērķu vidēja termiņa un ilgtermiņa raksturu un balstoties uz laika gaitā gūto pieredzi, darba programmām būtu jāspēj aptvert vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām , no kurām katra aptver ne vairāk kā 3 gadus, mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

(14)

Lai papildinātu šo regulu , saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus par darba programmu pieņemšanu .

(15)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (7) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šādas prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, uz kuru pamata izvērtēt Instrumenta lokālo ietekmi. Starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas būtu jāveic ne vēlāk kā četrus gadus attiecīgi pēc Programmas īstenošanas sākuma vai pabeigšanas, būtu jāsniedz ieguldījums nākamās daudzgadu finanšu shēmas lēmumu pieņemšanas procesā. Starpposma un galīgajā izvērtēšanā būtu jāpievēršas arī atlikušajiem šķēršļiem Programmas mērķu sasniegšanai un jāsniedz ieteikumi attiecībā uz labāko praksi. Lai uzraudzītu panākto progresu, papildus starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas ir daļa no darbības rezultātu ziņošanas sistēmas, būtu jāizdod gada progresa ziņojumi. Šajos ziņojumos būtu jāiekļauj kopsavilkums par gūto pieredzi un attiecīgā gadījumā par šķēršļiem, ar kuriem nācies saskarties saistībā ar attiecīgajā gadā notikušajām programmas darbībām.

(15a)

Lai apspriestu problemātiskos jautājumus un ierosinātu iespējamus uzlabojumus saistībā ar Programmas mērķiem, tostarp informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, Komisijai būtu jārīko regulāri nodokļu iestāžu semināri ar saņēmēju dalībvalstu pārstāvjiem.

(16)

Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām nodokļu politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar LESD 290. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu Programmas mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“ Finanšu regula”) , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (8), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (9), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (11) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ieskaitot pārkāpumu , tostarp krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvus un finansiālus sodus. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm , kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (12). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO  — attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, — un Eiropas Revīzijas palātai (“Revīzijas palāta”) un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(17a)

Trešās valstis, kas ir EEZ dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar šo līgumu. Trešās valstis var piedalīties arī, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāiekļauj īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savus attiecīgos pienākumus.

(18)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudi. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(19)

Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz spēju ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas maksas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktā minētajām iemaksām. Attiecināmās izmaksas noteiks atkarībā no attiecināmo darbību veida. Īpaši liela nozīme būtu jāpiešķir to dalībnieku ceļa, naktsmītnes un uzturēšanās izdevumiem, kuri piedalās sanāksmju tipa darbībās, vai ar pasākumu organizēšanu saistītām izmaksām, lai tiktu nodrošināta valstu ekspertu un pārvaldes iestāžu pārstāvju piedalīšanās kopīgās darbībās.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013, kas tādējādi būtu jāatceļ,