This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62021CN0036
Case C-36/21: Request for a preliminary ruling from the College van Beroep voor het bedrijfsleven (Netherlands) lodged on 22 January 2021 — Sense Visuele Communicatie en Handel vof (also trading under the name De Scharrelderij) v Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit
Lieta C-36/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) – Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar vārdu De Scharrelderij)/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit
Lieta C-36/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) – Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar vārdu De Scharrelderij)/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit
OV C 128, 12.4.2021, p. 15–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
12.4.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 128/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) – Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar vārdu De Scharrelderij)/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit
(Lieta C-36/21)
(2021/C 128/22)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande)
Pamatlietas puses
Prasītāja: Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar vārdu De Scharrelderij)
Atbildētājs: Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit (Lauksaimniecības, dabas aizsardzības un pārtikas kvalitātes ministrs, Nīderlande)
Prejudiciālais jautājums
Vai ar Savienības tiesībām netek pieļauts tas, ka, ņemot vērā valsts tiesībās paredzēto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, tiek vērtēts, vai valsts administratīva iestāde, neievērojot Savienības tiesību normu, ir radījusi tiesisko paļāvību un tādēļ saskaņā ar valsts tiesībām ir rīkojusies prettiesiski, neatlīdzinot attiecīgajai personai no tā radušos zaudējumos, ja šī persona nevar pamatoti atsaukties uz Savienības tiesībās noteikto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo runa ir par skaidru Savienības tiesību normu?