1.   IPA III vispārīgais mērķis ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem pieņemt un īstenot politiskās, institucionālās, tiesiskās, administratīvās, sociālās un ekonomiskās reformas, kas vajadzīgas, lai šie saņēmēji ievērotu Savienības vērtības un acquis un pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, standartiem, politikai un praksei ar mērķi nodrošināt dalību Savienībā, tādējādi veicinot to mieru, stabilitāti, drošību un labklājību , kā arī Savienības stratēģiskās intereses . [Gr. 33]

2.   IPA III ir šādi konkrēti mērķi:

3.   Atbilstīgi konkrētajiem mērķiem II pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzības sniegšanai, ņemot vērā I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības un spējas. Tematiskās prioritātes pārrobežu sadarbībai starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir noteiktas III pielikumā. Katra no minētajām tematiskajām prioritātēm var palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus konkrētus mērķus.

1.   Finansējums IPA III īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 14 500 000 000 13 009 976 000 EUR 2018. gada cenās (14 663 401 000  EUR faktiskajās cenās). [Gr. 41]

2.   Saskaņā ar [KASSSI regulas] 20. pantu šā Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot minētās summas noteiktu daļu izmanto tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, izpildei , kurā ietver piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, darbības, atbalstu institucionālajai nostiprināšanai un administratīvo spēju veidošanai , tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām un jebkurām darbībām, kas saistītas ar pirmspievienošanās palīdzības pēctecības programmas sagatavošanu. [Gr. 42]

1.   Īstenojot Piemērojot šo regulu, būtu jānodrošina saskanība, sinerģija un papildināmība ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī politikas saskaņotība attīstībai. [Gr. 43]

2.    Regula (ES) …/… [KASSSI regula] attiecas uz darbībām, kas īstenotas izpildītas saskaņā ar šo regulu, ja tās ir minētas šajā regulā. [Gr. 44]

3.   IPA III veicina darbības, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu [“Erasmus”]. Šo fondu izmantošanai piemēro [Regulu (ES) “Erasmus”]. Šajā nolūkā IPA III ieguldījumu iekļauj vienotajā indikatīvajā plānošanas dokumentā, kas minēts [KASSSI regulas]11. panta 7. punktā un pieņemts saskaņā ar minētajā regulā noteiktajām procedūrām.

4.   Palīdzību saskaņā ar IPA III var sniegt tāda veida darbībām, kas ir paredzētas saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (21), Eiropas Sociālo fondu plus (22), un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (23) un Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, ko īsteno valsts līmenī, kā arī pārrobežu, starptautiskā, starpreģionālā vai makroreģionālā kontekstā . [Gr. 45]

4.a     Daļu IPA III resursu Komisija piešķir nolūkā sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus dalībai Eiropas strukturālajos un investīciju fondos (ESI fondos), jo īpaši Eiropas Sociālajā fondā (ESF). [Gr. 46]

5.   ERAF sniedz ieguldījumu programmās vai pasākumos, kuru mērķis ir pārrobežu sadarbība starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un vienu vai vairākām dalībvalstīm. Šīs programmas un pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 16. pantu. IPA pārrobežu sadarbības programmu ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar [ETS regulas]10. panta 3. punktu ar maksimālo robežvērtību IPA III ieguldījumam 85 % apmērā . IPA pārrobežu sadarbības programmas pārvalda saskaņā ar [ETS regulu]. [Gr. 47]

6.   IPA III var sniegt ieguldījumu starptautiskās un starpreģionālās sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar [ETS regulu] un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

7.   Vajadzības gadījumā citas Savienības programmas var sniegt ieguldījumu darbībās, kas izveidotas saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ar noteikumu, ka ieguldījums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Šī regula var arī palīdzēt īstenot saskaņā ar citām Savienības programmām izveidotos pasākumus, ar noteikumu, ka ieguldījums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Šādos gadījumos darba programmā, kas attiecas uz šīm darbībām, nosaka piemērojamos noteikumus.

8.   Pienācīgi pamatotos apstākļos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija var nolemt attiecināt 8. panta 1. punktā minētās darbības programmas un pasākumus arī uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kas nav minēti I pielikumā, ja īstenojamajai piemērojamajai programmai vai pasākumam ir globālas, reģionālas vai pārrobežu iezīmes. [Gr. 48]

1.   Paplašināšanās politikas regulējums, ko noteikusi Eiropadome un Padome, nolīgumi, kas nosaka juridiski saistošas attiecības ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi veido vispārējo visaptverošo politikas satvaru šīs regulas īstenošanai. piemērošanai . Komisija nodrošina palīdzības un vispārējās paplašināšanās politikas regulējuma saskaņotību.

PV/AP un Komisija nodrošina Savienības ārējās darbības un paplašināšanās politikas saskaņošanu saistībā ar 3. pantā noteiktajiem politikas mērķiem.

Komisija koordinē plānošanu saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi iesaistot EĀDD.

Palīdzība ir jāsniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam. [Gr. 49]

2.   Šīs regulas ietvaros īstenotajās programmās un darbībās integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību , cilvēktiesību konfliktu novēršanu un atrisināšanu, migrāciju, iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, drošību, sociālo un reģionālo kohēziju, nabadzības samazināšanu un dzimumu līdztiesību un attiecīgā gadījumā ņem vērā ilgtspējīgas attīstības mērķu (24) savstarpējo saikni, lai veicinātu integrētas darbības, kas var radīt papildu ieguvumus un saskaņotā veidā sasniegt vairākus mērķus. To mērķis ir vismaz 16 % no kopējā finansējuma ieguldīt klimata mērķos. [Gr. 50]

3.   Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotību, un tiecas novērst novērš dublēšanos starp palīdzību, kas sniegta saskaņā ar IPA III, un citiem Savienības, dalībvalstu un Eiropas Investīciju bankas sniegtās palīdzības veidiem, atbilstīgi noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai, jo īpaši starptautiskajiem palīdzības efektivitātes principiem (25). Koordinācija ietver regulāras konsultācijas, biežu informācijas apmaiņu dažādos palīdzības cikla posmos un iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis ir palīdzības koordinēšana, un tā veido būtisku posmu dalībvalstu un Savienības plānošanas procesos. Palīdzības mērķis ir nodrošināt pielāgošanos Savienības stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, partnerības principa īstenošanas kārtību un integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai. [Gr. 51]

3.a     Komisija darbojas partnerībā ar saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā partnerībā iesaista kompetentās valsts un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, dodot tām iespēju veikt nozīmīgus uzdevumus plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos.

Komisija veicina attiecīgo ieinteresēto personu savstarpēju koordināciju. Ar IPA III palīdzību tiek stiprinātas pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, cita starpā attiecīgā gadījumā tām tieši saņemot palīdzību. [Gr. 52]

4.   Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija veic arī vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu koordināciju un papildināmību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām un iestādēm kā, piemēram, starptautiskām organizācijām un finanšu iestādēm, aģentūrām un ārpus Savienības esošiem līdzekļu devējiem.

1.   Saskaņā Šo regulu papildina ar IPA III sniegtā palīdzība balstās uz IPA plānošanas satvaru, lai īstenotu paredzot papildu noteikumus par to, kā tiek īstenoti 3. pantā minētos konkrētos mērķus. minētie konkrētie mērķi . IPA plānošanas satvaru Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam Komisija izstrādā Komisija. ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar šā panta 3. punktu .

Komisija savlaicīgi pirms plānošanas perioda sākuma iesniedz Eiropas Parlamentam attiecīgos plānošanas dokumentus. Šajos dokumentos norāda indikatīvus piešķīrumus dalījumā pa tematiem un, ja iespējams, pa valstīm/reģioniem, aptverot paredzētos rezultātus un izvēlētos palīdzības pasākumus. [Gr. 54]

1.a     Eiropas Parlaments un Padome apstiprina ikgadējās apropriācijas, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas robežvērtības laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. [Gr. 55]

2.   IPA plānošanas satvarā pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un nostājas, valstu stratēģijas un nozaru politiku. [Gr. 56]

Palīdzība tiek paredzēta un pielāgota I pielikumā uzskaitīto saņēmēju konkrētajai situācijai, ņemot vērā vajadzīgos papildu centienus, lai nodrošinātu atbilstību dalības kritērijiem, kā arī minēto saņēmēju spējas. Palīdzība tiek diferencēta pēc apjoma un intensitātes atbilstīgi vajadzībām, saistībām reformu jomā un minēto reformu īstenošanas rezultātiem.

3.   Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 14. pantu pieņem IPA plānošanas satvaru, Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar komitejas pārbaudes procedūru, kas minēta 16. pantā. tostarp nosacījumus taisnīgas daļas principa īstenošanai. IPA plānošanas satvara termiņš beidzas ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieņem jaunu IPA plānošanas satvaru, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu, kas ir saskaņots ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, un ņemot vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Vajadzības gadījumā Komisija var arī pārskatīt IPA plānošanas satvara efektīvu īstenošanu, jo īpaši gadījumos, kad būtiski mainās 6. pantā minētais politikas satvars, un ņemot vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. [Gr. 57]

4.   Plānošanas satvaru pārrobežu sadarbībai ar dalībvalstīm Komisija pieņem saskaņā ar [ETS regulas] 10. panta 1. punktu.

5.   IPA plānošanas satvarā iekļauj rādītājus, satvars ir balstīts uz skaidriem un pārbaudāmiem snieguma rādītājiem, kas noteikti IV pielikumā , lai novērtētu virzību uz šajā satvarā iekļauto mērķu sasniegšanu , cita starpā virzību un rezultātus turpmāk minētajās jomās:

Komisija savos gada ziņojumos iekļauj virzību attiecībā pret šiem rādītājiem.

Eiropas Parlaments un Padome regulāri apspriež uz sniegumu balstīto pieeju, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu. [Gr. 123]

1.     Komisija pieņem jaunu IPA plānošanas satvaru, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu. Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā iesniedz vidusposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Vidusposma novērtējuma ziņojums attiecas uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, un tajā izvērtē Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, izmantojot rādītājus, ar kuriem novērtē gūtos rezultātus, un jebkādus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas ietekmi.

Eiropas Parlaments var sniegt ieguldījumu šajā novērtējumā. Komisija un EĀDD rīko apspriešanos ar galvenajām ieinteresētajām personām un saņēmējiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Komisija un EĀDD pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu nodrošināta visatstumtāko grupu pārstāvība.

Komisija arī novērtē savu darbību ietekmi un efektivitāti katrā intervences jomā un plānošanas efektivitāti, izmantojot ārējus novērtējumus. Komisija un EĀDD ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumus un nostājas par neatkarīgiem ārējiem novērtējumiem. Vidusposma novērtējumā izvērtē Savienības sniegumu attiecībā uz šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanu.

2.     Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko arī efektivitāti, pievienoto vērtību, vienkāršotās un racionalizētās ārējās finansēšanas struktūras darbību, iekšējo un ārējo saskaņotību un šīs regulas mērķu turpmāko nozīmīgumu, finansēto darbību papildināmību un sinerģiju, pasākumu ieguldījumu saskaņotā Savienības ārējā darbībā un attiecīgā gadījumā to, cik lielā mērā sabiedrība saņēmējvalstīs ir informēta par Savienības finansiālo atbalstu.

3.     Vidusposma novērtējuma ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības finansējuma izmantošanu. Tajā iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par to darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu, kuras īsteno saskaņā ar šo regulu.

4.     Vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem.

5.     Komisija paziņo savu novērtējumu secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm. Rezultātus iekļauj programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

6.     Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma novērtēšanas procesā Komisija iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un attiecīgā gadījumā var censties veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm, cieši iesaistot saņēmējus.

7.     Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šajā pantā minēto vidusposma novērtējuma ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem veic vajadzīgos grozījumus šajā regulā.

8.     Regulas piemērošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic regulas galīgo novērtējumu, ievērojot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz šajā pantā minētā vidusposma novērtējuma veikšanu. [Gr. 124]

1.     Ja saņēmējs neievēro demokrātijas principu, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai kodoldrošības standartus vai pārkāpj saistības, kas noteiktas attiecīgajos ar Savienību noslēgtajos nolīgumos, vai ja pastāvīgi pasliktinās viena vai vairāku Kopenhāgenas kritēriju izpilde, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šīs regulas I pielikumu nolūkā apturēt vai daļēji apturēt Savienības palīdzību. Daļējas apturēšanas gadījumā norāda programmas, uz kurām attiecas apturēšana.

2.     Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nepastāv, tā ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu I pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību.

3.     Daļējas apturēšanas gadījumā Savienības palīdzību pirmām kārtām izmanto, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskos dalībniekus saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības un atbalstīt demokratizācijas un dialoga procesus partnervalstīs.

4.     Pieņemot lēmumus, Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. [Gr. 125]

1.   Palīdzību saskaņā ar IPA III īsteno izpilda tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā atbilstoši Finanšu regulai, izmantojot gada vai daudzgadu rīcības plānus un pasākumus, kas minēti [KASSSI regulas] II sadaļas III a nodaļā . nodaļā. III a nodaļā . Šai regulai piemēro [KASSSI regulas] II sadaļas III nodaļu, izņemot 24. panta [“Atbilstīgās personas un tiesību subjekti”] 1. punktu. [Gr. 63]

1.a     Netiešo pārvaldību var atcelt, ja saņēmējs nespēj vai nevēlas pārvaldīt piešķirtos līdzekļus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, principiem un mērķiem. Ja saņēmējs neievēro demokrātijas principus, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai pārkāpj saistības, kas noteiktas attiecīgajos ar Savienību noslēgtajos nolīgumos, Komisija konkrētās politikas jomās vai programmās var netiešo pārvaldību, ko īsteno ar minēto saņēmēju, mainīt uz netiešo pārvaldību, ko īsteno viena vai vairākas uzticamākas struktūras, kuras nav saņēmējs, vai uz tiešu pārvaldību. [Gr. 64]

1.b     Komisija risina dialogu ar Eiropas Parlamentu un ņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju jomās, kurās tas īsteno savas palīdzības programmas, piemēram, spēju veidošanas un vēlēšanu novērošanas jomā. [Gr. 65]

2.   Saskaņā ar šo regulu rīcības plānus var pieņemt uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus.

2.a     Komisija pilnībā iesaista Eiropas Parlamentu jautājumos, kas attiecas uz pasākumu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp attiecībā uz jebkādām paredzētām būtiskām izmaiņām vai piešķīrumiem. [Gr. 66]

2.b     Vispārējā vai nozaru budžeta atbalsta izmaksāšana ir atkarīga no tā, vai ir panākts pietiekams progress ar saņēmēju saskaņoto mērķu īstenošanā.

Komisija piemēro Regulas (ES) …/… [KASSSI regulas] 23. panta 4. punktā noteiktos budžeta atbalsta nosacījumu kritērijus. Tā veic pasākumus ar mērķi samazināt Savienības budžeta atbalsta finansējumu vai apturēt tā sniegšanu gadījumos, kad pārvaldības un kontroles sistēmās ir vērojami sistēmiski pārkāpumi vai nav panākts pietiekams progress ar saņēmēju saskaņoto mērķu īstenošanā.

Komisijas veikto palīdzības atjaunošanu pēc šajā pantā minētās apturēšanas papildina ar mērķtiecīgu atbalstu valsts revīzijas iestādēm. [Gr. 67]

1.     Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķu pasākumu, īpašu pasākumu, atbalsta pasākumu vai ārkārtas palīdzības pasākumu veidā. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenās darbības, piemērošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus.

2.     Rīcības plānu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā.

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc rīcības plānu pieņemšanas. Individuālu pasākumu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. punktā, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos.

Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumā un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas … [KASSSI regula] 34. pantu, nosakot īpašus pasākumus, kas nav balstīti uz plānošanas dokumentiem.

3.     Regulas … [KASSSI regula] 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto ātrās reaģēšanas darbību izpildei var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus.

4.     Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus ātrās reaģēšanas darbību vajadzībām, kā minēts Regulas .. [KASSSI regula] 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

5.     Saskaņā ar 19. panta 3. un 4. punktu veikto pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam — 30 mēneši), ja to izpildi kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumos Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga šajā punktā noteiktās Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. [Gr. 69]

1.     Savienības finansējums var segt izdevumus, kuri paredzēti instrumenta izpildes un tā mērķu sasniegšanas atbalstam, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar šādai izpildei vajadzīgajām sagatavošanas, turpmākām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kā arī izdevumus, kuri galvenajai mītnei un Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs programmai, un saskaņā ar šo regulu finansēto operāciju, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģijas sistēmu, pārvaldībai.

2.     Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti rīcības plānos vai pasākumos, kas minēti 8.c pantā, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Savienības finansējums atbalsta pasākumu satvarā var segt:

1.     Komisija ar Komisijas lēmumu pieņem rīcības plānus un pasākumus saskaņā ar Finanšu regulu.

2.     Plānojot un pēc tam piemērojot šādus rīcības plānus un pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes un Eiropas Parlamenta politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci.

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par rīcības plānu un pasākumu plānošanu saskaņā ar šo pantu, arī par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī tad, ja veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai pagarina tās ilgumu. Pēc iespējas drīzāk pēc pasākuma pieņemšanas vai pēc būtisku izmaiņu izdarīšanas pasākumā un katrā ziņā ne vēlāk kā viena mēneša laikā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un sniedz pārskatu par pieņemtā pasākuma raksturu un pamatojumu, arī par tā papildināmību ar citiem pašreizējiem un plānotiem Savienības palīdzības pasākumiem. Attiecībā uz ārkārtas palīdzības pasākumiem Komisija arī norāda, vai, cik lielā mērā un kādā veidā tā nodrošinās tās politikas nepārtrauktību, kas īstenota, izmantojot vidēja termiņa un ilgtermiņa ārkārtas palīdzību saskaņā ar šo regulu.

3.     Pirms tādu rīcības plānu un pasākumu pieņemšanas, kuri nav balstīti uz plānošanas dokumentiem saskaņā ar 8.a panta 2. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti 8.a panta 3. un 4. punktā, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 14. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, izmantojamos instrumentus, galvenās darbības un indikatīvos finanšu piešķīrumus šiem rīcības plāniem un pasākumiem.

4.     Darbību līmenī veic piemērotu cilvēktiesību, sociālo un vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, to skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES  (26) un Padomes Direktīvu 85/337/EEK  (27) , attiecīgā gadījumā ietverot ietekmes uz vidi novērtējumu vidiski sensitīvām darbībām, jo īpaši svarīgiem jauniem infrastruktūras objektiem.

Papildus veic ietekmes uz cilvēktiesībām, dzimumiem, sociālajiem aspektiem un darbaspēku ex ante novērtējumus, kā arī konflikta analīzi un riska novērtējumu.

Vajadzības gadījumā nozaru programmu izpildē izmanto ietekmes uz vidi, cilvēktiesību, sociālos un stratēģiskos novērtējumus. Komisija nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos šajos novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību. [Gr. 127]

1.     Finansēšanu saskaņā ar šo instrumentu īsteno Komisija, kā paredzēts Finanšu regulā, vai nu tieši — pati Komisija, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, vai netieši ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto tiesību subjektu starpniecību.

2.     Finansējumu saskaņā ar šo instrumentu var nodrošināt arī ar iemaksām starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, kurus izveidojusi vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni vai starptautiskās organizācijas, vai citi līdzekļu devēji.

3.     Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Regulas … [KASSSI regula] 29. panta 1. punktā norādītie tiesību subjekti katru gadu izpilda savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas 155. pantu. Ziņošanas prasības jebkuram no šiem tiesību subjektiem ir noteiktas partnerības pamatnolīgumā, iemaksu nolīgumā, nolīgumā par budžeta garantijām vai finansēšanas nolīgumā.

4.     Saskaņā ar šo instrumentu finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlu vai kopīgu līdzfinansējumu.

5.     Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nosakāmās daļās, un katru no tām finansē dažādi partneri, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr būtu iespējams konstatēt finansējuma galalietojumu.

6.     Kopīga līdzfinansējuma gadījumā darbības kopējās izmaksas sadala starp partneriem, kuri nodrošina līdzfinansējumu, un resursus apkopo tā, ka vairs nav iespējams noteikt rīcības ietvaros veiktas konkrētas darbības finansējuma avotu.

7.     Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

1.     Savienības finansējumu var nodrošināt, izmantojot Finanšu regulā paredzētos finansēšanas veidus, jo īpaši:

2.     Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, iemaksas veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un dotāciju pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un attiecīgo kontekstu, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku šādu ieinteresēto personu loku un vislabāk reaģētu uz tā vajadzībām. Minētajā novērtējumā tiek ņemti vērā nosacījumi attiecībā uz visu ieinteresēto personu, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības, jēgpilnu līdzdalību un iesaistīšanos. Tiek mudināts izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus saskaņā ar Finanšu regulu, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šie dažādie kārtības veidi nodrošina pārredzamību, izsekojamību un inovāciju. Tiek mudināts īstenot vietējo un starptautisko NVO sadarbību nolūkā stiprināt vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas pilnībā iesaistīties attīstības programmās.

3.     Papildus Finanšu regulas 195. pantā minētajiem gadījumiem tiešās piešķiršanas procedūru var izmantot:

4.     Budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, PSO līdzdalību uzraudzībā, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu un tādu stabilu publiskā iepirkuma sistēmu izveidi, kuras atbalsta vietējās ekonomikas attīstību un vietējos uzņēmumus.

5.     Budžeta atbalsta izmaksāšana pamatojas uz rādītājiem, kuri apliecina pietiekamu progresu, kas panākts ar partnervalsti saskaņoto mērķu īstenošanā.

6.     Finanšu instrumenti saskaņā ar šo regulu var būt aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls vai kvazikapitāls, investīcijas vai līdzdalība, kā arī riska dalīšanas instrumenti, pēc iespējas un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 1. punktā paredzētajiem principiem Eiropas Investīciju bankas, daudzpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, vai divpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, divpusēju attīstības banku, vadībā, iespējams, apvienojumā ar papildu finanšu atbalsta veidiem, ko nodrošina gan dalībvalstis, gan trešās personas.

Iemaksas Savienības finanšu instrumentos saskaņā ar šo regulu var veikt dalībvalstis, kā arī jebkurš no Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem tiesību subjektiem.

7.     Minētos finanšu instrumentus piemērošanas un ziņošanas nolūkos var sagrupēt daļās.

8.     Komisija un EĀDD neveic jaunas vai atjaunotas operācijas ar tiesību subjektiem, kas ir inkorporēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir noteiktas par tādām, kas nesadarbojas, vai kuras ir noteiktas par augsta riska trešām valstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849  (28) 9. panta 2. punktu, vai kuras faktiski neatbilst Savienības vai starptautiski saskaņotiem nodokļu standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

9.     Savienības finansējums nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

10.     Nodokļi, nodevas un maksājumi, ko piemēro partnervalstis, var būt tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu.

1.     Papildus Finanšu regulas 12. panta 2. punktam automātiski pārnes neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar šo regulu, un tās var izmantot saistībām līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par automātiski pārnestām apropriācijām, tostarp to apmēriem, saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 6. punktu.

2.     Papildus Finanšu regulas 15. panta noteikumiem par kārtību, kādā apropriācijas dara pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst to saistību summai, kuras atceltas kādas saskaņā ar šo regulu īstenojamas darbības pilnīgas vai daļējas neizpildes dēļ, atkārtoti dara pieejamas sākotnējā budžeta pozīcijā.

Šīs regulas vajadzībām atsauces uz Finanšu regulas 15. pantu, kas minētas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, saprot arī kā atsauci uz šo punktu.

3.     Budžeta saistības darbībām, kuru īstenošana norisinās ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Finanšu regulas 112. panta 2. punktu.

Šīm daudzgadu darbībām nepiemēro Finanšu regulas 114. panta 2. punkta trešo daļu. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.

Šā panta 2. punktu piemēro arī ikgadējiem maksājumiem.

4.     Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta, atmaksājamās summas un ieņēmumus, ko rada finanšu instrumenti, piešķir izcelsmes budžeta pozīcijai kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas. Komisija ik pēc pieciem gadiem izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti. [Gr. 74]

1.   Līdz 3 % no finansējuma indikatīvi piešķir pārrobežu sadarbības programmām starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm atbilstīgi viņu vajadzībām un prioritātēm.

2.   Savienības līdzfinansējuma likme katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % no pārrobežu sadarbības programmas attiecināmajiem izdevumiem. Savienības tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %.

3.   Priekšfinansējuma līmeni pārrobežu sadarbībai ar dalībvalstīm nosaka darba programmā saskaņā ar I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzībām, un tas var pārsniegt procentuālo daļu, kas minēta ETS regulas 49. pantā.

4.   Ja pārrobežu sadarbības programmas tiek pārtrauktas saskaņā ar [ETS regulas] 12. pantu, šajā regulā paredzēto atbalstu pārtrauktajai programmai, kas joprojām ir pieejams, var izmantot, lai finansētu jebkuras citas darbības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā, ja kārtējā gadā nav paredzēts finansēt nekādas darbības, apropriācijas var pārnest uz nākamo gadu. [Gr. 75]

1.   IPA III finansējumu ir tiesīgi saņemt pretendenti, pieteikumu iesniedzēji un kandidāti no šādām valstīm:

1.   I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir tiesības uz finansējumu no Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un no garantijas ārējai darbībai, kā paredzēts [KASSSI regulas] II sadaļas IV nodaļā. Tādēļ IPA III palīdz nodrošināt uzkrājumu saistībā ar garantiju ārējām darbībām, kas minētas [KASSSI regulas] 26. pantā, proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti par labu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem.

1.   Šai regulai piemēro [KASSSI regulas] II sadaļas V nodaļu par uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu.

2.   Šīs regulas IV pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga IPA III īstenošanu izpildi un virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. [Gr. 77]

3.   Attiecībā uz pārrobežu sadarbību ar dalībvalstīm piemēro rādītājus, kas minēti [ETS regulas] 33. pantā.

4.   IPA III palīdzības rezultātu ietvarā papildus IV pielikumā minētajiem rādītājiem ņem vērā ziņojumus par paplašināšanos un Komisijas novērtējumus par ekonomisko reformu programmām . [Gr. 78]

4.a     Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz Regulas (ES) …/… [KASSSI regula] 32. pantā minētos vidusposma un galīgos izvērtējuma ziņojumus un ar tiem iepazīstina. Minētos ziņojumus Komisija publisko. [Gr. 79]

5.   Papildus Finanšu regulas 129. pantam par Savienības finanšu interešu aizsardzību, izmantojot netiešo pārvaldību, I pielikumā uzskaitītie saņēmēji ziņo Komisijai par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, par kuriem ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija, un to Komisiju informē par administratīvā un tiesas procesa gaitu. Ziņošanu veic elektroniski, izmantojot Komisijas izveidoto Pārkāpumu pārvaldības sistēmu. Komisija atbalsta parlamentārās kontroles un revīzijas spēju attīstīšanu un pārredzamības un sabiedrības piekļuves informācijai uzlabošanu saņēmējvalstīs. Komisija, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijas saņēmējvalstīs nodrošina, ka visa finansējuma piešķiršana, ko īsteno netiešā pārvaldībā, notiek pārredzami, depolitizēti un objektīvi, tostarp nodrošinot vienlīdzīgu sadalījumu, kurā ņemtas vērā reģionu un vietējo pašvaldību vajadzības. [Gr. 80]

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 7.a pantā, 7.b panta 1. un 2. punktā, 8.c panta 3. punktā, 13. un 15.  pantā minētos deleģētos aktus. [Gr. 128]

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.     Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm un dienestiem, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Komisiju un EĀDD, veicinātu visu ārējās finansēšanas instrumentu vispārēju saskaņotību un nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī optimizētu to, kā Komisija pieņem aktus un pasākumus, Eiropas Parlaments var uzaicināt Komisiju un EĀDD ierasties Parlamentā, lai apspriestu šajā regulā paredzētās plānošanas stratēģiskās ievirzes un pamatnostādnes. Minētais dialogs var notikt pirms deleģēto aktu un gada budžeta projekta pieņemšanas Komisijā vai pēc Eiropas Parlamenta, Komisijas vai EĀDD pieprasījuma — ad hoc kārtā, ņemot vērā svarīgas politiskas norises.

2.     Ja ir paredzēts 1. punktā minētais dialogs, Komisija un EĀDD iepazīstina Eiropas Parlamentu ar visiem šā dialoga saistībā svarīgajiem dokumentiem. Ja dialogs ir saistīts ar gada budžetu, ir jāsniedz konsolidēta informācija par visiem rīcības plāniem un pasākumiem, kas ir pieņemti vai ko ir plānots pieņemt saskaņā ar 8.c pantu, informācija par sadarbību attiecībā uz katru valsti, reģionu un tematisko jomu un informācija par ātrās reaģēšanas darbību un ārējās darbības garantijas izmantošanu.

3.     Komisija un EĀDD maksimāli ņem vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju. Ja Komisija vai EĀDD neņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju, tie sniedz pienācīgu pamatojumu.

4.     Komisija un EĀDD, jo īpaši ar 7.c pantā paredzētās vadības grupas starpniecību, ir atbildīgi par to, lai Eiropas Parlaments būtu informēts par stāvokli saistībā ar šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pašreizējiem pasākumiem, darbībām un rezultātiem. [Gr. 82]

1.   Īpašus noteikumus, ar ko nosaka vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz struktūrām, kas jāizveido, veicot pievienošanās priekšdarbus, un lauku attīstības palīdzību, pieņem saskaņā ar 16. pantā minēto pārbaudes procedūru. deleģētajiem aktiem . [Gr. 84]

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Komisija ar lēmumu pieņem rīcības plānus un pasākumus saskaņā ar Finanšu regulu . [Gr. 85]

1.   Komisijai palīdz komiteja (“Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

3.   EIB novērotājs piedalās komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar EIB.

4.    IPA III komiteja palīdz Komisijai, un tās kompetencē ir arī tiesību akti un saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un regulu (ES) Nr. 231/2014, kā arī Regulas (EK) Nr. 389/2006 3. panta piemērošana.

5.    IPA III komitejas kompetencē nav ieguldījumi “Erasmus +”, kā noteikts 5. panta 3. punktā. [Gr. 86]

1.   Piemēro [KASSSI regulas] 36. un 37. pantu. Sniedzot finansiālu palīdzību saskaņā ar šo regulu, Komisija, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijas saņēmējvalstīs īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības finansiālā atbalsta pamanāmību, tostarp uzraugot saņēmēju atbilstību šīm prasībām. IPA finansētajām darbībām piemēro ES ārējo darbību komunikācijas un pamanāmības rokasgrāmatā “Communication and Visibility in EU-financed external actions” izklāstītās prasības. Komisija katram saņēmējam pieņem norādījumus par pamanāmības un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz Savienības finansētiem projektiem. [Gr. 88]

1.a     Komisija īsteno pasākumus, lai stiprinātu stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju nolūkā popularizēt Savienības vērtības un uzsvērt Savienības atbalsta pievienoto vērtību. [Gr. 89]

1.b     Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pienācīgu pamanāmību, veicot turpmāk minēto:

Komisija īsteno informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar šo regulu, kā arī tajā noteiktajām darbībām un sasniegtajiem rezultātiem. Šai regulai piešķirtos finanšu resursus veltī arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes ir tieši saistītas ar 3. pantā un II un III pielikumā minētajiem mērķiem. [Gr. 90]

1.   Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu – līdz to slēgšanai – saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 231/2014 [IPA II] un Regulu (EK) Nr. 1085/2006 [IPA], ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai. Šīm darbībām piemēro [KASSSI regulas] II sadaļas III nodaļu, kas iepriekš bija iekļauta Regulā (ES) Nr. 236/2014, izņemot 24. panta 1. punktu.

2.   Ar IPA III finansējumu var segt arī tādas tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp IPA III un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, proti IPA II.

3.   Lai varētu pārvaldīt nepabeigtās darbības, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.