1.   Šīs regulas vispārējais mērķis ir izveidot finanšu shēmu, kas ļautu Savienībai nodrošināt un veicināt Savienības savas vērtības , principus un intereses pamatintereses pasaulē saskaņā lai sasniegtu ar Savienības ārējās darbības mērķus mērķiem un principus principiem , kā noteikts LES 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā, kā arī LESD 11. un 208 . pantā. [Gr. 75]

2.   Saskaņā ar 1. punktu šīs regulas konkrētie mērķi ir šādi:

Šo mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, kā minēts 31. pantā.

3.   Vismaz 92 % 95  % no izdevumiem saskaņā ar šo regulu atbilst oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem, kurus noteikusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja. Šī regula palīdz sasniegt kopīgo mērķi — 0,2 % no Savienības nacionālā kopienākuma novirzīt vismazāk attīstītajām valstīm un 0,7 % no Savienības nacionālā kopienākuma izmantot kā oficiālu attīstības palīdzību programmas 2030. gadam grafika ietvaros. [Gr. 82]

3.a     Vismaz 20 % no saskaņā ar šo regulu finansētās oficiālās attīstības palīdzības visās programmās, proti, gan ģeogrāfiskajās, gan tematiskajās un gan pa gadiem, gan visā to darbības laikā — novirza sociālās iekļautības veicināšanai un cilvēces attīstībai, lai atbalstītu un uzlabotu sociālo pamatpakalpojumu sniegšanu, piemēram, veselības, izglītības, uztura un sociālās aizsardzības jomā, it īpaši visvairāk atstumtajiem, un galveno uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem. [Gr. 83]

3.b     Vismaz 85 % saskaņā ar šo regulu finansēto oficiālās attīstības palīdzības ģeogrāfisko un tematisko programmu galvenais vai būtiskais mērķis ir dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesību un iespēju nodrošināšana. Ievērojamā daļā šādu programmu dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesības un iespēju nodrošināšana ir galvenais mērķis. [Gr. 84]

1.   Šajā regulā noteikto Savienības finansējumu īsteno piemēro , izmantojot: [Gr. 85]

2.   Ģeogrāfiskās programmas aptver valstu un daudzvalstu sadarbību šādās jomās:

Ģeogrāfiskās programmas var aptvert visas trešās valstis, izņemot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā definēts Regulā (ES) Nr. …/… (46). (IPA) un aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā …/…(ES). Var izveidot arī kontinentāla vai starpreģionāla mēroga ģeogrāfiskās programmas, jo īpaši Āfrikas programmu, kas attiecas uz Āfrikas valstīm saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, un programmu, kas attiecas uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktu . [Gr. 86]

Ģeogrāfiskās programmas kaimiņvalstu zonā var aptvert jebkuru valsti, kas minēta I pielikumā.

Lai panāktu 3. pantā noteiktos mērķus, ģeogrāfisko programmu pamatā ir II pielikumā uzskaitītās sadarbības jomas.

3.   Tematiskās programmas aptver darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu globālā līmenī, šādās jomās:

Tematiskās programmas var aptvert visas trešās valstis. kā arī Aizjūras zemes zemēm un teritorijas teritorijām ir pilnīga piekļuve tematiskajām programmām , kā definēts Padomes Lēmumā …/…/ES. To efektīvu līdzdalību nodrošina, ņemot vērā to īpašās iezīmes un konkrētās problēmas, kas tām ir jārisina. [Gr. 89]

Lai panāktu 3. pantā noteiktos mērķus, tematisko programmu pamatā ir III pielikumā uzskaitītās intervences jomas.

4.   Ātrās reaģēšanas darbības dod iespēju rīkoties agrīnā posmā, lai:

Ātrās reaģēšanas darbības var aptvert visas trešās valstis, kā arī aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā …/…/ES.

Lai panāktu 3. pantā noteiktos mērķus, ātrās reaģēšanas darbību pamatā ir IV pielikumā uzskaitītās intervences jomas.

5.   Darbības saskaņā ar šo regulu tiek galvenokārt īstenotas piemērotas , izmantojot ģeogrāfiskās programmas. [Gr. 93]

Darbības, kuras īsteno ar tematisko programmu palīdzību, papildina darbības, kuras finansē ģeogrāfisko programmu ietvaros, un atbalsta globālas un pārreģionālas iniciatīvas starptautiski saskaņotu mērķu – jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķu – sasniegšanai, vispārējo sabiedrisko labumu aizsargāšanai vai globālo problēmu risināšanai , kuru nolūks ir sasniegt 3. panta 2. punkta aa) apakšpunktā minētos starptautiski saskaņotos mērķus , kā arī aizsargāt vispārējos sabiedriskos labumus vai risināt globālas problēmas . Darbības tematisko programmu ietvaros var veikt arī veikt neatkarīgi, tostarp tad, ja nav nevienas ģeogrāfiskās programmas vai ja tā ir apturēta, vai ja nav vienošanās ar attiecīgo partnervalsti par konkrēto darbību, vai ja darbību nevar adekvāti veikt, izmantojot ģeogrāfiskās programmas. [Gr. 94]

Ātrās reaģēšanas darbības papildina ģeogrāfiskās un tematiskās programmas , kā arī darbības, ko finansē ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) (Humānās palīdzības regula) . Šīs darbības ir izstrādātas un īstenotas piemērotas tā, lai attiecīgā gadījumā būtu iespējams nodrošināt to turpināmību ģeogrāfisko vai tematisko programmu ietvaros. [Gr. 95]

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai papildinātu vai grozītu II, III un IV pielikumu.

1.   Īstenojot Piemērojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību ar citām visām Savienības ārējās darbības jomām, tostarp citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši IPA III regulu, kā arī pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LES V sadaļas otro nodaļu un LESD piekto daļu, un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un programmām, kā arī politikas saskaņotību attīstībai. Piemērojot politikas pasākumus, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā . [Gr. 96]

1.a     Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas, lai uzlabotu to īstenošanas efektivitāti un lietderību un novērstu finansējuma pārklāšanos. [Gr. 97]

1.b     Piemērojot šo regulu, Komisija un EĀDD pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokli. [Gr. 98]

2.   Darbības, uz kurām attiecas Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 darbības joma, netiek finansētas saskaņā ar šo regulu.

3.   Attiecīgos gadījumos citas Savienības programmas var finansēt darbības, kas noteiktas saskaņā ar šo regulu, ar nosacījumu, ka iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas Ar šo regulu var arī finansēt pasākumus, kas izveidoti citu Savienības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Šādos gadījumos darba programmā, kas aptver minētās darbības, nosaka, kurš noteikumu kopums ir piemērojams.

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai piemērošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 89 200 miljoni 82 451 miljons EUR 2018. gada cenās ( 93 154 miljoni (faktiskajās cenās)) [100 %] . [Gr. 99]

2.   Šā panta 1. punktā minēto finansējumu veido:

3.   Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm 10 200  6 196  miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās (7 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [7,51 %] palielina 2. punktā minētās summas saskaņā ar 15. pantu. [Gr. 112]

4.   Finansējums, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, atbilst vismaz 75 % no finansējuma, kas minēts 1. punktā.

4.a     Darbībām, ko veic saskaņā ar 9. pantu, piešķir finansējumu, kas nepārsniedz 270 miljonus EUR. [Gr. 113]

4.b     Tiklīdz iestādes ir vienojušās par prioritātēm, Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūras laikā apstiprina gada apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas maksimālo summu robežās. [Gr. 114]

1.   Savienība , risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem, iesaistoties Apvienoto Nāciju Organizācijas darbībās un citos starptautiskos forumos un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām pārvaldes iestādēm un privātā sektora dalībniekiem, cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma principus, kas ir tās pamatā, proti, demokrātiju, tiesiskumu , labu pārvaldību , cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem universālumu un nedalāmību , cilvēka cieņas neaizskaramību, vienlīdzības un solidaritātes principu , kā arī ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principus. Finansējums saskaņā ar šo regulu atbilst šiem principiem, kā arī Savienības saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. [Gr. 116]

1.a     Saskaņā ar LES 2. un 21. pantu Savienības ieguldījums demokrātijā, tiesiskumā un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizsardzībā sakņojas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, starptautiskajās cilvēktiesībās un starptautiskajās humanitārajās tiesībās. [Gr. 117]

2.   Piemēro uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības – vai tās būtu pilsoniskās un politiskās, vai ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības –, lai integrētu cilvēktiesību principus, atbalstītu tiesību subjektus savu tiesību īstenošanā , šajā procesā liekot ar uzsvaru gan uz nabadzīgākām atstumtajām un neaizsargātākām neaizsargātām grupām, tostarp minoritātēm, sievietēm, bērniem un jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, pamatiedzīvotājiem, LGBTI personām un personām ar invaliditāti, gan uz būtiskām darba tiesībām un sociālo iekļaušanu, un lai palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Šī regula veicina dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm , jauniešiem un bērniem, tostarp attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām . [Gr. 118]

3.   Pēc vajadzības Savienība atbalsta to, ka tiek īstenota divpusēja, reģionāla un daudzpusēja sadarbība un dialogs, partnerības nolīgumi un trīspusēja sadarbība.

Savienība sekmē daudzpusēju un uz noteikumiem un vērtībām balstītu pieeju vispārējam sabiedriskajam labumam globāliem sabiedriskiem labumiem un problēmām un šajā ziņā sadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām , tostarp starptautiskām finanšu iestādēm un ANO aģentūrām, fondiem un programmām, un citiem līdzekļu devējiem. [Gr. 119]

Savienība veicina sadarbību ar starptautiskām un reģionālām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem. [Gr. 120]

Attiecībās ar partnervalstīm ņem vērā to rezultātus saistību, starptautisko nolīgumu , jo īpaši Parīzes nolīguma, un līgumattiecību ar Savienību īstenošanā , īpašu uzmanību pievēršot asociācijas nolīgumiem, partnerības un sadarbības nolīgumiem un tirdzniecības nolīgumiem . [Gr. 121]

4.   Sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm, no otras puses, ir balstīta uz attīstības efektivitātes principiem un attiecīgos gadījumos sekmē tos visās izpausmēs , proti: partnervalstu atbildību par attīstības prioritātēm, orientēšanos uz rezultātiem, iekļaujošām attīstības partnerībām, pārredzamību un savstarpēju pārskatatbildību un saskaņošanu ar partnervalstu prioritātēm . Savienība veicina efektīvu un lietderīgu resursu mobilizāciju un izmantojumu. [Gr. 122]

Atbilstīgi iekļaujošas partnerības principam vajadzības gadījumā Komisija nodrošina, ka ar attiecīgajām partnervalstu ieinteresētajām personām, to skaitā pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pārvaldes iestādēm, notiek pienācīga apspriešanās un tām ir savlaicīgi nodrošināta piekļuve attiecīgajai informācijai, tādējādi ļaujot tām būt nozīmīgām programmu plānošanas, īstenošanas piemērošanas un ar to saistītos uzraudzības procesos. [Gr. 123]

Saskaņā ar atbildības principu Komisija attiecīgā gadījumā dod priekšroku partnervalstu sistēmu izmantošanai programmu īstenošanā piemērošanā . [Gr. 124]

5.   Lai sekmētu darbības savstarpēju papildināmību un lietderību, Savienība un dalībvalstis koordinē savu politiku un savstarpēji apspriež palīdzības programmas, tostarp starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs.

6.   Programmas un darbības saskaņā ar šo Regulu integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību saskaņā ar LESD 11. pantu, katastrofu riska mazināšanu un sagatavotību tām, cilvēku attīstību, konfliktu novēršanu un miera veidošanu, dzimumu līdztiesību un sieviešu, bērnu un jaunatnes iespēju veicināšanu, nediskrimināciju, izglītību un kultūru un digitalizāciju, un pievēršas savstarpējām saiknēm starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai veicinātu integrētas darbības, kas saskaņotā veidā rada papildu ieguvumus un izpilda vairākus mērķus. Šīs programmas un darbības ir balstītas uz spēju, risku un neaizsargātības analīzi, integrē uz iedzīvotājiem un kopienu vērstu izturētspējas pieeju un ņem vērā konfliktus. To pamatā ir princips “nevienu neatstāt novārtā” un princips par kaitējuma nenodarīšanu. [Gr. 125]

7.    Neskarot citus Savienības ārējās darbības mērķus, kopā ar partneriem tiek īstenota koordinētāka, holistiskāka un strukturētāka pieeja migrācijai, un regulāri izvērtēta tās efektivitāte , nepadarot attīstības palīdzības piešķiršanu trešām valstīm atkarīgu no sadarbības migrācijas pārvaldībā un pilnībā ievērojot cilvēktiesības, tostarp katras personas tiesības doties prom no savas izcelsmes valsts . [Gr. 126]

7.a     Komisija nodrošina, ka ar drošību, stabilitāti un mieru saistītās darbības, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz militāro dalībnieku spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu un kiberdrošību, tiek īstenotas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām. Komisija kopā ar saņēmējiem var izstrādāt ceļvežus, lai uzlabotu militāro dalībnieku institucionālo un operatīvo atbilstību pārredzamības un cilvēktiesību standartiem. Komisija rūpīgi uzrauga un novērtē šādu darbību piemērošanu katram atbilstīgam mērķim un ziņo par to saskaņā ar 31. pantu, lai nodrošinātu atbilstību saistībām cilvēktiesību jomā. Attiecībā uz šādām darbībām Komisija ne tikai ievēro 8. panta 8.b punkta noteikumus par riska pārvaldību, bet arī īsteno pieeju par konflikta kontekstuālu izpratni, tostarp veicot konfliktu rūpīgu un sistemātisku ex ante analīzi, kurā pilnībā integrēta dzimumaspekta analīze. Komisija saskaņā ar 34. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, lai izveidotu uz esošajiem norādījumiem balstītu darbības satvaru nolūkā nodrošināt cilvēktiesību ņemšanu vērā, plānojot un piemērojot šajā pantā minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības novēršanu un pienācīga procesa ievērošanu, tostarp nevainīguma prezumpciju, tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz aizstāvību. [Gr. 127]

8.   Komisija informē un uztur regulāru viedokļu apmaiņu ar pēc savas iniciatīvas un pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma regulāri informē Eiropas Parlamentu un rīko jēgpilnus politikas dialogus ar to . [Gr. 128]

8.a     Komisija regulāri apmainās ar informāciju ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm. [Gr. 129]

8.b     Komisija saskaņā ar 34. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, nosakot atbilstošu riska pārvaldības sistēmu, kas ietver riska novērtēšanas un mazināšanas pasākumus katram attiecīgajam regulas mērķim. [Gr. 130]

8.c     Instrumenta pamatā ir pārredzamība un pārskatatbildība ar stingru uzsvaru uz ziņošanu un rūpīgu pārbaudi. Tas ietver pārredzamu kontroles sistēmu, tostarp informācijas sniegšanu par finansējuma saņēmējiem un maksājumu savlaicīgumu. [Gr. 131]

1.   Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 41. panta 2. punktam, Savienības saskaņā ar šo regulu sniegto finansējumu neizmanto tam, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus. Visām iekārtu, pakalpojumu vai tehnoloģiju piegādēm saskaņā ar šo regulu piemēro stingrus nodošanas kontroles pasākumus, kas paredzēti Kopējā nostājā 944/2008/KĀDP, regulā par divējāda lietojuma precēm un visos spēkā esošajos Savienības ierobežojošajos pasākumos. Saskaņā ar Regulu (ES) …/… [ES regulu par precēm, ko izmanto nāvessoda izpildei un spīdzināšanai], šo regulu neizmanto, lai finansētu tādu iekārtu piegādi, ko var izmantot, lai spīdzinātu, sagādātu ciešanas vai veiktu citus cilvēktiesību pārkāpumus. [Gr. 132]

2.   Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību izveide, šajā regulā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot plašākas drošības nozares reformas kontekstā vai partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai 4. punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā , rīkojoties saskaņā ar galveno mērķi — panākt ilgtspējīgu attīstību . [Gr. 133]

3.   Palīdzība, ko sniedz, ievērojot šo pantu, jo īpaši var aptvert spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp apmācību, mentorēšanu un konsultācijas, kā arī nodrošināšanu ar aprīkojumu, infrastruktūras uzlabojumiem un ar minēto palīdzību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.

4.   Palīdzību, ievērojot šo pantu, sniedz tikai tad, ja:

5.   Savienības palīdzību, ievērojot šo pantu, neizmanto, lai finansētu militāro dalībnieku spēju veidošanu tādiem mērķiem, kas nav attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā. Jo īpaši to neizmanto tālab, lai finansētu:

6.   Kad Komisija izstrādā un piemēro pasākumus, ievērojot šo pantu, tā veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, kas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu ilgtspēju un pārskatatbildību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus. Komisija nodrošina, ka minētie pasākumi rada tiešus cilvēku drošības ieguvumus iedzīvotājiem, tos iekļauj plašākā drošības sektora reformu politikā, kas paredz stingrus demokrātiskos un parlamentāros pārraudzības un pārskatatbildības elementus, tostarp uzlabotu drošības pakalpojumu sniegšanu, un kas atbilst ilgtermiņa miera un attīstības stratēģijām, kuras paredzētas konflikta pamatcēloņu novēršanai. Komisija arī nodrošina, ka darbības, kuru mērķis ir reformēt militāros spēkus, veicina to lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un atbilstību visu to jurisdikcijā esošo cilvēku cilvēktiesībām. Saistībā ar pasākumiem ar mērķi nodrošināt partneru militārajiem spēkiem aprīkojumu Komisija skaidri nosaka piegādājamā aprīkojuma veidu katram pasākumam. Komisija piemēro 8. panta 8.b punkta (jauns) noteikumus, lai nodrošinātu, ka šo aprīkojumu izmanto tikai tā paredzētie saņēmēji. [Gr. 135]

7.   Komisija izveido atbilstīgas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, kurus īsteno, ievērojot šo pantu, veicot novērtēšanu saskaņā ar 32. pantu un jo īpaši saistībā ar vidusposma novērtēšanu , īsteno kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm. Rezultātus ņem vērā programmu izstrādē un resursu piešķiršanā un ar nolūku vēl vairāk uzlabot Savienības ārējās darbības konsekvenci un papildināmību. [Gr. 136]

1.     Savienības sadarbības darbības saskaņā ar šo pantu attiecina uz vietēja, valsts, reģionāla, starpreģionāla un kontinenta mēroga darbībām.

2.     Lai īstenotu 3. pantā noteiktos mērķus, ģeogrāfiskās programmas izstrādā šādās sadarbības jomās:

3.     Sīkāka informācija par 2. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta II pielikumā. [Gr. 138]

1.     Tematiskās programmas aptver šādas intervences jomas:

2.     Sīkāka informācija par 1. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta III pielikumā. [Gr. 139]

1.   Sadarbību un intervences saskaņā ar šo regulu plāno, izņemot 4. panta 4. punktā minētās ātrās reaģēšanas darbības.

2.   Pamatojoties uz 7. pantu, plānošana saskaņā ar šo regulu ir balstīta uz turpmāk minēto:

-1.     Plānošanā, ko veic saskaņā ar šo regulu, pienācīgi ņem vērā cilvēktiesības, pamatbrīvības, labu pārvaldību un demokrātiju partnervalstīs. [Gr. 144]

-1.a     Plānošanas dokumentu sagatavošana, piemērošana un pārskatīšana saskaņā ar šo pantu atbilst attīstības politikas saskaņotības un palīdzības efektivitātes principiem. [Gr. 145]

-1.b    Ģeogrāfiskās un tematiskās programmas ir savstarpēji papildinošas un saskaņotas un rada pievienoto vērtību. [Gr. 146]

1.   Ģeogrāfisko programmu plānošanas pamatā ir šādi principi:

2.    Neskarot šā panta 1. punktu, ģeogrāfisko programmu plānošana nodrošina konkrētu, pielāgotu satvaru sadarbībai, kā pamatā ir: [Gr. 149]

3.   Līdzekļu piešķiršanā priekšroka tiek dota valstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar zemiem ienākumiem, valstīm krīzes, pēckrīzes, nestabilā un neaizsargātā situācijā, tostarp mazām jaunattīstības salu valstīm.

4.   Sadarbība ar industrializētām valstīm koncentrējas uz Savienības un savstarpējo interešu veicināšanu , kā arī kopīgu pamatinterešu un vērtību, kopīgi saskaņotu mērķu un multilaterālisma veicināšanu. Šāda sadarbība vajadzības gadījumā ir balstīta uz dialogu starp Savienību, tostarp Eiropas Parlamentu, un dalībvalstīm, iesaistot pilsonisko sabiedrību. [Gr. 154]

5.   Ģeogrāfisko programmu plānošanas dokumenti ir balstīti vērsti uz rezultātiem un vajadzības gadījumā ņem vērā starptautiski saskaņotus mērķus, ja iespējams, ietver skaidrus mērķus un rādītājus, lai izmērītu progresu un Savienības palīdzības ietekmi. Rādītājus vajadzības gadījumā var balstīt uz starptautiski saskaņotiem standartiem , jo īpaši tos tiem , kas noteikti attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī valsts līmeņa rezultātu sistēmas, lai izvērtētu un informētu par Savienības ieguldījumu rezultātos izlaides, iznākumu un ietekmes līmenī sistēmām . [Gr. 155]

6.   Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm un reģioniem krīzes vai pēckrīzes, nestabilā un neaizsargātā situācijā, pienācīgi ņem vērā attiecīgo valstu vai reģionu īpašās vajadzības un apstākļus , kā arī neaizsargātību, riskus un spējas, lai palielinātu izturētspēju. Uzmanība būtu jāpievērš arī konfliktu novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonfliktu izlīgumam un atjaunošanai, sagatavotībai katastrofām, kā arī sieviešu lomai un bērnu tiesībām šajos procesos. Piemēro uz cilvēktiesībām balstītu un cilvēkiem vērstu pieeju. .

Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, vai tos ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašu uzsvaru liek uz visu attiecīgo dalībnieku savstarpējās koordinācijas uzlabošanu, lai sekmētu vardarbības nepieļaušanu un pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. [Gr. 156]

7.    Īstenojot programmas, kas ir izveidotas saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu, šī regula sekmē darbības, kas noteiktas saskaņā ar Erasmus Regulu. Indikatīva summa 2 000 000 000 EUR apmērā no ģeogrāfiskajām programmām būtu jāpiešķir darbībām, kas paredzētas mobilitātei, sadarbībai un politiskajam dialogam ar partnervalstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ieskaitot līdzekļus no IPA III regulas. Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Erasmus Regula , vienlaikus nodrošinot atbilstību IPA III regulai . [Gr. 157]

7.a     Šī regula sekmē darbības, kas noteiktas saskaņā ar Radošās Eiropas regulu. Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ieskaitot līdzekļus no IPA III regulas. Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Radošās Eiropas regula. [Gr. 158]

-1.     Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru katrai konkrētajai valstij un daudzvalstu daudzgadu programmai. Šajos satvara noteikumos ir:

1.   Attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām šīs regulas īstenošanu veic, izmantojot daudzgadu valsts un daudzvalstu indikatīvās programmas. [Gr. 160]

2.   Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus un indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. [Gr. 162]

3.   Daudzgadu indikatīvās programmas tiek veidotas, pamatojoties uz:

4.   Lai palielinātu Savienības kolektīvās sadarbības ietekmi, kopīgs plānošanas dokuments pēc iespējas aizstāj Savienības un dalībvalstu plānošanas dokumentus. Kopīgs plānošanas dokuments var aizstāt Savienības daudzgadu indikatīvo programmu ar nosacījumu, ka tas ir apstiprināts aktā, kas ir pieņemts saskaņā ar 14. pantu, un atbilst 10. un 11. pantam, ietver šā panta 2. punktā minētos elementus un paredz darba sadali starp Savienību un dalībvalstīm. [Gr. 166]

4.a     Daudzgadu programmās var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Šos līdzekļus piešķir saskaņā ar 21. pantu. [Gr. 167]

-1.     Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru katrai konkrētajai tematiskajai daudzgadu programmai. Šajos satvara noteikumos ir:

1.   Attiecībā uz tematiskajām programmām šīs regulas īstenošanu veic, izmantojot daudzgadu indikatīvās programmas. [Gr. 169]

2.   Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju, Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības attiecīgajam tematam. [Gr. 170]

Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās.

Daudzgadu indikatīvajās programmās tematiskajām programmām paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai sadarbības jomai un katrai prioritātei. Indikatīvo finanšu piešķīrumu var norādīt diapazona veidā. [Gr. 171]

Regulas 12. un 13. pantā minētos satvara noteikumus izstrādā, balstoties uz ziņojumu, kurā ietver analīzi par starptautisko situāciju un galveno partneru darbībām saistībā ar attiecīgo tematu un kurā ir norādīti paredzamie programmas rezultāti. [Gr. 172]

2.a     Daudzgadu programmās var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Šos līdzekļus piešķir saskaņā ar 21. pantu. [Gr. 173]

1.   Komisija pieņem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru 12. un 13. pantā minētās minētajām daudzgadu indikatīvās programmas, izmantojot īstenošanas aktus programmām . Minētos īstenošanas deleģētos aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 35. panta 2. punktā 34 .  pantā . Šī procedūra tiek piemērota arī pārskatīšanai, kas minēta šā panta 3., 4. un 5. punktā un kuras rezultātā var ievērojami mainīt daudzgadu indikatīvās programmas saturu. [Gr. 175]

2.   Pieņemot 12. pantā minētos kopīgos daudzgadu plānošanas dokumentus, Komisijas lēmums deleģētais akts attiecas tikai uz Savienības ieguldījumu kopīgajā daudzgadu plānošanas dokumentā. [Gr. 176]

3.   Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas var vajadzības gadījumā pārskatīt efektīvas īstenošanas nolūkā, jo īpaši, ja pastāv būtiski grozījumi 7. pantā minētajā politikas satvarā vai pēc krīzes vai pēckrīzes situācijā. un tematisko daudzgadu programmu termiņš beidzas ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieņem jaunas daudzgadu programmas, balstoties uz 32 . pantā minētā vidusposma novērtējuma rezultātiem, konstatējumiem un secinājumiem . [Gr. 177]

4.   Tematisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas programmās var vajadzības gadījumā pārskatīt veikt izmaiņas efektīvas īstenošanas piemērošanas nolūkā, jo īpaši, ja pastāv būtiski grozījumi 7. pantā minētajā politikas satvarā. Daudzgadu programmās izmaiņas veic gadījumos, kad ir nepieciešams mainīt attiecīgās programmas satvara noteikumus, lai mobilizētu rezervi, kas paredzēta jaunu problēmu risināšanai un prioritātēm. [Gr. 178]

5.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes gadījumā vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā Komisija drīkst grozīt šīs regulas 12. un 13. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas, izmantojot īstenošanas deleģētos aktus, kas pieņemti atbilstīgi 35. panta 4. punktā 34 . a pantā minētajai steidzamības procedūrai. [Gr. 179]

1.   Regulas 6. panta 3. punktā minēto summu izmanto cita starpā pienācīgi pamatotos gadījumos, priekšroku dodot valstīm, kam finansējums ir vajadzīgāks, un nodrošinot pilnīgu papildināmību un konsekvenci ar aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo regulu : [Gr. 180]

2.   Par šo līdzekļu izmantojumu lemj saskaņā ar 14. un 21. pantā noteiktajām procedūrām.

1.     Neskarot noteikumus par palīdzības apturēšanu, kas ir iekļauti nolīgumos ar partnervalstīm un reģioniem, gadījumā, ja partnervalsts pastāvīgi neievēro demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus vai kodoldrošības standartus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VII-a pielikumu, pievienojot partnervalsti to partnervalstu sarakstam, attiecībā uz kurām Savienības palīdzība ir apturēta vai daļēji apturēta. Daļējas apturēšanas gadījumā norāda programmas, uz kurām attiecas apturēšana.

2.     Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nav jāpiemēro, tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai grozītu VII-a pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību.

3.     Šādos daļējas apturēšanas gadījumos Savienība palīdzību pirmām kārtām izmanto, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskos dalībniekus saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības un atbalstīt demokratizācijas un dialoga procesus partnervalstīs.

4.     Lēmumu pieņemšanā Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. [Gr. 184]

1.     Savienības atbalstam, ko atbilstoši šai regulai piešķir kaimiņvalstu zonā, saskaņā ar 3. un 4. pantu ir šādi mērķi:

1.   Partnervalstīm, kas uzskaitītas I pielikumā, prioritārās jomas Savienības finansējuma saņemšanai galvenokārt atlasa no tām jomām, kas iekļautas 12. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajos dokumentos, saskaņā ar II pielikumā paredzētajām kaimiņattiecību zonas sadarbības jomām.

2.   Atkāpjoties no 11. panta 2. punkta, Savienības atbalstu ģeogrāfisko programmu ietvaros kaimiņvalstu zonā diferencē gan pēc veida, gan pēc summām, ņemot vērā turpmāk minētos elementus, kas atspoguļo partnervalsts:

3.   Atbalstu, kas minēts 2. punktā, atspoguļo 12. pantā minētajos plānošanas dokumentos.

3.a     Savienības atbalstu I pielikumā minētajām dalībvalstīm piemēro, ievērojot Finanšu regulas 190. pantā noteikto līdzfinansēšanas principu [Gr. 189]

1.   Indikatīvi Vismaz 10 % no finansējuma, kas paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā apakšpunkta pirmajā ievilkumā , lai papildinātu 12. pantā minētos valstu finanšu piešķīrumus, piešķir I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm nolūkā īstenot piemērot uz darbības rādītājiem balstīto pieeju. Lēmumus par piešķīrumiem, kas balstīti uz darbības rādītājiem, pieņem, pamatojoties uz minēto partnervalstu virzību ceļā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, drošas, sakārtotas un atbilstīgas migrācijas jomā, ekonomikas pārvaldību un reformām. to reformu īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās . Partnervalstu progresu izvērtē katru gadu , aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību, jo īpaši izmantojot valstu progresa ziņojumus, kuros ir ietvertas tendences salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem . [Gr. 190]

1.a     Eiropas Parlaments un Padome regulāri apspriež, kā tiek piemērota uz darbības rādītājiem balstītā pieeja, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu. [Gr. 191]

2.   Šī uz darbības rādītājiem balstītā pieeja neattiecas uz atbalstu, ko piešķir pilsoniskai sabiedrībai, cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai, tostarp vietējo iestāžu sadarbībai, stāvokļa uzlabošanai cilvēktiesību jomā vai atbalsta pasākumiem krīzes gadījumā. Demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā atbalstu šīm darbībām var palielināt. vajadzības gadījumā palielina. [Gr. 192]

2.a     Komisija un EĀDD pārskata uz darbības rezultātiem balstīta atbalsta piešķiršanu demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā. [Gr. 193]

2.b     Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot uz darbības rādītājiem balstītas pieejas metodoloģisko sistēmu. [Gr. 194]

1.   Pārrobežu sadarbība, kas definēta 2. panta 3. punktā, aptver sadarbību attiecībā uz kaimiņu zemes robežām, starptautisko sadarbību lielākās starptautiskās teritorijās, sadarbību jūrlietās ap jūras baseiniem, kā arī starpreģionālo sadarbību.

2.   Kaimiņattiecību zona sekmē 1. punktā minētās pārrobežu sadarbības programmas, ko līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) …/… (47) (ETS Regulas) ietvaros. Līdz 4 % no finansējuma kaimiņvalstu zonai indikatīvi piešķir minēto programmu atbalstam.

3.   Iemaksas pārrobežu sadarbības programmās nosaka un izmanto saskaņā ar ETS regulas 10. panta 3. punktu.

4.   Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no pārrobežu sadarbības programmas attiecināmajiem izdevumiem. Tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %.

5.   Priekšfinansējumu pārrobežu sadarbības programmām nosaka darba programmā saskaņā ar iesaistīto trešo valstu un teritoriju vajadzībām, un tas var pārsniegt ETS regulas 49. pantā minēto procentuālo daļu.

6.   Daudzgadu indikatīvo stratēģijas dokumentu pārrobežu sadarbībai, kurā paredzēti šīs regulas 12. panta 2. punktā minētie elementi, pieņem saskaņā ar ETS regulas 10. panta 1. punktu.

7.   Ja pārrobežu sadarbības programmas tiek pārtrauktas saskaņā ar ETS regulas 12. pantu, atbalstu no kaimiņvalstu zonas finansējuma pārtrauktajai programmai, kas joprojām pieejams, var izmantot tam, lai finansētu jebkuru citu pasākumu saskaņā ar kaimiņvalstu zonas jomu.

1.   Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķu pasākumu, īpašu pasākumu, atbalsta pasākumu vai ārkārtas palīdzības pasākumu veidā. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenos pasākumus, īstenošanas piemērošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus. [Gr. 197]

2.   Rīcības plānu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā.

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc rīcības plānu pieņemšanas. Individuālu pasākumu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. punktā, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos.

Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumos un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija var tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, nosakot īpašus pasākumus, kas nav paredzēti balstīti uz plānošanas dokumentos dokumentiem . [Gr. 198]

3.   Ātrās reaģēšanas darbību, kas minētas 4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā, īstenošanai izpildei var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus. [Gr. 199]

4.   Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus ātrās reaģēšanas darbībām, kā minēts 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

Ārkārtas palīdzības pasākuma maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un to var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam – 30 mēneši), ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms. [Gr. 200]

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. [Gr. 201]

4.a     Saskaņā ar 19. panta 3. un 4. punktu veikto pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam — 30 mēneši), ja to izpildi kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga šajā punktā noteiktās Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. [Gr. 202]

1.   Savienības finansējums var segt atbalsta izdevumus, kuri paredzēti Instrumenta īstenošanai izpildei un tā mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar īstenošanai izpildei vajadzīgajiem sagatavošanas, turpmākiem, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kā arī izdevumus, kuri galvenajai mītnei un Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs programmai, un saskaņā ar šo regulu finansēto operāciju, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģijas sistēmu, pārvaldībai. [Gr. 203]

2.   Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti rīcības plānos vai pasākumos, kas minēti 21. pantā, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Savienības finansējums atbalsta pasākumu ietvaros var segt:

1.   Rīcības plānus un pasākumus pieņem, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti ar Komisijas lēmumu saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Finanšu regulu. [Gr. 204]

2.   Šā panta 1. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:

Daudzgadu rīcības plānu un pasākumu gadījumā 2. punkta a), b) apakšpunktā un c) apakšpunkta iii) punktā minētās robežvērtības piemēro ik gadu.

Ja darbības plāni un pasākumi ir pieņemti saskaņā ar šo punktu, par tiem, izņemot ārkārtas palīdzības pasākumus, un tehniskajiem grozījumiem mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās komitejas starpniecību, kura minēta 35. pantā. [Gr. 205]

3.   Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri nepārsniedz 20 miljonus EUR, tā informē Padomi par šo pasākumu būtību un mērķiem un par plānoto finansējumu. Komisija informē Padomi, pirms veikt būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos. Plānojot un vēlāk īstenojot piemērojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes un Eiropas Parlamenta politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci. [Gr. 206]

Komisija laikus un pienācīgi nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par ārkārtas palīdzības pasākumu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī gadījumā, ja tā veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai tās ilguma pagarinājumus. Pēc iespējas drīzāk pēc pasākuma pieņemšanas vai pēc būtisku izmaiņu izdarīšanas pasākumā un katrā ziņā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētās pieņemšanas vai izmaiņu izdarīšanas Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un sniedz pārskatu par pieņemtā pasākuma veidu un pamatojumu, tostarp par tā papildināmību ar citiem Savienības esošiem un plānotiem palīdzības pasākumiem. Attiecībā uz ārkārtas palīdzības pasākumiem Komisija arī norāda, vai, cik lielā mērā un kādā veidā tā nodrošinās tās politikas nepārtrauktību, kas īstenota ar ārkārtas palīdzības nodrošināšanu, izmantojot vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzības pasākumus saskaņā ar šo regulu . [Gr. 207]

3.a     Pirms tādu rīcības plānu un pasākumu pieņemšanas, kuri nav balstīti uz plānošanas dokumentiem, saskaņā ar 19. panta 2. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti 19. panta 3. un 4. punktā, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, izmantojamos instrumentus, galvenās darbības un indikatīvos finanšu piešķīrumus attiecībā uz šiem rīcības plāniem un pasākumiem. [Gr. 208]

4.   Gadījumos, kad rodas pienācīgi pamatoti, nenovēršami un steidzami iemesli, piemēram, krīzes, tostarp dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas, tiešs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību apdraudējums, Komisija saskaņā ar 35. panta 4. punktu kā nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus drīkst pieņemt rīcības plānus un pasākumus vai grozījumus spēkā esošajos rīcības plānos un pasākumos. [Gr. 209]

5.   Darbību līmenī veic piemērotu cilvēktiesību, sociālo un vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (48) un Padomes Direktīvu 85/337/EEK (49), ietverot attiecīgos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējumu vidiski jutīgām darbībām, jo īpaši svarīgiem, jauniem infrastruktūras objektiem. [Gr. 210]

Papildus veic ietekmes uz cilvēktiesībām, dzimumiem, sociālajiem aspektiem un darbaspēku ex ante novērtējumus, kā arī konflikta analīzi un riska novērtējumu. [Gr. 211]

Ja nepieciešams, nozaru programmu īstenošanā izpildē izmanto ietekmes uz vidi , cilvēktiesību, sociālos un stratēģiskos novērtējumus. Nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos vides novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību. [Gr. 212]

1.   Finansējumu saskaņā ar šo Instrumentu īsteno Komisija, kā paredzēts Finanšu regulā, vai nu tieši pati Komisija, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, vai arī netieši, izmantojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītos tiesību subjektus.

2.   Finansējumu saskaņā ar šo Instrumentu var nodrošināt arī ar iemaksu palīdzību starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, kurus izveidojusi vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni vai starptautiskās organizācijas, vai citi līdzekļu devēji.

3.   Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā un šīs regulas 29. panta 1. punktā uzskaitītie tiesību subjekti katru gadu izpilda savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas 155. pantu. Ziņošanas prasības jebkuram no šiem tiesību subjektiem ir noteiktas partnerības pamatnolīgumā, iemaksu nolīgumā, nolīgumā par budžeta garantijām vai finansēšanas nolīgumā.

4.   Saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlo vai kopīgo līdzfinansējumu.

5.   Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nodalāmās daļās, no kurām katru finansē cits partneris, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr varētu noteikt finansējuma lietojuma galamērķi.

6.   Kopīga līdzfinansējuma gadījumā darbības kopējās izmaksas sadala starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un līdzekļus apvieno tā, ka vairs nav iespējams noteikt finansējuma avotu katram atsevišķam pasākumam, kuru veic kā darbības daļu.

7.   Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

1.   Savienības finansējumu var sniegt, izmantojot Finanšu regulā paredzētus finansēšanas veidus, proti:

2.   Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un to pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un kontekstu, lai sasniegtu un iespējami labi atbilstu visplašākajam iespējamam šādu ieinteresēto personu lokam. Veicot šādu novērtējumu, tiek ņemti vērā nosacījumi attiecībā uz visu ieinteresēto personu, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības, jēgpilnu līdzdalību un iesaistīšanos. Mudina izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus atbilstīgi Finanšu regulai, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šie dažādie kārtības veidi nodrošina pārredzamību, izsekojamību un inovāciju. Veicina vietējo un starptautisko NVO sadarbību, lai stiprinātu vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas pilnībā iesaistīties attīstības programmās . [Gr. 216]

3.   Papildus Finanšu regulas 195. pantā minētajiem gadījumiem tiešās piešķiršanas procedūru var izmantot:

Budžeta atbalsts, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp tas, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu rādītāju līgumus, balstās uz valstu līdzatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu, cilvēces attīstību un tiesiskumu, un tā mērķis ir nostiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politikas dialogu, spēju pilnveidošanu un uzlabotu pārvaldību, kas papildina partneru centienus iekasēt vairāk un tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un darbvietas , iekļaujošu un visiem labvēlīgu sociālekonomisko attīstību, pienācīgu darbvietu radīšanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem , nevienlīdzības samazināšanu un nabadzības izskaušanu , pienācīgi ņemot vērā vietējās ekonomiskās, vides un sociālās tiesības . [Gr. 221]

Jebkādu lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko ir panākta vienošanās Savienībā, skaidriem atbilstības kritērijiem un rūpīgi izvērtējot riskus un ieguvumus. Viens no galvenajiem minētā lēmuma noteicošajiem faktoriem ir izvērtējums par partnervalstu apņēmību, iepriekšējo rīcību un panākumiem attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu . [Gr. 222]

4.   Budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, PSO līdzdalību uzraudzībā, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu un tādu stabilu publiskā iepirkuma sistēmu izveidi, kas atbalsta vietējās ekonomikas attīstību un vietējos uzņēmumus . [Gr. 223]

5.   Budžeta atbalsta izmaksāšanas pamatā ir rādītāji, kas apliecina pietiekamu progresu, kas panākts ar partnervalsti saskaņoto mērķu īstenošanā.

6.   Finanšu instrumenti saskaņā ar šo regulu var būt aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls vai kvazikapitāls, investīcijas vai līdzdalības, kā arī riska dalīšanas instrumenti, pēc iespējas un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 1. punktā paredzētajiem principiem Eiropas Investīciju bankas, tādas daudzpusējas Eiropas finanšu iestādes kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vai divpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, divpusēju attīstības banku, vadībā, iespējams, apvienojumā ar citiem finanšu atbalsta veidiem gan no dalībvalstīm, gan trešām personām.

Iemaksas Savienības finanšu instrumentos saskaņā ar šo regulu var veikt dalībvalstis, kā arī jebkurš Finanšu regulas 62. panta 1. punktā minētais tiesību subjekts.

7.   Minētos finanšu instrumentus īstenošanas piemērošanas un pārskatu sniegšanas nolūkos var sagrupēt daļās. [Gr. 224]

7.a     Komisija un EĀDD neiesaistās jaunos vai atjauninātos darījumos ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir noteiktas tādu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas, vai kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras faktiski neievēro Savienības vai starptautiski saskaņotus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu. [Gr. 225]

8.   Savienības finansējums nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

9.   Nodokļi, nodevas un maksājumi, ko piemēro partnervalstis, var būt tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu.

1.     Saskaņā ar šo regulu finansējumu var piešķirt mazo projektu fondiem, kuru mērķis ir atlasīt un īstenot projektus ar ierobežotu finanšu apjomu.

2.     Mazo projektu fondu saņēmēji ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.     Mazo projektu fondu galasaņēmēji saņem atbalstu saskaņā ar šo regulu ar saņēmēju starpniecību un īsteno mazos projektus mazo projektu fondu ietvaros (“mazais projekts”).

4.     Ja publiskais ieguldījums mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, to veic kā vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, vai ietverot vienotas likmes. [Gr. 226]

1.   Dalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un Globālo problēmu programmām, ir pieejamas starptautiskām organizācijām un visiem pārējiem tiesību subjektiem, kas ir valstspiederīgie un – juridisko personu gadījumā – kas arī faktiski veic uzņēmējdarbību turpmāk minētajās valstīs vai teritorijās:

2.   Neskarot ierobežojumus, kas raksturīgi darbības būtībai un mērķiem, līdzdalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar Cilvēktiesību un demokrātijas un Stabilitātes un miera veicināšanas programmām, kā arī ātrās reaģēšanas darbībām, ir pieejama bez ierobežojumiem.

3.   Visu piegāžu un materiālu, ko finansē saskaņā ar šo regulu, izcelsme var būt jebkura valsts.

4.   Šajā pantā izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbilstīga darbuzņēmēja vai – attiecīgos gadījumos – apakšuzņēmēja nodarbinātām fiziskām personām vai fiziskām personām, ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību.

5.   Attiecībā uz darbībām, kuras kopīgi līdzfinansē tiesību subjekts, vai kuras īsteno piemēro tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā minētajiem tiesību subjektiem, piemēro arī šo tiesību subjektu atbilstības noteikumus. [Gr. 228]

6.   Ja līdzekļu devēji nodrošina finansējumu Komisijas izveidotam trasta fondam vai izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro trasta fonda dibināšanas aktā vai – ārējo piešķirto ieņēmumu gadījumā – nolīgumā ar līdzekļu devēju paredzētos atbilstības noteikumus.

7.   Tādu darbību gadījumā, kuras finansē saskaņā ar šo regulu un no citas Savienības programmas, tiesību subjekti, kuri ir tiesīgi piedalīties saskaņā ar jebkuru no šīm programmām, tiek uzskatīti par atbilstīgiem.

8.   Daudzvalstu darbību gadījumā tiesību subjektus, kas ir valstspiederīgie un – juridisko personu gadījumā – kas arī faktiski veic uzņēmējdarbību valstīs un teritorijās, uz kurām attiecas darbība, var uzskatīt par atbilstīgiem.

9.   Šajā pantā paredzētos atbilstības noteikumus var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai to veidu, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai īstenošanai. piemērošanai. Ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību nepiemēro starptautiskām organizācijām. [Gr. 229]

10.   Pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm var pieņemt kā atbilstīgus steidzamības gadījumā vai ja pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, ja atbilstības noteikumu piemērošana padarītu darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

11.   Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, prioritāte tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, vienlaikus pievēršot uzmanību tiem, kuriem ir pieredze vides ilgtspējas vai godīgas tirdzniecības jomā, ja Finanšu regulā ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos citos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgiem minētās regulas noteikumiem. Jebkurā gadījumā piemēro ilgtspējas un pienācīgas pārbaudes kritērijus . [Gr. 230]

12.   Saskaņā ar Demokrātijas un cilvēktiesību programmu jebkurš tiesību subjekts, uz kuru neattiecas tiesību subjekta definīcija 2. panta 6. punktā, ir atbilstīgs, ja tas ir nepieciešams, lai darbotos šīs programmas intervences jomās.

12.a     Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments neatbalsta darbības, kuras saskaņā ar 21. pantā minētajiem vides pētījumiem var nodarīt kaitējumu videi vai klimatam. Piešķīrumi pilnībā atbilst Parīzes nolīguma prasībām, un kopumā ārējai darbībai paredzētais Eiropas finansējums atbalsta Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus. Konkrētāk, instruments neatbalsta:

1.   Papildus Finanšu regulas 12. panta 2. punktam neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar šo regulu automātiski pārnes un tās var izmantot saistībām līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

Komisija informē iesniedz Eiropas Parlamentu Parlamentam un Padomi Padomei informāciju par pārnestām saistību automātiski pārnestām, tostarp to apmēriem, atbilstīgi Finanšu regulas 12. panta 6. punktam. [Gr. 232]

2.   Papildus Finanšu regulas 15. pantā paredzētajiem noteikumiem par apropriācijām, kas darītas pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst atcelto saistību summai, jo darbība saskaņā ar šo regulu pilnībā vai daļēji nav īstenota, tiek darītas pieejamas atkārtoti izcelsmes budžeta pozīcijā.

Atsauces uz Finanšu regulas 15. pantu regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā saprot arī kā atsauci uz šo punktu šajā regulā.

3.   Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem atbilstīgi Finanšu regulas 112. panta 2. punktam.

Finanšu regulas 114. panta 2. punkta trešo daļu šīm daudzgadu darbībām nepiemēro. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.

Šā panta 2. punktu piemēro arī ikgadējiem maksājumiem.

4.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta, atmaksājamās summas un ieņēmumus, ko rada finanšu instrumenti, piešķir izcelsmes budžeta pozīcijai kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas. Reizi piecos gados Komisija izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti.

1.   No 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansējuma finansē Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un Ārējās darbības garantiju finansē, izmantojot 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansējumu ģeogrāfiskajām programmām, vienlaikus nodrošinot, ka šis finansējums nekaitē citām ģeogrāfisko programmu atbalstītajām darbībām . [Gr. 233]

EFIA+ kā integrētas finansiālas paketes, kas nodrošina finansiālo kapacitāti, balstoties uz 23. panta 1. punkta a), e) punktā noteikto dotāciju , garantiju un f) apakšpunktā noteiktajām īstenošanas metodēm citu finanšu instrumentu veidā , mērķis ir atbalstīt investīcijas un palielināt piekļuvi finansējumam, vienlaikus maksimāli palielinot papildināmību, nodrošinot inovatīvus produktus un piesaistot finansējumu no privātā sektora, lai sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko, vides un sociālo attīstību , industrializāciju un veicinātu stabilu vidi investīcijām nolūkā veicināt sociālekonomisko un vidisko izturētspēju partnervalstīs ar īpašu uzsvaru uz nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un šo pārmaiņu mazināšanu, vides aizsardzību un pārvaldību pienācīgu darbvietu radīšanu, atbilstoši attiecīgajiem SDO standartiem, jo īpaši neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm un jauniešiem , ekonomiskajām iespējām, prasmēm un uzņēmējdarbību, sociālekonomiskajām nozarēm, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem ar uzsvaru uz sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem , ņemot vērā to potenciālu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā un cilvēktiesību un iztikas līdzekļu veicināšanā, mikrouzņēmumu , mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu , kā arī konkrētu neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas sociālekonomisko pamatcēloņu risināšanu, un izcelsmes valstīs atgriezto migrantu ilgtspējīgu reintegrēšanu saskaņā ar attiecīgajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. 45 % no finansējuma piešķir investīcijām, kas veicina klimata jomas mērķu sasniegšanu, vides pārvaldību un aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un pārtuksnešošanās apkarošanu, savukārt 30 % no kopējā finansējuma atvēl klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbībām. Īpašu uzmanību un papildu atbalstu institucionālo spēju veidošanai un ekonomiskajai izaugsmei, un tehnisko palīdzību velta valstīm, kas identificētas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm. Ārējās darbības garantiju izmanto papildus valdības investīcijām svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, par ko joprojām ir atbildīga valdība . [Gr. 234]

2.   Ārējās darbības garantija atbalsta EFIA+ darbības, uz ko attiecas budžeta garantijas saskaņā ar šīs regulas 27., 28. un 29. pantu, makrofinansiālā palīdzība un aizdevumi trešām valstīm, kuras minētas EINS regulas 10. panta 2. punktā.

3.   Saskaņā ar Ārējās darbības garantiju Savienība var garantēt operācijas, kas parakstītas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kopsummā līdz EUR60 000 000 000 EUR. Šo maksimālo summu pārskata, veicot vidusposma novērtēšanu saskaņā ar 32. pantu . [Gr. 235]

4.   Uzkrājumu likmes diapazons ir no 9 % līdz 50 % atkarībā no operāciju veida. Izmantojot īpašu budžeta pozīciju ikgadējās budžeta procedūras satvarā vai izmantojot budžeta pārvietojumus, no Savienības budžeta tiek piešķirta maksimālā summa 10 miljardu EUR apmērā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs maksimālās summas grozīšanu, ja rodas tāda vajadzība . [Gr. 236]

Ārējās darbības garantijas uzkrājumu likme ir 9 % Savienības makrofinansiālajai palīdzībai un budžeta garantijām, kas sedz valsts riskus saistībā ar aizdevumu operācijām.

Uzkrājumu likmes pārskata ik pēc trīs diviem gadiem , sākot ar no šīs regulas piemērošanas dienas dienu , kas noteikta 40. pantā. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina vai groza šīs likmes attiecībā uz šo likmju un attiecīgo summu papildināšanu vai grozīšanu . [Gr. 237]

5.   Ārējās darbības garantiju uzskata par vienu garantiju kopējā uzkrājumu fondā, kas izveidots ar Finanšu regulas 212. pantu.

6.   EFIA+ un Ārējās darbības garantija var atbalstīt finansēšanas un investīciju operācijas partnervalstīs 4. panta 2. punktā minētajās ģeogrāfiskajās zonās. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus finansē no attiecīgo ģeogrāfisko programmu budžeta, kuras izveidotas ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un pārceļ kopējā uzkrājuma fondā. EFIA+ darbību ģeogrāfiskais sadalījums, cik vien maksimāli iespējams, atspoguļo arī dažādajiem reģioniem paredzēto finanšu piešķīrumu relatīvo īpatsvaru, kā izklāstīts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā. No EFIA+ un Ārējās darbības garantijas var arī atbalstīt operācijas IPA III regulas I pielikumā uzskaitītajās saņēmējās. Finansējumu šīm operācijām saskaņā ar EFIA+ un Ārējās darbības garantijas uzkrājumiem finansē saskaņā ar IPA regulu. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus aizdevumiem EINS regulas 10. panta 2. punktā minētajām trešām valstīm finansē saskaņā ar EINS regulu. [Gr. 238]

7.   Finanšu regulas 211. panta 2. punktā minētos uzkrājumus veido, balstoties uz Savienības kopējām nenokārtotajām saistībām, kas izriet no katras operācijas, tostarp operācijām, kuras parakstītas līdz 2021. gadam un kuras garantē Savienība. Ikgadējo uzkrājumu summu var veidot līdz pat septiņu gadu laikā.

8.   Aktīvu bilanci līdz 2020. gada 31. decembrim EFIA Garantiju fondā un Garantiju fondā ārējām darbībām, kuri izveidoti attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, pārvieto kopējā uzkrājumu fondā, lai nodrošinātu uzkrājumus to attiecīgajām operācijām saskaņā ar to pašu vienu garantiju, kas paredzēta šā panta 4. punktā.

1.     EFIA+ darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, izmantojot Ārējās darbības garantiju, dod ieguldījumu šādās prioritārajās jomās:

1.   Finansēšanas un ieguldījumu operācijas, kas ir atbilstīgas Ārējās darbības garantijas atbalstam, ir konsekventas un saskaņotas ar Savienības politiku, jo īpaši tās attīstības politiku un Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā arī ar partnervalstu stratēģijām un politiku , un ar tām tiek risināti jautājumi saistībā ar vietējā tirgus nepilnībām vai neoptimālām ieguldījumu operācijām, neradot negodīgu konkurenci vietējiem ekonomikas dalībniekiem . Tās jo īpaši atbalsta šīs regulas un attiecīgo indikatīvās plānošanas dokumentu mērķus, vispārējos principus un politikas satvaru, pienācīgi ņemot vērā 26.a pantā noteiktās un  V pielikumā sīkāk aprakstītās prioritārās jomas. [Gr. 240]

1.a     Ārējās darbības garantiju piešķir, ja starp Komisiju Savienības vārdā un atbilstīgo partneri ir noslēgti attiecīgie EFIA garantijas nolīgumi. [Gr. 241]

2.   Ārējās darbības garantija atbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, kuras ar kurām tiek risināti jautājumi saistībā ar tirgus nepilnībām vai neoptimālām situācijām investīciju jomā. Operācijas arī atbilst Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz d)  apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un kuras [Gr. 242]

3.   Ārējās darbības garantiju izmanto, lai segtu riskus šādiem instrumentiem:

4.   Attiecībā uz Ārējās darbības garantiju atbilstīgie partneri ir tie, kas norādīti Finanšu regulas 208. panta 4. punktā, tostarp no trešām valstīm, kuras veic iemaksas Ārējās darbības garantijā, kurus apstiprina Komisija saskaņā ar šīs regulas 28. pantu un stratēģiskā padome savā atzinumā . Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunkta, struktūras, kuras reglamentē dalībvalsts vai tādas trešās valsts privāttiesības, kas veikusi iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar 28. pantu, un kuras sniedz pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām spējām, ir atbilstīgas minētās garantijas nolūkam. [Gr. 254]

4.a     Eiropas Investīciju bankas grupa cita starpā:

5.   Atbilstīgie partneri atbilst noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Attiecībā uz struktūrām, ko reglamentē dalībvalsts vai trešās valsts privāttiesības, kuras ir veikušas iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, priekšroka tiek dota struktūrām, kas sniedz informāciju par vides, sociālās , nodokļu un korporatīvās pārvaldības kritērijiem. [Gr. 256]

Komisija nodrošina to, lai atbilstīgie partneri pieejamos resursus izlietotu efektīvi, lietderīgi un taisnīgi, vienlaikus veicinot to savstarpēju sadarbību.

Komisija nodrošina taisnīgu attieksmi un vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam visiem atbilstīgajiem partneriem un to, lai EFIA+ piemērošanas laikposmā netiktu pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt atbilstīgajiem partneriem visu attiecīgo informāciju par to operācijām, kas nav saistītas ar EFIA+. [Gr. 257]

5.a     Eiropas Parlaments vai Padome var uzaicināt atbilstīgos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās kopienas piedalīties viedokļu apmaiņā par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula [Gr. 258]

6.   Komisija atlasa atbilstīgos partnerus saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu, pienācīgi ņemot vērā:

7.   Komisija izveido investīciju logus reģioniem, konkrētām partnervalstīm vai abiem, konkrētām nozarēm vai konkrētiem projektiem, konkrētām galīgo saņēmēju kategorijām vai abiem, kurus finansē, izmantojot šo regulu, sedz ar Ārējās darbības garantiju līdz noteiktai summai. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā investīciju logi atbilst šim pantam un to detalizētās finansēšanas prioritātes. Visus finansiāla atbalsta pieprasījumus saistībā ar investīciju logiem iesniedz Komisijai.

Investīciju logu izvēli pienācīgi pamato ar tirgus nepilnību vai neoptimālu situāciju investīciju jomā analīzi. Minēto analīzi veic Komisija sadarbībā ar iespējamiem atbilstīgiem partneriem un ieinteresētajām personām.

Atbilstīgie partneri drīkst nodrošināt 3. punktā minētos instrumentus saskaņā ar investīciju logu vai individuālu projektu, kuru pārvalda atbilstīgais partneris. Instrumentus drīkst nodrošināt par labu partnervalstīm, tostarp valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vai valstīm, kas saskaras ar rekonstrukcijas un atjaunošanas problēmām pēc konflikta, un minēto partnervalstu iestāžu labā, tostarp to valsts bankām un privātām vietējām bankām un finanšu iestādēm, kā arī minēto partnervalstu privātā sektora struktūru labā. [Gr. 260]

8.   Darbības, kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērtē pēc atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā . Komisija izstrādā rādītāju kopsavilkumu kā vadlīnijas projektu atlasei. Īstenošanas partneri izmanto šo rādītāju kopsavilkumu visām darbībām saskaņā ar EFIA+. Visas darbības , kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērt pēc iespējas izmantojot atbilstīgo partneru esošās rezultātu mērīšanas sistēmas 27. pantā uzskaitītajiem atbilstības kritērijiem un izmanto šo kopsavilkumu, lai veiktu neatkarīgu kvalitātes pārbaudi par to, vai īstenošanas partneri projektu līmenī ir nodrošinājuši pienācīgu rūpību un veikuši novērtējumu. Vajadzības gadījumā Komisija prasa īstenošanas partneriem sniegt precizējumus un veikt korekcijas . Komisija katru gadu pēc tam, kad Komisija un īstenošanas partneri ir apstiprinājuši garantijas izmantošanu, publicē visu projektu rādītāju kopsavilkumu un visu garantijas instrumentu un atsevišķu projektu rezultātus saskaņā ar tās veikto novērtējumu par katru investīciju logu. [Gr. 261]

9.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina vai groza prioritārās jomas V pielikumā un EFIA+ pārvaldību VI pielikumā. attiecībā uz V pielikumā norādīto prioritāro jomu un investīciju logu papildināšanu vai grozīšanu. Papildinot vai grozot investīciju logus konkrētiem reģioniem , konkrētām partnervalstīm vai abiem, konkrētām nozarēm vai konkrētiem projektiem, konkrētām galīgo saņēmēju kategorijām vai abiem, kurus finansē, izmantojot šo regulu, un uz kuriem līdz noteiktam apjomam attiecas Ārējās darbības garantija, Komisija pienācīgi ņem vērā stratēģiskās padomes ieteikumus un apspriežas ar operatīvās darbības padomēm .

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā investīciju logi atbilst 26.a pantā un šajā pantā izklāstītajām prasībām un to detalizētajām finansēšanas prioritātēm. Visus finansiāla atbalsta pieprasījumus saistībā ar investīciju logiem iesniedz Komisijai.

Investīciju logu izvēli pienācīgi pamato ar tirgus nepilnību vai neoptimālu situāciju investīciju jomā analīzi. Minēto analīzi veic Komisija sadarbībā ar iespējamiem atbilstīgiem partneriem un ieinteresētajām personām.

Atbilstīgie partneri var nodrošināt 3. punktā minētos instrumentus saskaņā ar investīciju logu vai individuālu projektu, kuru pārvalda atbilstīgais partneris. Instrumentus var nodrošināt par labu partnervalstīm, tostarp valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vai valstīm, kas saskaras ar rekonstrukcijas un atjaunošanas problēmām pēc konflikta, un minēto partnervalstu iestāžu labā, tostarp to valsts bankām un privātām vietējām bankām un finanšu iestādēm, kā arī minēto partnervalstu privātā sektora struktūru labā. Valstīs, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, un pamatotos gadījumos citās valstīs atbalstu var sniegt publiskā sektora investīcijām, kam ir attiecīga ietekme uz privātā sektora attīstību. [Gr. 262]

1.     EFIA+ sastāv no reģionālajām investīciju platformām, kuras izveidotas, balstoties uz pastāvošo Savienības ārējo apvienošanas mehānismu darbības metodēm, procedūrām un struktūrām, un kuras savas finansējuma apvienošanas darbības var kombinēt ar EFIA+ Ārējās garantijas operācijām.

2.     Komisija ir atbildīga par vispārējo EFIA+ un Ārējās darbības garantijas pārvaldību. Papildus tam Komisija necenšas veikt vispārējās banku operācijas. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu augstākos pārredzamības un finanšu pārskatatbildības standartus.

3.     EFIA+ programmas pārvaldībā Komisiju konsultē stratēģiskā padome, izņemot attiecībā uz operācijām, kas aptver Savienības paplašināšanās politiku un ko finansē IPA III, — šādā gadījumā Komisiju konsultē Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmas (WBIF) stratēģiskā padome. Turklāt Ārējās darbības garantijas operatīvās pārvaldības jautājumos Komisija cieši sadarbojas ar visiem atbilstīgajiem partneriem. Šajā nolūkā, lai izvērtētu risku un ar to saistīto cenu noteikšanu, tiek nodibināta tehniska darba grupa, kuru veido Komisijas un atbilstīgo partneru eksperti.

4.     Stratēģiskā padome Komisiju konsultē par Ārējās darbības garantijas investīciju stratēģisko ievirzi un prioritātēm EFIA+ ietvaros un sniedz ieguldījumu to saskaņošanā ar Savienības ārējās darbības, attīstības politikas un Eiropas kaimiņattiecību politikas vadošajiem principiem un mērķiem, kā arī ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un 26. pantā noteikto EFIA+ mērķi. Tā arī atbalsta Komisiju vispārējo investēšanas mērķu noteikšanā attiecībā uz Ārējās darbības garantijas izmantošanu EFIA+ operāciju atbalstam un uzrauga atbilstošu un diversificētu ģeogrāfisko un tematisko segumu investīciju logiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītām valstīm (VAV) un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm.

5.     Stratēģiskā padome atbalsta arī vispārējo koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp reģionālajām investīciju platformām, starp trim pīlāriem Eiropas Investīciju plānā, starp Eiropas Investīciju plānu un citiem Savienības centieniem migrācijas jomā un 2030. gada programmas īstenošanu, kā arī ar citām programmām, kas noteiktas šajā regulā, citiem Savienības finansēšanas instrumentiem un trasta fondiem.

6.     Stratēģiskā padome sastāv no pārstāvjiem no Komisijas un no Savienības Augstā pārstāvja, no visām dalībvalstīm un no EIB. Eiropas Parlamentam ir novērotāja statuss. Iemaksu veicējiem, atbilstīgajiem partneriem, partnervalstīm, attiecīgajām reģionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām attiecīgos gadījumos var piešķirt novērotāja statusu. Ar stratēģisko padomi apspriežas pirms jebkādu jaunu novērotāju iekļaušanas. Stratēģisko padomi vada Komisija un Augstais pārstāvis.

7.     Stratēģiskā padome rīko sanāksmi vismaz divas reizes gadā un, ja iespējams, vienprātīgi pieņem atzinumus. Priekšsēdētājs jebkurā laikā vai pēc vienas trešdaļas padomes locekļu pieprasījuma var rīkot papildu sanāksmes. Ja vienprātību panākt nav iespējams, tiek piemērotas balsošanas tiesības, par ko panākta vienošanās stratēģiskās padomes pirmajā sanāksmē un kas ir paredzētas tās reglamentā. Attiecībā uz minētajām balsošanas tiesībām pienācīgi ņem vērā finansējuma avotu. Reglamentā izklāsta satvaru attiecībā uz novērotāju lomu. Stratēģiskās padomes sanāksmju protokolus un darba kārtības pēc to apstiprināšanas publisko.

8.     Komisija katru gadu ziņo stratēģiskajai padomei par EFIA+ piemērošanā sasniegto progresu. WBIF stratēģiskā padome nodrošina informāciju par progresu, kas panākts, piemērojot garantiju instrumentu paplašināšanās reģionam, lai papildinātu šos ziņojumus. Stratēģiskā padome regulāri rīko attiecīgo ieinteresēto personu apspriešanos par EFIA+ stratēģisko ievirzi un piemērošanu.

9.     Tas, ka pastāv divas stratēģiskās padomes, neietekmē vajadzību izveidot vienu vienotu EFIA+ riska pārvaldības sistēmu.

10.     EFIA+ piemērošanas laikposmā stratēģiskā padome, cik vien drīz iespējams, pieņem un publicē pamatnostādnes, kas nosaka to, kā nodrošināt EFIA+ operāciju atbilstību 26.a un 27. pantā izklāstītajiem mērķiem un atbilstības kritērijiem.

11.     Stratēģiskajos norādījumos stratēģiskā padome pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus.

12.     Reģionālo investīciju platformu operatīvās darbības padomes atbalsta Komisiju piemērošanas līmenī reģionālo un nozaru investīciju mērķu noteikšanā un reģionālo, nozaru un tematisko investīciju logu noteikšanā, un sagatavo atzinumus par apvienošanas operācijām un par ārējās darbības garantijas izmantošanu, ar ko sedz EFIA+ darbības. [Gr. 263]

1.   Ārējās darbības garantijā iemaksas var veikt dalībvalstis, trešās valstis un citas trešās personas.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 218. panta 2. punkta otrās daļas, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses var veikt iemaksas garantiju vai skaidras naudas veidā.

Iemaksas no trešām valstīm, kas nav Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, un no citām trešām personām tiek veiktas skaidras naudas veidā un saskaņā ar stratēģiskās padomes atzinumu un Komisijas apstiprinājumu. [Gr. 264]

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajām iemaksām.

Pēc dalībvalstu pieprasījuma to veiktās iemaksas var asignēt darbību uzsākšanai konkrētos reģionos, valstīs, nozarēs vai esošajos investīciju logos. [Gr. 265]

2.   Iemaksas garantijas veidā nedrīkst pārsniegt 50 % no šīs regulas 26. panta 2. punktā minētās summas.

Dalībvalstu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēju pušu iemaksas garantijas veidā garantijas izmantošanas maksājumiem var prasīt tikai pēc tam, kad garantijas izmantošanas maksājumiem ir izmantots finansējums no Savienības vispārējā budžeta, ko palielinājušas citas skaidras naudas iemaksas.

Jebkuru iemaksu var izmantot tam, lai segtu garantijas izmantošanas gadījumus neatkarīgi no asignēšanas. [Gr. 266]

Iemaksu nolīgumu noslēdz Komisija Savienības vārdā un iemaksu veicējs, un tajā jo īpaši ietver noteikumus attiecībā uz maksājuma nosacījumiem.

1.   Komisija Savienības vārdā noslēdz Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbilstīgajiem partneriem, kuri atlasīti saskaņā ar 27. pantu. Šie nolīgumi ir beznosacījumu, neatsaucami, pēc pirmā pieprasījuma un par labu atlasītajiem partneriem. Nolīgumus var slēgt ar divu vai vairāku atbilstīgo partneru konsorciju. [Gr. 268]

2.   Starp Komisiju un atlasīto atbilstīgo partneri vai atbilstīgajiem partneriem par katru investīciju logu noslēdz vienu vai vairākus Ārējās darbības garantijas nolīgumus. Turklāt, lai risinātu konkrētas vajadzības, Ārējās darbības garantiju drīkst piešķirt atsevišķām finansēšanas vai investīciju operācijām.

Pēc Eiropas Parlamenta Parlamentam un Padomes pieprasījuma tiem Padomei dara pieejamus visus Ārējās darbības garantijas nolīgumus, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību. [Gr. 269]

3.   Ārējās darbības garantijas nolīgumos ietver jo īpaši:

4.   Atbilstīgais partneris apstiprina finansēšanas un investīciju operācijas, ievērojot savus noteikumus un procedūras un atbilstīgi Ārējās darbības garantijas nolīguma noteikumiem.

5.   Ārējās darbības garantija var segt:

5.a     Komisija, noslēdzot Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbilstīgiem partneriem, pienācīgi ņem vērā:

6.   Lai Komisija varētu veikt uzskaiti, ziņot par riskiem, uz kuriem attiecas Ārējās darbības garantija un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 4. punktu, atbilstīgie partneri, ar kuriem ir noslēgts garantijas nolīgums, katru gadu sniedz Komisijai un Revīzijas palātai finanšu pārskatus par šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošajām finansēšanas un investīciju operācijām, kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents, cita starpā ietverot informāciju par:

7.   Atbilstīgie partneri pēc pieprasījuma sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu no šīs regulas izrietošās saistības , it īpaši attiecībā uz tādu ieteikumu īstenošanu, kuri sniegti ex ante novērtējumā par ietekmi uz cilvēktiesībām, sociālo jomu, darbaspēku un vidi, un citiem atlases kritērijiem, kas uzskaitīti 27. pantā . [Gr. 275]

8.   Komisija ziņo par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu. Šajā nolūkā atbilstīgie partneri katru gadu sniedz nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu ievērot ziņošanas pienākumu. Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu, kā noteikts 31. panta 6.a punktā . [Gr. 276]

8.a     Komisija vai atbilstīgie partneri nekavējoties ziņo OLAF gadījumos, kad jebkurā šajā regulā ietverto finansēšanas un investīciju operāciju sagatavošanas, īstenošanas vai slēgšanas posmā rodas pamatotas aizdomas par krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas var skart Savienības finanšu intereses. Komisija vai atbilstīgie partneri sniedz OLAF visu informāciju, kas nepieciešama, lai tas varētu veikt pilnīgu un rūpīgu izmeklēšanu. [Gr. 277]

1.     Ar Ārējas darbības garantiju neatbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, kas:

2.     Atbilstīgie partneri finansēšanas un investīciju operācijās ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus un starptautiskos un Savienībā pieņemtos standartus un tādēļ saskaņā ar šo regulu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt atbilstīgie partneri neuzsāk jaunas operācijas un neatsāk operācijas ar struktūrām, kas ir iekļautas vai reģistrētas jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir iekļautas to jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas, vai ir identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu, vai kuras nenodrošina faktisku atbilstību Savienības vai starptautiskajiem pārredzamības un informācijas apmaiņas standartiem. Atbilstīgie partneri no šī principa var atkāpties tikai tad, ja projekts tiek fiziski īstenots vienā no minētajām jurisdikcijām un attiecībā uz to nekas neliecina, ka attiecīgā operācija ietilpst kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām kategorijām. Noslēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, atbilstīgie partneri transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par šo prasību ievērošanu.

3.     Veicot finansēšanas un investīciju operācijas, atbilstīgie partneri piemēro principus un standartus, kas noteikti Savienības tiesību aktos par finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai novēršanu, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 [2] un Direktīvā (ES) 2015/849. Atbilstīgie partneri gan tiešu finansējumu, gan finansējumu no starpniekiem, uz ko attiecas šī regula, pakļauj nosacījumam, ka tiek atklāta informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 89. panta 1. punktu publicē par katru valsti atsevišķi sniegto pārskatu datus. [Gr. 279]

-1.     Šīs regulas mērķu sasniegšanu mēra ar pienācīgu, pārredzamu un pārskatatbildīgu uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas sistēmu, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes pienācīgu iesaisti, kā arī pastiprinot visu Savienības partneru, tostarp pilsoniskās sabiedrības, līdzdalību programmu piemērošanā. [Gr. 280]

1.   Rādītāji, ar kuriem ziņo par progresu saskaņā ar šo regulu attiecībā uz 3. pantā panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu īstenošanu, ir izklāstīti VII pielikumā atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītājiem. Par pamatu tam, lai novērtētu, ciktāl ir īstenoti mērķi, izmanto 2021. gada 1. janvāra rādītāju vērtības. [Gr. 281]

2.   Komisija regulāri uzrauga savas darbības un pārskata progresu, kas panākts ceļā uz gaidāmo 3. pantā noteikto mērķu, kā arī gaidāmo rezultātu sasniegšanu, pievēršoties izlaidei un iznākumiem. [Gr. 282]

Progress Progresu attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem būtu jāuzrauga, pamatojoties uz VII pielikumā un saskaņā ar 9. punktu pieņemtajā uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā noteiktajiem skaidriem, pārredzamiem un vajadzības gadījumā izmērāmiem rādītājiem , kā arī saskaņā ar noteikumiem par Savienības budžeta izpildi . Lai atvieglotu savlaicīgu ziņošanu, saglabā ierobežotu rādītāju skaitu , un tos sadala vismaz pēc dzimuma un vecuma . [Gr. 283]

3.   Kopīgas rezultātu sistēmas, kas iekļautas kopīgajos plānošanas dokumentos un kas atbilst 12. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ir pamats Savienības un dalībvalstu veiktajai kopīgajai uzraudzībai pār to kolektīvā atbalsta īstenošanu piemērošanu partnervalstī. [Gr. 284]

Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas piemērošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un laikus. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības. [Gr. 285]

4.   Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanā piemērošanā panākto progresu. Sākot ar 2022. gadu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par šīs regulas mērķu sasniegšanu, izmantojot rādītājus, tostarp, bet ne tikai, VII pielikumā noteiktos rādītājus un Savienības budžeta izpildes rādītājus, mērot sasniegtos rezultātus un regulas lietderību. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. [Gr. 286]

5.   Gada ziņojumā ietver informāciju saistībā ar aizvadīto gadu – par finansētajiem pasākumiem, uzraudzības un novērtējuma rezultātiem, attiecīgo partneru iesaistīšanos un sadarbības līmeni un budžeta saistību un maksājumu apropriāciju izpildi piemērošanu , norādot sadalījumu pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām. Ziņojumā Tajā ietver novērtējumu par panākto progresu attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem un saistībā ar transversālu jautājumu iekļaušanu , kā minēts 8. panta 6. punktā. Tajā novērtē Savienības finansējuma rezultātus, pēc iespējas lielākā mērā izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz finansējuma nozīmi šīs regulas mērķu sasniegšanā. Attīstības sadarbības gadījumā, ja iespējams un ja tas ir atbilstīgi, ziņojumā arī novērtē to, kā tiek ievēroti attīstības efektivitātes principi, tostarp attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem. [Gr. 287]

6.   Gada ziņojumā, ko sagatavo 2021. gadā, ietver konsolidētu informāciju no gada ziņojumiem attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam par visu finansējumu, kas izriet no 40. 39.  panta 2. punktā minētajām regulām, tostarp par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, un norādot izdevumu sadalījumu pa valstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem. Ziņojumā ietver galvenās atziņas, kas gūtas, un turpmākus pasākumus, kas veikti pēc ieteikumiem, kuri sniegti pēc iepriekšējos gados veiktiem novērtējumiem. Tajā ietver novērtējumu par galvenās mītnes un Savienības delegāciju darbinieku spēju sasniegt visus šajā regulā noteiktos mērķus. [Gr. 288]

6.a     Komisija kā daļu no gada ziņojuma iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizētu ziņojumu par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, kā arī par EFIA+ darbību, pārvaldību un faktisko ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā. Minētajam detalizētajam ziņojumam, kas ir daļa no gada ziņojuma, pievieno Revīzijas palātas atzinumu. Tajā ietver šādus elementus:

7.   Ikgadēju aplēsi par kopējiem izdevumiem saistībā ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību šajā regulā noteiktajiem mērķiem veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar šo regulu piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju izsekošanas sistēmu, kas ir balstīta uz Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas metodiku , tostarp (“Riodežaneiro politikas rādītāji”) rādītājiem (neizslēdzot precīzāku metodiku izmantošanu, ja tās ir pieejamas), kura integrēta esošajā Savienības programmu darbības rezultātu pārvaldības metodikā, lai izdevumus, kas saistīti ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību vidi, cilvēces attīstību un sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un oficiālo attīstības palīdzību 19. pantā minēto rīcības plānu un pasākumu līmenī, kvantificētu un reģistrētu novērtējumos un gada ziņojumā. Šo aplēsi kā daļu no gada ziņojuma Komisija nosūta Eiropas Parlamentam. [Gr. 290]

8.   Komisija dara pieejamu informāciju par attīstības sadarbību, izmantojot atzītus starptautiskus standartus , ieskaitot Starptautiskās Darba organizācijas standartus, kā arī izmantojot kopīgu standartu satvaru, kas izstrādāts Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvas ietvaros . [Gr. 291]

9.   Lai nodrošinātu efektīvu izvērtēšanu šīs regulas virzībai uz tās mērķu sasniegšanu, Komisiju pilnvaro pieņemt Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai grozītu attiecībā uz VII pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, tostarp vidusposma pārskatīšanas kontekstā saskaņā ar 32. pantu, un papildināt papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi , kurā var iekļaut papildu snieguma rādītājus, kas piemērojami katram šīs regulas konkrētajam mērķim . [Gr. 292]

1.    Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā iesniedz vidusposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par tās īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc instrumenta īstenošanas sākuma. piemērošanu. Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim un Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā , izmantojot rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus, un sniedzot visus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas , tostarp Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus un Ārējās darbības garantijas, ietekmi. [Gr. 294]

Eiropas Parlaments var sniegt ieguldījumu šajā novērtējumā. Komisija un EĀDD rīko apspriešanos ar galvenajām ieinteresētajām personām un saņēmējiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Komisija un EĀDD īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu, ka tiek pārstāvētas visatstumtākās grupas. [Gr. 295]

Komisija arī novērtē savu darbību ietekmi un efektivitāti katrā intervences jomā un plānošanas efektivitāti, izmantojot ārējus novērtējumus. Komisija un EĀDD ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumus un nostājas par neatkarīgiem ārējiem novērtējumiem. Attiecīgā gadījumā novērtējumos izmanto Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, tiecoties pārliecināties, vai mērķi ir sasniegti, un formulēt ieteikumus ar nolūku uzlabot turpmākās darbības. Vidusposma novērtējumā izvērtē to, kā Savienība ir sasniegusi šajā regulā noteiktos mērķus . [Gr. 296]

2.   Regulas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko arī efektivitāti , pievienoto vērtību, vienkāršotās un racionalizētās ārējās finansēšanas struktūras darbību, iekšējo un ārējo saskaņotību un šīs regulas galīgo novērtējumu. Šajā novērtējumā aplūko Savienības mērķu turpmāko atbilstību, finansēto darbību papildināmību un sinerģiju, pasākumu ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus, un visus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas ietekmi saskaņotā Savienības ārējā darbībā un to , cik lielā mērā sabiedrība saņēmējvalstīs ir informēta par Savienības finansiālo atbalstu , un attiecīgā gadījumā iekļauj 31. panta 4. punktā minēto ziņojumu konstatējumus . [Gr. 297]

Galīgajā novērtējuma ziņojumā aplūko arī šīs regulas lietderību, pievienoto vērtību, vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo saskaņotību, kā arī tās mērķu turpmāko nozīmību. [Gr. 298]

Galīgo Vidusposma novērtējuma ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības palīdzības īstenošanu piemērošanu . Tajā iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par saskaņā ar šo regulu īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. [Gr. 299]

Galīgajā Vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem, kā arī ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām un ātrās reaģēšanas darbībām, tostarp līdzekļiem, kuri izmantoti no rezerves, kas paredzēta jaunu problēmu risināšanai un prioritātēm . [Gr. 300]

Komisija paziņo savu novērtējumu secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm ar attiecīgās 35. pantā minētās komitejas starpniecību. Minētajā komitejā pēc dalībvalstu lūguma var pārrunāt konkrētus novērtējumus. Rezultātus iekļauj programmu izstrādē un resursu piešķiršanā. [Gr. 301]

Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma novērtēšanas procesā Komisija atbilstīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas un saņēmējus, tostarp PSO, un attiecīgā gadījumā tā var mēģināt veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm un attīstības partneriem, cieši iesaistot partnervalstis. [Gr. 302]

2.a     Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šā panta 2. punktā minēto vidusposma novērtējuma ziņojumu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, kuros nosaka nepieciešamos šīs regulas grozījumus. [Gr. 303]

2.b     Regulas piemērošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic regulas galīgo novērtējumu, ievērojot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz šā panta 2. punktā minētā vidusposma novērtējuma veikšanu. [Gr. 304]

3.   Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem novērtē Ārējās darbības garantijas izmantošanu un darbību. Komisija savu novērtējuma ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam novērtējuma ziņojumam pievieno Revīzijas palātas atzinumu.

1.   Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un ja īstenotā piemērotā darbība ir globāla, pārreģionāla vai reģionāla, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicinātu reģionālo un starpreģionālo sadarbību, Komisija attiecīgajās daudzgadu indikatīvajās programmās vai attiecīgajos rīcības plānos vai pasākumos var pieņemt lēmumu darbību mērogu paplašināt, iekļaujot zemes ir pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģēto aktu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, tajā iekļaujot papildu valstis un teritorijas, uz kurām attiecas neattiecas šī regula saskaņā ar 4. pantu , nolūkā piemērot šo darbību . [Gr. 305]

2.   Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem nostiprināt to sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Padomes lēmums (“AZT lēmums”). Šajā nolūkā attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar AZT lēmumu un/vai ETS regulu šī regula var sniegt savu ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar šo regulu, zeme, teritorija vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar AZT lēmumu, vai Savienības tālākais reģions, kopīgo darbības programmu ietvaros vai starpreģionu sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar ETS regulu. [Gr. 306]

1.     Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem nostiprināt to sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Padomes lēmums (“AZT lēmums”). Šajā nolūkā attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar AZT lēmumu un/vai ETS regulu šī regula var sniegt savu ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar šo regulu, zeme, teritorija vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar AZT lēmumu, vai Savienības tālākais reģions, kopīgo darbības programmu ietvaros vai starpreģionu sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar ETS regulu.

2.     Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no programmas vai pasākuma attiecināmajiem izdevumiem. Tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %. [Gr. 307]

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus piešķir Komisijai saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 6. punktā, 26.  8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 14. panta 1. punktā, 15.a pantā, 17. panta 4. punktā, 21. panta 3. punktā, 3.a punktā, 26. panta 4. punktā , 27. panta 9. punktā, 31. panta 9. punktā un 33. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laiku. Komisija pieņem šos deleģētos aktus pēc iespējas drīzāk. Taču 8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 17. panta 4. punktā un 31. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus pieņem līdz … [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. [Gr. 308]

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 6. punktā, 26.  8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 14. panta 1. punktā, 15.a pantā, 17. panta 4. punktā, 21. panta 3. punktā, 3.a punktā, 26. panta 4. punktā , 27. panta 9. punktā un 31. panta 9. punktā un 33. panta 1 .  punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 309]

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 6. punktu, 26.  8. panta 7.a punktu, 8. panta 8.b punktu, 14. panta 1. punktu, 15.a pantu, 17. panta 4. punktu, 21. panta 3. punktu 3 . a punktu, 26. panta 4. punktu , 27. panta 9. punktu, 31. panta 9. punktu un 33. panta 1 .  punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 310]

1.     Gadījumos, kad rodas nenovēršami un steidzami iemesli, piemēram, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas vai tiešs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību apdraudējums, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus un tiek piemērota šā panta 2. un 3. punktā noteiktā procedūra.

2.     Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 3. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

3.     Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 34. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.[Gr. 311]

1.     Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un EĀDD, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī optimizētu to, kā Komisija pieņem aktus un pasākumus, Eiropas Parlaments var uzaicināt Komisiju un EĀDD ierasties Parlamentā, lai apspriestu šajā regulā paredzētās plānošanas stratēģisko ievirzi un pamatnostādnes. Šis dialogs arī veicina visu ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību atbilstoši 5. pantam. Dialogs var notikt, pirms Komisija pieņem deleģētos aktus un gada budžeta projektu. Šis dialogs var notikt arī ad hoc, ņemot vērā būtiskas politiskās norises, pēc Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas, vai EĀDD pieprasījuma.

2.     Komisija un EĀDD šajā saistībā iesniedz Eiropas Parlamentam visus attiecīgos dokumentus vismaz vienu mēnesi pirms dialoga uzsākšanas. Komisija un EĀDD attiecībā uz dialogu par gada budžetu iesniedz konsolidētu informāciju par visiem rīcības plāniem un pasākumiem, kas ir pieņemti vai plānoti saskaņā ar 21. pantu, informāciju par sadarbību attiecībā uz katru atsevišķo valsti, reģionu un tematisko jomu un informāciju par ātrās reaģēšanas darbību izmantošanu, rezervi jaunām problēmām un prioritātēm un Ārējās darbības garantiju.

3.     Komisija un EĀDD maksimāli ņem vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju. Ja Komisija vai EĀDD neņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju, tā sniedz pienācīgu pamatojumu.

4.     Komisija un EĀDD, jo īpaši, saskaņā ar 38. pantu izmantojot vadības grupu, ir atbildīgi par to, lai Eiropas Parlaments būtu informēts par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pašreizējiem pasākumiem, darbībām un rezultātiem. [Gr. 312]

1.   Komisijai palīdz Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības programmas vai pasākuma piemērošanas laikā.

6.   Eiropas Investīciju bankas novērotājs piedalās komitejas darbā, kad tiek izskatīti ar Eiropas Investīciju banku saistīti jautājumi. [Gr. 313]