Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Klimata pārmaiņu ietekme reģionos: Eiropas zaļā kursa novērtējums”

(2021/C 37/07)

Ziņotājs: Andries GRYFFROY (BE/EA), Reģionālās asamblejas loceklis: Flandrijas parlaments Atsauces dokuments: Prezidentvalsts pieprasījums, Reglamenta 41. panta b) punkta i) apakšpunkts

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Plānot zaļā kursa īstenošanu visos līmeņos kā galveno zaļās atveseļošanas instrumentu virzībā uz klimatneitrālu Eiropu

1.

norāda, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) aplēsēm vairāk nekā 70 % klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu un līdz pat 90 % pasākumu, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, veic vietējās un reģionālās pašvaldības un ka tās īsteno 70 % ES tiesību aktu, tās tērē vienu trešdaļu publisko izdevumu un veic divas trešdaļas publisko ieguldījumu. Mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un uzlabot teritoriju noturību ir jāīsteno sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ar to atbalstu;

2.

uzsver, ka zaļais kurss ir svarīgs ES instruments, ar kura palīdzību sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, pilnībā īstenot ANO programmu 2030. gadam, sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kā arī sniegt vērienīgu ES ieguldījumu globālās bioloģiskās daudzveidības satvarā laikposmam pēc 2020. gada (1); uzsver, cik svarīgi ir pieņemt atjauninātus mērķus 2030. gadam nolūkā ierobežot globālo temperatūras pieaugumu līdz mazāk par 2 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu vēl vairāk, proti, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, kā paredzēts Parīzes nolīgumā; uzsver, ka izvirzītajos mērķos jārespektē katras dalībvalsts prerogatīva noteikt savu energoresursu struktūru, ņemot vērā valsts īpatnības un kontekstu un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu; atgādina, ka klimata pārmaiņas ietekmē visus Eiropas reģionus un, tā kā tām ir plaša, bet ne visur vienāda ietekme uz veselību, vidi un tautsaimniecību, ir steidzami jārīkojas un jāveic pārveides darbs, lai radītās problēmas pārvērstu iespējās;

3.

uzsver, ka zaļais kurss piedāvā iespējas, ko nedrīkst palaist garām, – iespējas veicināt ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu un novatorisku risinājumu izmantošanu, lai sekmētu ilgtspējīgu vietējo un reģionālo attīstību. Tas var palīdzēt Eiropā veidot ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku un noturīgāku ekonomiku un nodrošināt iedvesmu, vadošo lomu un globālu paraugu, kā panākt klimatneitralitāti un zaļu atveseļošanu;

4.

uzskata, ka, lai nodrošinātu sekmīgu zaļā kursa īstenošanu, pasākumi ir jānosaka atbilstīgi augšupējai pieejai un to sadalījumam ir jābūt taisnīgam visā ES teritorijā saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, vienlaikus nodrošinot vajadzīgo elastību nolūkā panākt izmaksu efektivitāti;

5.

norāda, ka Covid-19 krīze ir parādījusi mūsu sabiedrības neaizsargātību un vajadzību palielināt tās noturību pret ekonomiskiem, sociāliem un ekoloģiskiem satricinājumiem; atkārtoti apstiprina, ka jaunajam ES Atveseļošanas instrumentam ir svarīga loma ES atveseļošanās atbalstīšanā un vienlaikus tas paver ceļu uz videi nekaitīgāku un taisnīgu pārkārtošanos un ilgtspējīgāku nākotni;

6.

aicina atzīt daudzlīmeņu pārvaldību, kas efektīvi sasaistītu zaļā kursa mērķus ar zaļu atveseļošanu Eiropā; uzsver, ka zaļā kursa aptvertais plašais tematu klāsts nodrošina auglīgu pamatu gan jaunu, gan pašreizējo plānu integrēšanai visās nozarēs ar mērķi izstrādāt un īstenot pasākumus, ar kuriem varētu tikt atzītas vietējās vajadzības un vietējā kontekstā pievienotā vērtība un kas papildinātu valstu centienus saskaņā ar subsidiaritātes principu;

7.

uzsver, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni ir iespēja ieviest daudzlīmeņu pārvaldību, un to nedrīkst palaist garām. Šīs darbības jāatbalsta ar atbilstīgu tiesisko regulējumu un resursiem, plānu izstrādē un īstenošanā pilnībā iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī nodrošinot tām tiešu piekļuvi ES līdzekļiem;

8.

atgādina par Eiropas Vides aģentūras (EVA) veikto analīzi, kurā norādīts, ka nepietiekami sekmīga ES vides tiesību aktu īstenošana visbiežāk ir saistīta ar vietējo, reģionālo un valsts iestāžu neefektīvu koordināciju, ko saasina administratīvo spēju trūkums, nepietiekams finansējums, zināšanu un datu trūkums, nepietiekami atbilstības nodrošināšanas mehānismi, kā arī nepietiekama rīcībpolitikas integrācija; tādēļ aicina plānveidīgi stiprināt vertikālo integrāciju nolūkā novērst mērķu atšķirības, saskaņot īstenošanas termiņus un ieguldījumu prioritātes, ierobežot pasākumu dublēšanos, kā arī pretrunīgus vai nesaistītus procesus, un novērst nepilnības spēkā esošajā rīcībpolitikā un tiesību aktos (2);

9.

uzsver, ka, lai gan Enerģētikas savienības pārvaldības regulā visnotaļ tiek ieteikts veidot nepārtrauktu dialogu starp dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, dažas iniciatīvas, piemēram nacionālie enerģētikas un klimata plāni, ir pierādījušas, ka strukturēta iesaistes un apspriešanās nodrošināšana visos pārvaldes līmeņos var būt sarežģīta (3); uzskata, ka šis daudzlīmeņu enerģētikas un klimata dialogs būtu jāveicina vēl vairāk un jāattiecina uz visām zaļā kursa jomām nolūkā garantēt tādu saskaņotības līmeni, kas nepieciešams, lai panāktu resursu, saistību un plānu pienācīgu efektivitāti; ņemot vērā RK rīkoto daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogu pieredzi, vēlreiz pauž gatavību izveidot pastāvīgu daudzlīmeņu platformu daudzlīmeņu dialogam par zaļo kursu; norāda, ka augšupēja pieeja un obligāta apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāparedz arī saistībā ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādi, lai nodrošinātu, ka zaļā kursa politikas pasākumi tiek integrēti koordinētā un efektīvā veidā (4); aicina Eiropas Komisiju balstīties uz īstenošanas pieredzi, kas gūta, izmantojot arī RK Reģionālo centru tīklu (RegHub);

10.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību stratēģiskais ieguldījums ir noderīgs, lai nodrošinātu principa “nenodarīt kaitējumu” integrēšanu, padarot zaļo kursu par darbvietu radīšanas mehānismu, kas ir ilgtspējīgs un taisnīgs un atbilst vietējām un reģionālajām vajadzībām; atzinīgi vērtē jaunās Leipcigas hartas projektu, kurā uzsvērta vietējo un reģionālo pašvaldību pārveidojošā ietekme un mudināts īstenot integrētus pilsētplānošanas pasākumus, kas tiek koordinēti, izmantojot integrētas, konkrētai vietai pielāgotas, daudzlīmeņu un līdzdalību veicinošas pieejas, piemēram, integrētus teritoriālos ieguldījumus; aicina Eiropas Komisiju uzņemties lielāku atbildību par ES pilsētprogrammu un iekļaut to zaļajā kursā un digitālajās iniciatīvās (5);

11.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, darbojoties ne tikai kā pārvaldes iestādes, bet arī kā pakalpojumu sniedzēji, vislabāk spēj nodrošināt savu kopienu iesaisti, piesaistīt privātos ieguldītājus un īstenot vērienīgus un savlaicīgus pasākumus. Tās var pieņemt visaptverošus vietēja mēroga zaļos kursus, ņemot vērā atšķirīgos vietējos ekonomiskos, sociālos, ģeogrāfiskos un vides apstākļus;

12.

aicina, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis dod vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespēju darboties kā svarīgiem partneriem ES ceļā uz klimatneitralitāti un atbalsta vietējā un reģionālā līmeņa apņemšanos izstrādāt vietēja mēroga zaļos kursus, piemēram, tādus, kas minēti Manheimas paziņojumā, un īstenot konkrētai vietai paredzētus klimata līgumus un klimata paktus (6), kas izstrādāti sadarbībā ar iedzīvotājiem un svarīgākajām ieinteresētajām personām, tostarp darījumdarbības, rūpniecības, pētniecības un inovācijas nozaru pārstāvjiem;

13.

ierosina kopā ar Eiropas Komisiju izstrādāt Eiropas reģionālo zaļā kursa rezultātu pārskatu reģionu līmenī (NUTS 2) saskaņā ar Astotajā vides rīcības programmā paredzēto uzraudzības sistēmu, iekļaujot minētajā pārskatā skaidrus, mērķorientētus un ērti lietojamus rādītājus zaļā kursa ietekmes mērīšanai un uzraudzībai. Tā kā dažādos ES reģionos īstenošanas sākumapstākļi un gaita ir ļoti atšķirīgi, rezultātu pārskats ļautu spriest par gūtajiem panākumiem zaļā kursa īstenošanā, noteikt iespējamos šķēršļus, piedāvāt risinājumus reģioniem, kas atpaliek, kā arī iepazīstināt ar veiksmīgāko reģionu paraugpraksi. Kopīgais pētniecības centrs varētu sniegt Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai metodisko atbalstu šāda rezultātu pārskata izstrādē, kas būtu jāveic sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām un iestādēm, piemēram, Eiropas Vides aģentūru;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Klimata paktu, kura mērķis būtu iesaistīt iedzīvotājus un viņu kopienas konkrētu klimatdarbību un vides pasākumu izstrādē uz vietas; atkārtoti norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas sadarboties ar ES iestādēm, dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām Klimata pakta ietvaros nolūkā kopīgi īstenot klimatneitralitātes mērķus un sasniegt ANO IAM (7); uzskata, ka spēju veidošanas pasākumi būtu jāsaista ar finansēšanas instrumentiem, lai nodrošinātu, ka pilsētu un reģionu izstrādātie plāni un pasākumi var tikt īstenoti;

Nodrošināt globālus risinājumus, īstenojot zaļo kursu vietējā un reģionālā līmenī

15.

uzsver, ka ar zaļā kursa palīdzību būs iespējams izveidot spēcīgāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošu Eiropu tikai tad, ja tas nodrošinās gan horizontālu, gan vertikālu integrāciju visos pārvaldes līmeņos un ja iedzīvotāji uzņemsies līdzatbildību par enerģētikas pārkārtošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir uzticamākie sabiedrotie šajā procesā – ne tikai kā īstenošanas partneri, bet arī visos tiesiskā regulējuma, fiskālo un finanšu sistēmu izstrādes posmos visos līmeņos saskaņā ar (patiesu) daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu;

16.

uzsver: tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir tiešā saskarē ar iedzīvotājiem, tām piemīt priekšrocība, kura ļauj tām veicināt ļaužu ieradumu maiņu un ilgtspējīgāku patēriņa paradumu veidošanos, rast dzīvotspējīgus risinājumus un darboties kā laboratorijām, kas pārbauda jaunas idejas un zināšanas praksē (8), kā arī veicināt vērienīgu, tomēr reālu mērķu pieņemšanu, iekļaujot tos pašvaldību pārstāvēto kopienu pasākumos, pakalpojumos un prioritātēs; norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību atbildību par klimatrīcību un uz nepieciešamību uzlabot informēšanu un izglītošanu par klimata jautājumiem, jo tie ir vajadzīgi instrumenti, lai iedzīvotāji kļūtu par ieinteresētiem un informētiem minēto centienu dalībniekiem; uzsver, ka 2030. gada mērķu paaugstināšanai vajadzētu nevis kavēt, bet gan atvieglot un veicināt efektīvu klimatrīcību;

17.

gatavojoties ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 26. sesijai (COP 26), aicina Komisiju uzsvērt to, cik svarīgs, veidojot Parīzes nolīgumā paredzētos ES pārskatītos nacionāli noteiktos devumus (NND), ir vietējā un reģionālā līmenī noteiktais devums, un kopumā aktīvi veicināt valsts līmenim pakārtoto pārvaldes līmeņu pastāvīgu atzīšanu un tiešu līdzdalību Parīzes nolīguma īstenošanā un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām procesos;

18.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var ievērojami palīdzēt uzlabot atbilstību IAM, it īpaši atbilstību 11. un 17. mērķim; atgādina, ka 2019. gada ziņojumā par Eiropas ilgtspējīgu attīstību (9) ir norādīts, ka ES svarīgākie uzdevumi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā ir klimata pārmaiņu mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aprites ekonomikas ieviešana un dzīves līmeņa konverģence dažādās valstīs un reģionos; stingri iesaka nodrošināt saskaņotu satvaru un aicina Eiropas Savienību veikt vajadzīgos pasākumus, lai kļūtu par Eiropas un pasaules līderi virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

19.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības visos atveseļošanas un noturības plānošanas posmos, proti, prioritāšu noteikšanā, plānu izstrādē, resursu piešķiršanā un ieguldījumu noteikšanā; aicina Eiropas iestādes, veicinot zaļā kursa īstenošanu un efektīvu atveseļošanu, pastāvīgi paļauties uz Reģionu komitejas un tās darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” atbalstu un atziņām;

Sasaiste un sinerģijas meklējumi nolūkā paātrināt īstenošanu, izmantojot sistēmisku pieeju

20.

mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību CO2 cenu noteikšanas sistēmai. Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, mazinātu to ietekmi un veiktu pāreju, ir vajadzīgi jauni ieguldījumi, jo īpaši privātajā sektorā. Lai piesaistītu vajadzīgos ieguldījumus, CO2 cena būtu jānosaka paredzamā un piemērotā līmenī. Šāda sistēma iedrošinātu enerģētikas un citu nozaru uzņēmumus uzņemties spēcīgu lomu klimata mērķu sasniegšanā un jaunu, oglekļa ziņā neitrālu risinājumu radīšanā; uzsver, ka ir vajadzīga efektīvāka CO2 cenu noteikšanas sistēma, tostarp oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, lai CO2 kļūtu par pārredzamu ekonomikas sistēmas daļu un veicinātu pāreju uz oglekļa neitralitāti; šāda sistēma būtu jāveido tā, lai mudinātu gan enerģētikas, gan citu nozaru uzņēmumus rast jaunus, oglekļneitrālus risinājumus. Tas radītu jaunus vienlīdzīgus konkurences apstākļus ilgtspējīgai rīcībai un ir būtisks instruments, lai panāktu, ka CO2 kļūst par pārredzamu pārejas daļu visos līmeņos un nozarēs; aicina Eiropas Savienību uzņemties stingru pasaules mēroga vadību, lai līdz 2030. gadam izveidotu nepieciešamo sistēmu, un apspriest līdzīgus elementus arī sarunās ar saviem globālajiem tirdzniecības partneriem;

21.

atbalsta EP aicinājumu, proti, balstoties uz jaunākajiem IPCC izmantotajiem zinātniskajiem aprēķiniem, noteikt 27 ES dalībvalstu neto siltumnīcefekta gāzu budžetu, kas atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem būtu taisnīga daļa, kura Savienībai pienākas no globālā emisiju budžeta, kas vēl pieejams, un kas palīdzētu noteikt Savienības trajektoriju virzībā uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijām 2050. gadā;

22.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vadošā loma zaļās atveseļošanas procesā; uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jau integrē IAM vietēja mēroga plānos un reģionālās stratēģijās (10), kuras var kalpot kā būtisks sākumpunkts vietēja mēroga zaļo kursu rentablai īstenošanai, kuras sasaista dažādu nozaru plānus un stratēģijas un kuru ietvaros izstrādā atbilstīgus rādītājus ietekmes uzraudzībai un novērtēšanai;

23.

norāda, ka būtu jāracionalizē un jāsavieno daudzās pašreizējās ES finansētās, vietējam līmenim domātās iniciatīvas, kas veicina IAM un Parīzes nolīguma īstenošanu, un jākoncentrējas uz vienu vai vairākiem sektoriem (piemēram, Pilsētas mēru paktu, Zaļo pilsētu vienošanos, tīklu “Eiropas Zaļās galvaspilsētas”, Eiropas iniciatīvu par viedajām pilsētām, iniciatīvām “100 klimatneitrālu pilsētu” un “Intelligent Cities Challenge”, kā arī citām iniciatīvām, kurām nav tieša ES finansējuma, piemēram, “Under2 Coalition”); aicina Eiropas Komisiju palīdzēt, proti, sagatavot skaidru pārskatu par vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzēto un ar zaļo kursu saistīto ES finansēto iniciatīvu darbības jomām un raksturīgākajām iezīmēm, lai varētu labāk virzīt pašvaldību centienus;

24.

uzskata, ka zaļā kursa īstenošanai būs vajadzīgi elastīgi un inovatīvi risinājumi un jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas pārveidotu vietējo un reģionālo infrastruktūru un ekosistēmu pakalpojumus atbilstoši pēcoglekļa sabiedrības vajadzībām, tostarp viedas digitālās tehnoloģijas, kā arī zaļā un zilā infrastruktūra, kura uzlabotu ES publiskās telpas kvalitāti, sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām, veicinātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu sabiedrības veselību un dzīves kvalitāti; atzinīgi vērtē noteiktās prioritātes, taču uzsver nepieciešamību stiprināt to savstarpējo sasaisti nolūkā veicināt ražošanas dažādošanu, izmaksu efektivitāti, kā arī par prioritāti izvirzīt tās, kurām piemīt lielāks darbvietu radīšanas potenciāls, lai zaļais kurss sekmētu atveseļošanos, tostarp: — gan privāto, gan publisko ēku renovācijas vilni, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, — tīru mobilitāti un transportu, — Aprites ekonomiku un ilgtspējīgu lauksaimniecības pārtikas sistēmu, — biodaudzveidību un ekosistēmu pārvaldību, — dabā balstītus risinājumus un pilsētu apzaļumošanu, — ES nulles piesārņojuma stratēģiju, — Digitalizāciju, — veselības un vides politiku, — noturības rīcībpolitiku, kas integrē kohēzijas, lauku attīstības, veselības un vides politiku, — tīras enerģijas paketes drīzas un saskaņotas transponēšanas veicināšanu un ātru Eiropas Klimata akta pieņemšanu, lai ES klimata un enerģētikas tiesību aktus pielāgotu paaugstinātajam 2030. gada mērķim kā atspēriena punktam ceļā uz klimatneitralitāti 2050. gadā, — pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku, — ilgtspējīgu un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, kas palielina iedzīvotāju tiešu līdzatbildību un visiem nodrošina piekļuvi drošai un cenas ziņā pieejamai enerģijai;

25.

uzsver, ka zaļais kurss paver iespēju īstenot sistēmiskāku pieeju, kas paātrinās enerģētikas sistēmas integrāciju, nozaru sasaisti un viedas nozaru integrācijas un specializācijas īstenošanu, vienlaikus paaugstinot energoapgādes drošību, aizsargās sabiedrības veselību un vidi, kā arī veicinās izaugsmi, inovāciju un ES vadošo lomu pasaules rūpniecībā; šajā sakarā uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana būs jāīsteno ar visaptverošu pieeju, risinot ne tikai ar enerģētiku saistītos, bet arī sociālos un ar rūpniecību, teritorijām, vidi un kultūru saistītos jautājumus, turklāt ņemot vērā katra reģiona īpatnības, it sevišķi attiecībā uz visneaizsargātākajiem reģioniem, piemēram, ogļu ieguves un oglekļietilpīgajiem reģioniem, salām un tālākajiem reģioniem;

26.

atgādina, ka īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem ar izolētām energosistēmām, reģioniem ar lielu atjaunojamo resursu potenciālu un reģioniem, kuriem vēl nav pieejami novatoriski tehnoloģiski risinājumi, kas nodrošinātu starpsavienojumus;

27.

atkārtoti norāda, ka, lai gan inovācijai ir būtiska nozīme ilgtspējīgākas un noturīgākas ES attīstībā, tirgū jau tagad ir pieejams un būtu jāizmanto plašs tehnisku risinājumu klāsts, kas varētu nodrošināt Eiropas ekonomikas izmaksu efektivitāti un klimatneitralitāti,– piemēram, pētījumi liecina, ka ar pašreizējām tehnoloģijām līdz 86 % CO2 emisiju (11) iespējams samazināt, ja energotīkli ir starpsavienoti, un aicina turpināt pētniecību un izstrādi šajā jomā; norāda, ka ar Klimata paktu jānodrošina, ka risinājumi un labas prakses piemēri ir viegli pieejami vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tādā veidā veicinātu savstarpēju mācīšanos un ES mēroga sadarbību;

28.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras ar vairākiem kavēkļiem, kas saistīti ar finanšu un cilvēkresursu trūkumu, kā arī ar pašreizējo rīcībpolitiku, regulējumu un organizatoriskajām struktūrām. Stabils, saskaņots un prognozējams tiesiskais regulējums, ar projektu sagatavošanu saistīto mehānismu vienkāršošana, spēju veidošana un īpaši pielāgota tehniskā palīdzība palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošināt ieguldījumus vērienīgos projektos un izstrādāt projektus, kas spēj piesaistīt banku finansējumu;

Eiropas zaļās atveseļošanas paātrināšana, nodrošinot atbilstošas pilnvaras un finansējumu zaļā kursa īstenošanai uz vietas

29.

uzskata, ka ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 epidēmijas ir sarežģīts uzdevums, kas jārisina, izmantojot sistēmisku stratēģiju, kura sekmētu ieguldījumus ilgtspējīgākā Eiropas attīstībā, atbalstītu un veicinātu to un it īpaši vietējo un reģionālo pašvaldības drosmīgu rīcību krīzes nelabvēlīgo sociālo un ekonomisko seku mazināšanā; pauž pārliecību, ka Next Generation EU atveseļošanas instruments (12) un it īpaši 37 % no šā instrumenta 750 miljardu EUR budžeta, kas paredzēti zaļā kursa mērķu sasniegšanai, kā arī lielāks DFS finansējums klimata pārmaiņu mazināšanai tuvinās Eiropas Savienību klimata mērķrādītāju sasniegšanai;

30.

atzinīgi vērtē to, ka ir pavērta iespēja no Taisnīgās pārkārtošanās fonda atbalstīt darba ņēmēju pārkvalificēšanos, kas tiek panākta, palielinot gan izglītības, gan profesionālās izglītības un apmācības piedāvājumu, kā arī sekmēt centienus radīt jaunas saimnieciskās darbības izdevības un vienlaikus stiprināt sociālo taisnīgumu un noturību, it īpaši neaizsargātos reģionos, tostarp tādos, kuru ražošanas struktūra nav īpaši diversificēta; uzsver, ka saistībā ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un izturētspējai ir jāattīsta darba ņēmēju prasmes, kas būtiskas zaļā kursa īstenošanai, šim nolūkam izmantojot ES Prasmju paktu un Eiropas Prasmju partnerības, kā arī nostiprinot sabiedrības izglītošanu un informēšanu, lai veidotu ilgtspējīgākus ieradumus, kas mazāk ietekmē vidi;

31.

aicina, lai finansējums tiktu saskaņots ar 2021.–2027. gada kohēzijas politiku nolūkā stiprināt darbības programmas un padarīt ekonomiku videi nekaitīgāku; uzsver ERAF un jaunā atveseļošanas instrumenta nozīmi zaļā kursa īstenošanas veicināšanā;

32.

aicina ES iestādes ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu (13) izstrādē piemērot partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principus, paredzēt spēcīgu vietējo un reģionālo dimensiju, kā arī nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību obligātu līdzdalību, vienlaikus veicinot iekļaujošu, pieejamu un pārredzamu procesu visos līmeņos;

33.

aicina ES iestādes un dalībvalstis izveidot labākas fiskālās sistēmas un steidzami pārtraukt fosilā kurināmā subsidēšanu, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus atjaunojamajai enerģijai, veicināt ieradumu maiņu un ģenerēt resursus taisnīgas pārkārtošanās atbalstam; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt ilgtspējīgu pārkārtošanos, kas sekmē sociālo un ekonomisko kohēziju;

34.

uzskata, ka, lai gan vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ierobežotas iespējas radīt savam budžetam ienākumus, izmantojot vietējos nodokļus un nodevas, tās ir atbildīgas par 65 % valsts ieguldījumu, kas saistīti ar klimata jomu un vidi, un vienlaikus tās arī turpmākajos gados izjutīs Covid-19 krīzes ietekmi uz savām finansēm un darbību; tādēļ prasa nodrošināt tiešu piekļuvi Eiropas līmeņa finansējumam, kā arī veidot koordinētas programmas visos pārvaldības līmeņos un it īpaši saistībā ar ieguldījumu plāniem zaļā kursa atbalstam, kā arī noturības un atveseļošanas plāniem;

35.

atkārtoti aicina samazināt birokrātiju un vienkāršot mehānismus, kas saistīti ar projektu sagatavošanu un ar dalību spēju veidošanas iniciatīvās vietējās un reģionālajās pašvaldībās, un atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot regulējuma pamatnostādnes, lai risinātu ilgtspējas un inovācijas jautājumus;

36.

atzīst, ka zaļa budžeta plānošana (14) ir efektīvs līdzeklis budžeta politikas veidošanā un palīdz izvērtēt un uzlabot valsts un pašvaldību (15) izdevumu, ieņēmumu gūšanas procesu un resursu piešķiršanas saskaņotību ar vides un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

37.

uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības ES taksonomijas definēšanā, lai labāk apzinātu klimata un ilgtspējas mērķiem atbilstošus ieguldījumus; ar šīs taksonomijas kritērijiem un pārvaldību būtu jāuzlabo ieguldījumu ilgtspēja, vienlaikus nepalielinot administratīvo slogu un neatturot no ieguldījumiem; vietējās un reģionālās pašvaldības joprojām saskaras ar būtiskiem kavēkļiem, kuri liedz tām iegūt nepieciešamo pieredzi, kas ir vajadzīga, lai izstrādātu projektus, kas spēj piesaistīt banku finansējumu, un piekļūtu vidēja un liela apjoma ieguldījumiem (16);

38.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ir ES klimata banka, pakāpeniski palielina finansējumu klimatrīcībai un vides ilgtspējas veicināšanai; atkārtoti aicina turpināt īstenot īpaši pielāgotu tehnisko palīdzību vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstam; aicina EIB un Eiropas Komisiju uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas piekļūt programmām un atbalstīt projektu, kas spēj piesaistīt banku finansējumu, tostarp mazāka apjoma projektu, izstrādi, apvienojot mazus projektus, lai panāktu vajadzīgos apjomradītos ietaupījumus;

39.

uzsver, ka jāuzlabo vietējo un reģionālo pašvaldības spēja piesaistīt un mobilizēt privāto finansējumu, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, “zaļās” obligācijas, kapitāla fondus un finansējuma apvienošanas mehānismus, lai veicinātu zaļo atveseļošanu; atzinīgi vērtē ES Pilsētu mehānisma uzdevumu izveidot ievērojamu ilgtspējīgu enerģētikas jomas investīciju projektu sarakstu un uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību spēju piekļūt dažādiem mehānismiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izstrādes palīdzības rīkam; mudina paplašināt pašreizējās un veidot jaunas “vienas pieturas aģentūras” iniciatīvas, kas var sniegt tehniskus novērtējumus, atbalstīt konkursa procedūras un informēt par finansēšanas iespējām, kas pieejamas vietējām un reģionālajām pašvaldībām; mudina veidot publiskā un privātā sektora partnerības un turpināt ESI fondu un citu programmu, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, finansējuma kombinēšanu;

40.

uzsver, ka finansiāls atbalsts jānovirza pētniecībai un inovācijai atbilstīgi apzinātajām vietējām vajadzībām, un atzinīgi vērtē neseno zaļā kursa aicinājumu programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros mērķtiecīgi sniegt atbalstu pilsētām un reģioniem; uzsver, ka ir vajadzīga inovācija un tehnoloģijas, kas nodrošina nepieciešamu un attiecīgu informāciju labākai plānošanai, lēmumu pieņemšanai un pārvaldībai; uzsver, cik svarīga ir zaļā publiskā iepirkuma prakse ilgtspējīgas inovācijas, tehnoloģiju un pakalpojumu integrēšanā;

Novērtēt ietekmi un uzraudzīt rezultātus, lai stiprinātu turpmāku rīcību visos līmeņos

41.

uzsver, ka jāizveido rādītāju kopums, ar kura palīdzību varētu novērtēt un pārraudzīt zaļā kursa progresu attiecībā uz tiesību aktiem, rīcībpolitiku un finansējumu reģionālā, lielpilsētu un vietējā līmenī; ierosina izstrādāt Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu kā atveseļošanas un noturības instrumentu ar skaidriem, mērķorientētiem un ērti lietojamiem zaļā kursa ietekmes mērīšanas un uzraudzības rādītājiem, skaidri noteikt sociālos, ekonomiskos un vides rādītājus daudzu topošo vietēja mēroga zaļo kursu ietekmes novērtēšanai, sniegt pārskatu par savstarpēji papildinošiem rīcībpolitikas virzieniem un pasākumiem, izsekot piekļuvi finansējuma plūsmām un finanšu plūsmu pieejamībai reģionālā un vietējā līmenī, kā arī, pieņemot informācijā balstītus lēmumus, palīdzēt atkārtoti izvērtēt un izsvērt to pasākumu ietekmi, kas veikti, lai īstenotu zaļas atveseļošanas, klimatneitralitātes un sociālekonomiskās attīstības mērķus;

42.

uzsver, ka progresa efektīva un jēgpilna uzraudzība, izmantojot Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, ir atkarīga no atbilstīgām pilnvarām un nepārtraukta un saskaņota vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījuma minēto plānu izstrādē, izvēršanā un īstenošanā, kas nodrošinātu izmaksu ziņā patiesi efektīvu pieeju, proti, savstarpēji papildinošus pasākumus visos līmeņos; norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības joprojām saskaras ar būtiskām problēmām saistībā ar datu vākšanu, tostarp ar nekonsekventu tiesisko regulējumu, kā arī pilnvaru, spēju un resursu trūkumu, un tāpēc uzskata, ka ir būtiski saskaņot, sasaistīt un racionalizēt attiecīgo pašreizējo iniciatīvu uzraudzības sistēmas un rādītājus, lai novērstu centienu pārklāšanos un gūtu labumu no šobrīd izmantotās metodikas un pieejām;

43.

aicina darbību un pasākumu ietekmes uzraudzībai izveidot vienotu atskaites sistēmu, kuras pamatā būtu uzticami zinātniski dati un kas būtu vērsta uz sekošanu līdzi panākumiem, kas gūti, īstenojot IAM un Parīzes nolīgumu; uzsver, ka uzraudzīt sasniegto var palīdzēt starptautiskie standarti, piemēram, standarts ISO/TC 268 “Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas”, un ar kosmosa tehnoloģijām iegūti dati, un tos varētu izmantot šādā reģionālā rezultātu pārskatā;

44.

norāda, ka Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu varēs izmantot kā zināšanu līdzekli un tas palīdzēs atspoguļot vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzību un konteksta daudzveidību visā Eiropā un tādējādi sekmēt paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu saskaņā ar vienotiem, pārredzamiem kritērijiem, tostarp ar finansējumam gataviem izmēģinājuma pasākumiem vietējā un reģionālā līmenī;

45.

uzsver, ka ar Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu būtu jāveicina arī atveseļošanas plānu uzraudzība neaizsargātos reģionos, piemēram, kalnu, salu un tālākajos reģionos, kā arī mazāk attīstītos un ražošanas ziņā vienveidīgākos reģionos; atkārtoti aicina izveidot Eiropas Klimatneitralitātes novērošanas centru, kas palīdzētu izpildīt enerģētikas savienības pārvaldības regulējumā noteiktos valstu ziņošanas pienākumus un apzināt un uzraudzīt šādu neaizsargātību; kā arī veikt ES prasmju revīziju ES prasmju panorāmā. Mērķis ir saskaņot ilgtspējīgas politikas izvēršanu ar prasmju uzlabošanu, lai nākotnē nodrošinātu kvalitatīvas darbvietas neaizsargātākajos un mazāk attīstītajos vai ražošanas ziņā vienveidīgākos reģionos, un veicināt efektīvu apmaiņu ar paraugpraksi, pamatojoties arī uz pašreizējiem saliktajiem rādītājiem, kā arī visiem pārējiem, ko iespējams noteikt (17).

---

(1)  Bioloģiskā daudzveidība pilsētās un reģionos laikposmā pēc 2020. gada. ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesija un ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam (COR-2020-00539) (OV C 440, 18.12.2020., 20. lpp.).

(2)  Virzībā uz Astoto vides rīcības programmu (COR 2018-01672) (OV C 168, 16.5.2019., 27. lpp.).

(3)  Nacionālo enerģētikas un klimata plānu ES mēroga novērtējums

(4)  Tīras enerģijas paketes īstenošana: integrētie dalībvalstu enerģētikas un klimata plāni – instruments, kas paver iespēju klimata aizsardzības un aktīvās un pasīvās enerģijas jomā īstenot vietējas un teritoriālas pārvaldības pieeju (COR-2019-00618) (OV C 39, 5.2.2020., 33. lpp.).

(5)  Leipcigas hartas par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām atjaunināšana (COR-2019-04829) (OV C 440, 18.12.2020., 119. lpp.).

(6)  Eiropas klimata pakts (COR-2020-01360) (OV C 440, 18.12.2020., 99. lpp.).

(7)  Eiropas klimata pakts (COR-2020-01360) (OV C 440, 18.12.2020., 99. lpp.).

(8)  Virzībā uz Astoto vides rīcības programmu (COR 2018-01672) (OV C 168, 16.5.2019., 27. lpp.).

(9)  https://www.sustainabledevelopment.report/

(10)  Piemēram, Malmē, Manheimā, kā arī Valonijas reģionā.

(11)  HRE 2050. gada scenārijs salīdzinājumā ar 1990. gadu, Quantifying the Impact of Low-carbon Heating and Cooling Roadmaps (EN) (Mazoglekļa siltumapgādes un aukstumapgādes ceļvežu kvantitatīvās ietekmes noteikšana (EN)).

(12)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_940

(13)  Eiropas atveseļošanas plāns, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju: Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments (COR-2020-03381) (OV C 440, 18.12.2020., 160. lpp.).

(14)  http://www.oecd.org/environment/green-budgeting/OECD-Green-Budgeting-Framework-Highlights.pdf

(15)  EcoBudget.

(16)  Īstenot Parīzes nolīgumu, novatoriski un ilgtspējīgi pārkārtojot enerģētiku reģionālajā un vietējā līmenī (COR-2019-00617) (OV C 39, 5.2.2020., 72. lpp.).

(17)  Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku (COR-2018-05736) (OV C 404, 29.11.2019., 58. lpp.).