Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ceļā uz ilgtspējīgāku tūrismu ES pilsētās un reģionos”

(2021/C 37/02)

Ziņotājs: Manuel Alejandro CARDENTE FLORES (ES/RE), Andalūzijas apgabala tūrisma, reģenerācijas, tieslietu un vietējās pārvaldes ministra vietnieks

IETEIKUMI POLITIJAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievada piezīmes

1.

uzsver, ka tūrisms ir stratēģiska nozare, integrācijas rīks un galvenais sociāli ekonomiskās atveseļošanas virzītājspēks, kas veido vairāk nekā 10 % no ES iekšzemes kopprodukta un nodrošina darbvietas 26 miljoniem cilvēku, kā arī veido 6 % no ES kopējā eksporta;

2.

uzsver transporta un mobilitātes būtisko nozīmi ES sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas jomā un to, ka ir jāpieņem pārdomāti un ilgtspējīgi mobilitātes risinājumi, jo īpaši reģionos, kuru ekonomisko attīstību visvairāk apdraud atkarība tikai un vienīgi no gaisa un jūras transporta;

3.

vērš uzmanību uz to, ka lielā daudzveidība starp ceļotājiem sociālajā, kultūras, vecuma un ienākumu ziņā rada plašas uzņēmējdarbības iespējas, sākot ar starptautiskiem uzņēmumiem un beidzot ar mikrouzņēmumiem. Tūrisma ekosistēmā ietilpst tādas jomas kā izmitināšanas pakalpojumi, transports, gastronomija, kultūra, sports un atpūta, kā arī ceļojumu organizēšanas pakalpojumi. Kopumā tie ir aptuveni 2,4 miljoni uzņēmumu, no kuriem vairāk nekā 90 % ir MVU;

4.

atbalsta Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) ieteikumus un norādījumus, kā arī One Planet redzējumu par ilgtspējīgu tūrisma atveseļošanos un Apvienoto Nāciju Organizācijas Programmas 2030. gadam Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) veicināšanu tūrisma un transporta jomā;

5.

atbalsta UNWTO noteikto ilgtspējīga tūrisma definīciju, kurā tas raksturots kā tūrisms, kurā pilnībā ņemta vērā pašreizējā un turpmākā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme, lai nodrošinātu apmeklētāju, nozares, vides un uzņēmējkopienu vajadzības;

6.

uzsver, ka SARS-CoV-2 izraisītā krīze ir krasi mainījusi scenāriju ar neizmērāmu zaudēto dzīvību cenu un postošām ekonomiskajām sekām, kas smagi skārušas Eiropu, radot personiskus zaudējumus, nopietnas finansiālas grūtības un daudzu uzņēmumu bankrotu, jo īpaši tūrisma un transporta nozarē;

7.

atzīst, ka šīs grūtības vēl smagāk skar ES tālākos reģionus, kuri ir ļoti atkarīgi no tūrisma nozares un kuru lielā atkarība no gaisa transporta un neiespējamība izmantot citus transporta veidus nopietni apdraud šo reģionu ekonomikas atveseļošanas perspektīvas;

8.

norāda, ka ir jāveicina ilgtspējīgi tūrisma pakalpojumi, kuros ņemts vērā Eiropas bagātais vēsturiskais un kultūras mantojums, kā arī unikālais dabas mantojums;

9.

atgādina par tūrisma transversālo raksturu, ko šī krīze ir atklājusi, jo tūrisma aktivitātes samazināšanās ietekmē ne tikai tādus sektorus kā izmitināšana, ēdināšana vai transports, bet arī daudzas ekonomikas jomas ar augstu pievienoto vērtību;

10.

norāda, ka Eiropai ir jāsaglabā aktīva nostāja un vadoša loma šajā un turpmākajās iespējamās krīzēs, savlaicīgi veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu tūrisma nozares sabrukumu;

11.

atzīst, ka pašreizējā Covid-19 veselības krīze ir parādījusi tūrisma īpašo neaizsargātību salu teritorijās, jo resursi tajās ir ierobežoti;

12.

atgādina dalībvalstīm un ES iestādēm, cik svarīgi ir piešķirt pietiekamus finanšu līdzekļus nozares glābšanai, kā arī izstrādāt Eiropas ilgtermiņa tūrisma politiku, lai veicinātu ilgtspējīgu tūrismu, kura pamatā ir vides saudzēšana un cīņa pret klimata pārmaiņām;

13.

uzskata, ka ir pienācis laiks rīkoties un pilnveidot pašreizējos tūrisma un transporta modeļus – jācenšas panākt to pilnīgu ilgtspēju no sociālās, ekonomikas un vides perspektīvas un šī krīze jāizmanto kā ierosme debatēm ar mērķi veidot pamatu tūrisma un transporta nozaru noturībai un ilgtspējai nākotnē;

Par Covid-19 ietekmi uz tūrisma un transporta nozari Eiropā un ES īstermiņa un vidējā termiņa risinājumiem atveseļošanas un noturības jomā: tūrisma un transporta pakete

14.

uzsver, ka saskaņā ar UNWTO aprēķiniem pandēmijas radītie zaudējumi pasaules tūrisma nozarē 2020. gada pirmajos piecos mēnešos jau vairāk nekā trīs reizes pārsniedz zaudējumus, kas reģistrēti 2009. gada starptautiskās finanšu krīzes laikā (1);

15.

aicina uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm aizliegumu un ierobežojošo pasākumu noteikšanā, lai veicinātu nozares darbības atsākšanu, mazinātu neskaidrību tūristiem un mudinātu cilvēkus ceļot; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas, kas vērstas uz objektīvas un precīzas informācijas sniegšanu par pandēmijas norisi;

16.

uzsver: tūrisma atsākšanai svarīgi ir pieņemt tādu kopēju stratēģiju par cilvēku mobilitāti Eiropas Savienībā, kas palielinātu uzticēšanos ceļošanai, tostarp izmantojot Covid-19 testus izcelsmes vietā, t. i., pirms ceļojuma sākuma. Tas palielinātu ceļošanas drošību un novērstu karantīnas periodus;

17.

atzinīgi vērtē ES ātro reaģēšanu saistībā ar tūrisma un transporta nozares glābšanu un jo īpaši Eiropas Komisijas paziņojumu “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam” un tam pievienotos ieteikumus un norādes – tūrisma un transporta paketi –, kas palīdzēja dalībvalstīm atsākt drošu un neierobežotu brīvu pārvietošanos un no jauna atvērt iekšējās robežas, risināt likviditātes krīzi un atjaunot patērētāju uzticēšanos;

18.

atzinīgi vērtē arī to, ka ir apstiprināts pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem (2), kas ļāva dalībvalstīm sniegt lielāku atbalstu uzņēmumiem; ir gandarīta arī par jauno pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) (3), lai atbalstītu ģimeņu ienākumus un saglabātu uzņēmumu un ekonomikas ražošanas jaudu un cilvēkkapitālu, kā arī par REACT-EU (4), kas vadošajām iestādēm ļauj veikt izmaiņas Eiropas strukturālo un investīciju fondu piešķīrumā, lai novērstu krīzes radītās sekas, kuras prasa steidzamu risinājumu, un par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, no kura ieguvēji ir tūrisma nozares darbinieki, kuri tika atlaisti krīzes dēļ; atzinīgi vērtē arī tādus projektus kā tiešsaistes platforma “Re-open EU” (5), kas sniedz jaunāko informāciju par ceļošanas ierobežojumiem Eiropā, sabiedrības veselību un drošības pasākumiem;

19.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus veicināt lielāku valsts atbalsta pasākumu plūsmu, lai glābtu Eiropas uzņēmumus, un ierosina dažus noteikumus (to skaitā grozīto de minimis noteikumu) saglabāt spēkā tik ilgi, cik vajadzīgs reģionos, kurus īpaši skārusi krīze;

20.

mudina visas dalībvalstis izmantot visu veidu atbalstu, kas uz laiku atļauts saskaņā ar regulējumu, lai nodrošinātu steidzamas likviditātes vajadzības, segtu tūlītējās apgrozāmo līdzekļu un ieguldījumu vajadzības un glābtu uzņēmumus, kuri Covid-19 uzliesmojuma (6) dēļ nonākuši dziļā krīzē, tādējādi ļaujot tiem pielāgot un attīstīt savu darbību;

21.

atzinīgi vērtē pasākumus, par kuriem vienojušās ES dalībvalstis un kuri saskaņā ar Reģionu komitejas priekšsēdētāja teikto ir “solidaritātes piemērs”, un norāda, ka ir svarīgi, lai ES budžets un atveseļošanas plāns būtu ātri pieejami visām Eiropas pilsētām, kā arī visu Eiropas pilsētu, reģionu un mazpilsētu uzņēmumiem, lai pārvarētu šo bezprecedenta krīzi;

22.

aicina nodrošināt, lai ar šo vienošanos tiktu panākta visu pārvaldības līmeņu efektīva partnerība, dodot priekšroku dalītai atbildībai un izvairoties no pārmērīgas centralizācijas;

23.

aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm pieņemt ES paredzētu norāžu un kontrolsarakstu kopumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tām sniegtu norādījumus katastrofu pirmajās dienās, pat pirms valstu un ES pasākumu īstenošanas; norāda, ka tūrisma un transporta paketē ietvertās norādes jau ir lielisks atsauces piemērs;

24.

uzskata, ka tūrisma un transporta paketes pasākumi ir svarīgs pirmais solis, kura mērķis ir uzlabot vietējo tūrisma galamērķu reaģēšanas spējas, saskaroties ar jauniem pandēmijas viļņiem un ņemot vērā citas iespējamās katastrofas, kas var apdraudēt nozares atveseļošanas spēju;

25.

uzskata, ka pandēmijas apstākļos steidzami jāizstrādā jaunas stratēģijas, kas atbalstītu viesmīlības nozari, un jāattīsta tūrisma aktivitātes vietējā līmenī, piemēram, lauku tūrisms, vietējā gastronomija vai vietējās tradīcijas. Tendences pasaules mērogā ir mainījušās, un mazākas tūrisma vietas, izolēti galamērķi, kur ģimenes un mazākas grupas var droši ceļot, ir kļuvušas pievilcīgākas. Lai tūrisms izdzīvotu nākamajos 2-3 gados, mums jāvirza tūristi uz saviem galamērķiem.

26.

uzsver, ka sabiedriskajā transportā noteikto ar Covid-19 saistīto piesardzības pasākumu radītās izmaksas varētu iekļaut sabiedrisko pakalpojumu līgumos, tādējādi izvairoties no liela papildu finansiālā sloga transporta iestādēm, kas bieži ir vietējās un reģionālās pašvaldības;

27.

pauž atbalstu pakāpeniskai ilgtermiņa bezvīzu režīma ieviešanai, lai veicinātu apmeklētāju ierašanos no trešām valstīm un mudinātu tūristus atgriezties Eiropā;

28.

cer, ka nākotnē par visiem valstu iestāžu lēmumiem par ceļošanas aizliegumiem un pagaidu robežu slēgšanu iepriekš tiks informētas Eiropas iestādes, kā arī pierobežas reģioni, lai uzlabotu koordināciju un nodrošinātu savlaicīgu piekļuvi informācijai;

29.

stingri atbalsta Eiropas atveseļošanas plānu, lai palīdzētu novērst ekonomisko un sociālo kaitējumu, ko radījusi Covid-19 pandēmija, sāktu Eiropas atveseļošanu, kā arī saglabātu un radītu darbvietas;

Par nepieciešamību rīkoties, lai tūrismu padarītu ilgtspējīgāku

30.

norāda, ka tūrisms pēdējos gados ir bijusi viena no nozarēm ar visstraujāko izaugsmi; šī izaugsme ir parādījusi grūtības panākt līdzsvarotu attīstību ekonomikas, vides un sociālās ilgtspējas ziņā;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (2010) un “Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (2014);

32.

norāda, ka tūrisma nozare pašlaik saskaras ar jaunām lielas ietekmes problēmām, kas tai būs jārisina, piemēram, klimata pārmaiņām, lielākiem sastrēgumiem, pārmērīgu spiedienu uz infrastruktūru un ūdens un enerģijas patēriņu, vides degradāciju, kam jāpievēršas steidzami un vispirms, kā arī ar faktu, ka zūd vietējo kopienu identitāte un cieņa pret to autentiskumu;

33.

apliecina, ka tūrisms var būt zaļajā kursā paredzētās ilgtspējīgas ekoloģiskās pārejas paraugs un ir pārliecināta, ka 2050. gadā Eiropa var kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, ja tā pielāgos ekonomiku digitālajam laikmetam un veicinās līdztiesību un sociālās iekļautību; stingri mudina ES iestādes un dalībvalstis rūpēties par šo mērķu sasniegšanu;

34.

atzīst, ka šie mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja tie būs balstīti uz stingra pamata, precīzi nosakot darbības jomu, pienākumus un iesaisti saistībā ar patiesi ilgtspējīga tūrisma attīstību un stingri apņemoties panākt tās īstenošanu;

Par ceļošanai piemērotiem transporta veidiem

35.

atgādina, ka tūrisma nozari veido daudzu ieinteresēto personu sarežģīta vērtību ķēde, kurai ir tieša saikne ar pasažieru pārvadāšanas darbībām;

36.

norāda, ka tūrisma nozarē ir jāvirzās uz to, lai aprites ekonomika tūrisma jomā kļūtu par realitāti;

37.

atzīmē, ka UNWTO un Starptautiskā Transporta foruma prognozes norāda uz oglekļa emisiju, kas saistītas ar tūrismu, pieaugumu par aptuveni 25 % līdz 2030. gadam;

38.

tāpēc atzīst vajadzību izpētīt un ieviest jeb īstenot Eiropas pilsētu un reģionu labāku savienojamību, dot priekšroku mazāk piesārņojošiem risinājumiem un izpētīt uzlabojumus intermodalitātē saskaņā ar zaļā kursa galīgo mērķi, un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2020. gadā izstrādāto ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju;

39.

stingri mudina ES dalībvalstis apvienot spēkus, lai steidzami novērstu ilgtspējīgu transporta alternatīvu trūkumu, un ieguldīt tālsatiksmes vilcienu, tostarp nakts vilcienu, maršrutu attīstībā un uzlabošanā, padarot pievilcīgākus mazoglekļa ceļojumus;

40.

atbalsta aviosabiedrībām paredzētā valsts atbalsta sasaisti ar to saistībām izpildīt piesārņojošo emisiju samazināšanas mērķus;

41.

apliecina, ka šāda apņemšanās būtu jāveicina dažādos transporta veidos – gan autotransportā, gan jūras transportā, īpašu uzmanību pievēršot kruīza kuģiem, ņemot vērā to lielo ietekmi uz vidi;

42.

pauž nožēlu par to, ka atbalsts autobusu un dzelzceļa transportam (vietējā un reģionālā transporta galvenie veidi) ir mazāks nekā aviācijai, jo šādi tiek radīts lielāks spiediens uz ilgtspējīgāku transporta veidu finansēšanu, un prasa nelokāmu apņemšanos palielināt ilgtspējīgas mobilitātes iespējas visā Eiropā, izmantojot dzelzceļa transportu, kā arī atgādina, ka Eiropas Komisija 2021. gadam ir izvirzījusi mērķi palielināt dzelzceļa nozares ieguldījumu ilgtspējīgā tūrismā Eiropas Savienībā;

43.

norāda, ka Eiropas zaļajā kursā un jaunajā ilgtspējīgas mobilitātes stratēģijā paredzēto turpmāko pasākumu īstenošanā saistībā ar CO2 emisijām gaisa un jūras transportā, ir svarīgi novērtēt šo pasākumu ietekmi uz ES tālākajiem reģioniem, kuru ekonomiskā un sociālā kohēzija gan iedzīvotāju mobilitātes, gan saimnieciskās darbības attīstības ziņā ir lielā mērā atkarīga no gaisa un jūras transporta;

44.

uzsver, ka ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai sabiedriskā transporta operatori, kuru ieņēmumi ir krasi samazinājušies, varētu izveidot ilgtspējīgāku transportlīdzekļu parku ar bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem;

45.

pauž ieinteresētību izstrādāt iniciatīvas, kas braucienus ar vilcienu saista ar kultūras izzināšanu un tūrismu pēckrīzes apstākļos, izveidot shēmu #DiscoverEU un cieši sadarboties ar ES reģionu pārstāvjiem, lai veicinātu dzelzceļa tūrisma iespējas Eiropas dzelzceļa gada laikā un pēc tā (EYR 2021);

46.

norāda, ka ir svarīgi atzīt EuroVelo  (7) par vēl vienu TEN-T (Eiropas transporta tīkls) papildus pašreizējiem ceļu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļu tīkliem, jo tas radīs drošāku, tiešāku, saskaņotāku un savienotāku veloinfrastruktūru, no kuras ieguvēji būs visu kategoriju velosipēdisti un kas sniegs būtisku papildu stimulu velotūrismam;

Par ietekmi uz dabu

47.

pauž bažas par to, ka globālā sasilšana var mazināt dažu tūrisma galamērķu pievilcību vai pat apdraudēt to pastāvēšanu, un atkārtoti apliecina apņēmību savlaicīgi un atbilstīgi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem cīnīties pret klimata pārmaiņām, izmantojot virkni politikas iniciatīvu un pasākumu, kas izklāstīti Eiropas Reģionu komitejas atzinumos;

48.

atgādina, ka šai cīņai būs būtiska nozīme attiecībā uz to, kāda nākotne gaida daudzus piekrastes un salu reģionus, jo paaugstinās jūras līmenis, slēpošanas kūrortus, kurus ietekmē sniega trūkums, kā arī reģionus, kurus skāruši mežu ugunsgrēki, plūdi vai sniegputeņi (8);

49.

uzskata, ka tūrisms var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Eiropas aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā, un uzsver, ka reģioni un pilsētas ir jāiesaista debatēs par to, kā veicināt darba kārtības izpildi uz vietas;

50.

iesaka tūrisma un transporta nozarei palielināt klimatneitrālu produktu piedāvājumu, izmantojot tīru enerģiju, samazinot kaitējošu ķīmisko vielu un plastmasas izmantošanu, ieviešot lietus ūdens un sadzīves notekūdeņu pārstrādes procesus (9), kas būtiski samazina pieprasījumu pēc dzeramā ūdens no ūdensapgādes tīkla, un atkritumu reciklēšanu, kā arī sistemātiskāku šo sistēmu izmantošanu;

51.

norāda, ka ir vajadzīgs lielāks atbalsts velotūrismam, kas sekmē vietējo ekonomiku, jo tiek apmeklētas teritorijas, kuras parasti nav iekļautas tradicionālā tūrisma maršrutos, un izmantoti vietējie uzņēmumi un pakalpojumi; turklāt no velotūrismam nepieciešamās infrastruktūras ieguvēji būs arī vietējie iedzīvotāji, ņemot vērā uzlaboto savienojamību, kas palīdzētu nodrošināt vietējo kopienu ilgtspēju ilgtermiņā;

52.

uzskata, ka ir jāturpina MARE ĢD un Eiropas kuģu rūpniecības darba grupas darbība attiecībā uz kuģu ekspluatācijas termiņa beigām, lai izstrādātu kopēju ES pētniecības un inovāciju ceļvedi nolūkā palielināt kuģubūvē izmantoto materiālu reciklēšanu;

53.

norāda, ka ir svarīgi veicināt ilgtspējīgu piekrastes jūras tūrismu, kurā pastiprinātas jūras vides interpretācijas un saglabāšanas darbības. Norāda arī uz kuģniecības, burusporta, niršanas un ūdenssporta plašākā nozīmē lielo potenciālu zinātnes, vides izpratnes, okeāna kartēšanas un vides jautājumu izpētes mērķu sasniegšanā;

54.

norāda uz tūrisma nozīmi lauku attīstībā, kas vairs nebūtu jāsaprot tikai un vienīgi kā lauksaimniecības attīstība, bet arī kā progresa virzītājspēks mazāk attīstītos lauku apgabalos, kuru lauksaimniecības zemes ražīgums nav īpaši nozīmīgs, bet kuri tomēr ir ļoti vērtīgi vides, ainavas un biodaudzveidības aizsardzībā, tāpēc Eiropas iestādēm tūrisms un tā iespējas būtu pienācīgi jāiekļauj Biodaudzveidības stratēģijā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā un Natura 2000 tīklā, kā arī ilgtermiņa redzējumā par lauku apvidiem;

55.

uzskata, ka ir svarīgi veicināt ilgtspējīgāku tūrismu ar lielāku pievienoto vērtību reģioniem, tūrisma piedāvājumā iekļaujot “0 km” ražojumus, un uzsvērt aizsargājamo dabas teritoriju vērtību un gaisa telpas kā tūrisma resursa potenciālu (astrotūrisms);

56.

norāda, ka ir svarīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, kas balstītas uz 5G, lietisko internetu, mākslīgo intelektu un lielajiem datiem, lai sniegtu inovatīvus, ilgtspējīgus un pilnveidojamus viedā tūrisma pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kas veicinātu jaunus efektīvākus, pieejamākus un iekļaujošākus tūrisma modeļus, kas aptvertu visus reģionus, jo īpaši lauku apvidus, kā arī panākt, lai šajos apvidos būtu pieejamas tādas telekomunikāciju tehnoloģijas, kas nodrošinātu pienācīgu savienojamību;

Par sociālo un ekonomisko ietekmi un vajadzību novērst to, ka tūrisms tiek uzskatīts par problēmu

57.

atgādina, ka tūrisms un jo īpaši pārmērīgs tūrisms (pārsniedzot galamērķu fizisko, ekoloģisko, sociālo, ekonomisko, psiholoģisko vai politisko spēju robežvērtības (10)), tāpat kā visas cilvēku darbības ietekmē sociālo vidi tur, kur šādas darbības tiek veiktas;

58.

uzsver, ka ir jāizvairās no pārmērīga tūrisma nelabvēlīgās ietekmes, kas izraisa vairāk sastrēgumu, lielāku spiedienu uz infrastruktūru, pieaugošu enerģijas un ūdens pieprasījumu, vides degradāciju, vēsturisko vietu un pieminekļu postījumus, identitātes un autentiskuma zudumu, arvien lielākas dzīvošanas izmaksas vietējiem iedzīvotājiem, kā arī pieaugošu nevienlīdzību viņu starpā; uzskata, ka ES iestādēm un dalībvalstīm steidzami jāapsver pasākumi un iniciatīvas, lai novērstu pārmērīga tūrisma negatīvo ietekmi;

59.

uzsver, ka tūrisma veicināšana un attīstīšana lauku apvidos var būt ekonomikas attīstības un labklājības radīšanas avots, kas palīdz piesaistīt iedzīvotājus vai apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos, kurus skārusi depopulācija;

60.

iesaka īstenot veicināšanas politiku, kas virzīta uz iespēju nodrošināšanu sievietēm. Sievietēm ir būtiska loma tūrisma nozares uzņēmumu saglabāšanā, jo viņas ir galvenās dalībnieces cīņā pret iedzīvotāju skaita samazināšanos. Garantēt sieviešu nodarbināmību nozīmē garantēt iedzīvotāju piesaisti konkrētai vietai. Ir jāizvērtē viņu vajadzības un ar mērķtiecīgas apmācības palīdzību jānodrošina rīki viņu spēju veidošanai un konkurētspējas uzlabošanai.

61.

norāda, ka daži tūrisma modeļi, kuru pamatā ir intensīva lētu transporta līdzekļu izmantošana un ceļotāju masveida pārvietošanās, sekmē pārmērīgu tūrismu, savukārt sociālie plašsaziņas līdzekļi un vienādranga darījumu platformas var arī pārspīlēti reklamēt galamērķus; tāpēc aicina rīkot apspriedes par tūrisma attīstību un kvalitāti;

62.

norāda, ka NECSTouR Barselonas deklarācija “Labākas dzīvesvietas, labāki galamērķi” ir atsauce par to, ka tūrisma un materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma nozares var cieši sadarboties Eiropas iedzīvotāju un kultūras mantojuma labā;

63.

norāda, ka tūrisms ir jāuzskata par daļu no risinājuma, nevis par problēmu, tāpēc ir jāparedz priekšlikumi jaunām darbībām, kas atšķiras no pašlaik īstenotajām darbībām, un jārada būtiskāks stimuls pašreiz izmantotajām, lai norādītu uz vajadzību no jauna reglamentēt jaunus tūrisma piedāvājuma veidus un sadarbīgās ekonomikas platformas saskaņā ar godīgas konkurences kritērijiem, uzlabot kontroles un pārbaudes sistēmas un garantēt sniegto pakalpojumu kvalitāti un likumību kopējā darījumdarbības brīvas konkurences sistēmā, vienlaikus saglabājot pastāvīgo iedzīvotāju mantojumu, kultūru, identitāti un dzīves kvalitāti;

64.

šajā saistībā norāda uz ieguvumu no ilgtspējīga tūrisma paraugprakses, stratēģiju un metodiku izplatīšanas, kas izstrādātas dažādās Eiropas programmās, piemēram, PANORAMED, MED Horizontal projects, MITOMED+ un WINTERMED, lai veicinātu to kapitalizāciju un atkārtojamību;

65.

tādēļ ierosina turpināt piešķirt Eiropas vieda tūrisma galvaspilsētas balvu;

Par digitalizāciju un datiem, kā arī to priekšrocībām darbību uzraudzības un izsekojamības sistēmas izveidē

66.

uzsver būtiskās izmaiņas izplatīšanas kanālos un tūrisma patēriņa veidos, kas daudziem uzņēmumiem ir ļāvušas tieši sasniegt klientus – šo iespēju mazie uzņēmumi nav pietiekami izmantojuši;

67.

uzsver, ka informācija ir tūrisma galvenais elements, ko izmanto visprogresīvākajās šīs nozares iniciatīvās;

68.

norāda, cik svarīga ir UNWTO iniciatīva “Ceļā uz statistikas sistēmu ilgtspējīga tūrisma novērtēšanai” (11), kurā iekļauta ekonomikas, sociālā un vides dimensija;

69.

uzsver, ka detalizācijas pakāpei, datu kvalitātei, to interpretācijai un pareizai izmantošanai būs tieša ietekme uz politisko darbību efektivitāti Covid-19 krīzes pārvarēšanā un ceļā uz klimatneitrālu Eiropu;

70.

pauž bažas par datu saskaņotības trūkumu un sadrumstalotību attiecībā uz tūrisma ekonomisko ietekmi – apstākli, kas kavē sistēmisku lēmumu pieņemšanu attiecībā uz atbalstu tūrisma un transporta nozarei;

71.

uzsver, ka ar oficiālajiem datiem nevar pietiekami ātri nodrošināt informāciju, lai reaģētu uz pašreizējo stāvokli, tāpēc reģioniem un pilsētām bija jāievieš citi novērtēšanas mehānismi, kuru sniegtie rezultāti vēl nav iekļauti oficiālajos datos;

72.

atzinīgi vērtē 2020. gada martā Eiropas Komisijas panākto vienošanos ar sadarbīgās ekonomikas platformām (12) attiecībā uz galveno datu par tūristu izmitināšanu publicēšanu un mudina Eiropas Komisiju kopā ar tām izpētīt rādītājus, lai noteiktu atveseļošanas stratēģijas, kas sekmēs tūrisma nozares darbību;

73.

atgādina, ka sadarbīgās ekonomikas platformas palielina vietējo mājokļu izmaksas, mainot mājokļu izmantošanas galamērķi no vietējo iedzīvotāju apkalpošanas uz ceļotāju apkalpošanu. Neraugoties uz Eiropas Tiesas lēmumu, sadarbīgās ekonomikas platformas nav vienkāršs informācijas sniedzējs. Tāpēc aicina Eiropas Komisiju pieņemt tiesību aktus, dodot iespēju reģionālajām un vietējām pašvaldībām reglamentēt šādu platformu darbību savās teritorijās, lai nodrošinātu to, ka šāds regulējums atbilst tiem pašiem administratīvajiem noteikumiem attiecībā uz vasaras īri, kāds attiecas uz ierastākām ieinteresētajām personām;

74.

norāda, ka ir jāizstrādā standartizēti rīki, kas var palīdzēt pilsētām, reģioniem un uzņēmējdarbības nozarei rast ilgtspējīgākas politikas un kas ir iekļauti jaunajā Eiropas statistikas programmā, kā arī pastiprina tūrisma ekonomisko, sociālo un vides uzraudzību; uzsver, ka ir jāatvieglo datu pieejamība, jāuzlabo to atjaunināšana un savienojamība un jānodrošina saskaņota kartēšanas sistēma;

75.

iesaka noteikt tiesisko regulējumu tūrisma satelītkontu izveidei un publicēšanai visās ES dalībvalstīs;

76.

atbalsta uzlabotu datu apkopošanu NUTS 3. līmenī par tūristu un ekskursiju dalībnieku skaitu, par citiem jauniem izmitināšanas veidiem un par transporta veidiem, kā arī datu sniegšanu par reģionālo sadalījumu un par galvenajiem vietējiem galamērķiem;

77.

iesaka ūdens, gaisa un enerģijas statistiskajā uzskaitē ieviest novērtēšanas sistēmu, lai uzraudzītu ūdens patēriņu un emisijas, ko rada tūrisma nozare, tostarp tūrisma industrija un tai raksturīgie produkti;

78.

mudina Eurostat turpināt pētīt lielos datus kā tūrisma statistikas datu avotu, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar to iegūšanu, neatkarību, ticamību, piekļuvi, kvalitāti un pieejamību laika gaitā;

79.

prasa analizēt pārmērīga tūrisma problēmu, iekļaujot kvalitatīvus datus par iedzīvotāju attieksmi pret tūrismu ienākumu un dzīves apstākļu pētījumos, tūrisma ietekmes īsos novērtējumos un Eiropas Komisijas sagatavotajā ziņojumā “Dzīves kvalitāte Eiropas pilsētās”;

80.

iesaka turpināt darbības, kurās tiek izmantots un optimizēts Eiropas Komisijas pēdējos gados paveiktais lielais darbs, piemēram, ETIS rādītāju sistēma vai Pārdomātas specializācijas platforma (13) tūrisma digitalizēšanai un drošībai, kā arī Tourism of Tomorrow Lab ;

81.

mudina Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu nākamajā Eiropas statistikas programmā iekļaut uzraudzības sistēmas un instrumentus, kas vairāk vērsti uz reģionu un pilsētu īpašo vajadzību nodrošināšanu, ļaujot pienācīgi izsekot īstenotajai tūrisma politikai;

Par vajadzību no jauna atzīt tūrismu kā ES pamatpolitiku atbilstīgi tā ieguldījumam un izaugsmes potenciālam, kā arī ņemot vērā apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību

82.

vēlas, lai pašreizējā krīze būtu brīdinājuma signāls, kas mudinātu Eiropas Komisiju ieinteresētāk īstenot Eiropas tūrisma politiku vides, ekonomikas un sociālā līmenī;

83.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu organizēt Eiropas tūrisma konventu, lai izstrādātu ceļvedi ilgtspējīgas, inovatīvas un noturīgas Eiropas tūrisma ekosistēmas izveidei līdz 2050. gadam (“Eiropas tūrisma nozares programma 2050. gadam”), kurā aktīvi piedalītos reģioni;

84.

vēlas organizēt ieinteresēto personu konferenci, iesaistot publiskās un privātās struktūras, lai dalītos pieredzē, kas saistīta ar dažādu galamērķu izvēlētajiem atveseļošanas veidiem un ES tūrisma veidolu nākotnē;

85.

pauž cerību, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja apvienos spēkus ar Reģionu komiteju, lai veidotu stabilu ES tūrisma politiku;

86.

ierosina rīkot Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas un RK NAT komisijas kopīgu sēdi, lai apspriestu ES tūrisma politikas nākotni pēc Covid-19 krīzes, saistībā ar debatēm par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

87.

cer cieši sadarboties ar Eiropas Parlamenta tūrisma darba grupu un prasa nodrošināt pilnīgu RK iesaisti šajā grupā, lai grupas apspriedēs paustu vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli;

88.

atkārtoti uzsver, ka ir būtiski, lai dalībvalstis un to reģionālās pašvaldības iekļautu tūrisma prioritātes savās darbības programmās laikposmam pēc 2020. gada, ar mērķi sekmēt Eiropas finansējuma pieejamību tūrisma projektiem;

89.

norāda, ka MVU un galamērķu piekļuve pašreizējam finansēšanas mehānismam ir apgrūtināta, un ierosina izveidot īpašus mehānismus (vienas pieturas aģentūru vai tiešsaistes mehānismu), kas būtu saistīti ar Eiropas fondu pārvaldības iestādēm, lai atvieglotu pieteikšanos un pieprasījumu izskatīšanu;

90.

iesaka Eiropas Reģionu komitejai stiprināt sadarbību ar UNWTO , īstenojot saprašanās memorandu un izstrādājot kopīgus rīcības plānus;

91.

aicina Padomi iekļaut Eiropas Reģionu komiteju un tajā pārstāvētās vietējās un reģionālās pašvaldības Padomes darba grupās un sanāksmēs, kas saistītas ar tūrismu;

92.

ierosina noteikt jaunu Eiropas ilgtspējīga tūrisma satvaru, kas būtu saskaņots ar zaļo kursu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Programmu 2030. gadam un kurā būtu ņemtas vērā stratēģijas, kas šajā nolūkā tiek īstenotas reģionos, un kas ietvertu dažādas politikas jomas, kuras ES izstrādā un attīsta šajā jomā, piemēram, atbalsts nozares digitalizācijai, viedu tūrisma galamērķu veicināšana, darbību dekarbonizācija, aprites ekonomikas veicināšana, iekļaujoša un pieejama tūrisma veicināšana, lauku apvidu iedzīvotāju skaita samazināšanās apturēšana, līdzdalīgas pārvaldības, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības uzlabošana;

93.

aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju izveidot īpašu ilgtspējīga tūrisma ģenerāldirektorātu, kā arī rosina Eiropas Parlamentu apsvērt iespēju izveidot īpašu parlamentāro komiteju, kuras uzmanības centrā būtu tūrisma ilgtspēja.

---

(1)  https://www.e-unwto.org/doi/epdf/10.18111/wtobarometereng.2020.18.1.4

(2)  https://ec.europa.eu/competition/state_aid/what_is_new/sa_covid19_temporary-framework.pdf

(3)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020PC0139

(4)  https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/factsheet/2020_mff_reacteu_en.pdf

(5)  https://reopen.europa.eu/en

(6)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1587137448000&uri=CELEX:52020DC0112

(7)  Eiropas tīkls, ko veido 17 tālsatiksmes velomaršruti, kas šķērso un savieno visu kontinentu.

(8)  https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_BRI(2017)603932

(9)  https://ec.europa.eu/environment/emas/takeagreenstep/pdf/BEMP-5.7-FINAL.pdf

(10)  Nesen veiktā Eiropas Parlamenta pētījumā noskaidrots, ka 105 galamērķiem Eiropas Savienībā draud pārmērīga tūrisma risks; sk. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/629184/IPOL_STU(2018)629184_EN.pdf

(11)  https://www.unwto.org/Measuring-Sustainability-Tourism

(12)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_20_194

(13)  https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/tourism