1)

Vai – gadījumā, ja netaisnīgais līguma noteikums attiecas uz līguma pamatpriekšmetu (patiesībai neatbilstoša informācija par valūtas maiņas kursu), kā rezultātā līgums nevar pastāvēt un pušu starpā nav vienošanās – Direktīvas 93/13 (1) pilnīga iedarbība tiek nodrošināta ar to, ka, nepastāvot subsidārai valsts tiesību normai, pamatnostādnes tam, kā jālemj par līguma spēkā esamību, ir izklāstītas augstākās instances tiesas nostājā, kas tomēr nav saistoša zemākas instances tiesām?

2)

Vai – gadījumā, ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša – sākotnējā stāvokļa atjaunošana ir iespējama apstākļos, kad līgums nevar pastāvēt tāpēc, ka tajā ir netaisnīgs noteikums attiecībā uz līguma pamatpriekšmetu, ja starp pusēm nav panākta vienošanās un ja nav arī iespējams piemērot iepriekš minēto nostāju?

3)

Vai – gadījumā, ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša – tiesību aktos var tikt prasīts, lai patērētājs, ceļot prasību konstatēt līguma pamatpriekšmeta spēkā neesamību, saistībā ar [šāda] veida līgumiem kopā ar šo prasību celtu arī prasību konstatēt līguma spēkā esamību?

4)

Vai – gadījumā, ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša – apstākļos, kad nav iespējams atjaunot sākotnējo stāvokli, līgumus par spēkā esošiem var a posteriori atzīt likumdošanas ceļā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pusēm?