—

atcelt 2020. gada 15. maija lēmumu, ar kuru ECB atteicās pārņemt tiešu uzraudzību un dot norādījumus kompetentajai personai, lai nodrošinātu, ka bankai vairs netiek liegta piekļuve saviem birojiem, informācijai, sistēmām, vietnēm, dokumentiem, personālam un līdzekļiem;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot kļūdaini pieņēmusi, ka prasītā darbība ir ārpus ECB kompetences un tā arī neesot sniegusi atbilstošu sava lēmuma pamatojumu.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas prasītāja tiesības, kas tam ir atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam.

3.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītāja tiesības, kas tam ir atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam.

4.

Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītāja tiesības, kas tam ir atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantam.

5.

Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītāja tiesības, kas tam ir atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam.

6.

Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB neesot izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punkta b) apakšpunktam (1) un Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (2) 67. pantu.

7.

Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi principu, ka ECB jārīkojas tādā veidā, kas padara par iespējamu reglamentējošo pienākumu izpildi.

8.

Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu (détournement de pouvoir).