Grozītā vienotā dokumenta publikācija pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2020/C 243/10)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

VIENOTS DOKUMENTS

“CASTAÑA DE GALICIA”

ES Nr.: PGI-ES-0609-AM01 – 31.1.2020.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums

“Castaña de Galicia”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. klase. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Castaña de Galicia” piešķir tikai vietējo Galīsijas šķirņu ēdamās kastaņas (Castanea sativa, Mill.) augļiem – kastaņiem –, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ko laiž tirdzniecībā svaigus vai saldētus.

Šīs šķirnes no vietējiem ekotipiem lauksaimnieki selekcionējuši gadsimtu gaitā, lai uzlabotu ražīgumu un kvalitāti. Salīdzinot ar šķirnēm, ko audzē citos ražošanas apgabalos Spānijā, Portugālē un Francijā, to morfoloģija un ģenētiskās īpašības ir nevainojami aprakstītas un identificētas. Šīs šķirnes ir neaizstājams fitoģenētisko resursu mantojums, kas nozīmīgs no bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa un kam piešķirts “saglabājamu šķirņu” juridiskais statuss.

Tādējādi, pateicoties tam, ka tika saglabāti Galīsijas kastaņkoku tradicionālie audzēšanas paņēmieni, bija iespējams laikā gaitā selekcionēt vietējās šķirnes, uz kurām balstās Galīsijas kastaņu labā slava un popularitāte.

“Castaña de Galicia” galvenās diferencējošās pazīmes ir šādas:

—	plāna, spoža miza brūnā krāsā,

—	plāns ārējais slānis (membrāna), kas tikai nedaudz ieaudzis kodolā un viegli atdalās,

—	salda garša, konsistence ir stingra, nav miltaina,

—	novāktu kastaņu mitruma saturs ir 50–60 %,

—	parasti vienā čemurā ir ne vairāk par trijiem kastaņiem,

—	vidējais ogļūdeņražu saturs sausnā ir 59,9 %, kas ir krietni vairāk nekā citos Spānijas audzēšanas apgabalos novāktajiem kastaņiem,

—	vidēji ir ļoti maz ieplaisājušu (4,5 %) un daivainu (2,1 %) kastaņu. Kopā ņemot, Galīsijas kastaņiem ir mazāks ieplaisājušu un daivainu kastaņu īpatsvars nekā pārējos Spānijas audzēšanas apgabalos novāktiem kastaņiem.

Iepriekš minētas vidējās vērtības, kas raksturīgas Galīsijas kastaņiem; tālāk izklāstītas pazīmes, kādām jāpiemīt novāktiem kastaņiem, lai tos varētu aizsargāt ar AĢIN “Castaña de Galicia”.

—	Minimālais mitrums 50 %, maksimālais mitrums – 60 %.

—	Daivainu kastaņu maksimālais īpatsvars: 12 %.

—	Ogļūdeņražu minimālais saturs: 55 %.

—	Vienā kilogramā ietilpst ne vairāk kā 120 svaigu kastaņu un ne vairāk kā 200 saldētu kastaņu.

Katrā ar AĢIN “Castaña de Galicia” aizsargātu kastaņu iepakojumā nevar būt vairāk par 5 % specifikācijām neatbilstošu kastaņu.

Kastaņus saldē tikai tālab, lai pagarinātu produkta glabāšanas laiku. Saldēšana nav uzskatāma par pārstrādi vārda tiešā nozīmē, jo gan svaigiem, gan saldētiem kastaņiem piemīt tās pašas iepriekšminētās fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Izņemot pašu audzēšanu, nav nekādu specifisku procesu, kas būtu veicami noteiktajā teritoriālajā apgabalā.

3.5.   Īpaši noteikumi produkta, uz kuru attiecas reģistrētais nosaukums, griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u.c.

Svaigus kastaņus ar AĢIN “Castaña de Galicia” tirdzniecībā laiž, iepakotus tīkliņos vai rafijas vai džutas maisiņos, bet saldētus – iepakojumos no materiāla, kas paredzēts pārtikas iepakošanai un ko atļauts izmantot saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem par pārtiku. Gan svaigus, gan saldētus kastaņus var iepakot 500 g, 1 kg, 2,5 kg, 5 kg, 10 kg, 15 kg, 20 kg un 25 kg smagos iepakojumos. Ir pieļaujams arī citāds svars, ja tas nekaitē produkta kvalitātei.

3.6.   Īpaši noteikumi produkta, uz kuru attiecas reģistrētais nosaukums, marķēšanai

Kastaņiem, ko laiž tirdzniecībā ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Castaña de Galicia”, uz iepakojuma jābūt tirdzniecības etiķetei, kas atbilst katram audzētājam/iepakotājam, un AĢIN etiķetei ar AĢIN oficiālo logotipu.

Gan uz tirdzniecības etiķetes, gan uz AĢIN etiķetes obligāti jābūt norādei “Indicación Geográfica Protegida “Castaña de Galicia””.

Uz pārstrādātu produktu etiķetēm (piemēram, kastaņu biezeņa, kastaņu krēma, sīrupā sagatavotu kastaņu, alkoholā sagatavotu kastaņu, glazētu kastaņu, glazētu kastaņu saldumu u. c. produktu etiķetēm) var norādīt, ka tie pagatavoti no kastaņiem ar AĢIN “Castaña de Galicia”, ja šo produktu izejvielas atbilst specifikācijas prasībām.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā audzē kastaņus ar AĢIN “Castaña de Galicia”, ir daļa no Galīsijas autonomā apgabala teritorijas, kas rietumos robežojas ar Dorsal Gallega un ziemeļos – ar Sierra del Xistral.

Audzēšanas apgabals aptver tālāk minētās administratīvās teritorijas.

—	La Coruña province: Terra de Melide komarka un Arzúa un Boimorto pašvaldības (Arzúa komarka).

—	Visa Lugo province, izņemot O Vicedo, Viveiro, Xove un Cervo pašvaldības (Mariña Occidental komarka), Burela un Foz pašvaldības (Mariña Central komarka) un Barreiros un Ribadeo pašvaldības (Mariña Oriental komarka).

—	Visas Ourense provinces pašvaldības.

—	Pontevedra province: Tabeirós-Terra de Montes komarka un Deza, Cotobade, A Lama un Campo Lameiro pašvaldības (Pontevedra komarka) un Cuntis pašvaldība (Caldas komarka).

—	Noteiktajam ražošanas apgabalam ir raksturīgs kvalitatīvu kastaņu audzēšanai sevišķi piemērots nokrišņu daudzums, temperatūra un augsnes apstākļi, augstums virs jūras līmeņa un temperatūras/nokrišņu attiecība.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vērojami labvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuru dēļ Galīsijas kastaņkoku audzes labi attīstās un kastaņi ir sevišķi augstas kvalitātes – mērena temperatūra kastaņu veidošanās un nogatavošanas laikā un tāds atmosfēras mitrums, kas nodrošina paaugstinātu mitruma saturu kastaņos. Šie faktori nodrošina augstu produkcijas kvalitāti.

Tālāk sīkāk izklāstīts, kādas ir AĢIN ģeogrāfiskā apgabala iezīmes, kam ir tieša saistība ar kastaņkoku augšanai optimāliem apstākļiem.

—

Nokrišņi: ražošanas apgabalā ir paaugstināts nokrišņu daudzums (kopējais nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 1 000 mm), tomēr vasarās ir sausuma periods, kas beidzas septembrī. Abi šie faktori labvēlīgi ietekmē kastaņu kvalitāti. Ģeogrāfiskajā apgabalā neietilpst piekrastei tuvākie Galīsijas reģioni, kuros ir pārsniegti kastaņkoku audzēšanai ieteicamie parametri.

—	Temperatūra: gada vidējā temperatūra ģeogrāfiskajā apgabalā ir 6–14 °C, kas atbilst kastaņkoku audzēšanai ieteicamajam temperatūras diapazonam (3–16 °C); karstās vasaras labvēlīgi ietekmē kastaņu nogatavošanos un veidošanos.

—	Vidējā temperatūras un nokrišņu attiecība: Galīsijas austrumu daļā šī attiecība ir sevišķi labvēlīga kastaņkokiem, jo šīs sugas koki vislabāk aug vidē ar noteiktu atmosfēras mitrumu, kas gan nedrīkst būt pārmērīgs, jo pārmērīgā mitrumā veidojas puve un miltrasa.

—	Augstums virs jūras līmeņa: ģeogrāfiskais apgabals atrodas tādā augstumā, kādam kastaņkoki vislabāk pielāgojušies (400–900 m, nepārsniedzot 1 200 m).

—	Augsne un ieži: lielākajā daļā teritorijas augsnes veidojušās no granīta un metamorfiskajiem iežiem (šīferis un slāneklis), tās ir māla augsnes, kas bagātas ar organiskām vielām, ir ar zemu pH līmeni un zemu aktīvo kaļķu saturu. Uzskata, ka šādas augsnes ir vispiemērotākās kastaņkoku audzēšanai.

Kastaņkoku audzēšana ir sevišķi labvēlīga videi, turklāt tā ir nevainojami piemērota Galīsijas kalnos un kalnienēs valdošajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kur tas ir viskonkurētspējīgākais lauksaimnieciskās darbības veids. Zemes izmantošanas vēsturiskā attīstība (kur priekšroka dota ātraudzīgām koku sugām un kultūraugiem, kā kukurūza un kartupeļi) ir pārtapusi par faktoru, kas sevišķi ietekmējusi noteiktās teritorijas robežas.

5.2.   Produkta specifika

Papildus specifikai, ko piešķir ražošanas apgabala piemērotie augsnes un klimatiskie apstākļi, kuri raksturoti iepriekšējā punktā un kuri sekmē kastaņu optimālu veidošanos, Galīsijas kastaņu audzēšanas pamatā ir intensīvs selekcionēšanas darbs, ko Galīsijas lauksaimnieki veikuši zemes gabalos, kurus dēvē par soutos (soutos ir vienāda vai līdzīga vecuma koku stādījumi, ko kopj ar vienādiem paņēmieniem) Tādējādi tieši cilvēkam un tā izmantotajiem tradicionālajiem un rūpīgajiem audzēšanas paņēmieniem bija izšķirīga nozīme šķirņu selekcijā (runājot par ražīgumu un kvalitāti), proti, ir radīta virkne vietējo ekotipu, no kā cēlušies mūsdienās pazīstamie kvalitatīvie Galīsijas kastaņi. Tieši pateicoties minēto faktoru kopumam, šiem kastaņiem mūsdienās ir tik laba slava.

Uz audzēšanu soutos balstītais ražošanas modelis tiek izmantots arī mūsdienās. Tas ne tikai apliecina saikni ar kastaņkoku audzēšanas kultūru un tradīcijām Galīsijā, bet arī ir nozīmīgs augu materiāla avots jaunu stādījumu veidošanai, kuros var izmantot mūsdienīgas audzēšanas metodes.

Salīdzinājumā ar kastaņiem no citiem ražošanas apgabaliem Galīsijas kastaņiem piemīt šādas specifiskas īpašības:

—	plāns ārējais slānis, kālab kastani ir daudz vieglāk nolobīt,

—	kastaņi nav sevišķi daivaini, un tas, tāpat kā iepriekšējā punktā minētā īpašība, ievērojami atvieglo to lobīšanu,

—	palielināts mitruma saturs, kas ir ļoti vērtīga īpašība tiklab patēriņam svaigā veidā, kā pārstrādei,

—	maz ieplaisājušu kastaņu, kas ievērojami samazina brāķēto kastaņu daudzumu,

—	ļoti augsts cietes saturs; cietei pārstrādājoties cukuros (dabiskā hidrolīze nogatavošanās gaitā un termisko procesu izraisīta hidrolīze), kastaņi iegūst saldāku garšu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti, reputāciju vai citām specifiskām īpašībām

Savvaļas kastaņkoki Galīsijā aug jau kopš pleistocēna, taču to domesticēšana un kultivēšana aizsākās Romas impērijas laikos. Viduslaikos šī nodarbošanās guva jaunu impulsu, kad to sāka popularizēt garīdzniecība un augstmaņi, paplašinādami kastaņkoku audzes, kas bija cieši saistītas ar vīnkopību.

Tādējādi jau kopš seniem laikiem notika kvalitatīvu vietējo kastaņkoku šķirņu selekcionēšana un pavairošana, turklāt tos audzēja gan koksnes, gan augļu ieguvei. No otras puses, tā kā vēsturiski Galīsijas iedzīvotāji ir apmetušies uz dzīvi visā tās teritorijā (piekrastē, centrālajās plakankalnēs, ielejās un kalnos), bija iespējams selekcionēt dažādas šķirnes, kas spējušas pielāgoties daudzveidīgai videi; rezultātā ir izveidojušās šķirnes, kas lieliski pielāgojas dažādiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem un kuru augļi nav daivaini, ir pienācīgā lielumā, maz saplaisājuši u. tml.

Kastaņkoku lieliskā pielāgošanās attiecīgā apgabala vides apstākļiem (ģeogrāfiskā apgabala specifikai) nodrošina sevišķi augstu produkcijas kvalitāti, kas izriet no loģiskās saiknes starp koku sugas sekmīgu attīstību un kvalitatīvu augļu (kastaņu) ieguvi. Turklāt, pateicoties mērenajai temperatūrai kastaņu veidošanās un nobriešanas laikā un samērā lielajam atmosfēras mitrumam ražošanas apgabalā, kastaņiem ir palielināts mitruma saturs, kas ir ļoti vērtīga īpašība tiklab patēriņam svaigā veidā, kā izmantošanai par izejvielu pārstrādei.

Soutos apsaimniekošanas paņēmieni tradicionāli ir Galīsijas kastaņkopības modeļa pamatā. Pateicoties šādiem labvēlīgiem apstākļiem, audzētājiem pakāpeniski izdevās selekcionēt un domesticēt kastaņkokus, izvēloties pašus ražīgākos un kvalitatīvākos; rezultātā ir izveidoti vietējie ekotipi, no kuriem savukārt veidojušās pašlaik audzētās vietējās šķirnes, kas ir Galīsijas kastaņu labās slavas un reputācijas balsts.

Par Galīsijas kastaņu labo slavu liecina to pozīcijas tirgū: nereti Spānijas tirgū pārdod citviet audzētus kastaņus, kas marķēti kā Galīsijas kastaņi, un tas apliecina šo kastaņu plašo pazīstamību. Par Galīsijas kastaņu vēsturisko slavu liecina bibliogrāfiskas atsauces, kuru vidū var minēt šādas:

—

daudzie dokumenti, kas glabājas Galīsijas klosteros un kuros pieminēta kastaņu lielā loma Galīsijā viduslaikos. Uz šiem dokumentiem ir atsauces dažādos darbos, kuru vidū var minēt El priorato benedictino de San Vicenzo de Pombeiro y su colección diplomática en la Edad Media (“Benediktiešu klosteris San Vicenzo de Pombeiro un tā diplomātisko darbu kolekcija no viduslaikiem”) un El monasterio de S. Clodio do Ribeiro en la Edad Media: Estudio y Documentos (“San Clodio do Ribeiro klosteris viduslaikos: pētījumi un dokumenti”), autori M. Lucas Álvarez un P. Lucas Domínguez, un Colección Diplomática do mosteiro cisterciense de Sta. María de Oseira (“Santa Maria de Oseira cisterciešu klostera diplomātiskā kolekcija”), autors M. Romaní Martínez,

—	Aleksandrs Dimā 1847. gadā sacerētajā grāmatā “No Parīzes līdz Kadisai” pieminējis Galīsijas kastaņu kvalitāti,

—	Abel Bouhier darbā La Galice. Essai geographique d’analyse et d’interpretation d’un vieux complexe agraire atzinis, ka kastaņkoki ir viens no svarīgākajiem Galīsijas lauku ainavas elementiem,

—	daudzas atsauces uz kastaņu cepšanas svētkiem (fiesta del magosto – tautas svētki, ko svin daudzviet Galīsijā un kur galvenā loma ir kastaņiem), piemēram, Manuel Murguía darbā Historia de Galicia (“Galīsijas vēsture”) (1865),

—	Galīsijas kastaņi ir izmantoti daudzās receptēs, piemēram, tajās, ko Manuel Puga y Parga (1874–1917) apkopojis grāmatā La Cocina Práctica (1905) vai ko Álvaro Cunqueiro aprakstījis darbā La Cocina Gallega (1973).

Netiešs pierādījums Galīsijas kastaņu plašajai izplatībai, labajai slavai un reputācijai ir arī tas, ka atsauces uz Galīsijas kastaņiem internetā atrodamas biežāk nekā atsauces uz citviet audzētiem kastaņiem. Piemēram, meklējot Google, 2008. gada 20. novembrī konstatēts, ka, meklējot atslēgvārdus “Galīsijas kastaņi” (castaña/s gallega/s spāņu valodā vai castaña/s galega/s galīsiešu valodā), iegūti 5 600 trāpījumi, turpretī meklējums ar atslēgvārdiem “spāņu kastaņi” (castaña/s española/s) dod tikai 200 trāpījumus; meklējot citviet (piemēram, Astūrijā, Andalūzijā vai Estremadūrā) audzētus kastaņus, atrasts mazāk par 20 rezultātiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://mediorural.xunta.gal/fileadmin/arquivos/alimentacion/produtos_calidade/tramitacion/IGP_Castana_de_Galicia_Pliego_de_condiciones_septiembre_2019_definitivo.pdf

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.