—

atcelt ES Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/373 (1), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/370 (2), ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs neatbilst norādītajiem kritērijiem, pēc kuriem persona iekļaujama sarakstā par attiecīgo laikposmu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome, iekļaudama prasītāju pārsūdzētajos aktos, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Padome nav nodrošinājusi pietiekamu faktisko pamatu, uz ko varētu balstīt prasītāja iekļaušanu sarakstā un nav pārliecinājusies par to, ka Ukrainas iestāžu lēmumi, uz kuriem tā balstījusies, tika pieņemti, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav norādījusi prasītāja iekļaušanas sarakstā faktiskos, konkrētos iemeslus. Padome neesot arī norādījusi iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka Ukrainas iestāžu lēmumi, uz kuriem tā balstījusies, ir pieņemti, ievērojot prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzība tiesā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas prasītāja tiesības uz aizstāvību un/vai ka viņam bijusi liegta efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Padome pirms atkārtotās iekļaušanas sarakstā nav apspriedusies ar prasītāju, nav sniegusi prasītājam visu informāciju, uz kuru tā balstījusies, un nav devusi prasītājam pienācīgu jeb taisnīgu iespēju izlabot kļūdas vai sniegt paskaidrojumus. Nevienā stadijā prasītājs neesot ticis iepazīstināts ar ticamiem vai konkrētiem pierādījumiem un argumentāciju, kas attaisnotu ierobežojošo pasākumu piemērošanu, un neesot norādīts, vai Padome pirms sava lēmuma pieņemšanas ir pienācīgi ņēmusi vērā prasītāja apsvērumus.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome šos astotos grozošos instrumentus esot pieņēmusi bez attiecīga tiesiskā pamata.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz prasītāju nav ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, jo ar ierobežojošiem pasākumiem šīs tiesības tiekot ierobežotas neattaisnoti un nesamērīgi, proti: i) trūkstot jebkādas norādes par to, ka naudas līdzekļi, kurus esot piesavinājies prasītājs, būtu uzskatāmi par pārskaitītiem ārpus Ukrainas; un ii) neesot nedz nepieciešams, nedz atbilstīgi iesaldēt visus prasītāja aktīvus, jo kriminālprocesos pret prasītāju Ukrainas iestādes jau ir kvantificējušas zaudējumus, ko viņš esot nodarījis.