Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2020/C 183/08)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“Brački varenik”

ES Nr.: PGI-HR-02454 – 8.4.2019.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums

“Brački varenik”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.8. grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Brački varenik” ir produkts, ko izmanto par garšvielu, un to iegūst, no svaigām vai apžāvētām vīnogām izspiestu sulu termiski apstrādājot, līdz tās apjoms sasniedz aptuveni vienu trešdaļu no sākotnējā apjoma. “Brački varenik” ir salds, viskozs šķidrums ar medus aromātu, maigi izteiktu vīnogu garšu un smaržu un vidēji izteiktu karameļu garšu. “Brački varenik” var būt tumši sarkanā līdz tumši brūnā krāsā, ja tiek izmantotas sarkano vīnogu šķirnes, un tumši dzeltenā līdz gaiši brūnā krāsā, ja tiek izmantotas balto vīnogu šķirnes. Produktā “Brački varenik”, ko laiž tirgū, šķīstošās sausnas saturam jābūt vismaz 45 % (nosaka refraktometriski), bet pH – no 3 līdz 5 (atšķaidīts ar ūdeni līdz 25 % sausnas). “Brački varenik” laiž tirgū stikla pudelēs, kuru maksimālā ietilpība ir 0,5 l.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Brački varenik” ražo no vietējām vīna vīnogu šķirnēm, t. i., sarkanogu šķirnēm ‘Babić’, ‘Crljenak’ un ‘Plavac mali’ un baltogu šķirnes ‘Maraština’. Šīm šķirnēm katrai atsevišķi vai visām kopā jāveido vismaz 80 % produkta, bet atlikusī daļa var būt citu šķirņu vīnogas, kas izaudzētas Bračas salā.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Brački varenik” ražošanas posmiem, sākot ar vīnogu ievākšanu, sulas spiešanu un izkāšanu un beidzot ar termisko apstrādi, jānotiek 4. punktā definētajā ražošanas apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Kad produktu laiž tirgū, nosaukumam “Brački varenik” burtu lieluma, veida un krāsas ziņā jābūt skaidri izceltam salīdzinājumā ar visiem citiem uzrakstiem uz etiķetes. Ražotāja nosaukuma izmērs nedrīkst pārsniegt 70 % no produkta nosaukuma izmēra.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Brački varenik” ražo Bračas salā, kas administratīvi ir daļa no Splitas–Dalmācijas županijas un ir iedalīta astoņās vietējās pašpārvaldes vienībās, proti, Supetaras pilsētā un Postira, Pučišća, Selca, Bol, Nerežišća, Milna un Sutivan pašvaldībās. Ziemeļos no kontinenta to atdala Bračas kanāls, rietumos no Šoltas salas – Splitas šaurums, bet dienvidos no Hvaras salas – Hvaras kanāls.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Cēloniskā saikne starp “Brački varenik” un Bračas salu pamatojas uz produkta reputāciju, kā arī uz tā īpašo tradicionālo ražošanas metodi un līdz pat šai dienai saglabājušos recepti, kas raksturīga šim ģeogrāfiskajam apgabalam.

Bračas salā ir trīs dažādi ģeomorfoloģiskie apgabali: zemākā piekrastes josla (augstums līdz 170 m), centrālā plakankalne (augstums līdz 400 m) un kalnainākais apgabals. Visbiežāk sastopamais cilmiezis Bračas salā ir krīta perioda kaļķakmens un dolomīts, uz kura izveidojušās akmeņainas melnas, brūnas un sarkanas antropogēnās augsnes. Vispiemērotākās audzēšanai šādu tipu augsnēs ir tradicionālās Vidusjūras reģiona kultūras: olīvas, vīnogas, citrusaugļi, vīģes, kā arī aromātiskie un ārstniecības augi.

Bračas salā vīnkopībai ir ilgstošas, bagātīgas tradīcijas, un tā ir svarīgākais lauksaimniecības atzars. Par to liecina tas, ka vīnogulāju audzēšana apgabalā turpinās jau kopš seniem laikiem. Tā kā Bračas salā dominē izteikts reljefs, lai iegūtu pēc iespējas vairāk audzēšanai piemērotas zemes, vietējie iedzīvotāji ir kultivējuši antropogēnās augsnes, attīrot, rokot un mēslojot zemi, kurā izveidot terases. Atkarojot zemi un ierīkojot terases, iedzīvotāji saglabāja auglīgo augsni un sagādāja iespēju apstrādāt zemi, parasti vīnogu audzēšanai.

Senā tradīcija audzēt vīnogulājus Bračas salā, zinātība un pieredze, kas uzkrāta, selekcionējot ģeogrāfiskā apgabala dabas apstākļiem vispiemērotākās vīnogulāju šķirnes, audzēšanas metodes un ražošanas tehnoloģija ir tikai daži no cilvēkfaktoriem, kas būtiski ietekmējuši “Brački varenik” ražošanā izmantoto vīnogu kvalitāti.

Galvenās vīnogu šķirnes, ko audzē Bračas salā un izmanto “Brački varenik” ražošanā, ir ‘Babić’, ‘Crljenak’, ‘Plavac mali’ un ‘Maraština’, kuras aug pret dienvidiem vērstās nogāzēs. Bračas salā valda silts mikroklimats, jo tā atrodas Dienviddalmācijā, ko raksturo maigs Vidusjūras (Csa tipa) klimats ar karstām, sausām vasarām, maigām ziemām, augstu gada vidējo temperatūru (veģetācijas periodā 21,8 °C), ievērojamu saulaino dienu skaitu un jūras ietekmi. Gada siltajā laikā pāri dienvidu nogāzēm pūš vēji – dienā mistrāls, naktī burīns –, mazinot svelmaino vasaras karstumu. Bračas sala atrodas Adrijas jūras saulainākajā daļā, kur saule spīd aptuveni 2 600 stundu gadā, kas vīnogu nogatavošanās laikā ir ārkārtīgi svarīgi.

Bračas salas iedzīvotāji izmanto šīs vīnogas, lai ražotu ne tikai vīnu, bet arī īpašo produktu “Brački varenik”, ko iegūst, ievārot vīnogu sulu, un izmanto par neaizstājamu garšvielu Bračas tradicionālajos ēdienos.

Pierādījumus tam, ka “Brački varenik” par garšvielu izmantots jau Senās Romas laikos, sniedzis autors Marks Gavijs Apīcijs, kas aprakstījis šā produkta ražošanas metodi (V. Vodanović Kukec, 1997, Iz pijata i žmula, Korijeni bračke kuhinje). 1885. gada vēstures avotos autors Bulimbašičs norāda, ka “Produktu “Brački varenik” gatavo, izmantojot tradicionālo recepti, Didoliču ģimenes saimniecībā Bračas salā, un šī garšviela paredzēta Vīnes labākajām virtuvēm, kur tā tiek īpaši novērtēta un pieprasīta” (S. Bulimbašić, Brački varenik, publicēts 2011. gada 30. septembrī).

Tā kā produkts “Brački varenik” ir ražots jau kopš seniem laikiem, 18. gadsimta beigās Bračas salas iedzīvotāji centās paglābt no aizmirstības savdabīgo medus aromātu, kā arī garšu un smaržu, kas piemīt šai garšvielai, kuru gatavo saskaņā ar recepti, ko gadu simtiem sargājušas Bračas senās ģimenes. Tradicionālā “Brački varenik” gatavošana bija īpašs saviesīgs pasākums, ko rīkoja septembrī un oktobrī notiekošās vīnogu ražas novākšanas “jematva” laikā. Pasākumā piedalījās vietējie ražotāji, kas savu izcilo zinātību un prasmes izmantoja, lai izraudzītos labākās vīnogas no vietējām sarkanogu šķirnēm ‘Babić’, ‘Crljenak’ un ‘Plavac mali’ vai baltogu šķirnes ‘Maraština’. Vīnogas ievietoja atsevišķos grozos un pēc novākšanas ar rokām samīcīja un izspieda, lai iegūtu svaigu vīnogu sulu, ko lēni vārīja (atsevišķos gadījumos ilgāk par 10 stundām) uz mazas uguns lielā katlā, kuru dēvē par “kotlenka”. “Brački varenik” varēja vārīties līdz vēlai naktij, parasti līdz nākamās dienas rītam, kamēr izveidojās biezs šķidrums, un procesu pārraudzīja galvenokārt sievietes. Autohtonajām sarkano un balto vīnogu šķirnēm ‘Babić’, ‘Crljenak’, ‘Plavac mali’ un ‘Maraština’ ir augsts cukura saturs, kas ir būtiski svarīgs galaproduktam. Šī senā “Brački varenik” gatavošanas tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām un veido neatņemamu Bračas iedzīvotāju dzīvesveida daļu.

“Brački varenik” reputāciju apliecina fakts, ka šī garšviela atkal ir kļuvusi par Bračas restorānu ēdienkartes neatņemamu daļu, jo to lieto kā galveno garšvielu vairākos Bračas salas tradicionālajos ēdienos (Slobodna Dalmacija, raksts “Tajni recepti bračkih nona”, 2014, un Slobodna Dalmacija, raksts “Supetar pjati puni kuharskih čudesa”, 2015).

Vīnogulāju audzēšana, vīnogu un no tām iegūtu produktu ražošana gadsimtiem ilgi ir bijusi salas ekonomikas pamatā.

“Brački varenik” ražošanā izmantotās vīnogu šķirnes (‘Babić’, ‘Crljenak’, ‘Plavac mali’ un ‘Maraština’), daudzās saulainās dienas vīnogu nogatavošanās laikā, piemērotais klimats, auglīgā augsne, kā arī vīndārzu audzēšana terasēs un to izvietojums paaugstina vīnogu cukura saturu, kas ir svarīgs “Brački varenik” ražošanas metodē, jo saīsina termiskās apstrādes laiku.

Produkta “Brački varenik” reputāciju un tā tradicionālo ražošanas metodi var saistīt ar faktu, ka tas ir Bračas salā iegūts reģionāls produkts, kuram ir gara vēsture. Šā produkta receptes pamatā ir plaša Bračas salas vietējo iedzīvotāju pieredze, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē un ir cieši saistīta ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu.

Produkta “Brački varenik” reputāciju apliecina arī tā regulāra ikgadēja parādīšanās dažādos festivālos, daudzās godalgas un atspoguļošana dažādos preses rakstos (“Dani varenika na otoku Braču”, 2015, Supetaras ražotāju grupa “Brački varenik na Markovom trgu”, 2017, un izstāde “GAST”, “Izvorni brački varenik otrgnut od zaborava”, 2017).

Saikne starp nosaukumu “Brački varenik” un Bračas salas ģeogrāfisko apgabalu ir acīmredzama arī tūrisma veicināšanas jomā: Supetaras Tūrisma padome “Brački varenik” ir atzinusi par Bračas salas kulinārijas produktu neaizstājamu garšvielu un iekļāvusi to obligāti nobaudāmo produktu sarakstā, ja brīvdienas tiek pavadītas Bračas salā (Supetaras Tūrisma padome, “Croatian Hot Spots”, 2017. gada marts).

Lai nepieļautu “Brački varenik” ražošanas tradīciju aizmiršanu, Bračas salā tiek rīkoti darbsemināri, kas paredzēti, lai jaunākajām paaudzēm nodotu šā produkta gatavošanai vajadzīgās tradicionālās prasmes. Viens šāds darbseminārs par “Brački varenik” gatavošanu norisinājies arī Supetaras pamatskolā (Supetaras pamatskola, Eko kutak, 2016).

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://poljoprivreda.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti/hrana/zoi-zozp-zts/Izmijenjena_Specifikacija_Proizvoda_Bracki_Varenik.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.