This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020XC0407(04)
Publication of an application for approval of an amendment, which is not minor, to a product specification pursuant to Article 50(2)(a) of Regulation (EU) No 1151/2012 of the European Parliament and of the Council on quality schemes for agricultural products and foodstuffs 2020/C 115/06
Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 2020/C 115/06
Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 2020/C 115/06
C/2020/2143
OV C 115, 7.4.2020, p. 21–28
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
7.4.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 115/21 |
Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
(2020/C 115/06)
Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.
APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA/AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ
Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu
“Piave”
ES Nr.: PDO-IT-0686-AM02 – 5.4.2019.
ACVN (X) AĢIN ( )
1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses
Siera ar ACVN “Piave” aizsardzības apvienība [Consorzio di tutela del formaggio ‘Piave’ DOP] ar juridisko adresi Via Nazionale 57/A, 32030 Busche di Cesiomaggiore (BL).
Apvienību veido siera “Piave” ražotāji, un tai ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punkta nozīmē.
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Itālija
3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi
☐ Produkta nosaukums
☒ Produkta apraksts
☐ Ģeogrāfiskais apgabals
☐ Izcelsmes apliecinājums
☒ Ražošanas metode
☐ Saikne
☐ Marķējums
☐ Cits [norādīt]
4. Grozījuma vai grozījumu veids
☒ Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.
☐ Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.
5. Grozījums vai grozījumi
Produkta apraksts
Ir precizētas siera īpašības. Grozījums attiecas uz 2. punkta (“Produkta īpašības”) pēdējo daļu un vienotā dokumenta 3.2. punkta pēdējo daļu.
Pašreizējā redakcija:
“Siera masa: tās raksturīga īpašība ir acojuma trūkums. “Fresco” tipa siera masa ir balta un viendabīga, turpretim, ilgāk nogatavinot, siera masa kļūst salmdzeltena un pēc konsistences sausāka, graudaināka un irdenāka, bet “Vecchio”, “Vecchio Selezione Oro” un “Vecchio Riserva” tipa siers iegūst tam raksturīgu vieglu kārtainumu.”
Grozītā redakcija:
“Siera masa: “Fresco” tipa siera masa ir bez acojuma, kompakta, ar gaišu krāsu un viendabīga, turpretim, ilgāk nogatavinot, siera masas krāsa kļūst tumšāka un pēc konsistences sausāka, graudaināka un irdenāka. Visu tipu sieram ir pieļaujams rets un mazs acojums un neliels neviendabīgums (kārtainums), taču izteikts acojums un/vai acojums, ko rada propionskābes baktērijas, ir aizliegts.”
Ierosinātā grozījuma mērķis ir atbilstīgāk noteikt ar ACVN “Piave” apzīmētā produkta sensorās īpašības, izmantojot terminus, kas ir lielākā mērā piemēroti un būtiski piena nozarei. Lai labāk ņemtu vērā to, ka šie sieri var būt arī tumšāki un ka to krāsas daudzveidība ir lielāka, ir noteikts plašāks ilgāk nogatavinātu sieru masas krāsu diapazons, proti, pieļaujamā siera masas krāsa vairs nav tikai salmdzeltena. Tas ir atkarīgs no laika, kad sieri tiek ražoti, kā arī no tā, kādi augi ir govju barībā.
Attiecībā uz acojumu ir atkārtoti norādīts, ka siers ar ACVN “Piave” ir bez acojuma, taču tam reizēm var būt nelielas acis, kas radušās mehāniskas iedarbības ietekmē vai citu iemeslu dēļ; tie var būt, pirmkārt, atšķirīgu presēšanas sistēmu izmantošana un, otrkārt, gāzi radošu mikroorganismu ierobežota klātbūtne dabiskajās sākotnēji izmantotajās baktēriju kultūrās. No izteikta acojuma veidošanās, it īpaši propionskābes baktēriju darbības ietekmē, neapšaubāmi ir jāvairās, jo tā ir nevēlamas un nekontrolētas fermentācijas pazīme. Ir precizēts arī tas, ko nozīmē vārds “kārtainums”.
Šie grozījumi ir nepieciešami, jo iepriekšējā redakcija nepieļauj elastību attiecībā uz šo īpašību pārbaudi, un sekas var būt tādas, ka, neraugoties uz nepieciešamo īpašību esību, daži sieri var netikt atzīti par “Piave” sieru.
Ražošanas metode
Teksta daļa par izejvielu ražošanu produkta specifikācijas 5. punktā un vienotā dokumenta 3.3. punkts ir grozīti attiecībā uz govju šķirnēm un govju barību.
Pašreizējā redakcija:
“Viss piens, ko izmanto siera “Piave” pagatavošanā, ir iegūts šā dokumenta 3. punktā minētajā apgabalā, turklāt vismaz 80 % piena iegūst no ražošanas apgabalam tipisku šķirņu govīm, kas ir īpaši izturīgas un piemērotas kalnainiem apgabaliem, proti, no Itālijas brūnajām govīm, Itālijas sarkanraibajām govīm un Itālijas Frīzijas govīm.”
Grozītā redakcija:
“Viss piens, ko izmanto siera “Piave” pagatavošanā, ir iegūts šā dokumenta 3. punktā minētajā apgabalā. Vismaz 80 % piena iegūst no ražošanas apgabalam tipisku šķirņu govīm, kas ir īpaši izturīgas un piemērotas kalnainām teritorijām, proti, no Itālijas brūnajām govīm, Itālijas sarkanraibajām govīm, Itālijas Frīzijas govīm, Alpu pelēkajām govīm un no šo šķirņu krustojumiem izaudzētajām govīm.”
Pieprasītā grozījumā mērķis ir atkārtoti iekļaut vietējo Alpu pelēko govju šķirni, no kuras audzētāji iepriekš atteicās tās zemākas produktivitātes dēļ, bet kura pēdējos gados ir atkal atzīta par saimnieciski noderīgu, jo šīs šķirnes govis ir īpaši izturīgas un spēj pielāgoties kalnainajam apvidum. Alpu pelēkās govis ir vidēja lieluma, izturīgas un pieticīgas govis ar spēcīgu instinktu meklēt barību pat nepieejamās ganībās, un tās ir izrādījušās sevišķi piemērotas apgabala dabas resursu izmantošanai. Alpu pelēko govju audzēšana divos virzienos, proti, tās audzē arī gaļas iegūšanai, kā arī to sevišķi labā piemērotība kalnainiem apvidiem ir aspekti, kas arvien lielākā mērā veicina šīs šķirnes atkalieviešanu lauku saimniecībās kalnainajā Belluno provincē. Siers, kuru gatavo, izmantojot pienu, kas iegūts no Alpu pelēkajām govīm, pilnībā atbilst siera “Piave” īpašībām. Ir skaidri noteikts vēl viens aspekts, kas raksturīgs liellopu audzēšanai kalnainos apvidos un tādējādi arī siera “Piave” gatavošanas procesam, proti, iepriekš minēto liellopu šķirņu biežā krustošana. Vēsturiski tādas lauku saimniecības kalnainā teritorijā, kuras nebija īpaši pielāgotas mērķorientētai ģenētiskajai selekcijai, paļāvās uz ganāmpulka dabisko pieaugumu.
Pašreizējā redakcija:
“Barības devā nedrīkst iekļaut šādas aizliegtas sastāvdaļas:
— |
rūpnieciski ražotus uztura bagātinātājus, |
— |
dārzeņus, augļus un rapsi, |
— |
karbamīdu, karbamīda fosfātu, biuretu.” |
Grozītā redakcija:
“Barības devā nedrīkst iekļaut šādas sastāvdaļas:
— |
rūpnieciski ražotus uztura bagātinātājus, |
— |
svaigus dārzeņus, augļus un rapsi, izmantojot tos tieši kā barību, |
— |
karbamīdu, karbamīda fosfātu, biuretu.” |
Ieviestā grozījuma mērķis ir skaidri noteikt, ka dārzeņi, augļi un rapsis barībā ir aizliegti tikai tādā gadījumā, ja tos izmanto tieši un svaigā veidā, jo mitruma saturs var veicināt nevēlamu fermentāciju, kas maina piena sensorās īpašības. Taču šī problēma nerodas, ja svaigi dārzeņi, augļi un rapsis govju barības devā tiek izmantoti sausā vai koncentrētā veidā; tādēļ šādus govju barības līdzekļus aizliegt nav nepieciešams.
Īpašības vārds “aizliegtu” atkārto vārdu “nedrīkst iekļaut” nozīmi, tāpēc ir svītrots.
5. Piena uzglabāšana, savākšana un transports
Ir atjaunināta piena savākšanas metode.
Pašreizējā redakcija:
“Pienu savāc no divām vai četrām slaukšanas reizēm, nepārsniedzot maksimālo 72 stundu periodu no pirmās slaukšanas reizes līdz pārstrādei.”
Grozītā redakcija:
“Pienu savāc ne vairāk kā trīs secīgu dienu periodā.”
Grozījuma mērķis ir atteikties no atsauces uz divām vai četrām slaukšanas reizēm, ar ko saprot tradicionālo slaukšanas reižu skaitu, proti, divas reizes dienā. Slaukšanas automatizācijas sistēmu ieviešana ir nodrošinājusi iespēju palielināt secīgu slaukšanas reižu skaitu vienas dienas laikā. No zinātniskā viedokļa slaukšanas automatizācijas sistēmu izmantošana piena īpašības neietekmē; konkrētāk, piena sastāvs tauku un olbaltumvielu satura ziņā statistiski ir salīdzināms ar pienu, kas iegūts, izmantojot tradicionālo slaukšanu. Šādu sistēmu izmantošana var pat uzlabot govju veselību, samazinot stresu, ko izraisa slaukšana tikai divas reizes dienā izslaukuma maksimumperiodā. Slaucot lielus piena daudzumus vairāk nekā divas reizes dienā, tesmenis un pupi ir pakļauti mazākam stresam, uzlabojas piena mikrobioloģiskās īpašības un mazinās saslimšana ar mastītu. Turklāt tādējādi tiek uzlabotas piena reoloģiskās īpašības, kas raksturo sakupušā piena stingrību, proti, to, cik strauji tas reaģē uz reneta [himozīna fermenta] enzimātisko ietekmi un cik lielā mērā tas “pretojas” piena recekļa griezēja mehāniskajai iedarbībai.
Grozījums attiecībā uz piena savākšanas/pārstrādes laiku ierosināts, ņemot vērā to, ka mūsdienu slaukšanas un dzesēšanas sistēmas un piena uzglabāšanas apstākļi saimniecībās nodrošina optimālus produkta higiēnas standartus un ļauj saglabāt piena īpašības ilgāk nekā senāk, un tas nozīmē, ka vairs nav nepieciešams ierobežot laiku no piena savākšanas līdz pārstrādei; to apstiprina pārstrādes testi un konstatējumi mikrobioloģiskajā jomā, kas parāda, ka piens ir piemērots pārstrādei arī vairāk nekā trīs dienas pēc slaukšanas.
Šim grozījumam būtu jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā tādu nelielu lopkopju vajadzības, kuriem bieži vien, it īpaši ziemas laikā, ir jāņem vērā apstākļi uz ceļiem, ko ietekmē kalnainiem apgabaliem raksturīgie laikapstākļi.
Termiskā apstrāde
Termiskās apstrādes metode ir pielāgota faktiskajām ražošanas iespējām.
Pašreizējā redakcija:
“Pienu pasterizē 72 °C +/– 2 °C temperatūrā 16 sekundes, līdz fosfatāzes testā tiek sasniegta negatīva reakcija.”
Grozītā redakcija:
“Termiskā apstrāde
Pienu, ko izmanto ar ACVN “Piave” apzīmētā siera pagatavošanā, var pasterizēt.”
Šīs rindkopas grozījums tiek pamatots ar to, ka apstrādes parametri var atšķirties atkarībā no tā, kāda veida sistēma tiek izmantota; tādēļ ir jāņem vērā arī sistēmas, kas nodrošina tādu pašu rezultātu ar atšķirīgu termiskās apstrādes ilgumu un temperatūru (piemēram, izmantojot cauruļveida pasterizētāju, nevis elektrodpasterizētāju). Tādēļ pasterizācijas posms nemainās, taču iepriekš minēto iemeslu dēļ netiek norādītas konkrētas atsauces vērtības, jo tās paredz pasterizācijas definīcija un reglamentē konkrēti tiesību akti.
Ierosinot grozījumu, ir ņemtas vērā arī vairāku tādu Belluno apgabala uzņēmumu, piemēram, kalnos esošo saimniecību vai nelielu kalnos esošo piena pārstrādes uzņēmumu, vajadzības, kuriem nav piena pasterizācijas iespēju. Šis grozījums nodrošinās iespēju izmantot svaigpienu, ievērojot tradīcijas.
Siera gatavošana
Labāk ir noteikti vairāki siera gatavošanas tehnoloģiskie parametri.
Pašreizējais teksts:
“Karsē 44–47 °C temperatūrā un maisot ļauj atdzist 1,5–2 stundas.”
Grozītā redakcija:
“Karsē 44–47 °C temperatūrā.”
Šis grozījums nodrošinās iespēju apstrādes laiku pielāgot izmantotās sistēmas veidam. Dažādie posmi var atšķirties atkarībā no siera vannu veida un ietilpības. Tādēļ gadu gaitā konstatēts, ka minimālā un maksimālā ilguma noteikšana ierobežo to, kādas ražošanas sistēmas iespējams izmantot.
Vārdu “maisot ļauj atdzist” svītrošana ir pamatota, jo šis posms ir karsētas masas sieru ražošanas tehnoloģijas neatņemama daļa, un tā noteikšana nav nepieciešama un tikai sarežģī tekstu.
Sālīšana
Pašreizējais teksts:
“Sālīšanu veic, sieru vismaz 48 stundas turot iegremdētu sālījumā.”
Grozītā redakcija:
“Sālīšanu veic, iegremdējot sālījumā.”
Gadu gaitā secināts, ka minimālā laikposma noteikšana mērcēšanai sālījumā ir ļoti ierobežojoša un liedz iespēju šo posmu pielāgot dažādām ražošanas situācijām. Faktiski salīšanas metodes un ilgums atšķiras atkarībā no dažādiem sālījuma veidiem, kuriem atšķiras tilpums, ūdens cirkulācijas metode, temperatūra, iegremdēšanas metode, sālījuma attīrīšanas procedūras u. c. Šīs atšķirības ietekmē to, cik efektīvi sāls iekļūst sierā; tādēļ saistībā ar iegremdēšanu sālījumā tika atzīts par lietderīgu minimālo ilgumu svītrot.
Likvidējot šo ierobežojumu, tiek ņemtas vērā tādu nelielu uzņēmumu ražošanas vajadzības, kuri uzsvēra tā ierobežojošo ietekmi, jo šādiem uzņēmumiem nav automatizētas sistēmas vai personāla, kas vajadzīgi šā posma stingrai pārvaldībai. Tomēr pareizo sālīšanas līmeni nodrošina ACVN “Piave” sensorais profils.
VIENOTS DOKUMENTS
“Piave”
ES Nr.: PDO-IT-0686-AM02 – 5.4.2019.
ACVN (X) AĢIN ( )
1. Nosaukums vai nosaukumi (ACVN vai AĢIN)
“Piave”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Itālija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids
1.3. grupa. Siers
3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums
“Piave” ir cilindriskas formas siers ar pasterizētu siera masu; siers ir ciets un nogatavināts, tas ražots no govs piena.
Tirdzniecībā pieejams šādu tipu “Piave” siers:
“Fresco” [svaigs]: nogatavināts vismaz 20 dienas, bet ne ilgāk par 60 dienām; siera rituļa diametrs 320 mm ± 20 mm; siera rituļa augstums 80 mm ± 20 mm; ritulis sver 6,8 kg ± 1 kg.
“Mezzano” [vidēji ilgi nogatavināts]: nogatavināts vismaz 60 dienas, bet ne ilgāk par 180 dienām; siera rituļa diametrs 310 mm ± 20 mm; siera rituļa augstums 80 mm ± 20 mm; ritulis sver 6,6 kg ± 1 kg.
“Vecchio” [nogatavināts]: nogatavināts ilgāk par 6 mēnešiem; siera rituļa diametrs 290 mm ± 20 mm; siera rituļa augstums 80 mm ± 20 mm; ritulis sver 6 kg ± 1 kg.
“Vecchio Selezione Oro” [ilgi nogatavināts – “zelta izlase”]: nogatavināts ilgāk par 12 mēnešiem; siera rituļa diametrs 280 mm ± 20 mm; siera rituļa augstums 75 mm ± 20 mm; ritulis sver 5,8 kg ± 1 kg.
“Vecchio Riserva” [ļoti ilgi nogatavināts – riserva]: nogatavināts ilgāk par 18 mēnešiem; siera rituļa diametrs 275 mm ± 20 mm; siera rituļa augstums 70 mm ± 20 mm; ritulis sver 5,5 kg ± 1 kg.
“Piave” sieram ir šādas īpašības.
Tauku saturs: “Fresco” 33 % ± 4 %, “Mezzano” 34 % ± 4 %, “Vecchio” > 35 %.
Proteīnu saturs: “Fresco” 24 % ± 4 %, “Mezzano” 25 % ± 4 %, “Vecchio” > 26 %.
Garša: mazāk nogatavināts siers ir saldens un pienains, it īpaši tad, ja tas ir “Fresco” tipa siers, taču šādas garšas īpašības sastopamas arī “Mezzano” sieram. Ilgāk nogatavinātam sieram garša izteiktāka, siers pakāpeniski kļūst stiprāks un sātīgāks, bet pēc vēl ilgākas nogatavināšanas tas iegūst nedaudz asu garšu.
Miza: siers ir ar mizu; “Fresco” tipa sieram tā ir maiga un gaiša; līdz ar nogatavināšanos paildzināšanu miza kļūst biezāka, bet “Vecchio”, “Vecchio Selezione Oro” un “Vecchio Riserva” tipa sieram tā kļūst cieta un arvien tumšāka, iegūstot tonējumu, kas tuvinās okera krāsai.
Siera masa: “Fresco” tipa siera masa ir bez acojuma, kompakta, gaiši dzeltena un viendabīga, turpretim, ilgāk nogatavinot, siera masa kļūst tumšāka un pēc konsistences sausāka, graudaināka un irdenāka. Visu tipu sieram ir pieļaujams rets un mazs acojums un neliels neviendabīgums (kārtainums), taču izteikts acojums un/vai acojums, ko rada propionskābes baktērijas, ir aizliegts.
3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
Slaucamo govju barībai jāatbilst šādām prasībām:
vismaz 70 % lopbarības un 50 % barības sausnas jābūt iegūtai 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā, kurš pilnībā atrodas kalnu apvidū.
Barības devā nedrīkst iekļaut šādas sastāvdaļas:
— |
rūpnieciski ražotus uztura bagātinātājus, |
— |
svaigus dārzeņus, augļus un rapsi, izmantojot tos tieši kā barību, |
— |
karbamīdu, karbamīda fosfātu, biuretu. |
Izgatavojot “Piave”, izmanto tikai pienu no Belluno provincē audzētām govīm, no kurām vismaz 80 % ir ražošanas apgabalam tipisku šķirņu govis: Itālijas brūnās govis, Itālijas sarkanraibās govis, Itālijas Frīzijas govis, Alpu pelēkās govis un no šo šķirņu krustojumiem izaudzētas govis.
Arī pārējās izmantotās izejvielas pēc prasībām atbilst vietējai tradīcijai. Saskaņā ar to izmanto īpašas pienskābes baktēriju un sūkalu ierauga kultūras, kas ražotas uz vietas attiecīgi no Belluno provinces piena un piena pārstrādē iegūtām sūkalām, kuras satur pie vietējiem celmiem piederošas pienskābes baktērijas.
Pienskābes baktēriju kultūras skābuma pakāpe ir 10 °SH/50 ± 3.
Sūkalu ierauga kultūras skābuma pakāpe ir 27 °SH/50 ± 3.
3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Viss ražošanas process (piena iegūšana, titrēšana, termiskā apstrāde, baktēriju kultūru audzēšana, piena sarecināšana, sūkalu notecināšana un masas iepildīšana veidnēs, presēšana un marķēšana, sākotnējā nogatavināšana, sālīšana un nogatavināšana) jāveic 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā.
3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi
–
3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi
Produkta nosaukumu “Piave” marķē visapkārt uz siera rituļa sāniem vertikāli un pārmaiņus no augšas uz apakšu un no apakšas uz augšu (uzraksta augstums ir 70 mm ± 5 mm).
Uz katra rituļa ir jānorāda produkcijas partija, pēc kuras var noteikt pagatavošanas dienu, mēnesi un gadu. Kodētais partijas numurs jāuzspiež uz siera rituļa sāniem vai uz vienas rituļa puses.
Pie rituļa otras puses jāpiestiprina etiķete, uz kuras ir šādas norādes:
— |
““Piave” Denominazione d’Origine Protetta” [aizsargāts cilmes vietas nosaukums], |
— |
“Fresco”, “Mezzano” vai “Vecchio” (“Vecchio Selezione Oro” – “Vecchio Riserva”), |
— |
preču zīme vai ražotāja nosaukums. |
4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
“Piave” siera ražošanas apgabalu veido Belluno provinces teritorija.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Visa Belluno provinces teritorija atrodas kalnainā apgabalā, un ģeogrāfiski to norobežo kalnu grēdas, kas austrumos Belluno teritoriju atdala no Friuli-Venēcijas Džulijas reģiona, dienvidos – no Treviso un Vicenza provinces Veneto reģiona līdzenumā, rietumos – no Trentīno-Alto Adidžes reģiona, bet ziemeļos – no Austrijas teritorijas. No ziemeļiem uz dienvidiem un dienvidaustrumiem Belluno provinces teritoriju šķērso Pjaves [Piave] upe, kuras izteka ir Peralba in Val Visdende kalnā Comelico ielejas teritorijā, Belluno provinces pašos ziemeļos.
Kalnu grēdas un to izvietojums – Dolomītu kalni [Dolomiti] ziemeļrietumos un Priekšalpi dienvidaustrumos, kā arī Pjaves upe, kas tek cauri šim apgabalam visā tā garumā, rada īpašu vidi, kas atšķiras no blakus esošajiem apgabaliem ar ļoti augstu gada vidējo nokrišņu daudzumu un zemu gada vidējo minimālo gaisa temperatūru salīdzinājumā ar šīs teritorijas blakusapgabaliem. Šādi temperatūras un nokrišņu daudzuma ziņā īpaši apstākļi ir labvēlīgi tāda zālāja attīstībai, kuru veido tipiskas kalniem raksturīgas zālaugu sugas. Belluno provinces teritorija atrodas Itālijas Alpos, Dolomītu kalnu apgabalā, un tajā ir divi ievērojami parki: Belluno Dolomītu kalnu nacionālais parks [Parco Nazionale delle Dolomiti Bellunesi] un Ampeco Dolomītu kalnu reģionālais dabas parks [Parco Naturale Regionale delle Dolomiti d’Ampezzo].
Belluno provinces teritorijai raksturīgi tas, ka tajā viscaur ir kalnains reljefs. Līdzenumu un pauguru trūkums, kā arī augstums virs jūras līmeņa un nogāžu stāvums dara visu Belluno provinces teritoriju par mazāk labvēlīgu apgabalu augsnes lauksaimnieciskās izmantojamības ziņā, taču tajā ir tipiski apstākļi slaucamo govju audzēšanai piena ieguves un siera ražošanas vajadzībām: Belluno provincei raksturīgas plašas ganības, kuru platība sasniedz 13 000 ha, un tādējādi katrai govij iznāk 4,38 hektāru ganību, vairākkārt pārsniedzot blakus apgabalu vidējo rādītāju (0,67 hektāri uz ganāmpulka vienību).
“Piave” sieram ir šādas īpašības:
— |
raksturīgs garšas profils, kas attīstās dažādos nogatavināšanas laika posmos un ko nosaka proteolīzes un lipolīzes procesi, kurus izraisa divu veidu ierauga apvienojums un attiecīgie tajos esošie vietējos apstākļos attīstījušies mikroorganismi, |
— |
blīva siera masa, jo fermentācijas procesā neizdalās gāzes, |
— |
piena aromāts, kas izteiktāks mazāk nogatavinātam sieram, |
— |
garša, kas pakāpeniski kļūst stiprāka un sātīgāka līdz pat viegli pikantai ilgāk nogatavinātam sieram, taču nekad nekļūst ļoti stipra – īpašība, kas raksturīga “Piave” siera līdzsvarotajai un unikālajai garšai, pēc kuras var atpazīt šo siera šķirni. |
Minētās kvalitātes īpašības saistītas ar diviem galvenajiem faktoriem:
a) |
siera ražošanā izmantojamo pienu, kas ir treknāks un proteīniem bagātāks salīdzinājumā ar pienu, kurš iegūts citos apgabalos (arī tajos, kas atrodas Veneto reģionā). “Piave” siera ražošanā izmantojamais piens slaukts tikai no Belluno provincē audzētām govīm, un tam ir augstāks vidējais tauku (3,93 %) un proteīnu (3,35 %) saturs nekā tas ir pienam citās Veneto provincēs (attiecīgi 3,69 % tauku un 3,27 % proteīnu) un vidēji valstī (attiecīgi 3,7 % tauku un 3,28 % proteīnu); |
b) |
izmantojamo tipisko piena mikrofloru, kas raksturīga vietējiem apstākļiem. Pienskābes baktēriju un sūkalu ierauga kultūras, kuras izmanto “Piave” ražošanā, izaudzētas uz vietas attiecīgi no piena un piena pārstrādē iegūtām sūkalām, kas satur fermentus, kuri pieder pie vietējiem baktēriju celmiem. Tā kā no šīm dabiskajām kultūrām izdalītie mikroorganismi tieši izaudzēti vietējā apgabalā, tie veido ražošanas apgabala mikrobioloģisko savdabību; un daudzveidīgo mijiedarbību starp sierā esošajām dažādajām sīkbūtnēm var uzskatīt par vienu no noteicošajiem faktoriem “Piave” sieram raksturīgo organoleptisko īpašību attīstībā. |
“Piave” siera organoleptiskās īpašības un uzturvērtība saistīta ar kalnainā ražošanas apgabala ģeogrāfiskajām, vides un siera izgatavošanas īpatnībām.
“Piave” ražošanā izmantotā piena augstie rādītāji – augstāks tauku un proteīnu saturs – ir slaucamo govju audzēšanas apstākļu ietekmes rezultāts.
Govīm, kas audzētas kalnu apgabalos kā tādos un jo īpaši Belluno provincē, raksturīgs zems izslaukums. Piena daudzums, ko var iegūt no Belluno provincē pieejamo pastāvīgo zālāju/ganību hektāra (mazāk par 10 litriem salīdzinājumā ar 272 litriem piena vidēji no ganību hektāra citās provincēs) un piena ražība vidēji no dzīvnieka (44 hektolitri gadā salīdzinājumā ar 57 hektolitriem vidēji reģionā) ir stipri zemāka nekā vidējie rādītāji citos apgabalos. Arī ganību noslodze Belluno provincē ir daudz zemāka nekā pārējos apgabalos un provincēs pie tās robežām: kā jau norādīts, katrai slaucamajai govij pieejamā pastāvīgo zālāju/ganību platība “Piave” ražošanas apgabalā ir 4,38 hektāri, kas ir daudz lielāka par attiecīgo platību (0,67 ha uz ganāmpulka vienību) kaimiņu apgabalos un vidēji reģionā.
Šie faktori apvienojumā ar vides apstākļiem – gaisa temperatūru un vidējo nokrišņu daudzumu –, kuri stipri atšķiras no apstākļiem blakusapgabalos, nodrošina tāda ganību zelmeņa attīstību, kuru veido kalniem tipiskas zālaugu sugas, kas Belluno provinces pienam un tātad arī “Piave” sieram piešķir raksturīgās aromāta nianses.
Visi minētie faktori – noteiktajā apgabalā audzēto govju zemais izslaukums, lielas ganību platības ar augstu liellopiem vajadzīgās lopbarības pieejamības pakāpi un kalnu apgabaliem tipisku zālaugu sugu dažādību – veido attiecīgu ekoloģisko nišu un nosaka Belluno provinces piena raksturīgās īpašības.
Šīs piena sevišķās īpašības apvienojumā ar tādu divu ierauga kultūru vienlaicīgu izmantojumu, kuras iegūtas tieši sierotavā (pienskābes baktērijas un sūkalu ierauga kultūras), ir noteicošie faktori, kas piešķir “Piave” tam raksturīgās organoleptiskās īpašības.
“Piave” siera izgatavošanas prasme Belluno provincē pārmantota no paaudzes paaudzē, un šā siera ražošanas pirmsākumi datējami ar 19. gadsimta beigām līdz ar pirmo kooperatīvo kalnu pienotavu dibināšanu Itālijā.
Produkciju, kas apzīmēta ar nosaukumu “Piave” (labi pazīstamas upes nosaukums tradicionālam produktam), sāka ražot 1960. gadā, kad trešo daļu no dienā iegūtā simts centneru lielā piena daudzuma, ko piegādāja Feltres [Feltre] ielejas kooperatīvajai pienotavai [Latteria Sociale Cooperativa della Vallata Feltrina], izmantoja “Piave” un “Fior di latte” siera ražošanai.
“Piave” siera nosaukums cēlies no tāda paša nosaukuma upes, kas Belluno provincē labi pazīstama un šķērso visu tās teritoriju no ziemeļiem uz dienvidiem un dienvidaustrumiem.
Produkts šodien ir tik labi pazīstams un iecienīts patērētāju vidū, ka tā raksturīgo un tipisko īpašību dēļ tas kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem atzinīgi novērtēts, piešķirot svarīgus apbalvojumus gan valsts – Spino d’Oro balva 1986., 1992., un 1994. gadā (attiecīgi 23., 26. un 27. Tjēnes [Thiene] Piena produktu izstādē [Mostra delle produzioni casearie]) –, gan arī starptautiskos kalnu siera konkursos, 2005. gada Veronas Olimpiadi iegūstot Buonitalia galveno balvu (Itālijas garšīgākais produkts) par labāko eksporta sieru, galveno balvu Dublinas World Cheese Awards sevišķi ilgi nogatavinātu sieru kategorijā un 2007. gadā PIR-Cheese konkursā lielākajā Krievijas starptautiskajā siera izstādē Maskavā.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)
Produkta specifikācijas pilnais teksts ir pieejams šādā tīmekļvietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335
vai
tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas mājaslapu (www.politicheagricole.it), noklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.