Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2020/C 82/07)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1).

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Val de Loire”

Atsauces numurs PGI-FR-A1225-AM02

Paziņojuma datums: 2019. gada 19. decembris.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Lai reaģētu uz klimata pārmaiņām un vides un sabiedrības veselības problēmām, specifikācija ir papildināta ar izturīgām vīnogulāju šķirnēm, kas ir vairāk piemērotas jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem. Lai ar šo AĢIN apzīmētās produkcijas noteicošie faktori saglabātos nemainīgi, šīs vīnogulāju šķirnes ir izvēlētas, pamatojoties uz organoleptiskajām īpašībām, kādas piemīt no tām izaudzētajām vīnogām. Vīnogu šķirnes, ar kurām papildināts specifikācijas saraksts, ir šādas: “Artaban N”, “Vidoc N”, “Cabernet Cortis N”, “Floreal B”, “Voltis B”, “Soreli B” un “Souvignier Gris B”.

Attiecīgi grozīts vienotā dokumenta 7. punkts.

2.   Paziņošanas pienākumi

Ir pārcelts datums, kad ražas vai ražošanas deklarācijas kopija jānosūta aizsardzības un pārvaldības iestādei [ODG – organisme de défense et de gestion], un tas turpmāk ir par 15 dienām vēlāks, lai ņemtu vērā pastāvošo praksi un datorizēto ražas deklarāciju iesniegšanas datumu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3.   Adrese

Ir atjaunināta INAO adrese specifikācijā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

Val de Loire

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

Ar AĢIN “Val de Loire” apzīmē nedzirkstošos sarkanvīnus, sārtvīnus, bālsārtvīnus un baltvīnus.

Spirta faktiskā tilpumkoncentrācija šajos vīnos ir ≥ 8,5 % (B zonā) un ≥ 9 % (C zonā). Sarkanvīnos pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 12,5 %.

Sarkanvīniem jābūt tādiem, kuros brīdī, kad tos laiž apgrozībā, malolaktiskās fermentācijas procesi ir beigušies, izņemot vīnus ar norādēm “primeur” [“agrīns” – pildīts pudelē pirms pavasara iestāšanās] vai “nouveau” [“jauns” – pildīts pudelē pirms nākamās ražas].

AĢIN “Val de Loire” drīkst piešķirt vīniem, kuri iegūti bez jebkādas bagātināšanas un kuros spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir 15 % līdz 20 %, izņemot vīnus, kas Maine-et-Loire un Indre-et-Loire departamentā ar minēto nosaukumu apzīmētā produkta iegūšanas apgabalā ražoti no vīnogām, kuras izaudzētas platībās, kas apstādītas ar “Chenin B” šķirnes vīnogulājiem.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Baltvīniem ar fermentējamo cukuru saturu ≥ 45 g/l izņēmuma kārtā maksimālais gaistošo skābju saturs ir tāds, kāds tas noteikts ar patērētāju lietu ministra un lauksaimniecības ministra kopīgu rīkojumu.

Šiem vīniem bieži vien ir raksturīgas augļainuma aromāta nianses, kaut arī to intensitāte un īpašības atšķiras atkarībā no vīnogu šķirnēm un izmantotajām tehnoloģijām. Baltvīniem, sārtvīniem un bālsārtvīniem vinifikācijas metodes ļauj raisīt augļainuma un ziedu nianses, vienlaikus saglabājot zināmu svaigumu. Sarkanvīnu gadījumā vinifikāciju veic tā, lai tie iegūtu elastīgu struktūrainību.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

Vīndarības metožu jomā jāievēro attiecīgās saistības, kas minētas Kopienas līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zvejniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime].

b.   Maksimālās ražas

90 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Attiecībā uz produkciju, kas apzīmēta ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Val de Loire”, vīnogu ražas novākšanu, vinifikāciju un vīnu gatavošanu veic:

—	šādu departamentu teritorijā: Allier, Cher, Indre, Indre-et-Loire, Loir-et-Cher, Loire-Atlantique, Loiret, Maine-et-Loire, Nièvre, Puy-de-Dôme, Sarthe, Vendée, Vienne;

—

šādu Deux-Sèvres departamenta kantonu teritorijā: Airvault, Argenton-les-Vallées, Bressuire, Celles-sur-Belle, Cerizay, Champdeniers-Saint-Denis, Chef-Boutonne, Coulonges-sur-l’Autize, Frontenay-Rohan-Rohan, Lezay, Mauléon, Mazières-en-Gâtine, Melle, Ménigoute, Moncoutant, La Mothe-Saint-Héray, Niort-Est, Niort-Nord, Niort-Ouest, Parthenay, Prahecq, Saint-Loup-Lamairé, Saint-Maixent-l’Ecole 1er Canton, Saint-Maixent-l’Ecole 2e Canton, Saint-Varent, Sauzé-Vaussais, Secondigny, Thénezay, Thouars 1er Canton, Thouars 2ème Canton.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

“Cot N” – “Malbec”

“Abouriou B”

“Gamay N”

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Egiodola N”

“Gamay de Bouze N”

“Gamay de Chaudenay N”

“Grolleau N”

“Grolleau gris G”

“Négrette N”

“Pinot noir N”

“Pineau d’Aunis N”

“Merlot N”

“Vidoc N”

“Artaban N”

“Cabernet cortis N”

“Chardonnay B”

“Chenin B”

“Folle blanche B”

“Melon B”

“Orbois B”

“Pinot blanc B”

“Pinot gris G”

“Floreal B”

“Voltis B”

“Soreli B”

“Souvignier gris Rs”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sacy B”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

Ražošanas ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā 14 departamentus Luāras sateces baseinā, veidojot ainavas no Centrālā masīva līdz Nantes zemes [Pays Nantais] estuāram. Luāra šķērso apvidus ar lielu ģeoloģisko un augsnes apstākļu dažādību: sākot no senajiem Nantes zemes Armorikas masīva un Anžū [Anjou] zemesgabaliem, Somīras [Saumurois] un Turēnas [Touraine] baltā krīta zemi un beidzot ar Overņas kalnu [Monts d’Auvergne] vulkānisko iežu apvidiem. Luāras ielejas klimats Nantes reģionā un Anžū kopumā ir mērens okeāna tipa klimats, Turēnā jūtama zināma kontinentāla ietekme, bet Centrā-Luāras ielejā klimats jau kļūst puskontinentāls. Vīndārzi regulāri saņem nokrišņus visu gadu, un temperatūras ir maigas, turklāt ļoti augstas vai ļoti zemas temperatūras nav vērojamas. Lai gan Luāras ielejā ir ļoti dažādi klimatiskie, ģeoloģiskie un augsnes apstākļi, kopumā tai ir raksturīgs viendabīgums, kam par pamatu ir tās atrašanās ziemeļos un tās klimats. Vēsturiski vīnogulāju audzēšanu galvenokārt Nantes reģionā ieviesa romieši. Vīndārzi tā īsti attīstījās, sākot ar V gadsimtu, bet patiesu uzplaukumu tie piedzīvoja laikā, kad Anžū grāfs Anrī II 1154. gadā uzkāpa Anglijas tronī. Luāras upe ir vide, kas dāvā lieliskas pārvietošanās iespējas, un to izmantošana veicina tās piekrastē esošo vīndārzu pastāvēšanu un vīna tirdzniecību. XIX gadsimtā, kad sāka darboties dzelzceļš, Luāras ielejas vīnkopji nonāca konkurencē ar citu Francijas vīndārzu kopējiem, un tas bija stimuls produkcijas kvalitātes celšanai. 1968. gadā tika radīti vietējie vīni, un ar 1981. gada 16. decembra dekrētu tika noteikts, ka Luāras baseinā ir jauns vietējais reģionālais vīns: “Vins de Pays du Jardin de la France”. Savukārt ar 2007. gada 12. maija dekrētu Luāras vietējie vīni, kam bija vēsturiska identitāte, tika pārdēvēti par vīniem ar īstu ģeogrāfisko identitāti – “Vins de Pays du Jardin de la France” [“Francijas dārzzemes vietējie vīni”] kļūst par “Vins de Pays du Val de Loire” [“Luāras ielejas vietējiem vīniem”]. Ar AĢIN “Val de Loire” apzīmētās produkcijas ražošanas apjoms pēdējos gados ir bijis 400 000 hl gadā, un tai ir trīs dažādi veidi atkarībā no krāsas kategorijas. Baltvīni, kuru iegūšanai šī teritorija ir izcili labi piemērota, veido 53 % no deklarētajiem apjomiem, sarkanvīni veido 27 %, bet sārtvīnu apjoms ir 20 %. Gandrīz 90 % no produkcijas, kas apzīmēta ar AĢIN “Val de Loire”, ir vienšķirnes vīnogu vīni, un visas 24 ražošanā izmantotās šķirnes ir šajā reģionā tradicionāli audzētas šķirnes. Ar AĢIN “Val de Loire” apzīmētās produkcijas ražošanā izmanto ne tikai starptautiski pazīstamas vīnogu šķirnes, no kurām galvenās ir “Sauvignon B”, “Chardonnay B”, “Chenin B”, “Gamay N”, “Pinot noir N”, “Cabernet franc N”“Cabernet-sauvignon N”, bet arī vietējās šķirnes “Grolleau gris G”, “Grolleau N”, “Melon B” un “Pineau d’Aunis N”. Vīnogu izcelsmes un kvalitātes ievērošanu garantē stingri noteikti ražošanas nosacījumi, precīzi analītiskie parametri un organoleptiskā pārbaude. Baltogu šķirņu vīnogām, kuras pārraudzē pārsvarā sausajā vīnā, ir raksturīgs svaigums un tām piemītošo augļainuma un ziedu aromāta nianšu izsmalcinātība. Sārtvīni un bālsārtvīni nav stipri un ir dzīvīgi, bet sarkanvīniem piemīt viegli izteikta struktūrainība, kaut arī reizumis tā izteikta stiprāk, un tiem raksturīgs elastīgums un svaigums. Ar AĢIN “Val de Loire” apzīmēto produkciju gatavo arī ar norādi “primeur” [“agrīns” – pildīts pudelē pirms pavasara iestāšanās] vai “nouveau” [“jauns” – pildīts pudelē pirms nākamās ražas], iegūstot to galvenokārt no vīnogu šķirnēm “Sauvignon B” un “Gamay N”. Šie vīni ir patīkami svaigi un viegli malkojami, tie ir aromātiski un nav stipri [tajos ir zems spirta saturs]. Vīnkopji ir spējuši saglabāt šā reģiona identitāti un vīnkopības tradīcijas, jo klimats visā šajā reģionā gar Luāru ir labvēlīgs vīnogulāju audzēšanai. Šie vīndārzi liecina par pastāvīgām un senām vīnkopības ieražām, ko vīnkopji pārmantojuši no paaudzes paaudzē. “Val de Loire” vīnu reputācija, kam ir sena vēsture, ir balstīta arī uz tirdzniecības apriti, kuru tolaik vieglāku darīja transportēšana pa iekšējiem ūdensceļiem. Attiecīgo šķirņu izmantošana ar AĢIN “Val de Loire” apzīmētās produkcijas iegūšanai ir pielāgota dažādajiem klimata un augsnes apstākļiem, kādi valda šajā lielajā un plašajā reģionā. Kaut arī ražošana galvenokārt vērsta uz baltvīnu iegūšanu, nesenākā laikā jaunu vīnogulāju šķirņu ieviešana un vīnkopju centieni pēc tehnoloģiskiem uzlabojumiem un jauninājumiem veicināja sarkanvīnu ražošanu. Kopš Luāras vietējo vīnu radīšanas 1981. gadā tie pārorientēti uz augstas kvalitātes produkcijas ražošanu un iesaistīto operatoru profesionalizāciju. Ar AĢIN “Val de Loire” apzīmētās vīna produkcijas ražošanā ņem dalību teju 1600 vīndari, aptuveni piecpadsmit kooperatīvās vīndarītavas un ap simts vīntirgotāju, un tāpēc Luāras ielejas baseina vīnkopības nozarē šai darbībai ir reāla ekonomiskā ietekme. Šajā vēsturiskajā un plašajā vīndārzu apgabalā senas zinātības mantojums vīnogulāju audzēšanas un vīnu gatavošanas mākslā ir ļāvis attīstīt nozīmīgu zinātniskās un tehniskās pētniecības centru tīklu, kas veltīts šai nozarei, un augstāko izglītību vīnkopībā. Šī apjomīgā darbība ir vainagojusies ar panākumiem – pētniecības rezultāti un nozares speciālistu izglītošanas līmenis ir devuši attiecīgu impulsu visai AĢIN “Val de Loire” vīnu ražošanai. Vīna tūrisma attīstība šajā bagātīga vēsturiskā mantojuma reģionā (kas var lepoties ar daudzām pilīm) un tā iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā veicina ar AĢIN “Val de Loire” apzīmētās produkcijas reputācijas attīstību.

9.   Citi būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts ar atkāpi tādu vīnu vinifikācijai un gatavošanai, kuri apzīmēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Val de Loire”, veido šādi ģeogrāfiskā apgabala kaimiņnovadi:

—	Mayenne departamenta novadi: Château-Gontier, Laval, Mayenne;

—	Deux-Sèvres departamenta novads: Niort.

Marķēšanas noteikumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Val de Loire” var papildināt ar šādu mazāku ģeogrāfisko vienību nosaukumiem: Allier, Cher, Indre, Indre-et-Loire, Loir-et-Cher, Loire-Atlantique, Loiret, Maine-et-Loire, Nièvre, Sarthe, Vendée, Vienne, Marches de Bretagne, Pays de Retz – saskaņā ar specifikācijā norādītajiem noteikumiem.

Mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Val de Loire”.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Val de Loire” var papildināt ar norādēm “primeur” vai “nouveau”.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Val de Loire” var papildināt ar vienas šķirnes vai vairāku šķirņu nosaukumiem.

Vīnogu šķirnes “Sauvignon” nosaukumu vai šķirnes “Grolleau” nosaukumu var izmantot ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Val de Loire” apzīmēto vīnu marķējumā, lai norādītu vīnus, kas iegūti attiecīgi no “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G” šķirnes vai no “Grolleau N” un “Grolleau gris G” šķirnes vīnogu maisījuma.

Ja vārdus “Indication géographique protégée” [“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”] aizstāj ar tradicionālo norādi “Vin de pays” [“vietējās zemes vīns”], uz marķējuma atveido Eiropas Savienības AĢIN logotipu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-98dad001-e64f-42b0-93af-ba89e4bbafee

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.