Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana

(2020/C 35/08)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Chozas Carrascal”

PDO-ES-N1637

Pieteikuma iesniegšanas datums: 2012. gada 12. decembris.

1.   Reģistrējamais nosaukums vai nosaukumi

“Chozas Carrascal”

2.   Dalībvalsts

Spānija

3.   Ģeogrāfiskās norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

4.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

5.   Vīna vai vīnu apraksts

Sarkanvīns

Daudzšķirņu sarkanvīns: piesātināti sarkans, tīrs un spīdīgs. Vīnam piemīt augļainums un balzama koka sveķu aromāta nianses, vīns ir labi strukturēts, ar nobriedušu tanīnu saturu, šokolādes aromātu un vieglu mineralitāti.

Vienšķirnes (“Cabernet Franc”) sarkanvīns: sākotnējā posmā vīnam ir violeti sarkana krāsa. Tam piemīt tumšo ogu un garšaugu aromātu nianses. Ogu aromāta nianses ir izteiktākas par mucas koksnes aromātu. Vīns ir samērā stiprs un vienlaikus sātīgs un maigs, ar pilnmiesīgu struktūru, tam piemīt zināma mineralitāte un balzama kokam raksturīgas nianses.

Maksimālais gaistošais skābums daudzšķirņu vīnā ir 10 m.ekv./l, vienšķirnes vīnā –8,33 m.ekv./l.

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs daudzšķirņu vīnā ir 100 mg/l, vienšķirnes vīnā – 90 mg/l.

Robežvērtības, kas nav norādītas, atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais kopējais skābums	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Baltvīns un sārtvīns

Baltvīns: sākotnējā posmā vīnam ir salmu dzeltena krāsa. Vīnam ir raksturīgs ziedu, ogu un mucas koksnes nianšu līdzsvars. Aromātisks, svaigs, sātīgs, ar ilgu pēcgaršu.

Sārtvīns: koši sārts. Vīnam piemīt sarkanogu aromātu nianses apvienojumā ar mucas koksnes aromātu. Svaigs, sātīgs, ar stipru garšu un ilgu pēcgaršu, salds.

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs baltvīnā ir 105 mg/l un sārtvīnā – 115 mg/l.

Robežvērtības, kas nav norādītas, atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12,5
Minimālais kopējais skābums	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	6,67
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

6.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Stādījumu biezība

Baltogu šķirnēm: mazāka par 1,3 x 2,5 m.

Sarkanogu šķirnēm (izņemot “Bobal”): mazāka par 1,4 x 2,5 m.

“Bobal” šķirnei: nepārsniedz 2,2 x 2,5 m.

Īpašā vīndarības metode

—	Baltvīns: vīnu gatavo un uzglabā nerūsējošā tērauda vai betona tvertnēs. Macerāciju veic, piemērojot īpašus paņēmienus, kas ir atkarīgi no vīnogu gatavības pakāpes. Vīnu raudzē ozolkoka mucās.

—	Sārtvīns: sulu iegūst no kupāžā izmantotajām četru šķirņu vīnogām. Uzglabāšana aukstumā un dekantēšana turpinās, līdz tiek iegūta četru veidu misa. Vīnu raudzē nerūsējošā tērauda tvertnēs. Macerācija ozolkoka mucās ilgst vismaz trīs nedēļas.

—	Sarkanvīni: dažādi vīna gatavošanas paņēmieni atkarībā no šķirnes. Macerācija ilgst vismaz 14 dienas. Izturēšana mucās ilgst vismaz piecus mēnešus.

b.   Maksimālās ražas

Baltogu šķirnes:

9 000 kilogramu vīnogu no hektāra9 000 kilogramu vīnogu no hektāra

Sarkanogu šķirnes:

7 500 kilogramu vīnogu no hektāra7 500 kilogramu vīnogu no hektāra

Baltvīni:

63 hl no hektāra

Sārtvīni:

56 hl no hektāra

Sarkanvīni:

53 hl no hektāra

7.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Noteiktais apgabals atrodas Requena pašvaldības teritorijā (Valensijas autonomais apgabals, San Antonio rajons), un tas ir sadalīts šādi: 14. kadastrālais rajons – 293., 294., 297., 300. un 301. zemesgabals, 16. kadastrālais rajons – 101., 111., 112., 124., 125., 126., 127., 128., 133., 134., 135., 136., 137., 138. un 412. zemesgabals.

8.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“CHARDONNAY”

“CABERNET FRANC”

“MACABEO–VIURA”

“GARNACHA TINTA–GIRONET”

“SYRAH”

“BOBAL”

9.   Saiknes vai saikņu apraksts

Dabas faktori un cilvēkfaktori

Dabas faktori

Chozas Carrascal ir ģeogrāfiskais nosaukums, ar ko apzīmē konkrētu kartē noteikto apgabalu. Vīna cilmes vietas nosaukums ir saistīts ar ģeogrāfisko nosaukumu. Ņemot vērā apgabala augstumu virs jūras līmeņa (720 m) un atrašanos tuvu Juan Navarro kalniem, no kurienes pārsvarā pūš ziemeļu vēji, šī vieta ir viena no visaukstākajām visā reģionā. Tā kā apgabals atrodas ieslīpā līdzenumā, nav būtisku šķēršļu auksto ziemeļu vēju tiešajai ietekmei.

Attiecīgās teritorijas robežas ziemeļos, austrumos un rietumos veido augsti pakalni, kuri atgādina izstieptas plakankalnes, kas savā starpā nav savienotas un kas ziemeļaustrumos un ziemeļrietumos veido divas aizas, caur kurām virzās brāzmainie ziemeļu vēji. Dienvidos robežu veido Verreda Real un Requena centrālās plakankalnes sākums (uz austrumiem un rietumiem dabiskas barjeras nav).

Šis savdabīgais reljefs ļoti skaidri nosaka īpašu mikroklimatu, kas valda ar aizsargātu nosaukumu apzīmētajā teritorijā, kuras tuvumā augstāku kalnu nav.

Apgabalam piemīt kontinentālais klimats, kuru ietekmē Vidusjūra. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir neliels – no 350 līdz 400 litriem gadā; visvairāk nokrišņu ir septembrī. Saules gaismas starojums ir ļoti intensīvs – vairāk nekā 3000 saules spīdēšanas stundu gadā. Septembrī un oktobrī (kad vīnogas nogatavojas) dienas un nakts temperatūras starpība ir ļoti liela.

Apgabala klimatiskie apstākļi no pārējo komarkas apvidu un blakus esošo apgabalu klimatiskajiem apstākļiem atšķiras ar to, ka šā apgabala klimatam ir raksturīgi brāzmaini vēji un zemākas vidējās temperatūras, kuras ietekmē ziemeļu vējš; austrumos un rietumos apgabalu aizsargā dabiskas barjeras. Juan Navarro kalnu grēdas dienvidaustrumu daļa lielā mērā aptur lietusmākoņus, kas virzās no Vidusjūras. Šā iemesla dēļ Chozas Carrascal nokrišņu ir mazāk nekā citās komarkas daļās.

Vīnadārzu augsne ir sārmaina (bāziska), tās pH ir lielāks par 8 un mazāks par 9. Tā ir smilts augsne, vietām augsnes sastāvā ir vairāk smilšmāla, vietām – smilšaina māla. Augsnē ir diezgan maz organiskās vielas (aptuveni 1 %), un tā ir regulāri jāuzlabo ar organiskajiem augsnes ielabotājiem. Būtisks faktors ir aktīvā kaļķakmens īpatsvars, kura rādītājs ir īpaši augsts – no 7 līdz 21 %. Noteiktā apgabala augsnei nav raksturīga pārāk liela ražība, turklāt saknes tajā veidojas slikti un neiesniedzas dziļāk par 30 centimetriem, jo šajā dziļumā sākas kaļķakmens slānis.

Cilvēkfaktori

Noteiktajā apgabalā stādījumu biezības radītājs ir augsts, atsevišķos gadījumos stādījumu biezība pārsniedz 3000 vīnogulāju stādu uz hektāru, savukārt pārējā komarkas daļā šis rādītājs parasti ir 1600 vīnogulāju stādu uz hektāru. Šāda biezība palielina konkurenci starp vīnkokiem un samazina sakņu veidošanos; šādi tiek kontrolēta katra vīnogulāja izturība un ražība. Rezultātā vīnogu kilogramu skaits uz vienu vīnogulāju ir mazāks un vīnogu kvalitāte ir labāka. Katrs vīnogulājs ražo ne vairāk kā 4 kg.

Reģionā tas ir pirmais apgabals, kurā sākts audzēt tādas ārvalstu šķirnes kā “Cabernet Sauvignon”, “Cabernet Franc”, “Syrah”, “Merlot”, “Chardonnay” un “Sauvignon Blanc” (iestādīti 1992. gadā). Šo vīnogulāju vecums ir vairāk kā 20 gadi, tie ir pilnībā pielāgojušies, jo noteiktajā apgabalā šīs šķirnes kopj vislabāk. Šo jau labi pielāgojušos šķirņu un vietējo pamatšķirņu (“Bobal”, “Tempranillo”, “Garnacha Tinta”, “Monastrell” un “Macabeo”) audzēšana dod iespēju vienā vīnadārzā ražot tādus vīnus, kas ir īpaši un unikāli visā komarkā.

Vīna apraksts

Šajā apgabalā ražoto vīnu īpašības nosaka augsnes un klimata īpatnības. Spirta tilpumkoncentrācija vīnos ir liela (no 13,5 līdz 14,5 %), vīniem ir labs skābums (no 4,5 līdz 5,5 vīnskābes grami uz litru). Tiem piemīt minerālvielu aromāti, nobriedušu tanīnu klātbūtne nodrošina vīniem ļoti labu krāsas stabilitāti, kriptogāmisko slimību rādītājs ir zems, arī vīnogulāju ražības līmenis nav liels (< 4 kg no viena koka).

Saikne

Apgabala augsnes un klimata īpatnību dēļ ražošanas apjomi nav pārmērīgi, arī vīnogulāju ražība nav pārāk liela, un tas veicina mikroelementu (kālija, kalcija un magnija) pareizu absorbciju un uzlabo vīnogu galīgo kvalitāti. Diennakts temperatūras svārstību amplitūda palīdz panākt pietiekami augstu spirta koncentrāciju un labu skābumu. Augsnei ir raksturīga neliela ražība, turklāt saknes tajā veidojas slikti un neiesniedzas dziļāk par 30 centimetriem, jo šajā dziļumā sākas kaļķakmens slānis. Šie faktori apvienojumā ar mazu nokrišņu daudzumu gadā un lielu saules spīdēšanas stundu skaitu (šā apgabala atrašanās vietas reljefs ir slīps un tā robežas veido pakalni) nosaka to, ka viena vīnogulāja ražība ir mazāka par 4 kg, piešķir vīnam minerālvielu aromātus, nodrošina nobriedušu tanīnu klātbūtni un mazina kriptogāmisko slimību ietekmi.

Noteiktais apgabals no blakus esošajiem apgabaliem atšķiras ar savu reljefu, klimatu un augsni; visi šie faktori rada īpašu mikroklimatu, kāds apkārtējā ainavā nav sastopams. Šis savdabīgais reljefs ietekmē gada vidējo nokrišņu daudzumu, kas ir mazāks par to, kas reģistrēts kaimiņu apgabalos un pārējā ar ACVN “Utiel-Requena” apzīmētajā teritorijā. Tas pats attiecas uz spēcīgajiem brāzmainajiem vējiem. Visi šie elementi, kā arī spēcīga saules gaisma, ko ražošanas apgabala vīnogulāji saņem, pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam (slīps reljefs, robežas veido pakalni), un augsnes īpatnības (kaļķakmens slānis tuvu zemes virsai) ietekmē attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanu. Citiem vārdiem sakot, ģeogrāfiskā apgabala robežas tikušas noteiktas, ņemot vērā dabas un cilvēka darbības izraisītus faktorus, kuri ir raksturīgi attiecīgajai ģeogrāfiskajai videi un pateicoties kuriem šajā apgabalā ražotais vīns atšķiras no vīna, kas ražots blakus esošajos apgabalos.

Tāpēc, pat ja noteiktais apgabals ietilpst ar ACVN “Utiel-Requena” apzīmētajā teritorijā, tas no minētās teritorijas viennozīmīgi atšķiras turpmāk minēto faktoru (un to ietekmes uz vīnogulājiem un vīnu) dēļ.

– Reljefa ietekme:

aukstu ziemeļu vēju dēļ maksimālās temperatūras ir zemākas;

pateicoties dabiskām barjerām (austrumos un rietumos) minimālās temperatūras ir augstākas; šie faktori vīnadārzus pasargā no pavasara salnām;

vidējais vēja ātrums ir mazāks, valda brāzmaini ziemeļu vēji: neliels mitruma līmenis;

austrumu daļā kalnu grēdas dēļ nokrišņu daudzums ir mazāks. Kalnu grēda mazina mākoņu veidošanos;

slīpums 6,5 %: liels saules spīdēšanas stundu daudzums, liela diennakts temperatūras svārstību amplitūda.

Ietekme uz vīnogulājiem un vīnu:

neliela kaitēkļu un slimību ietekme;

labs polifenolu un cukuru saturs;

labs skābums;

pareizi nodrošināts veģetatīvais cikls;

labs nobriedušu tanīnu saturs;

– Ietekme, kas saistīta ar nelielu augsnes dziļumu (ņemot vērā to, ka 30 cm dziļumā sākas kaļķakmens slānis): mazāk attīstītas saknes, kontrolēta ražība, ierobežota ražošana (< 3 kg no viena vīnogulāja, vīnogu ķekaru un pašu ogu izmērs ir mazāks).

Ietekme uz vīnogulājiem un vīnu:

vīnogu kvalitāte ir labāka;

vīniem piemīt zemi un minerālvielas atgādinoša garša;

attiecība “augļa miziņa/mīkstums” ir lielāka: vīni ir aromātiskāki.

“Chozas Carrascal” vīnu gatavošana un ar ACVN “Utie-Requena” apzīmēto vīnu gatavošana atšķiras. Galvenās atšķirības ir šādas (piemērā minēti izturētu sarkanvīnu rādītāji):

Parametrs	ACVN “Utiel–Requena”	“Chozas Carrascal”
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10,5	13
Maksimālais kopējais cukuru saturs (g/l)	9	<4
Minimālais kopējais skābums (g/l)	3,5	4,5
Maksimālais gaistošais skābums (g/l)	1,2	0,5–0,6
Maksimālais sēra dioksīda saturs (mg/l)	150	90–100
Minimālais krāsojuma spilgtums		13 UA/cm
Minimālais kopējo polifenolu skaitlis		55
Maksimālā raža (kg/ha)	7 500 –10 500	7 850 7 850 7 850
Ekstrakcijas iznākums (%)	74	70

Šis raksturojums ir skaidrojams ar to, ka pieteikuma iesniedzēja īpašuma platība ir aptuveni 93 hektāri (ģeogrāfiskais apgabals ir daudz lielāks nekā noteiktais apgabals, un tas ietver noteikto apgabalu), no kuriem tikai 30 hektāri attiecas uz attiecīgā vīnadārza ģeogrāfisko apgabalu. Vīnus ar tādām īpašībām, kas piemīt attiecīgajā vīnadārzā ražotajiem vīniem, nav iespējams ražot kaimiņos esošajos vīndārzos, jo klimatiskie un augsnes apstākļi tajos ir atšķirīgi.

Tāpēc (neraugoties uz to, ka noteiktajā apgabalā patlaban ir tikai viens ražotājs) ACVN izmantot varēs arī turpmākie potenciālie vīna ražotāji, kas šajā apgabalā nodibināsies un ievēros specifikācijas prasības.

10.   Būtiski papildu nosacījumi

NAV

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

http://www.agroambient.gva.es/documents/163228750/163232588/PC+CHOZAS+CARRASCAL.pdf/e2e0d39a-6022-4783-ad60-4c754a2023d8

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.