Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018IP0117

Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija par Komisijas godprātības politiku, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā (2018/2624(RSP))

OV C 390, 18.11.2019, p. 63–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.11.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 390/63

P8_TA(2018)0117

Komisijas godprātības politika, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšana amatā

Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija par Komisijas godprātības politiku, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā (2018/2624(RSP))

(2019/C 390/08)

Eiropas Parlaments,

—

ņemto vērā Komisijas 2018. gada 12. marta paziņojumu par Komisijas godprātības politiku, jo īpaši par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā,

—

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. marta atbildes uz Budžeta kontroles komitejas locekļu uzdotajiem rakstveida jautājumiem un jautājumiem, kas tika uzdoti ninētās komitejas 2018. gada 27. martā organizētajā uzklausīšanā,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un jo īpaši to 4., 7., 29. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā ir būtiski, lai Eiropas Komisija kā līgumu izpildes uzraudzītāja darbotos atbilstīgi tiesību aktu burtam un garam;

B.

tā kā uzticēšanos Eiropas projektam un Eiropas Savienībai varēs uzturēt tikai tad, ja Eiropas Savienības iestādes darbosies kā paraugs tādās jomās kā tiesiskums, pārredzamība un laba pārvaldība, un tiks uzskatīts, ka tajās ir pietiekami iekšējās pārbaudes un kontroles mehānismi, lai pienācīgi reaģētu, ja šie pamatprincipi tiek apdraudēti;

C.

tā kā saskaņā ar Līgumiem visas ES iestādes ir autonomas jautājumos, kas saistīti ar to struktūru un personāla politiku, tostarp izvēloties augstākā līmeņa ierēdņus, balstoties uz viņu nopelniem, pieredzi un uzticību un rīkojoties saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un savu reglamentu;

D.

tā kā bieži ārēji izsludinātos vakances paziņojumos par uzvarētājiem tiek izraudzīti iekšējie kandidāti, kuri neatbilst prasībām, lai varētu pieteikties saskaņā ar iekšējiem noteikumiem, tādējādi apejot normālu karjeras virzību;

E.

tā kā iecelšana augsta līmeņa amatos, piemēram, ģenerālsekretāra amatā, būtu jāveic neatkarīgi no citu amatpersonu iecelšanas, tādējādi novēršot jebkādas aizdomas par nepārredzamu vispārēju vienošanos vai kompromisu, kas panākts, pamatojoties uz privileģētu informāciju;

F.

tā kā Eiropas ombuds patlaban veic izmeklēšanu par konkrēto amatā iecelšanas procedūru un Parlaments ir pārliecināts, ka ombuds informēs Komisiju un Parlamentu par savu viedokli un atklātajām iespējamajām administratīvajām kļūmēm, saistībā ar kurām būtu jāveic turpmāki pasākumi;

G.

tā kā Komisija atzina nepilnības savos saistībā ar šo iecelšanu amatā izplatītajos paziņojumos un atzina vajadzību stiprināt savus centienus šajā jomā;

H.

tā kā personāla komitejas kā ES iestāžu darbinieku ievēlētie pārstāvji ir pieprasījušas, lai visos gadījumos, kad tiek izraudzītas personas darbam vadošos amatos, īstenotās procedūras būtu pārredzamas,

1.

 pauž nožēlu par to, ka 2018. gada 21. februārī veiktā jaunā Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra amatā iecelšanas procedūra tika veikta veidā, kas izraisīja plašu sarūgtinājumu un neapmierinātību sabiedrībā, Eiropas Parlamenta deputātos un Eiropas Savienības civildienestā; norāda, ka šīs procedūras rezultāts apdraud ne tikai Eiropas Komisijas, bet arī visu Eiropas Savienības iestāžu reputāciju; aicina Komisiju atzīt, ka tās reputāciju negatīvi ietekmēja gan šī procedūra, gan veids, kādā par to tika paziņots plašsaziņas līdzekļiem, Parlamentam un plašai sabiedrībai;

Fakti

2.

 norāda, ka:

—

2018. gada 31. janvārī tika publicēts paziņojums par ģenerālsekretāra vietnieka amata vakanci ar standarta desmit darba dienu pieteikšanās termiņu (t. i. 2018. gada 13. februāris);

—

pieteicās tikai divi kandidāti, viens vīrietis un viena sieviete, abi no Komisijas priekšsēdētāja kabineta; jaunais ģenerālsekretārs bija viens no šā amata pretendentiem; otrā kandidāte pieteicās uz šo vakanci 2018. gada 8. februārī, 2018. gada 12. februārī viņa piedalījās vērtēšanas centra organizētajos vienas dienas pārbaudījumos, atsauca savu kandidatūru pirms pārrunām ar Padomdevēju komiteju darbā iecelšanas jautājumos (CCA), kas bija paredzēta 2018. gada 20. februārī, un tad tika iecelta par jauno Komisijas priekšsēdētāja kabineta vadītāju;

—

jaunais ģenerālsekretārs veica visu Civildienesta noteikumu 29. pantā paredzēto procedūru, kuras ietvaros notika:

a)

dienu ilgs pārbaudījums vērtēšanas centrā (2018. gada 15. februāris);

b)

intervija (2018. gada 16. februāris), CCA novērtējums un atzinums (2018. gada 20. februāris);

c)

intervija ar komisāru, kurš atbild par budžetu un cilvēkresursiem, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju (2018. gada 20. februāris);

—

šo interviju laikā netika rakstīts protokols, nedz arī fiksēts to ilgums;

—

komisāru kolēģija 2018. gada 21. februārī — ar vienprātīgu lēmumu — par ģenerālsekretāra vietnieku iecēla Komisijas priekšsēdētāja biroja vadītāju;

—

vēlāk, tajā pašā sanāksmē, tobrīd amatā esošais ģenerālsekretārs paziņoja par savu aiziešanu pensijā, jo tās pašas dienas rītā viņš esot nosūtījis priekšsēdētājam oficiālu vēstuli ar paziņojumu par savu nodomu 2018. gada 31. martā doties pensijā;

—

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un viņa biroja vadītājs jau kopš 2015. gada zināja, ka ģenerālsekretārs plāno drīz pēc 2018. gada marta doties pensijā, un šo apņemšanos viņš atkārtoti apstiprināja 2018. gada sākumā; tomēr priekšsēdētājs minēto informāciju neizpauda, lai neapdraudētu toreizējā ģenerālsekretāra autoritāti, bet sazinājās ar viņa biroja vadītāju;

—

pēc atkārtoti neveiksmīgajiem centieniem pārliecināt toreizējo ģenerālsekretāru palikt amatā vēl kādu laiku Eiropas Komisijas priekšsēdētājam par gaidāmo vakanci vajadzēja vismaz brīdināt par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgo komisāru, lai pasākumus saistībā ar šīs vakances aizpildīšanu varētu uzsākt bez steigas, ievērojot labāko praksi un savlaicīgi;

—

darbojoties atbilstīgi priekšsēdētāja ierosinājumam un ar komisāra, kurš ir atbildīgs par budžetu un cilvēkresursiem, piekrišanu, kā arī zinot, ka jautājums par jaunā ģenerālsekretāra iecelšanu nebija iekļauts darba kārtībā, komisāru kolēģija nolēma saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu jauniecelto ģenerālsekretāra vietnieku, saglabājot tā amatu, iecelt par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru (iecelšana citā amatā bez publicēšanas);

Jaunā ģenerālsekretāra karjera

3.

 norāda, ka:

—

jaunais ģenerālsekretārs sāka strādāt Eiropas Komisijā 2004. gada novembrī kā AD 6 pakāpes ierēdnis pēc tam, kad bija izturējis atklāto AD konkursu COM/A/10/01; 2007. gadā viņš tika paaugstināts AD 7 pakāpē, 2009. gadā — AD 8 pakāpē, 2011. gadā — AD 9 pakāpē un 2013. gadā — AD 10 pakāpē;

—

no 2010. gada 10. februāra, joprojām būdams savas pamatkarjeras AD 8 pakāpē, viņš tika norīkots darbā par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviane Reding biroja vadītāju, kur viņš pildīja biroja vadītāja funkcijas AD 14 pakāpē, kas saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem Noteikumiem par biroju sastāvu (SEC(2010)0104) atbilda direktora līmenim;

—

no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. maijam jaunais ģenerālsekretārs bija atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ (CCP), lai vadītu PPE galvenā kandidāta uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu vēlēšanu kampaņu;

—

pēc tam, kad viņš 2014. gada 1. jūnijā atsāka pildīt savus amata pienākumus, viņš tika norīkots darbā Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā AD 14 līmeņa ierēdņa pakāpē par galveno padomnieku;

—

pēc sekmīgi izturētas atlases procedūras jaunais ģenerālsekretārs no 2014. gada 1. jūlija tika iecelts par galveno padomnieku Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā; ar šo amatu viņš savā pamatkarjerā kļuva par AD 14 pakāpes ierēdni;

—

no 2014. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. oktobrim jaunais ģenerālsekretārs tika norīkots darbā AD 14 pakāpē par jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pārejas grupas vadītāju;

—

2014. gada 1. novembrī viņš saskaņā ar Noteikumiem par biroju sastāvu, kas ir spēkā kopš 2004. gada (skatīt Lēmumus SEC(2004)0185, SEC(2010)0104 un C(2014)9002), tika norīkots darbā AD 15 pakāpē par priekšsēdētāja biroja vadītāju;

—

2017. gada 1. janvārī viņš saskaņā ar 10. augstākā līmeņa amatpersonu veicināšanas pasākumu tika paaugstināts uz AD 15 pakāpi savā pamatkarjerā (pastāvīgā darba vieta), par ko tika pieņemts Komisāru kolēģijas lēmums (PV(2017)2221); tādēļ pirms 2018. gada 21. februāra sanāksmes viņš savā pamatkarjerā bija Komisijas ierēdnis ar AD 15 pakāpi — galvenais padomdevējs Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā;

4.

 vērš uzmanību uz jaunā ģenerālsekretāra ārkārtīgi straujo karjeru, jo viņš nedaudz vairāk kā 13 gados no AD 6 pakāpes ir sasniedzis AD 15 pakāpi, un šajā laikā astoņus gadus ir strādājis dažādos birojos (pēc darba pirmajā birojā viņš no AD 10 pakāpes tika paaugstināts uz AD 14 pakāpi; pēc darba otrajā birojā — no AD 14 uz AD 15);

Iepriekšējo ģenerālsekretāru karjeras

5.

 uzsver, ka saskaņā ar Komisijas datiem trīs iepriekšējie ģenerāldirektori vispirms ieņēma direktora amatu, tad ģenerāldirektora un biroja vadītāja amatu, pirms viņiem uzticēja ģenerālsekretāra funkcijas, savukārt jaunais ģenerālsekretārs nav strādājis nevienā no Komisijas dienestu pārvaldības amatiem; īpaši norāda, ka 2018. gada 21. februārī viņš oficiāli nepildīja ģenerālsekretāra vietnieka funkcijas un AD 15 pamata pakāpē ir strādājis mazāk nekā 14 mēnešus;

Iecelšanas procedūra

6.

 norāda, ka, pēc Komisijas domām, jaunais ģenerālsekretārs tika pārcelts dienesta interesēs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu un ka šī vakance netika publicēta, jo netika uzskatīta par vakantu amatu; tādēļ norāda, ka neviena amatpersona nevarēja pieteikties, jo minētā procedūra tika organizēta kā pārcelšana, saglabājot amatu, nevis kā pārcelšana citā amatā vārda parastajā nozīmē, pienācīgi publicējot informāciju par šo vakanto amatu;

7.

 norāda, ka Komisija ir izmantojusi to pašu pārcelšanas procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu attiecībā uz trīs iepriekšējiem ģenerālsekretāriem (pārcelšana, saglabājot amatu, nevis pārcelšana tiešā nozīmē); tomēr uzsver, ka neviens no iepriekšējiem ģenerālsekretāriem vienas un tās pašas kolēģijas sanāksmes laikā netika secīgi iecelts par ģenerālsekretāra vietnieku un pēc tam par ģenerālsekretāru; uzsver arī to, ka visi trīs iepriekšējie ģenerālsekretāri tika ierosināti kolēģijai tajā pašā sanāksmē, kurā to attiecīgie priekšteči tika pārcelti uz citu amatu vai paziņoja par savu aiziešanu pensijā;

8.

 uzsver, ka iecelšanu amatā ar pārcelšanu rosināja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, vienojoties ar komisāru, kurš atbild par budžetu un cilvēkresursiem, un pēc apspriešanās ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku (ar kuru notika apspriešanās par konkrēto kandidātu, taču noteikti ne par procedūru);

9.

 atzīst, ka Komisijā ierasta prakse nav direktorus AD 15 pakāpē pārcelt ģenerāldirektora amatā, taču ņem vērā Komisijas viedokli, ka no juridiskā viedokļa kolēģija varēja nolemt galveno padomdevēju pārcelt ģenerālsekretāra amatā;

10.

 pauž neizpratni, kāpēc Komisija vienā un tajā pašā kolēģijas sanāksmē attiecībā uz vienu un to pašu kandidātu izmantoja atšķirīgas procedūras iecelšanai ģenerālsekretāra vietnieka un ģenerālsekretāra amatā;

Atzinumi

11.

 uzsver Komisijas sniegto atbilžu liecināto, proti, priekšsēdētājs un viņa biroja vadītājs jau kopš 2015. gada zināja par iepriekšējā ģenerālsekretāra nodomu doties pensijā drīz pēc 2018. gada 1. marta, ko viņš vēlreiz apstiprināja 2018. gada sākumā; uzsver, ka šī informācija būtu ļāvusi īstenot ierastu viņa pilnvaru pārņēmēja amatā iecelšanas procedūru, izmantojot vienu no divām publiskām procedūrām, ko paredz Civildienesta noteikumi: (1) amatā ieceļ kolēģija pēc amata vakances publicēšanas un atlases procedūras saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. pantu vai (2) ja tas ir dienesta interesēs, notiek pārcelšana saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, taču arī pēc tam, kad vakantā amata vieta publicēta, lai tādejādi ļautu visiem ieinteresētajiem ierēdņiem pieteikties uz šādu pārcelšanu;

12.

 pieņem zināšanai Komisijas viedokli, ka amata vietas publicēšana nav uzskatāma par normu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, it īpaši attiecībā uz ģenerālsekretāra amatu, kurā vajadzīga ne tikai plaša pieredze, bet arī ļoti īpašs priekšsēdētāja un komisāru kolēģijas uzticēšanās līmenis;

13.

 uzsver, ka, izvēloties pārcelšanas procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, un veicot jaunieceltā ģenerālsekretāra vietnieka pārcelšanu ģenerālsekretāra amatā, nebija vajadzības izsludināt pensijā aizejošā bijušā ģenerālsekretāra amatu; norāda, ka tāda pati procedūra gan tika izmantota, ieceļot amatā agrākos ģenerālsekretārus, taču viņi bija iepriekš pildījuši ģenerāldirektora amatu ar augsta līmeņa atbildību pārvaldības un budžeta jomā; tomēr uzsver, ka šis ieradums par amata vietas nepublicēšanu ir sasniedzis savas robežas, jo neatbilst mūsdienu standartiem attiecībā uz pārredzamību, kuri Komisijai, Eiropas Parlamentam un citām ES iestādēm būtu jāievēro;

14.

 norāda uz Komisijā plaši izplatīto praksi aizpildīt štata vietas ar iekšēju pārcelšanu, tajā skaitā izmantojot to arī attiecībā uz augstākā līmeņa amatiem; kaut arī atzīst iestāžu plašo rīcības brīvību šajā jomā, tomēr pauž bažas, ka tas var ierobežot iespēju vienlīdzību un vislabāk kvalificēto kandidātu izraudzīšanu; aicina visas Savienības iestādes aizpildīt štata vietas ar šādu pārcelšanu tikai tad, ja par to pienācīgi paziņots personālam, tādējādi ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, un dot priekšroku atklātām un pārredzamām procedūrām, kuru mērķis ir izraudzīt viskvalificētākos kandidātus;

15.

 uzsver, ka vienīgi priekšsēdētājs, par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgais komisārs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks un iepriekšējais un jaunais ģenerālsekretārs jau pirms komisāru kolēģijas 2018. gada 21. februāra sanāksmes zināja par priekšlikumu nekavējoties iecelt jauno ģenerālsekretāru;

16.

 norāda, ka šī procedūra, šķiet, pārsteidza visus citus kolēģijas locekļus un neļāva tiem izvērst diskusiju, jo jaunā ģenerālsekretāra iecelšana nebija iekļauta komisāru kolēģijas 2018. gada 21. februāra sanāksmes darba kārtībā;

17.

 pauž nopietnas bažas par to, ka šāda jaunā ģenerālsekretāra iecelšanas procedūra varētu likt apšaubīt iepriekšējo procedūru par ģenerālsekretāra vietnieka iecelšanu, jo tā varētu būt bijusi saistīta nevis tieši ar šā amata aizpildīšanu, bet gan drīzāk ar mērķi īstenot pārcelšanu no šā amata uz ģenerālsekretāra amatu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, nepublicējot šo amata vietu; uzskata, ka ar šādu pieeju gan tiek apmierinātas tīri formālas prasības, tomēr tā ir pretrunā Civildienesta noteikumu garam un novērš jebkādu atbilstīgu darbinieku konkurenci uz attiecīgo amata vietu;

Secinājumi

18.

 pauž vilšanos par to, ka neviens pats komisārs pēc tam, kad atklājās šāds darba kārtībā neiekļauts jautājums, šķiet, nepauda šaubas par šo pārsteidzošo iecelšanu, nelūdza atlikt iecelšanas lēmumu vai nepieprasīja principiālu diskusiju par nākamā ģenerālsekretāra lomu Komisijā un šīs lomas izpratni;

19.

 atgādina, ka Eiropas iestāžu ģenerāldirektori ir atbildīgi par simtiem darbinieku un kā kredītrīkotāji — par ievērojamu budžeta līdzekļu apsaimniekošanu, turklāt viņiem ir pienākums katra finanšu gada beigās parakstīt ticamības deklarāciju gada darbības pārskatā; tādēļ apšauba Komisijas apgalvojumu, ka priekšsēdētāja biroja vadītājs varētu tikt uzskatīts par līdzvērtīgu ģenerāldirektoram pārvaldības un budžeta pienākumu veikšanas aspektā, ja vien viņš agrāk nav bijis šādā amatā, kā tas bija iepriekšējo Komisijas ģenerālsekretāru gadījumā; norāda, ka priekšsēdētāja 2014. gada 1. novembra iekšējais paziņojums Komisijai, ar kuru nosaka Komisijas locekļu un preses pārstāvja biroju sastāvu, neaizstāj un negroza Civildienesta noteikumus;

20.

 norāda, ka notikušo ģenerālsekretāra iecelšanu divpakāpju procesā varētu uzskatīt var sava veida apvērsumu, kurš ievērojami atvirza un, iespējams, pat pārkāpj tiesību aktos noteiktos ierobežojumus;

21.

 uzsver, ka Parlaments nesaredz nekādu “nopietnu un neatliekamu situāciju”, ko paskaidrojumā piemin Parlamenta Juridiskais dienests, lai pamatotu pārcelšanas procedūras izmantošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu un nepublicējot šo amata vietu;

Nepieciešamā rīcība

22.

 apzinās, ka labvēlīga administratīvā akta atsaukšana vairumā gadījumu nav iespējama juridisku ierobežojumu dēļ, tomēr aicina Komisiju pārskatīt jaunā ģenerālsekretāra iecelšanas procedūru, lai dotu iespēju pieteikties arī citām iespējamajām kandidatūrām no Eiropas publiskās administrācijas un tādējādi nodrošinātu plašāku izvēli starp potenciālajiem kandidātiem no tās pašas funkciju grupas un amata pakāpes; aicina Komisiju nākotnē izmantot atklātas un pārredzamas pieteikšanās procedūras;

23.

 norāda, ka Civildienesta noteikumi ir jāpiemēro atbilstīgi to burtam un garam, lai saglabātu izcilu, neatkarīgu, lojālu un motivētu Eiropas civildienestu; uzsver, ka tālab jo īpaši pilnībā jāievēro Civildienesta noteikumu 4., 7. un 29. pants un jānodrošina, ka visos gadījumos “par vakantajiem amatiem iestādē paziņo šīs iestādes personālam tad, ja iecēlējinstitūcija nolemj, ka vakance ir jāaizpilda”, turklāt šis pārskatāmības pienākums jāattiecina arī uz pārcelšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, izņemot pavisam ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kā to norādījusi ES Tiesa;

24.

 atgādina, ka tikai pienācīgi publicējot vakantās amata vietas, ir iespējams nodrošināt plašu vislabāk kvalificēto kandidātu izvēli un dzimumu līdzsvaru, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītus un optimālus lēmumus par iecelšanu amatā; uzsver, ka visām Eiropas iestādēm un struktūrām ir jāizvairās no tādām publicēšanas procedūrām, kuru vienīgais mērķis ir izpildīt formālas prasības;

25.

 iesaka stiprināt komisāru kolēģijas lēmumu pieņemšanas procesus un procedūras, lai izvairītos no gadījumiem, kad tā bez iedziļināšanās apstiprina jebkādu iecelšanu amatā vai citus svarīgus lēmumus, un tādēļ ir nepieciešams visus šos jautājumus iekļaut darba kārtības projektā;

26.

 šajā sakarībā aicina visas Eiropas Savienības iestādes un struktūras arī izbeigt vēlamo cilvēku iecelšanu amatā veidā, ar kuru var graut procedūras un līdz ar to arī uzticēšanos Eiropas Savienībai; uzsver, ka politiskā ietekme nedrīkst apdraudēt Civildienesta noteikumu piemērošanu; uzskata, ka visas vakantās amata vietas būtu jāpublicē, lai nodrošinātu pārredzamību, integritāti un vienlīdzīgas iespējas; uzsver, ka gadījumā, ja iestādes tomēr nolemj atkāpties no šā principa, tas būtu jādara šaurās un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras pieļautās robežās;

27.

 ierosina Parlamenta augstākās vadības atlases komitejās iekļaut personāla pārstāvības organizāciju amatpersonas;

28.

 aicina Komisiju un visas citas attiecīgās ES iestādes atcelt lēmumus, ar kuriem tās priekšsēdētāja biroja vadītāja funkcijas pielīdzina ģenerāldirektora funkcijām un komisāru biroja vadītāja funkcijas — direktora funkcijām; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamajā Civildienesta noteikumu pārskatīšanā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru tiktu paredzētas pienācīgas karjeras iespējas gan ierēdņiem ar tradicionālo profesionālo karjeru, gan personīgo biroju pārstāvjiem:

—

attiecībā uz 7. pantu precizēt, kā notiek norīkošana, pārceļot amatā savā funkciju grupā, kas pašlaik precizēta vienīgi ar Tiesas judikatūru,

—

iekļaut attiecīgos iekšējos noteikumus par biroju darbiniekiem un

—

noteikt pilnībā pārredzamas procedūras ģenerālsekretāra iecelšanai;

29.

 aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām pārskatīt tās administratīvo procedūru augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanai ar mērķi pilnībā nodrošināt, ka labāko kandidātu atlase notiek maksimālas pārredzamības un vienlīdzīgu iespēju apstākļos, tādējādi rādot piemēru arī citām Eiropas iestādēm;

30.

 atzīst, ka Komisijas reglamenta 17. pants piešķir īpašus pārvaldības pienākumus ģenerālsekretāram, kuram vajadzētu būt plašai vadības pieredzei un baudīt priekšsēdētāja uzticēšanos; uzskata, ka ir nepieciešams atjaunināt un precizēt šos noteikumus, lai nodrošinātu ģenerālsekretāra neitralitāti (partiju) politiskā vidē; cer, ka Parlaments tiks informēts par šādu atjaunināšanu līdz 2018. gada septembrim;

o

o o

31.

 uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju visām Eiropas Savienības iestādēm.
Top