Επιλέξτε τις πειραματικές λειτουργίες που θέλετε να δοκιμάσετε

Το έγγραφο αυτό έχει ληφθεί από τον ιστότοπο EUR-Lex

Έγγραφο 42019Y0605(01)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai – Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

ST/9149/2019/INIT

OV C 189, 5.6.2019, σ. 1 έως 3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

5.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/1


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

(2019/C 189/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN TĀS DALĪBVALSTIS

UZSVER, KA:

1.

ES jaunatnes dialogs ir būtisks jauniešu līdzdalības instruments Eiropas Savienībā un attiecīgos gadījumos citās Eiropas valstīs, kuras galvenie elementi ietver tiešu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un viņu pārstāvjiem, apspriešanos ar jauniešiem par viņiem būtiskiem tematiem un pastāvīgu partnerību procesa pārvaldībā vietējā, valstu un Eiropas līmenī. Attiecībā uz ES jaunatnes dialoga īstenošanu un saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju Eiropas jaunatnes mērķiem būtu “jākalpo par iedvesmu un jāsniedz orientieri ES, tās dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm” (1).

2.

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt elastību un rīcības brīvību dalībvalstīm to pieejā ES jaunatnes dialoga īstenošanai.

3.

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā ir precizēti vairāki elementi saistībā ar ES jaunatnes dialoga īstenošanu, proti:

a)

pagātnes pieredzes izmantošana;

b)

tiekšanās uz skaidrāku un vienkāršāku procesu;

c)

vēlams izmantot 18 mēnešu darba ciklus;

d)

viena tematiskā prioritāte ciklā;

e)

darba plāns;

f)

elastība attiecībā uz dalībniekiem, kas piedalās ES jaunatnes dialoga pārvaldībā un īstenošanā;

g)

nepārtraukta pēcpasākumu īstenošana ar mērķi pārraudzīt kvalitātes rezultātus un visa procesa ietekmi kopumā;

h)

valsts darba grupu lomas atzīšana. Tās ir vienības dalībvalstu līmenī, kuru uzdevums ir palīdzēt organizēt dialoga ar jaunatni konsultācijas, popularizēt to un nodrošināt tā ietekmi. (2) Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju “dalībvalstis tiek aicinātas darīt iespējamu jaunatnes līdzdalību visos ES un jaunatnes dialoga īstenošanas posmos, cita starpā valsts jaunatnes padomei piešķirot vadošo lomu valsts darba grupā” (3).

4.

Prezidentvalsts 2018. gada decembra ieteikumus par ES jaunatnes dialoga īstenošanu un pārvaldību (4) un Komisijas paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija” (5).

TIECAS:

5.

Šīs rezolūcijas mērķis ir sniegt ievirzi attiecībā uz ES jaunatnes dialoga pārvaldību, īpaši koncentrējoties uz iesaistītajiem dalībniekiem, to lomu, organizatorisko struktūru, kurā notiek to darbības, un ar pārvaldību saistītajiem īstenošanas jautājumiem. Eiropas jaunatnes nozarei ir svarīga nozīme ES jaunatnes dialoga organizācijas struktūrā (6).

UZSKATA, KA:

6.

Triju prezidentvalstu komandai būtu jāuzņemas vadošā loma attiecībā uz ES jaunatnes dialoga īstenošanas vadību ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un valstu aģentūrām, kā arī ar Eiropas Jaunatnes forumu un citiem jaunatnes pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (7).

7.

Kaut arī triju prezidentvalstu komanda organizē savu darbu pēc saviem ieskatiem, prioritāte būtu jāpiešķir jaunatnes pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanai, jo tā ir ES jaunatnes dialoga kvalitātes pārvaldības un no tās izrietošās īstenošanas stūrakmens. ES līmenī jaunatnes pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista, vēlams, ar Eiropas Jaunatnes foruma un attiecīgā gadījumā citu atbilstīgo jauniešu interešu pārstāvju starpniecību. Triju prezidentvalstu komandas līmenī jaunatnes pilsoniskā sabiedrība būtu jāpārstāv valstu darba grupām, ja iespējams, vēlams, ar valsts jaunatnes padomju starpniecību, ņemot vērā to vadošo lomu šajā struktūrā.

8.

Lai atbalstītu ES jaunatnes dialoga pārvaldību, būtu jārīko regulāras apmaiņas starp triju prezidentvalstu komandu un 6. un 7. punktā minētajām struktūrām; šādām apmaiņām būtu jānotiek koordinācijas grupā, piemēram, Eiropas koordinācijas grupā.

9.

Eiropas koordinācijas grupas uzdevums ir:

a)

sniegt vispārējas norādes saistībā ar ES jaunatnes dialogu, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā cikla tematiskā prioritāte, konsultāciju instrumenti, ar konsultācijām saistīti pasākumi, tostarp ES jaunatnes konferences;

b)

vajadzības gadījumā sniegt ieguldījumu, instrumentus un atbalstu, lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga kvalitāti un tematisko konsekvenci cikla ietvaros;

c)

nodrošināt efektīvu sadarbību ar valstu darba grupām, vajadzības gadījumā sniedzot pamatnostādnes, instrumentus un atbalstu, lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga kvalitatīvu īstenošanu;

d)

nodrošināt dalībnieku veiktu cikla novērtējumu, kā arī tā uzraudzību, papildpasākumus un ES jaunatnes dialoga rezultātu izmantošanu un plašu izplatīšanu;

e)

veicināt institucionālās atmiņas saglabāšanu, lai ar Eiropas Komisijas atbalstu to nodotu nākamajai triju prezidentvalstu komandai;

f)

veikt pasākumus, lai veicinātu vienmērīgu pārejas procesu uz nākamo triju prezidentvalstu komandu;

g)

aptvert visus citus aspektus, ko triju prezidentvalstu komanda, apspriežoties ar dalībvalstīm, varētu uzskatīt par atbilstīgiem.

10.

Triju prezidentvalstu komandai vajadzētu veicināt jauniešu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību Eiropas koordinācijas grupā, kas ir apspriešanas forums, kurā būtu jāpārrunā kopīgi risinājumi un jācenšas tos panākt. Triju prezidentvalstu komanda Eiropas koordinācijas grupā var iekļaut citus dalībniekus, piemēram, jaunatnes organizācijas, kas pārstāv Eiropas un/vai dalībvalstu līmeni, pētniekus, ekspertus u. c. Minēto pārstāvju un dalībnieku dalība Eiropas koordinācijas grupā neskar triju prezidentvalstu komandas kompetences, kas noteiktas Līgumos un Padomes reglamentā.

11.

Triju prezidentvalstu komandai kā vadošais princips Eiropas koordinācijas grupas pārstāvības nodrošināšanā attiecībā uz jauniešiem būtu jāapsver iespēja veikt pasākumus ar nolūku ņemt vērā visu jauniešu viedokli, tostarp to jauniešu viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un to, kas nav iesaistīti jauniešu apvienībās.

12.

Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu Eiropas koordinācijas grupas netraucētu darbību, Eiropas koordinācijas grupas operatīvie uzdevumi un darba metodes būtu jāformulē darba dokumentā.

13.

Lai nodrošinātu paredzamību attiecībā uz to, kā ES jaunatnes dialogs attīstīsies katrā 18 mēnešu darba ciklā, prezidentvalstij laikus būtu jāinformē Jaunatnes jautājumu darba grupa un valstu darba grupas par Eiropas koordinācijas grupas organizāciju un darbību, progresu saistībā ar ES jaunatnes dialoga īstenošanu un jebkuriem citiem aspektiem, kas saistīti ar iepriekš 9. punktā minētajiem.

14.

Saskaņā ar šim nolūkam izveidotajām ES dotācijām valstu darba grupām būtu jāspēj lemt par konfigurāciju un darbības procedūrām, kas vislabāk atbilst to vajadzībām saskaņā ar to dalībvalsts īpatnībām un attiecīgajiem Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas noteikumiem, lai nodrošinātu katra ES jaunatnes dialoga cikla mērķu izpildi un politikas veidotāju, attiecīgo valsts iestāžu, jauniešu un to dažādo sociālekonomisko apstākļu pienācīgu pārstāvību (8).

15.

Šī rezolūcija stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un vajadzības gadījumā tiek pārskatīta Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas vidusposma pārskata ietvaros, kas Padomei jāveic 2024. gadā, lai to pielāgotu iespējamiem jauniem pavērsieniem un vajadzībām.

(1)  Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija (OV C 456, 18.12.2018., 2. lpp.) (3. punkta trešā daļa).

(2)  Skatīt 2019. gada darba programmu “Erasmus+ – Savienības programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā” – īstenošanai. Atsauce tiešsaistē C (2018) 6572, 2018. gada 11. oktobris.

(3)  Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija, 9. lpp. (I pielikums, 4. punkta trešā daļa).

(4)  Dok. 15018/18 REV 1 + COR 1 + COR 2.

(5)  Dok. 9264/18 + ADD 1-8 – COM(2018) 269 final + SWD(2018) 168 un 169 final.

(6)  Jēdziens “ES jaunatnes nozare” vispārīgi attiecas uz visām organizācijām, jaunatnes darbiniekiem, akadēmisko aprindu locekļiem, jauniešu pilsonisko sabiedrību vai citiem ekspertiem, kas ir iesaistīti jaunatnes politikas izstrādē un kas īsteno ar jaunatni saistītas darbības un projektus ES.

(7)  Atsauce ir uz triju prezidentvalstu komandas dalībvalstu aģentūrām, kuras ir atbildīgas par “Erasmus +” un Eiropas Solidaritātes korpusa programmu pārvaldību.

(8)  Turpat, 2. zemsvītras piezīme.


Επάνω