Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52019AE0033

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti [kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2018/2002] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 [Enerģētikas savienības pārvaldība] pielāgošanu, kas vajadzīga sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības” (COM(2018)744 final – 2018/0385 (COD))

EESC 2019/00033

OV C 159, 10.5.2019, p. 68–70 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 159/68

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti [kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2018/2002] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 [Enerģētikas savienības pārvaldība] pielāgošanu, kas vajadzīga sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības”

(COM(2018)744 final – 2018/0385 (COD))

(2019/C 159/11)

Galvenais ziņotājs: Séamus BOLAND

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 15.11.2018.

Eiropas Savienības Padome, 26.11.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pants, 1. pants, 194. panta 2. punkts un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Biroja lēmums

11.12.2018.

Pieņemts plenārsesijā

23.1.2019.

Plenārsesija Nr.

540

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

106/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt ES tiesību aktus, kuri reglamentē energoefektivitāti, pamatojoties uz to, ka ir vajadzīgas izmaiņas, kas izriet no Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

1.2.

 EESK atzīst, ka izmaiņas ir tehniskas, un atzinīgi vērtē to, ka tās ļaus jaunajai ES, ko veido 27 dalībvalstis, turpināt īstenot Eiropas Parlamenat un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (1) par energoefektivitāti un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (2) par Enerģētikas savienības pārvaldību.

1.3.

 EESK atzinīgi vērtē to, ka ierosinātie grozījumi neietekmēs attiecīgo enerģijas direktīvu turpmāko virzību, kā norādīts 2018. gada jūnija politiskās vienošanās publikācijā.

1.4.

 EESK iesaka ES atbalstīt Apvienoto Karalisti centienos saskaņot savu politiku ar uzdevumiem, kuri ietverti nolīgumā par mērķiem pēc Brexit, kā noteikts Direktīvā.

1.5.

 EESK iesaka Eiropas Komisijai apņemties ieviest visaptverošu ES mēroga komunikācijas stratēģiju, kas nodrošina, ka Energoefektivitātes direktīva un Regula par Enerģētikas savienības pārvaldību tiek īstenotas steidzamības kārtā, jo īpaši pēc Brexit.

1.6.

 EESK visnotaļ iesaka Eiropas Savienībai izmantot visas iespējas iesaistīt pilsonisko sabiedrību, lai sasniegtu energoefektivitātes mērķus, iekļaujot grozījumu procesu, ko prasa Brexit.

1.7.

 EESK iesaka Komisijai pienācīgi rūpēties, lai nodrošinātu, ka šo izmaiņu rezultātā nebūs neparedzētu seku attiecībā uz budžetu vai cilvēktiesībām.

2.   Konteksts

2.1.

 ES direktīva par energoefektivitāti un Regula par Enerģētikas savienības pārvaldību ir būtiski instrumenti, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka ES izpilda savas saistības sasniegt energoefektivitātes mērķus līdz 2030. gadam un tādējādi ievērot savas saistības vides jomā saskaņā ar dažādiem starptautiskajiem nolīgumiem.

2.2.

 Gatavojoties tam, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no dalības Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija ir ierosinājusi grozīt ES tiesību aktus par energoefektivitāti un Regulu par Enerģētikas savienības pārvaldību.

2.3.

 Šī priekšlikuma nepieciešamība izriet no fakta, ka enerģijas patēriņa rādītāji, kas izklāstīti pārskatītajā direktīvā par energoefektivitāti un regulā par Enerģētikas savienības pārvaldību, ir balstīti uz 28 valstu Savienību, tādēļ tos ir nepieciešams grozīt, lai atspoguļotu jaunu Savienību ar 27 dalībvalstīm.

2.4.

 Priekšlikums neietekmēs ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, kā norādīts 2018. gada jūnija politiskās vienošanās dokumentā, kurā uzsvērta apņemšanās sasniegt energoefektivitātes mērķi 2030. gadam, proti, 32,5 %.

3.   Vispārīga informācija

3.1.

 2016. gada 23. jūnijā pēc referenduma par dalību Eiropas Savienībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no tās. Šis lēmums attiecas arī uz Gibraltāra teritoriju.

3.2.

 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. Tas nozīmē, ka no 2019. gada 30. marta (“izstāšanās datuma”) viss Savienības primāro un sekundāro tiesību kopums Apvienotajai Karalistei vairs nebūs saistošs, ja vien ratificētajā izstāšanās līgumā nebūs noteikta datuma maiņa. Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti.

3.3.

 Energoefektivitātes direktīvas mērķis ir panākt, ka energoefektivitātes mērķrādītājs 2030. gadam ir vismaz 32,5 %, un dalībvalstīm prasīts noteikt indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu.

3.4.

 Tādēļ tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā Savienības enerģijas patēriņa prognozes.

3.5.

 Priekšlikums attiecas uz Regulu par Enerģētikas savienības pārvaldību, kurā arī ir prasīts, lai dalībvalstis ņemtu vērā 2030. gada enerģijas patēriņu, nosakot savu devumu Savienības mērķa 2030. gadam sasniegšanā.

3.6.

 Tā kā Pārvaldības regulā ir atkārtotas Energoefektivitātes direktīvā norādītās absolūtās vērtības, šīs vērtības ir attiecīgi jāgroza.

3.7.

 ES prognozes liecina, ka primārās enerģijas patēriņam 2030. gadā jābūt ne vairāk kā 1 273 Mtoe (miljoni tonnu naftas ekvivalenta), ar enerģijas galapatēriņu ne vairāk kā 956 Mtoe apmērā. Līdzvērtīgas prognozes attiecībā uz ES ar 27 dalībvalstīm paredz, ka primārās enerģijas patēriņam jābūt ne lielākam par 1 128 Mtoe, ar enerģijas galapatēriņu ne vairāk kā 846 Mtoe apmērā.

3.8.

 Subsidiaritātes princips (LES 5. panta 3. punkts) un proporcionalitātes princips (LES 5. panta 4. punkts) ir pilnībā ievēroti, galvenokārt tāpēc, ka priekšlikums paredz tikai tehniskas izmaiņas, kuras neietekmē jau spēkā stājušos tiesību aktus.

3.9.

 Visas ieinteresētās personas jau ir akceptējušas to, ka šīs ir nepieciešamas tehniskas izmaiņas, kas ļaus jaunajai 27 dalībvalstu Eiropas Savienībai īstenot mērķus, kuri ietverti attiecīgajās direktīvās.

4.   EESK piezīmes

4.1.

 Ir skaidrs, ka šā priekšlikuma mērķis ir panākt nepieciešamās tehniskās izmaiņas attiecīgajos ES energoefektivitātes un Enerģētikas savienības pārvaldības tiesību aktos saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.

4.2.

 Saistībā ar nesenajiem EESK atzinumiem par Enerģētikas savienības pārvaldību (3) un Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu (4) (ziņotājs Manoliu kgs) ir skaidrs arī tas, ka visi tajos sniegtie ieteikumi joprojām ir pilnībā spēkā un ka EESK tie ir stingri jāatbalsta.

4.3.

 Lai gan ir atzīts, ka priekšlikumam nav ietekmes uz plašākiem jautājumiem, piemēram, budžetu vai cilvēktiesībām, tomēr ir nepieciešams nodrošināt modrību šajā jomā, lai nepieļautu neparedzētas sekas, kuras varētu izraisīt ietekmi uz budžetu vai cilvēktiesībām.

4.4.

 EESK atzinīgi vērtē to, ka ir pilnībā ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.

4.5.

 Atzīstot, ka priekšlikuma mērķis ir grozīt spēkā esošos tiesību aktus enerģētikas jomā un ka saglabājas stingras saistības attiecībā uz noteiktiem mērķiem, ir jāatzīmē, ka rezultātus var ietekmēt tas, vai Apvienotā Karaliste turpinās ievērot tos pašus mērķus kā palikušās 27 dalībvalstis.

4.6.

 Šajā sakarā EESK iesaka ieviest spēcīgu komunikācijas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka ieinteresēto personu vidū saistībā ar Brexit tuvošanos nebūs nekādu neskaidrību attiecībā uz apņemšanos un to plānu īstenošanu, par kuriem jau panākta vienošanās starp dalībvalstīm, lai sasniegtu konkrētus mērķus energoefektivitātes jomā.

4.7.

 EESK atzīmē, ka ierosinātās izmaiņas ir tehniskas un ka tām nav nepieciešama sabiedriskā apspriešana; tomēr Komiteja arī stingri iesaka izmantot visas iespējas iesaistīt pilsonisko sabiedrību centienos atbalstīt valdību izstrādātos īstenošanas plānus.

4.8.

 EESK atzīmē šo tehnisko izmaiņu nepieciešamību un uzskata, ka tās uzlabos direktīvas īstenošanu.

4.9.

 EESK atzinīgi vērtē to, ka šis lēmums neietekmēs 2018. gada jūnijā panākto provizorisko vienošanos par Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu.

4.10.

 Līdztekus nepieciešamībai nodrošināt, ka tiek ieviesta komunikācijas stratēģija, lai kliedētu jebkādas neskaidrības saistībā ar direktīvu īstenošanas nepārtrauktību, EESK ir gandarīta par to, ka priekšlikums materiāli neietekmēs dalībvalstu plānus sasniegt izvirzītos mērķus.

Briselē, 2019. gada 23. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(3)  OV C 246, 28.7.2017., 34. lpp.

(4)  OV C 246, 28.7.2017., 42. lpp.

Top