(3)

Pasākumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. Stipro alkoholisko dzērienu ražošana ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Līdztekus tam, ka šī saikne ir nozīmīgs Savienības lauksaimniecības produktu noieta tirgus faktors, tai ir izšķiroša nozīme Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātē un reputācijā. Ar tiesisko regulējumu šī ciešā saikne ar lauksaimniecības nozari būtu jāuzsver.

(3)

Pasākumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, novērst informācijas asimetriju, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. Stipro alkoholisko dzērienu ražošanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002  (1a) , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011  (1b) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625  (1c) , un tā ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Līdztekus tam, ka šī saikne ir nozīmīgs Savienības lauksaimniecības produktu noieta tirgus faktors, tai ir izšķiroša nozīme Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātē , drošumā un reputācijā. Tāpēc šī ciešā saikne ar lauksaimniecības pārtikas nozari būtu jāuzsver tiesiskajā regulējumā .

(3a)

Pasākumi, kas piemērojami stipro alkoholisko dzērienu sektoram, ir īpašs gadījums salīdzinājumā ar lauksaimniecības pārtikas sektora vispārīgajiem noteikumiem. Īpašās raksturiezīmes šajā jomā ir saistītas ar to, ka joprojām tiek uzturētas dzīvas tradicionālās ražošanas metodes, stiprie alkoholiskie dzērieni ir cieši saistīti ar lauksaimniecības nozari, augstas kvalitātes produktu izmantošanu un apņemšanos aizsargāt patērētāju drošību, ko stipro alkoholisko dzērienu sektors sola nekad neatstāt novārtā.

(4)

Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, noformēšanai un marķēšanai, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Šai regulā vajadzētu arī sniegt noteikumus par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.

(4)

Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, noformēšanai un marķēšanai, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai , neskarot Savienības oficiālo valodu un alfabētu daudzveidību . Šai regulā vajadzētu arī sniegt noteikumus par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.

(15)

Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var vēlēties brīvprātīgi vai tiem var prasīt norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmi, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Šādām izcelsmes norādēm būtu jāatbilst saskaņotiem kritērijiem. Tāpēc stiprā alkoholiskā dzēriena noformēšanā un marķēšanā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.

(15)

Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var vēlēties brīvprātīgi vai tiem var prasīt norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmi, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Tāpēc stiprā alkoholiskā dzēriena noformēšanā un marķēšanā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.

(17)

Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), kas tika apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (12).

(17)

Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), kas tika apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (12). Lai uzlabotu aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu, šāda aizsardzība būtu jāattiecina arī uz precēm tranzītā caur Savienības muitas teritoriju.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (13) uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (13) uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā attiecīgās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija , tradicionālās apstrādes un ražošanas metode vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

(18a)

Ir lietderīgi noteikt, ka attiecībā uz tiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iegūti no vīniem bez aizsargātas cilmes vietas norādes un reģistrēti saskaņā ar šo regulu, būtu jāgūst labums no tiem pašiem ražošanas potenciāla pārvaldības instrumentiem, kas ir pieejami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013  (1a) .

(19)

Būtu jānosaka procedūra ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus atzīstot spēkā esošo Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu. Lai padarītu procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskanīgus ar visām attiecīgajām nozarēm, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz apjomīgākām un labi pārbaudītām procedūrām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisks reģistrs.

(19)

Būtu jānosaka procedūra ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus atzīstot spēkā esošo reģistrēto Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu. Lai padarītu procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskanīgus ar visām attiecīgajām nozarēm, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz līdzīgām procedūrām, kādas izmanto attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārredzams, visaptverošs un viegli pieejams elektronisks reģistrs , kam būtu tāds pats juridiskais spēks, kāds ir Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumam. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, Komisijai būtu jāreģistrē automātiski. Komisijai pirms šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpabeidz Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā iekļauto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudes saskaņā ar minētās regulas 20. pantu .

(20)

Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai , un būtu jāveic pasākumi, lai Komisija varētu uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt noderīgas informācijas savstarpēju apmaiņu.

(20)

Augsta kvalitātes līmeņa saglabāšana ir būtiska stipro alkoholisko dzērienu nozares reputācijas un vērtības uzturēšanai. Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par kvalitātes standartu saglabāšanu, nodrošinot atbilstību šai regulai . Tomēr Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu , lai pārliecinātos, ka tā tiek piemērota vienādi . Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt noderīgas informācijas savstarpēju apmaiņu.

(21)

Piemērojot kvalitātes politiku un lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, vajadzētu atļaut dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu.

(21)

Piemērojot kvalitātes politiku un lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, vajadzētu atļaut dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, definīciju, noformēšanu un marķēšanu.

(22)

Lai ņemtu vērā patērētāju augošo pieprasījumu , tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos nogatavināšanas procesus un — izņēmuma gadījumos — importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem tehniskajās definīcijās vai atkāpēm no tām un prasībām par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un īpašajiem noteikumiem par dažiem no tiem , kas minēti šīs regulas I nodaļā, marķēšanu un noformēšanu, kas paredzēti šīs regulas II nodaļā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas šīs regulas III nodaļā un pārbaudēm un informācijas apmaiņu saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu .

(22)

Lai ņemtu vērā augošās patērētāju prasības , tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos izturēšanas procesus un — izņēmuma gadījumos — importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā tradicionālo prakšu nozīmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem tehniskajās definīcijās vai atkāpēm no tām un prasībām par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un īpašajiem noteikumiem par dažām no šīm kategorijām , kas aplūkotas šīs regulas I nodaļā, marķēšanu un noformēšanu, kas aplūkota šīs regulas II nodaļā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aplūkotas šīs regulas III nodaļā, un pārbaudēm un informācijas apmaiņu , kas aplūkota šīs regulas IV nodaļā .

(23)

Lai ātri reaģētu uz ekonomikas un tehnoloģiju attīstību attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas šī regula un kuriem nav kategorijas un tehnisko parametru, kā arī lai aizsargātu patērētājus un ražotāju ekonomiskās intereses un vienādotu pastāvošās ražošanas un kvalitātes prasības attiecībā uz šiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus par šīs regulas II pielikuma attiecīgi I un II daļā uzskaitīto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju papildināšanu ar jaunām, ievērojot dažus nosacījumus, un to tehniskajām specifikācijām.

i)

vai nu tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm:

i)

vai nu tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm atsevišķi vai kopā ar kādu citu :

—

macerēšanu vai līdzīgu augu izcelsmes materiālu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos šīs regulas nozīmē,

—

macerēšanu vai līdzīgu augu izcelsmes materiālu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos vai to sajaukumos šīs regulas nozīmē,

—

viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:

(ii)

viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem :

(ii)

pievienojot stiprajam alkoholiskajam dzērienam atsevišķi vai kopā šādus elementus :

—

dzērienus;

(3)

“maisījums” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts II pielikuma I daļā vai kas atbilst ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam maisījumā ar jebkuru no šādiem elementiem:

(3)

“maisījums” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts II pielikuma I daļā vai kas atbilst ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam maisījumā ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

(ba)

lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;

(4)

“salikts apzīmējums” ir apvienojums, ko veido II pielikuma I daļā iekļautie stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukuma termini, vai tāda stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais spirts, ar jebkuru no šādiem elementiem:

(4)

“salikts apzīmējums” ir apvienojums, ko veido II pielikuma I daļā iekļautie stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukuma termini, vai tāda stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais spirts, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

(6)

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde , kas nosaka , ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

(6)

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums , kas ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu un kas apliecina , ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

(7)

“tehniskā dokumentācija” ir datne, kas pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst;

(7)

“tehniskā dokumentācija” ir datne, kura pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst , un kura atbilst terminam “tehniskā dokumentācija” Regulā (EK) Nr. 110/2008 ;

(11a)

(11b)

(e)

tos saldina tikai tāpēc , lai papildinātu galaprodukta garšu, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu .

(e)

tos nesaldina, izņemot gadījumu, kad to dara , lai iegūtu galaprodukta garšu . Saldinātāju maksimālais saturs, kas izteikts kā invertcukurs, nepārsniedz robežvērtības, kuras noteiktas katrai kategorijai II pielikumā.

(e)

tie var būt saldināti , lai atbilstu konkrētiem produktu parametriem, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu un ņemot vērā attiecīgos dalībvalsts tiesību aktus .

(e)

tie var būt saldināti.

(e)

tie var būt saldināti , lai atbilstu konkrētām produkta īpašībām, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu .

(e)

tie var būt saldināti.

(a)

to tehnisko definīciju grozīšanu, kuras minētas I pielikumā;

(a)

to tehnisko definīciju grozīšanu, kuras minētas I pielikumā.

(b)

tām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām noteikto prasību grozīšanu, kuras uzskaitītas II pielikuma I daļā, un to uz dažiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem attiecināmo īpašo noteikumu grozīšanu, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.

(a)

stipro alkoholisko dzērienu tirgot ar konkrētu nosaukumu un saskaņā ar vienādiem tehniskajiem parametriem ir ekonomiski un tehniski nepieciešams, lai aizsargātu patērētāju un ražotāju intereses;

(b)

stiprajam alkoholiskajam dzērienam vismaz vienā dalībvalstī ir būtiska tirgus daļa;

(c)

jaunajai kategorijai izvēlētais nosaukums ir vai nu plaši izmantots nosaukums, vai, ja tas nav iespējams, aprakstošs nosaukums, jo īpaši tāds, kurā izmantota atsauce uz stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā izmantoto izejvielu;

(d)

jaunās kategorijas tehniskos parametrus nosaka, pamatojoties uz Savienības tirgū lietotu kvalitātes un ražošanas parametru novērtējumu. Nosakot tehniskās specifikācijas, ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus. Tie nodrošina Savienības ražotāju godīgu konkurenci, kā arī Savienības stipro alkoholisko dzērienu izcilo reputāciju.

(a)

ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 34. panta 1. punkta nozīmē, vai

(a)

ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 34. panta 1. punkta nozīmē, tostarp apzīmējumiem, ko tradicionāli izmanto dalībvalstīs, lai norādītu, ka produktam atbilstoši valsts tiesību aktiem ir aizsargāta izcelsmes norāde, vai

(b)

ar atbilstošajā produkta specifikācijā norādītiem apzīmējumiem.

(b)

ar jebkuriem atbilstošajā tehniskajā dokumentācijā pieļautiem apzīmējumiem.

(a)

spirtu, ko izmanto to pārtikas produktu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem ir atsauce saliktajā apzīmējumā vai pieminējumā(-os), izņemot etilspirtu, kas var būt aromatizētājos , kurus lieto šā pārtikas produkta ražošanai; un

(a)

spirtu, ko izmanto pārtikas produktu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem ir atsauce saliktajā apzīmējumā vai pieminējumā(-os), izņemot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, ko var izmantot kā to aromatizētāju nesējvielu , kurus lieto šā pārtikas produkta ražošanai; un

(a)

grozījumiem noteikumos par norādēm uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem vai pieminējumiem;

(a)

grozījumiem noteikumos par norādēm uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem vai pieminējumiem;

(b)

grozījumiem noteikumos par jaukto dzērienu noformējumu un marķējumu; un

(b)

grozījumiem noteikumos par maisījumu noformējumu un marķējumu; un

(c)

pasākumiem, lai atjauninātu un papildinātu Savienības standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei;

(c)

pasākumiem, lai atjauninātu un papildinātu Savienības standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei.

(i)

līdzīgos produktos, kas neatbilst ar aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijai ; vai

(i)

līdzīgos produktos, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma tehniskajai dokumentācijai, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa ; vai

(b)

jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs” vai līdzīgu izteicienu;

(b)

jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs” , “stilā” vai līdzīgu izteicienu , tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa ;

(c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi , būtību vai būtiskām īpašībām , kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma , reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam , kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

(c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu produkta izcelsmes , cilmes , sastāvdaļu , raksturīgo vai būtisko īpašību norādi produkta aprakstā vai marķējumā , kas var radīt nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

(e)

apraksts par produkta iegūšanas metodi un — vajadzības gadījumā — par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu , ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;

(e)

apraksts par produkta ražošanas metodi un — vajadzības gadījumā — par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iepildīšanu , ja pieteikuma iesniedzējs vai iesniedzēju grupa (turpmāk kopā “iesniedzējs”) tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iepildīšanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;

(f)

attiecīgā gadījumā — saikne starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un d) punktā minēto ģeogrāfisko izcelsmi;

(f)

informācija, kas parāda saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi;

(a)

pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu;

(a)

pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda tehniskās dokumentācijas noteikumu ievērošanu;

(i)

produkta specifikācijas galvenos punkti: nosaukums, produkta apraksts, tostarp — attiecīgā gadījumā — īpašie noteikumi saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īss apraksts,

(i)

tehniskās dokumentācijas galvenie punkti: nosaukums , kategorija , produkta apraksts, tostarp — attiecīgā gadījumā — īpašie noteikumi saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īss apraksts,

(a)

pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi ;

(a)

pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese ;

(c)

dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzējas grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;

(c)

dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzēja pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;

(a)

ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru , un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 23. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai

(a)

ja ir panākta vienošanās , saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un reģistrē nosaukumu , un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 23. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai

(b)

ja vienošanās nav panākta — pieņem īstenošanas aktus , izdarot lēmumu par reģistrāciju . Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru .

(b)

ja vienošanās nav panākta, saskaņā ar 43 .  pantu pieņem deleģētos aktus , ar kuriem papildina šo regulu un pieņem lēmumu par reģistrāciju .

(b)

ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus gadus.

(b)

ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus secīgus gadus.

(b)

tāda kontroles institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ( EK ) Nr. 882 / 2004  (19) 2 . panta otrās daļas 5) punkta nozīmē, kura darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra.

(b)

tāda deleģētā institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ( ES )  2017 / 625  (19) 3 . panta 5. punkta nozīmē, kura darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra.

(a)

ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas papildkritērijiem un

(b)

ierobežojumiem un atkāpēm, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(a)

kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;

(a)

kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;

(b)

nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūras un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti.

(b)

nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūras un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti.

(1a)

(1b)

(2a)

(ea)

stēvija;

(f)

citas dabīgas vielas ar ogļhidrātiem , kuru iedarbība ir līdzīga a) –e) punktā minēto produktu iedarbībai.

(f)

citas dabīgas vielas vai lauksaimnieciskas izejvielas , kuru iedarbība ir līdzīga a)–e) apakšpunktā minēto produktu iedarbībai.

(4)

“Spirta pievienošana” ir lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam.

(4)

“Spirta pievienošana” ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam. Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta izmantošanu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā neuzskata par etilspirta pievienošanu.

(8a)

(14)

“Iekrāsošana” ir kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā izmantot vienu vai vairākas krāsvielas , kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.

(14)

“Iekrāsošana” ir vienas vai vairāku krāsvielu izmantošana stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā , kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.

(16a)

(16b)

(ii)

stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgs aromāts, un gaistošu vielu saturs tajā ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta. Šo stipro alkoholisko dzērienu var laist tirgū, ar vārdu “lauksaimniecības” papildinot tirdzniecības nosaukumu “rums”, kam pievienota jebkura no reģistrētajām Francijas aizjūras departamentu vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(ii)

stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgs aromāts, un gaistošu vielu saturs tajā ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta. Šo stipro alkoholisko dzērienu var laist tirgū, ar vārdu “lauksaimniecības” papildinot juridisko nosaukumu “rums” tikai tad , ja tam pievienota viena no reģistrētajām Francijas aizjūras departamentu vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(fa)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, rumu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

2.

2.

Whisky jeb Whiskey

(c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 54 . punktā.

(c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4 . punktā.

(d)

Whisky jeb Whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkāršs karamelizēts cukurs, ko lieto iekrāsošanai.

(d)

Whisky jeb Whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkāršs karamelizēts cukurs (E150a) , ko lieto iekrāsošanai.

(b)

Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne zemāka kā 37 %, izņēmums ir “Korn”.

(b)

Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne zemāka kā 35  %, izņēmums ir “Korn”.

(fa)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, graudu spirtu drīkst saldināt, nekādā gadījumā nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 10 gramus uz litru galaprodukta.

(d)

Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes .

(d)

Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tādu vielu pievienošanu, ko tradicionāli izmanto tā ražošanā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot, kuras vielas ir atļautas Savienībā un, to darot, ņem vērā tradicionālos ražošanas procesus konkrētās dalībvalstīs.

(fa)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, vīna spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

(fb)

Apzīmējums “vīna spirts” saistībā ar apzīmējumu “etiķis” joprojām ir atļauts etiķa aprakstā, noformējumā un marķējumā.

5.

5.

Brandy jeb Weinbrand

(d)

Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes .

(d)

Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tādu vielu pievienošanu, ko tradicionāli izmanto to ražošanā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot, kuras vielas ir atļautas Savienībā un, to darot, ņem vērā tradicionālos ražošanas procesus konkrētās dalībvalstīs.

(ea)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, Brandy jeb Weinbrand drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 35 gramus uz litru galaprodukta.

(ea)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

(iv)

kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nav lielāks par 7 gramiem;

(iv)

kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nepārsniedz 1 gramu; etilkarbamāta daudzums kauleņu čagu spirta galaproduktā nepārsniedz 1 mg/l.

(fa)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, augļu čagu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

8.

8.

Rozīņu spirts jeb raisin brandy

(ea)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, rozīņu spirtu jeb raisin brandy degvīnu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

(iv)

ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % spirta nav lielāks par 7 gramiem .

(iv)

ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nepārsniedz 1 gramu. Etilkarbamāta daudzums kauleņu spirta galaproduktā nepārsniedz 1 mg/l.

(iia)

(h)

Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu , attiecīgi, “augļu spirts” vai “augu spirts”. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus — dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.

(h)

Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu “augļu un dārzeņu spirts” vai “dārzeņu un augļu spirts” atkarībā no tā, vai kopā ir destilētas misas no galvenokārt augļiem vai ogām, vai dārzeņiem . Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus — dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.

(ha)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, augļu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 18 gramus uz litru galaprodukta.

(d)

Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē.

(d)

Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē. Taču tas neizslēdz tradicionālo ražošanas metožu izmantošanu.

(ea)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, ābolu un bumbieru sidra spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 15 gramus uz litru galaprodukta.

(fa)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, medus spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

12.

12.

(a)

Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai destilējot vīna nogulas vai raudzētus augļus līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.

(a)

Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai un vienīgi destilējot vīna vai raudzētu augļu nogulas līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.

(fa)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, Hefebrand jeb nogulu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

13.

13.

Bierbrand jeb eau de vie de bière

(ea)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, Bierbrand jeb eau de vie de bière drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

14.

14.

(ea)

Lai iegūtu galaprodukta garšu, Topinambur jeb topinambūru spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.

(b)

Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5  %.

(b)

Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne mazāka kā 37,5   % un ne lielāka kā 80  %.

(ba)

Degvīns ir bezkrāsains.

(d)

Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no kartupeļiem vai graudiem, ir norāde “ražots no”, kura ir papildināta ar to izejmateriālu nosaukumu, kuri ir izmantoti lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai.

(d)

Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no kartupeļiem vai graudiem, vai abiem, ir norāde “ražots no”, kura ir papildināta ar to izejmateriālu nosaukumu, kuri ir izmantoti lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai.

(da)

Degvīnu var saldināt, lai iegūtu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 g saldinošo vielu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

(db)

Kā alternatīvu visās dalībvalstīs var izmantot tirdzniecības nosaukumu “vodka”.

(i)

to ražo, macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus vai ogas, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļēji raudzētas vai nav raudzētas, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu vai ogu piejaucot līdz 20 litru lauksaimniecības izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem, un tad destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %;

(i)

to ražo, macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus vai ogas, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļēji raudzētas vai nav raudzētas, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu vai ogu piejaucot līdz 20 litru lauksaimniecības izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem atsevišķi vai sajaukumā , un tad destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %;

—

pīlādžogām (Sorbus aucuparia L.),

—

māju pīlādža ogas (Sorbus domestica L.),

—

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

—

aronijas,

—

cvečes (Prunus padus L.).

(a)

Geist (kopā ar augļu vai izmantoto izejvielu nosaukumu) ir stiprs alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas augļus un ogas vai augus, riekstus vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.

(a)

Geist (kopā ar augļu vai izmantoto izejvielu nosaukumu) ir stiprs alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas augļus un ogas vai augus, riekstus , sēnes vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.

17.

17.

Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu)

(ca)

Iztēles radītos stipro alkoholisko dzērienu nosaukumos arī turpmāk pirms nosaukuma daļas “-geist” ir jāļauj izmantot vārdi, kas nav augļa nosaukums.

(a)

Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to maisījumu ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.

(a)

Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to sajaukumu ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.

20.

20.

21.

21.

Destilēts Gin

(ii)

šādas destilācijas produkta un lauksaimniecības izcelsmes etilspirta maisījums , kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta saturs; destilētam džinam var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā;

(ii)

šādas destilācijas produkta un lauksaimniecības izcelsmes etilspirta sajaukums , kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta saturs; destilētam džinam var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā;

22.

22.

(c)

Apzīmējumu London gin var papildināt ar apzīmējumu “dry”.

(c)

Apzīmējumā London gin var iekļaut apzīmējumu “dry”.

24.

24.

Akvavit jeb aquavit

26.

26.

27.

27.

28.

28.

(b)

Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne zemāka kā 37 %.

(b)

Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne zemāka kā 35  %.

29.

29.

Destilēts anis

30.

30.

Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter

(a)

Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter [rūgtie] ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru dominējošā garša ir rūgta un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizējošas vielas.

(a)

Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter [rūgtie] ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru dominējošā garša ir rūgta un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus, vai abus .

(da)

Aromatizēta degvīna maksimālais cukura daudzums, kas izteikts kā invertcukurs, ir 100 grami litrā.

(db)

Apzīmējumu “degvīns” jebkurā Savienības oficiālajā valodā var aizstāt ar “vodka”.

(ii)

ko ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to maisījumu , un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.

(ii)

ko ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to sajaukumu , un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.