Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu”

(COM(2018) 434 final – 2018/0227 (COD))

(2019/C 62/46)

Ziņotājs:	Norbert KLUGE
Līdzziņotājs:	Ulrich SAMM

Apspriešanās	Eiropas Parlamenta pieprasījuma datums, 14.6.2018. Padomes pieprasījuma datums, 25.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pants, 173. panta 3. punkts un 304. pants
Biroja lēmuma datums	19.6.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	212/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto Digitālās Eiropas programmu, kurā norādīts uz ieceri padarīt Eiropu par nozīmīgu dalībnieku digitalizācijā un nostiprināt tās ekonomisko potenciālu globālajā konkurencē. Digitālās Eiropas programmas mērķis ir nodrošināt vienotā digitālā tirgus izveidi un panākt, ka digitālajai pārveidei ir pozitīva ietekme uz visiem Eiropas iedzīvotājiem. Šī programma patiešām var būt sekmīga, bet tāpēc programmas elementi, kas pašlaik vēl nav zināmi, ir pareizi jāizstrādā.

1.2.

Pētnieki ir viens no sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēkiem. Prasmes un spējas ir augsta līmeņa pētniecības, kā arī programmas praktiskas īstenošanas priekšnosacījums. Tas nozīmē, kā tās ir faktori, kas ietekmēs programmas sekmīgu īstenošanu. EESK secina, ka tāpēc programmā liels uzsvars likts uz pētniecības un izstrādes veicināšanu.

1.3.

Lai nodrošinātu, ka pētniecības un izstrādes rezultāti ir dod labumu visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem un tiek izplatīti, EESK vēlas stiprināt dialogu starp pētniekiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Par sarežģītiem jautājumiem ir jāinformē tā, lai tos varētu izprast un saprast arī nespeciālisti. EESK arī ierosina saistīt programmu ar programmā “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis Eiropa”) noteiktajiem pētniecības finansēšanas principiem, kuru pamatā cita starpā ir atbilstība Eiropas pētnieku hartai un tādas pamattēzes kā “Atbildīga pētniecība un inovācija” (Responsible Research and Innovation) un “Atvērtā zinātne” (Open Science).

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka atbalsts digitālo prasmju apguvei ir kļuvis par svarīgu programmas elementu. Digitālās prasmes un spējas ir priekšnosacījums pārējo četru prioritāšu īstenošanai. Ar nožēlu jāsecina, ka šai prioritātei paredzētais budžets ir mazāks nekā citu prioritāšu budžets. Tādēļ EESK atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu palielināt budžetu no 700 miljoniem EUR (7,6 % no kopējā budžeta) līdz 830 miljoniem EUR (9 % no kopējā budžeta). Tomēr Komiteja arī uzsver, ka apmācības jomā īpaša atbildība ir uzticēta dalībvalstīm, kam tā ir jāfinansē no sava budžeta. EESK secina, ka digitālo prasmju apguvei atvēlētais finansējums ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju norādīt dalībvalstīm uz to atbildību šajā jomā, lai nodrošinātu, ka visi cilvēki var gūt vienādu labumu no digitalizācijas.

1.5.

EESK uzskata, ka ir jāapmāca un jāpiesaista augsti kvalificēti talantīgi cilvēki, lai globālās konkurences apstākļos vairotu Eiropas kā šīs iedzīvotāju grupas darba vietas pievilcību. Taču EESK arī uzsver, ka programmā uzmanība jāpievērš ne tikai īpašajiem centieniem piesaistīt augsti kvalificētas un padziļinātas digitālās spējas un prasmes. Visaptveroši jāatbalsta arī uzņēmumu, darba ņēmēju un patērētāju pūliņi ieviest un izmantot gan digitālās pamattehnoloģijas, gan progresīvas digitālās tehnoloģijas. Tam ir būtiska nozīme centienos nodrošināt darba vietu kvantitāti un kvalitāti un Eiropas konkurētspēju. EESK secina, ka šodien daudziem uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem trūkst tehniskā pamataprīkojuma un spēju. Šajā saistībā EESK norāda uz Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumiem, kuros minēts, ka jāveic ieguldījumi digitālo prasmju jomā, lai “visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas un spējas” (1).

1.6.

Digitālās Eiropas programma šajā jomā būs sekmīga, ja tā darbosies kā “vadošā programma” un uzmanības lokā paturēs citas ES finansēšanas programmas, kam ir līdzīgi mērķi. Vajadzīgos pasākumu finansēšanai jāpiesaista, piemēram, ESF+ līdzekļi.

1.7.

EESK pauž cerību, ka digitālās inovācijas centru izveidē vienmēr tiks iesaistīti sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Jānodrošina, ka digitālās inovācijas centri ir pieejami sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai. Būdamas nevalstiskas organizācijas, tās var vairot inovācijas centru darbības pamanāmību un sabiedrības atbalstu šo centru darbībai. EESK jau no paša sākuma vēlas novērst iespējamo sociālo nelīdzsvarotību programmas īstenošanā. Tā kā digitalizācija ietekmē visas dzīves jomas un visus cilvēkus, ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji gūst no tās labumu. Tādēļ EESK uzsver, ka programma ir jāizstrādā tā, lai digitālās Eiropas radītās priekšrocības un iespējas būtu pieejamas visai Eiropas sabiedrībai. Jāpanāk, ka Eiropā digitalizācija ir iekļaujoša. Tādu faktoru dēļ kā dzimums, sociālais statuss, zems izglītības līmenis, prasmes, digitālās prasmes, izcelsme, vecums vai arī invaliditāte cilvēkus nedrīkst atstumt no digitālās attīstības. Digitalizācijas sniegtā atdeve ir jāsadala taisnīgi, veicot atbilstošus politikas pasākumus. Tā nedrīkst radīt priekšrocības tikai dažām interešu grupām. Programmas īstenošanas pasākumos Eiropas Savienībā ir jāņem vērā princips, ka katrs cilvēks ir un būs savu datu īpašnieks.

1.8.

EESK vēlētos, ka programma tiek vairāk saskaņota ar sociālo realitāti. Jāņem vērā tās, kā digitalizācija skar darba tirgus politiku, un tās dažādā ietekme uz reģioniem. Tāpēc Komiteja uzskata, ka būtisks programmas panākumu kritērijs ir tas, vai digitalizācija paver ekonomiskās līdzdalības iespējas un rada darbvietas un vai tas notiek visos Eiropas reģionos.

1.9.

EESK vēlētos, ka ES var kļūt par pasaules procesu dalībnieku, kas sniedz zināšanas un starptautiskajā konkurencē spēj neatpalikt no Ķīnas un ASV. Tāpēc jāpanāk arī, ka uzņēmumi un darba ņēmēji var paļauties uz tehnoloģiju. Digitālās Eiropas programma var radīt pievienoto vērtību it īpaši tajās jomās, kurās valstis vienas pašas nevar daudz panākt. Tas īpaši attiecas uz tādu prioritāti kā kibernoziedzība un centieniem kopīgi izstrādāt metodes un stratēģijas trešo valstu veiktu kiberuzbrukumu atvairīšanai. Šajā saistībā, piemēram, ir jāveido neatkarīga Eiropas mikroshēmu nozare.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka visa programmā paredzētā rīcība atbilst ētikas principiem. Šajā saistībā EESK vēlreiz uzsver, ka jāpanāk principa “human-in-command” (“vadība uzticēta cilvēkam”) piemērošana, it īpaši mākslīgā intelekta pilnveidē un izmantošanā nodarbinātības jomā. Balstoties uz šādiem ētikas principiem, noteikti ir jāveic vēl citi likumdošanas pasākumi (piemēram, tādās jomās kā atbildība, datu aizsardzība, darba ņēmēju aizsardzība, patērētāju aizsardzība). Vēl jāpiebilst, ka turpmākā mūsu sabiedrības digitalizācija būs sekmīga tikai tad, ja līdztekus likumiem tiks rosinātas kultūras norises, kas palielina informētību par digitālās attīstības radītajām priekšrocībām un draudiem.

2.   Vispārīga informācija – Digitālās Eiropas programma

2.1.

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. Saistībā ar šo finanšu shēmu Eiropas Komisija 2018. gada 6. jūnijā nāca klajā ar Priekšlikumu regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu.

2.2.

Ar Digitālās Eiropas programmu Eiropas Komisija vēlas izveidot stabilu finanšu shēmu digitālā vienotā tirgus stratēģijai un mazināt ieguldījumu nepietiekamību. Šim nolūkam tā ir paredzējusi kopējo budžetu 9,2 miljardu EUR apmērā. Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi. Digitālās pārveides priekšrocības ir jāpalielina, un jānodrošina, ka visi ES iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi gūst no tās labumu.

2.3.

Digitālās Eiropas programma aptver piecas prioritātes: 1) augstas veiktspējas datošana, 2) mākslīgais intelekts, 3) kiberdrošība un uzticēšanās, 4) padziļinātas digitālās prasmes un 5) digitālo tehnoloģiju plašas izmantošanas nodrošināšana ekonomikā un sabiedrībā. Programma attiecas arī uz rūpniecības digitalizāciju.

2.4.

Pirmajā prioritārajā jomā “Augsta līmeņa digitālās prasmes” paredzēts ar tā dēvētās “superdatošanas” palīdzību attīstīt spējas, lai varētu labāk apstrādāt nepārtraukti pieaugošos datu apjomus. Programmā paredzēts, ka 2,7 miljardi EUR tiks atvēlēti centieniem nostiprināt ES veiktspēju augsta līmeņa datošanas un datu apstrādes jomā, kā arī nodrošināt to pilnīgu izmantošanu tādiem uzdevumiem kā klimata pārmaiņu ierobežošana, veselības aprūpes uzlabošana un drošības palielināšana.

2.5.

Mākslīgā intelekta jomai atvēlētos 2,5 miljardus EUR Eiropas Komisija vēlas izlietot, lai attīstītu un stiprinātu ES spējas šajā jomā. Šie līdzekļi tiks atvēlēti arī lielu datu kopu un algoritmu izveidei, drošai piekļuvei un uzglabāšanai. Paredzēts arī stiprināt esošās mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentālās iekārtas dalībvalstīs un veicināt iestāžu sadarbību. Paredzēts, ka tehnoloģiskos sasniegumus izmantos uzņēmumi un publiskās iestādes.

2.6.

Prioritārajā jomā “Kiberdrošība un uzticēšanās” ar atvēlētajiem 2 miljardiem EUR būs jāstiprina Eiropas Savienības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai sniegtu drošību ekonomikai, sabiedrībai un demokrātijai. Līdzekļus arī paredzēts atvēlēt, lai kopā ar dalībvalstīm iepirktu progresīvu kiberdrošības aprīkojumu un rīkus, nodrošinātu jaunāko kiberdrošības risinājumu izvēršanu visās ekonomikas nozarēs, kā arī pēc iespējas vairāk izmantotu Eiropas zināšanas un stiprinātu dalībvalstu un privātā sektora spējas šajā jomā.

2.7.

Lai varētu gūt labumu no ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās, ir vajadzīga kompetenta sabiedrība un darbaspēks. Ceturtajai prioritātei atvēlētos 700 miljonus EUR Eiropas Komisija vēlas izlietot, lai atbalstītu padziļinātu digitālo prasmju apguvi it īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā. Paredzēts izveidot un nodrošināt ilgstošu apmācību un kursus studentiem, IT speciālistiem un darbiniekiem. Paredzēts arī atbalstīt īstermiņa apmācības kursus un apmācību darba vietā. Paredzēts, ka prasmju apguvei jānotiek it īpaši digitālās inovācijas centros.

2.8.

Piektās prioritātes mērķis ir veicināt publiskās pārvaldes iestāžu darbību un pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interešu jomās. Atvēlētie 1,3 miljardi EUR ir paredzēti, lai, piemēram, nodrošinātu moderno digitālo tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu publiskajā sektorā un tādās jomās kā veselība un aprūpe, izglītība, transports, kā arī kultūras un radošajā nozarē. Turklāt paredzēts atbalstīt digitālo tehnoloģiju ieviešanu publiskās pārvaldes iestādēs un rūpniecībā, it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Digitalizācijas un pārmaiņu, kas notiek nodarbinātības jomā un dzīvē un kas liecina par tehnoloģiju attīstību, klātbūtne ir jūtama it visur. Nav tādas dzīves jomas, ko nebūtu skārusi to ietekme.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi Digitālās Eiropas programmu, kas liecina par to, cik nozīmīgs šis temats ir Eiropas Komisijai. Ar šādu prioritāti var radīt nenoliedzamu ES pievienoto vērtību, jo paredzēts atbalstīt augstās tehnoloģijas, kas var sekmēt lielāko mūsdienu sabiedrības problēmu risināšanu un pozitīvi ietekmēt nodarbinātību un konkurētspēju, kā arī iedzīvotāju vispārējos dzīves apstākļus. Par to liecina fakts, ka paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu Eiropas Komisija paredz iespēju divkāršot ieguldījumus digitalizācijas jomā (2). EESK arī uzsver, ka saistībā ar digitālo pārveidi ir jāveic arī sociāli ieguldījumi, lai visa sabiedrība gūtu labumu no digitālās pārveides. Tiek uzsvērts, ka cilvēkam vienmēr ir jāsaglabā kontrole pār tehniku (“human-in-command”), it īpaši, mākslīgā intelekta jomā.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ar Digitālās Eiropas programmu iecerējusi veicināt digitālo spēju veidošanu un optimālu izmantošanu. EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka digitālās spējas ir pamats inovācijai sabiedrības interešu jomās un tautsaimniecībā. Lai ES digitālā pārveide būtu sekmīga, noteikti ir vajadzīgas vadošās digitālās tehnoloģijas, kā arī atbilstošas spējas. EESK uzskata, ka tam paredzētais budžets ir ievērojams, taču nav salīdzināms ar konkurentu, proti, ASV un Ķīnas budžetu, kas atvēlēts šiem mērķiem. EESK tomēr ir pārliecināta, ka ar šo budžetu izvirzītos mērķus var sasniegt, bet aicina ES dalībvalstīs būtiski palielināt ieguldījumus, lai Eiropu noturētu visaugstākajā līmenī.

3.4.

EESK norāda, ka svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai visa Eiropas sabiedrība varētu piedalīties tehnoloģiju attīstībā. Digitālās Eiropas programmā būtu jāizvirza mērķis nodrošināt, ka atdeve, ko digitalizācija sniegs turpmākajos gados un desmitgadēs, tiek taisnīgi sadalīta visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tā kā digitalizācija ietekmē visas dzīves jomas un visus cilvēkus, svarīgi ir nodrošināt, ka visi gūst no tās labumu. Visus ekonomiskos un sociālos ieguvumus, ko sniegs digitalizācija, varēs izjust tikai tad, ja Eiropa nodrošinās augstas veiktspējas tīklus lauku apvidos un pilsētu teritorijās un visai sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir vajadzīgi publiskie ieguldījumi, jo tirgus viens pats nespēs aptvert visas attālākās teritorijas un nodrošināt sabiedrības neaizsargātajām grupām digitālās pieejamības minimumu.

3.5.

EESK uzskata: ir svarīgi, ka integrēta un koordinēta pieeja var Eiropas Savienībā radīt pievienoto vērtību, ko atsevišķas valstis nevarētu panākt. Te īpaši jāmin neatkarīgas Eiropas mikroshēmu nozares izveide, īstenojot atbalsta programmu augstas veiktspējas datošanai (3), ārēju kiberuzbrukumu atvairīšanas metožu un stratēģiju kopīga izstrāde (4), vienotā digitālā tirgus standartu izveide, Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas konsekventa piemērošana un turpmāka pilnveidošana, it īpaši mākslīgā intelekta pielietošanas (5) un autonomās braukšanas jomā (6). Mākslīgā intelekta attīstības jomā balstīšanās uz Eiropas vērtībām (datu aizsardzība, privātuma aizsardzība, sociālā aizsardzība, ilgtspēja) kādu dienu varētu kļūt par konkurētspējai svarīgu priekšrocību, proti, tad, kad cilvēki aizvien lielāku uzmanību sāks pievērst trešo pušu lietotajām datu izmantošanas metodēm (ASV) un mākslīgā intelekta sistēmu potenciālam uzraudzības jomā (Ķīna).

3.6.

EESK pozitīvi vērtē to, ka Digitālās Eiropas programmā vairākkārt uzsvērta rūpniecības digitalizācijas nozīme. Nav šaubu, ka digitālā pārveide var notikt tikai tad, ja visi uzņēmumi un tajos nodarbinātie darba ņēmēji gūst labumu no šīs pārveides. Tādēļ būtu vēlams šo aspektu programmā atspoguļot saskaņotāk, lai panāktu, ka progresu varētu novērtēt, piemēram, izmantojot dažāda lieluma uzņēmumu digitalizācijas rādītājus.

3.7.

Liela budžeta daļa tiks atvēlēta pētniecības projektiem un inovācijas programmām, lai stiprinātu tehniskās un digitālās spējas. EESK uzsver, ka atbalsta piešķiršana cieši jāsaista ar programmā “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis Eiropa”) noteiktajiem pētniecības finansēšanas principiem, kuru pamatā ir arī atbilstība Eiropas pētnieku hartai (7) un tādas pamattēzes kā “Atbildīga pētniecība un inovācija” (8) un “Atvērtā zinātne” (9). Tikai saistība ar šiem principiem var nodrošināt, ka pētniecība kalpo cilvēcei. Jānodrošina rezultātu saprotamība arī nespeciālistiem, izplatīšana un lietderīga izmantošana. Īsāk sakot, pētniecībai ir jāpievēršas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

3.8.

Lai nodrošinātu pētniecības nozīmīgumu visai Eiropas sabiedrībai, jārīko regulāri pasākumi, kuros notiek dialogs. Šajos pasākumos pētnieki var apmainīties ar idejām gan savā starpā, gan ar plašāku sabiedrību un sniegt savstarpējus impulsus.

3.9.

Tāpēc atzinīgi vērtējams tas, ka viens no programmas mērķiem ir publiskās pārvaldes iestāžu un uzņēmumu iesaistīšana attīstībā. EESK atbalsta dažādu dalībnieku viedokļu apmaiņu. EESK mudina Eiropas Komisiju organizēt šo apmaiņu visos reģionos, nozarēs un dažāda lieluma uzņēmumos. Progresīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos un it īpaši MVU var atvieglot partnerības un labvēlīga rūpnieciskā vide. EESK arī aicina ievērot partnerības principu un Digitālās Eiropas programmas īstenošanā iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Sociālo partneru dialogs palīdz Digitālās Eiropas programmu īstenot darba ņēmēju interesēs.

3.10.

EESK uzskata, ka ir jāapmāca un jāpiesaista augsti kvalificēti talantīgi cilvēki, lai globālās konkurences apstākļos vairotu Eiropas kā šīs iedzīvotāju grupas darba vietas pievilcību. EESK tomēr arī uzsver, ka Digitālās Eiropas programmā jāpievērš uzmanība ne tikai augsti kvalificētiem darbiniekiem ar padziļinātām digitālām prasmēm. Tieši tāpēc, ka Digitālās Eiropas programmas mērķis ir veicināt digitālā vienotā tirgus izveidi un sekmēt pozitīvu digitālo pārveidi, jānodrošina, ka visi ES iedzīvotāji un darba ņēmēji gūst labumu no šīs spēcīgās atbalsta programmas. Ja tas neizdosies, iespējams, ka Eiropā vēl vairāk palielināsies sociālās atšķirības. Kā norādīts citos EESK atzinumos, lai varētu izveidot digitālo vienoto tirgu, ir ļoti svarīgi novērst nepieciešamo prasmju, tostarp digitālo prasmju trūkumu (10). Programmā Eiropas Komisija norāda uz tādām finansēšanas programmām kā ESF+ vai ERAF, kas var finansēt digitālās pamatpratības apguvi. Tomēr, tā kā šo programmu struktūra neļauj nodrošināt visaptverošu atbalstu visā Eiropā, arī ar Digitālās Eiropas programmu būtu jāaptver dažādi prasmju līmeņi. Ja šajā programmā pietrūks līdzekļu, kas vajadzīgi, lai digitalizācijas radītās priekšrocības garantētu visiem cilvēkiem, šīs prasības jāizvirza citām programmām, piemēram, ESF+. Digitālās Eiropas programmai būtu jādarbojas kā “vadošai” šā jautājuma risināšanas programmai un citas programmas jāpatur uzmanības lokā, lai var sasniegt izvirzītos mērķus. Pretējā gadījumā iespējams, ka labumu no dažādām ES finansēšanas programmām gūs tikai neliela daļa.

3.11.

Šajā saistībā EESK uzsver mērķi veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā tiek veicināta visu cilvēku vienlīdzība. Digitalizācija nedrīkst kaitēt cilvēkiem tādu faktoru dēļ kā dzimums, sociālais statuss, izglītība, prasmes, digitālās prasmes, izcelsme, vecums vai arī invaliditāte.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi veicināt uzņēmumu, it īpaši MVU, piekļuvi digitālajām spējām un tehnoloģijām. Tomēr, programmā uzsvaru liekot uz progresīvām tehnoloģijām, netiek ņemts vērā fakts, ka daudziem darba ņēmējiem un uzņēmumiem šodien ir vispirms vajadzīgs atbalsts, lai apmierinātu ar digitalizāciju saistītās pamatvajadzības. EESK uzsver, ka visaptverošam uzņēmumu atbalstam, kura mērķis ir gan pamata, gan progresīvo digitālo tehnoloģiju ieviešana, ir būtiska loma centienos uzlabot Eiropas konkurētspēju un izveidot jaunas darbvietas. EESK modina iedibināt sociālo partneru dialogu arī tādā jomā kā programmas finansētie ieguldījumi.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē programmas prioritāro jomu “Kiberdrošība un uzticēšanās”. Kiberdrošība ir būtiska gan mūsu demokrātisko sabiedrību attīstībai, gan to funkcionēšanai. Tam, ka uzņēmumi un darba ņēmēji var paļauties uz kibedrošību, ir izšķiroša nozīme programmas sekmīgā īstenošanā.

4.3.

Programma būtu iespējami ciešāk jāsaskaņo ar sociālo realitāti. Būtu jāņem vērā tas, kā digitalizācija skar darba tirgus politiku, un tās dažādā ietekme uz dažādiem reģioniem. Tāpēc EESK uzskata, ka programmas īstenošanas gaitā ir svarīgi noteikt ekonomiskās līdzdalības un darbvietu radīšanas iespējas, ko paver digitalizācija. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi veicināt šīs iespējas Eiropas reģionos. Šim nolūkam var izmantot paredzēto sadarbību ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu. Jānodrošina regulāra pieredzes apmaiņa starp Digitālās Eiropas programmu, ERAF un Kohēzijas fondu. Turklāt reģionos uz vietas izveidotajiem inovācijas centriem būtu jācenšas sasniegt reģionālās attīstības mērķi.

4.4.

Ceturtā prioritāte (“Padziļinātas digitālās prasmes”), kā arī rūpniecības digitalizācija it īpaši būtu jāīsteno inovācijas centriem, kas būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām. EESK atzinīgi vērtē to, cik pārdomāta ir programmas īstenošana. EESK atbalsta mērķi izveidot vismaz vienu digitālās inovācijas centru katrā dalībvalstī un piedāvāt papildu vienību skaitu ES tālākajiem reģionos. EESK uzskata, ka lietderīga būtu inovācijas centru sadarbība, bet kritiski vērtē lielo administratīvo slogu, kas saistīts ar inovāciju centru izveidi. Šo jautājumu varētu risināt ar pārrobežu konsorciju palīdzību. Turklāt kā priekšnoteikums digitālo inovāciju centru izveidei būtu jāparedz sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana: ar šādu iesaistīšanu centru darbu var pielāgot gan vietējo uzņēmumu un darba ņēmēju, gan pārējo tehnoloģiju lietotāju vajadzībām un var nodrošināt ieguvumus plašam iedzīvotāju lokam.

4.5.

Prioritāte atbalstīt padziļinātu digitālo prasmju apguvi ir galvenais elements, kas ir vajadzīgs, lai varētu īstenot pārējās četras prioritātes, un ar nožēlu jāatzīst, ka šai prioritātei paredzētais budžets ir mazāks nekā citu prioritāšu budžets. EESK atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu palielināt budžetu no 700 miljoniem EUR (7,6 % no kopējā budžeta) līdz 830 miljoniem EUR (9 % no kopējā budžeta) (11). Tomēr EESK arī uzsver, ka apmācības jomā īpaša atbildība ir uzticēta dalībvalstīm, kam tā ir jāfinansē no sava budžeta. EESK pauž šaubas par to, vai Komisija spēs izmantot visus vajadzīgos līdzekļus, lai panāktu dalībvalstu izpratni par to, ka steidzami jānodrošina visu iedzīvotāju grupu (sākot ar sākumskolu audzēkņiem) digitālā izglītība. Finansējums, ko dalībvalstis piešķir šim uzdevumam, ir ļoti atšķirīgs. Lai pārāk maza valsts piešķirtā finansējuma dēļ nevienam netiktu liegta iespēja piekļūt tālākizglītības programmai, Eiropas Savienībai būtu rūpīgi jāpārrauga šīs prioritātes īstenošana un savi secinājumi jāpublisko.

4.6.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta secinājumu (12), ka visām programmā paredzētajām darbībām jāatbilst ētikas principiem. It īpaši, strādājot mākslīgā intelekta jomā, ir jāievēro nesen izstrādātie un vēl izstrādājamie principi (13). Šajā saistībā EESK vēlreiz norāda, ka jāievēro princips “human in command”, kam jābūt būtiskam orientierim turpmākajā attīstībā. Balstoties uz šādiem ētikas principiem, noteikti ir jāveic vēl citi likumdošanas pasākumi (piemēram, tādās jomās kā atbildība, datu aizsardzība, patērētāju aizsardzība). Vēl jāpiebilst, ka turpmākā mūsu sabiedrības digitalizācija būs sekmīga tikai tad, ja līdztekus likumiem tiks rosinātas atbilstošas kultūras norises, kas palielina informētību par digitālās attīstības radītajām priekšrocībām un draudiem.

4.7.

EESK pauž cerību, ka darbības prioritātē “Mākslīgais intelekts” papildus spēju stiprināšanai un pieejamības veicināšanai uzmanība tiks vērsta arī uz juridiskās atbildības jautājumu saistībā ar mākslīgā intelekta un automatizēto sistēmu izmantošanu. EESK pozitīvi vērtē to, ka paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināt brīvu piekļuvi datubāzēm. Šādas piekļuves iespējas būtu jāpaver arī publiskajam sektoram. Uzņēmumiem arī ir jābūt pienācīgi sagatavotiem šādam darbam, un ir vajadzīga skaidras juridiskas pamatnostādnes par to, kam jāuzņemas atbildība personu nelaimes vai tamlīdzīgos gadījumos. Darba ņēmēju un iedzīvotāju aizsardzība ir tikpat nozīmīga kā ekonomikas izaugsmes nodrošināšana.

---

(1)  EUCO 14/17 – Eiropadomes sanāksme (2017. gada 19. oktobris) – Secinājumi.

(2)  COM(2018) 98 final.

(3)  OV C 283, 10.8.2018., 89. lpp.

(4)  OV C 227, 28.6.2018., 86. lpp.

(5)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp., INT/851 – “Mākslīgais intelekts Eiropai” (OV C 440, 6.12.2018., 51. lpp.) un TEN/664 – “Iniciatīva, ar kuru risina problēmas saistībā ar dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistes platformās” (OV C 440, 6.12.2018., 183. lpp.).

(6)  TEN/673 – “Satīklota un automatizēta mobilitāte” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 274. lpp.) un INT/846 – “Patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās, privātuma aizsardzība un drošība lietu interneta (IoT) jomā” (OV C 440, 6.12.2018., 8. lpp.).

(7)  https://euraxess.ec.europa.eu/jobs/charter

(8)  https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/h2020-section/science-and-society

(9)  https://ec.europa.eu/research/openscience/

(10)  OV C 71, 24.2.2016., 65. lpp.

(11)  Atzinuma projekts – 2018/0227 (COD).

(12)  Ziņojuma projekts – 2018/0227 (COD).

(13)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/high-level-expert-group-artificial-intelligence