Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AE3104

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem” (COM(2018) 334 final – 2018/0173 (CNS)), “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)” (COM(2018) 346 final – 2018/0176 (CNS)), “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija)” (COM(2018) 341 final – 2018/0187 (COD)) un “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu” (COM(2018) 349 final – 2018/0181 (CNS))

EESC 2018/03104

OV C 62, 15.2.2019, p. 108–112 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/108

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem

“Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem”

(COM(2018) 334 final – 2018/0173 (CNS))

“Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu

(pārstrādāta redakcija)”

(COM(2018) 346 final – 2018/0176 (CNS))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai

(pārstrādāta redakcija)”

(COM(2018) 341 final – 2018/0187 (COD))

un “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu”

(COM(2018) 349 final – 2018/0181 (CNS))

(2019/C 62/17)

Ziņotājs:

Jack O’CONNOR

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 5.7.2018.

Eiropas Savienības Padome, 13.6.2018.

Eiropas Komisija, 25.5.2018.

Juridiskais pamats

LESD 113. un 114. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

193/0/9

1.   Kopsavilkums un secinājumi

1.1.

 EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātajā tiesību aktu kopumā iekļautos pasākumus. Komiteja uzskata, ka tie lielā mērā sekmēs izvirzīto mērķu sasniegšanu, proti, nodrošinās lielāku noteiktību un skaidrību par režīmu attiecībā uz noteiktiem alkoholiskiem produktiem, atvieglos pārrobežu tirdzniecību, izmantojot racionalizētas un modernizētas sistēmas, un mazinās administratīvo un juridisko slogu mazajiem uzņēmumiem.

1.2.

 EESK apzinās, ka akcīzes nodokļa ieņēmuma ieguldījums dalībvalstu budžetos ir atšķirīgs, jo īpaši saistībā ar akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholiskajiem produktiem. Turklāt saistībā ar konkrētiem produktiem pastāv dažādas kultūrattiecības, sociālie mērķi (piemēram, veselība) un uzņēmumu mērķi (piemēram, mazo uzņēmumu veicināšana, inovācijas). Tādēļ viens no vadošajiem principiem ir nodrošināt pēc iespējas plašāku rīcības brīvību, lai dalībvalstis varētu pielāgot akcīzes nodokli alkoholiskajiem produktiem atbilstoši valsts vajadzībām un mērķiem nodokļu struktūras, kultūras un sociālā konteksta jomā. EESK ir gandarīta, ka ierosinātajās izmaiņās šis princips ir ievērots.

1.3.

 Ciktāl definīcijās ir ieviesta lielāka skaidrība un konsekvence (piemēram, juridiski un saimnieciski neatkarīgs, sidrs utt.); tas, ka mazajiem ražotājiem piekļuve pārrobežu tirdzniecībai ir padarīta administratīvi vienkāršāka un modernizēta, izmantojot atjauninātas IT sistēmas; ka denaturēta spirta ražošanas process un atzīšanas nosacījumi ir precizēti – EESK atbalsta pārskatīšanas dokumentu kopumā ietvertos pasākumus. Tie mazinās administratīvo un juridisko nenoteiktību gan dalībvalstīm, gan uzņēmējiem, tādējādi samazinot izmaksas un novēršot šķēršļus. Papildus būtu jāpasūta ziņojums par stāvokli nelikumīgajā spirta tirgū.

1.4.

 Ir divas jomas, kas raisa bažas. Pirmais ir ierosinājums paaugstināt pazemināto nodokļa robežvērtību alum no 2,8 % tilpuma uz 3,5 % tilpuma. Lai gan tas izvirzīts kā veselības aizsardzības pasākums, ir bažas, ka, pretēji gaidītajam, tas varētu palielināt alkohola patēriņu. Tomēr, tā kā tas būtu fakultatīvs pasākums, kas atstāts dalībvalstu ziņā, EESK atbalsta ierosinājumu, taču aicina piecu gadu laikā to pārskatīt, lai novērtētu ietekmi tajās dalībvalstīs, kuras šo ierosinājumu izmanto.

1.4.1.

 Otrkārt, Komisija ierosina racionalizēt Plato grādu mērīšanas metodi “galaproduktā” attiecībā uz alu, pamatojoties uz to, ka mērīšana būtu jāveic alus darīšanas procesa beigās. Eiropas Savienības Tiesa (EST) pašreizējo direktīvu nesen interpretēja tādējādi, ka akcīzes nodokļa iekasēšanas nolūkā Plato grādi būtu jāmēra pirms cukura/saldinātāju pievienošanas. Tomēr EESK norāda, ka šo metodi izmanto tikai trīs dalībvalstīs. Tas nozīmētu, ka metode būtu jāmaina vienpadsmit dalībvalstīm (pārējās dalībvalstis neizmanto Plato metodi). Tādēļ, pamatojoties uz vismazāko traucējumu radīšanu, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus. Tas nozīmētu, ka metode būtu jāmaina tikai trijām dalībvalstīm.

2.   Komisijas priekšlikumu kopsavilkums

2.1.

 Komisijas priekšlikumi ir sadalīti divās daļās. Tās ir: ierosinātā Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, un ierosinātā Padomes direktīva, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu. Ir vēl divi administratīva rakstura priekšlikumi, kas atbalsta priekšlikumus Padomes direktīvā, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu. Tie ir: priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu, un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija).

2.2.

 Ierosinātā Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 92/83/EK: Komisijas priekšlikumos risināti jautājumi četrās jomās: i) režīms denaturētam spirtam, ii) pazeminātas likmes piemērošana sīkražotājiem un dažu alkoholisko dzērienu klasifikācija, iii) dzērieni ar zemu spirta koncentrāciju un iv) Plato grādu mērīšana saldinātā vai aromatizētā alū.

2.2.1.

 Režīms denaturētam spirtam: patlaban starp dalībvalstīm trūkst saskaņotības attiecībā uz pilnīgi denaturēta spirta savstarpēju atzīšanu, savukārt daļēji denaturēta spirta netiešas izmantošanas veidi tiek interpretēti atšķirīgi. Komisija ierosina a) precizēt pilnīgi denaturēta spirta savstarpēju atzīšanu un modernizēt procedūras, ar ko dalībvalstis paziņo par jauniem šīs grupas spirta izstrādājumiem; b) nodrošināt vienādu režīmu attiecībā uz daļēji denaturēta spirta netiešajiem izmantošanas veidiem un c) prasīt, ka produktu ar daļēji denaturētu spirtu, kura faktiskais spirta saturs tilpumā pārsniedz 90 %, un spirtu saturošu nepabeigtu preču pārvietošanas nolūkā jāizmanto akcīzes preču aprites un kontroles sistēma (ECMS).

2.2.2.

 Pazeminātas likmes piemērošana sīkražotājiem un alkoholisko dzērienu klasifikācija: dalībvalstis var piešķirt pazeminātas likmes alus un etilspirta sīkražotājiem. Sīkražotājiem jābūt “juridiski un saimnieciski neatkarīgiem”; tomēr tas nav pienācīgi definēts. Tas rada nenoteiktību un administratīvās/juridiskās izmaksas. Turklāt dalībvalstis nevar piemērot pazeminātas likmes citu alkoholisko dzērienu sīkražotājiem. Tas ir neizdevīgi sidra sīkražotājiem. Komisija ierosina a) definēt terminu “juridiski un saimnieciski neatkarīgs” un ieviest vienotas formas apliecību mazām alus darītavām, tostarp sidra darītavām, visā ES (1) un b) ieviest izvēles pazeminātas likmes patstāvīgiem sidra sīkražotājiem (2).

2.2.3.

 Dzērieni ar zemu spirta koncentrāciju: dalībvalstis var piemērot pazeminātas likmes dzērieniem ar zemu spirta koncentrāciju. Tas attiecas tikai uz dažiem alkoholiskiem produktiem (piemēram, alu). Komisija ierosina palielināt robežvērtību no 2,8 % tilpuma uz 3,5 % tilpuma (3). Tiek apgalvots, ka alum ar zemu spirta koncentrāciju robežvērtība ir pārāk zema, tāpēc tiek kavēta inovatīvu produktu radīšana un nav pietiekamu stimulu attīstīt šo apakšnozari. Tā rezultātā patērētāji nepāriet uz zemas spirta koncentrācijas alus veidiem, tādējādi graujot veselības politiku.

2.2.4.

 Plato grādu mērīšana saldinātā vai aromatizētā alū: 14 dalībvalstīs alum tiek uzlikts akcīzes nodoklis, par atsauci ņemot galaprodukta Plato grādus. 11 valstīs mērījumus veic alus darīšanas procesa beigās, savukārt 3 pārējās valstis to veic, pirms tiek pievienots cukura sīrups vai aromātiskās vielas. (Pārējās dalībvalstis neizmanto Plato metodiku, bet gan faktiskā spirta tilpumkoncentrācijas (ABV) mērījumus. Termins “galaprodukts” direktīvā nav definēts, tādējādi radot trīs dažādas interpretācijas. Tā rezultātā nav vienotu mērījumu, un līdz ar to produktiem, kam var būt vienāds spirta saturs, tiek piemēroti atšķirīgi akcīzes nodokļi. Turklāt tiek apgalvots, ka uzraudzības procedūras ir apgrūtinošas, ņemot vērā dažādās prasības Plato grādu mērīšanai trīs dažādās interpretācijās (piemēram, uzraudzība, kas paredzēta alus darītavā, nevis pārbaudot pudelē pildītu produktu). Eiropas Savienības Tiesa (4) interpretējusi pašreizējo direktīvu tā, ka Plato grādi jāmēra pirms darīšanas procesa beigām, tādējādi neietverot pievienotās vielas. Komisija ierosina precizēt noteikumu attiecībā uz Plato grādu mērīšanu alū, konkrēti, kad Plato grādu mērīšana būtu jāveic (5). Tas paredz mērīšanu procesa beigās (t. i., ietverot visas pievienotās vielas). Tas efektīvi precizēs galaprodukta definīciju.

2.3.

 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija). Šis otrais pasākumu kopums ir tehniska rakstura un ietver pasākumus akcīzes preču transporta racionalizēšanai. Akcīzes un muitas procedūras ne vienmēr ir saskaņotas vai sinhronizētas, kas rada problēmas, kad akcīzes preces tiek importētas vai eksportētas. Dažās situācijās akcīzes procedūras ir apgrūtinošas vai arī tās būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs. Turklāt, ņemot vērā augsto fiskālo risku akcīzes preču uzglabāšanā un pārvietošanā atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, šos pasākumus galvenokārt izmanto lielie uzņēmumi. MVU izmanto procedūras, kuras ir vairāk piemērotas nelieliem preču sūtījumiem un nelielam to pārvietošanas skaitam, bet rezultātā attiecībā uz katru pārvietošanu tiek radīts lielāks regulējuma slogs. Tas rada papildu administratīvās un atbilstības izmaksas, kā arī noslodzi gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm. Tas ir tāpēc, ka dažas procedūru darbības jāveic manuāli un uz tām attiecas prasības, kas dažādās dalībvalstīs atšķiras. Turklāt šādas darbības ir avots nodokļu krāpšanās jomā. Komisija ierosina virkni pasākumu, ar kuriem racionalizēt un vienkāršot šos procesus. Pasākumi ietver mijiedarbību ar akcīzes nodokli apliekamu produktu eksporta un importa jomā, uzņēmumu savstarpējos darījumus, par kuriem nodoklis ir samaksāts, un ārkārtas situācijas.

2.3.1.

 Mijiedarbība importa jomā: nav standarta dokumentāras prasības, lai pieprasītu akcīzes nodokļa atbrīvojumu preču laišanai brīvā apgrozībā. Atbrīvojumu no maksājuma, izlaižot preces, var pieprasīt, ja preces pārvieto no importēšanas vietas, izmantojot EMCS, bet nav noteikta standarta pierādījumu prasība, kā tas ir paredzēts atbrīvojuma no PVN gadījumā, importējot preces piegādēm ES iekšienē. Komisija ierosina prasību, lai tiek norādīts preču nosūtītājs un saņēmējs (dalībvalstīm ir iespēja pieprasīt identificēt attiecīgo akcīzes preču pārvietošanu).

2.3.2.

 Mijiedarbība eksporta jomā: nav saskaņotas sinhronizācijas starp EMCS un eksporta kontroles sistēmu (ECS). Pārvietošana ir jānoslēdz manuāli, savukārt EMCS netiek ziņots par neapstiprināta eksporta gadījumiem. Tas uzņēmumiem var radīt administratīvu slogu (piemēram, kavēšanos garantiju izsniegšanā), potenciālu krāpšanu un tirgus izkropļojumus. Komisija ierosina prasību identificēt akcīzes preču nosūtītāju un norādīt EMCS pārvietošanas ARC (administratīvās atsauces kodu). Lai uzlabotu sinhronizāciju, būs arī pienākums ziņot EMCS par ārkārtas situāciju eksporta pusē (piemēram, nespēju izvest preces no ES, deklarācijas atzīšanu par nederīgu).

2.3.3.

 Tranzīta saskaņošana: papildus EMCS un ECS kombinācijai akcīzes preču eksporta uzraudzībā tiek izmantotas citas procedūras, proti, ārējā un iekšējā tranzīta procedūra un vienota transporta līgumi (STC). Šo procedūru izmantošana vienkāršo uzņēmēju eksporta darbības, jo tā viņiem ļauj slēgt eksporta procedūru tranzīta sākumā un tādējādi pabeigt pārvietošanu EMCS ietvaros. Taču šo vienkāršoto eksporta procedūru izmantošana ir izraisījusi virkni problēmu: vājš pierādījums par atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, nav pierādījumu par fizisku izvešanu, garantijas tiek izsniegtas pirms faktiskās preču izvešanas un vāja pārraudzība. Tas var būt pamatā krāpšanas iespējām un juridiskai nenoteiktībai, kas rada sarežģījumus un apjukumu uzņēmuma līmenī. Pašlaik nav likumīgi iespējams noslēgt akcīzes preču pārvietošanu, atverot tranzīta procedūru. Komisija ierosina ļaut uzņēmējiem akcīzes preču eksportam izmantot vienkāršotu veidu, pēc eksporta piemērojot ārējā tranzīta procedūru, nevis izmantot EMCS līdz ārējai robežai. Tas nodrošinātu adekvātu garantiju pārvaldību un novērstu preču pazušanu galamērķī, jo preces, kas kļuvušas par trešo valstu precēm, sākoties ārējam tranzītam, atrastos muitas uzraudzībā līdz brīdim, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.

2.3.4.

 Uzņēmumu savstarpējie darījumi (B2B), par kuriem nodoklis ir samaksāts: pašreizējā procedūra preču pārvietošanai, par kurām B2B nodoklis ir samaksāts, tiek veikta papīra dokumentu veidā. To izmanto MVU, jo preču nosūtīšanai vai saņemšanai nav vajadzīga akcīzes preču noliktava. Taču šī procedūra ir novecojusi, neskaidra un apgrūtinoša. Komisija ierosina, lai šāda pārvietošana tiktu automatizēta, paplašinot EMCS darbības jomu, ko veicinātu divu jaunu kategoriju, proti, sertificēta nosūtītāja un sertificēta saņēmēja, ieviešana. Tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršos procesu un samazinās izmaksas, kā arī palielinās efektivitāti.

2.3.5.

 Ārkārtas situācijas: ārkārtas situācijas attiecas uz neparedzētiem gadījumiem: preču daudzums, kas nonāk galamērķī, ir mazāks par nosūtīšanas brīdī deklarēto daudzumu (tostarp dabiski zudumi, piemēram, degvielas iztvaikošana) vai arī lielāks; saņēmējs noraida atbildību par precēm; oficiāla pārvietošanas anulēšana; utt. Šīm situācijām nav izstrādāts sīks tiesiskais regulējums, kā rezultātā dalībvalstis izmanto dažādas procedūras, lai novērtētu pieļaujamo zudumu apjomu un robežvērtības un apstrādātu noraidījumus. Tas var radīt sarežģījumus un sajukumu. Esošās direktīvas jau tagad nodrošina, ka daudzumi tiek mērīti vienotā veidā. Komisija atzīst, ka tai jāuzlabo valstu iestāžu informētība par šīm direktīvām. Tomēr tā ierosina jaunu intervenci, lai standartizētu pieļaujamo zudumu sliekšņus.

2.4.

 Ir vēl divi administratīva rakstura priekšlikumi, ar ko tiek atbalstīti priekšlikumi Padomes direktīvā, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).

2.4.1.

 Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu attiecas uz tādu akcīzes preču pārvietošanas uzraudzības automatizēšanu, kas ir nodotas patēriņam vienā dalībvalstī un ko pārvieto uz citu dalībvalsti, lai šajā otrā dalībvalstī piegādātu komerciāliem mērķiem.

2.4.2.

 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija) pievienots iepriekš minētajai Padomes regulai, un ar to tiek īstenota akcīzes preču pārvietošanas uzraudzības automatizācija.

3.   Piezīmes

3.1.   Ierosinātā Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK

3.1.1.

 Režīms denaturētam spirtam (2.2.1. punkts). EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir labi un tie būtu jāīsteno. Turklāt ir vajadzīga visaptveroša izpratne par nelikumīgo spirta tirgu. Tādēļ par to būtu jāpasūta ziņojums, lai varētu izstrādāt labākus instrumentus ar mērķi vērsties pret šo tirgu.

3.1.2.

 Pazeminātas likmes sīkražotājiem un dažu alkoholisko dzērienu klasifikācija (2.2.2. punkts). Arī šajā jomā EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi risinās pašreizējās problēmas un ieviesīs lielāku skaidrību, vienlaikus uzlabojot režīmu tā, ka tiek saglabāts stimuls atbalstīt sīkražotājus. EESK uzskata, ka nākotnē Komisijai būtu jāapsver iespējas ieviest līdzīgu pazemināto likmi ar pārskatītām robežvērtībām attiecībā uz spirta destilācijas rūpnīcām.

3.1.3.

 Dzērieni ar zemu spirta koncentrāciju (2.2.3. punkts). Komisijas priekšlikumi attiecībā uz šo jautājumu ir vairāk strīdīgi. Ir maz pierādījumu par nelabvēlīgu ietekmi uz produktu inovāciju. Ir epizodiski pierādījumi, ka alus ar zemu spirta koncentrāciju aizņem aizvien lielāku daļu ražotāju, tostarp sīkražotāju, produkcijas klāstā. Labvēlīgu ietekmi uz veselību varētu panākt tikai tad, ja alus patērētāji, kas lieto alu ar standarta spirta koncentrāciju, būtu motivēti pāriet uz alu ar zemāku spirta tilpumkoncentrāciju. Ja tas nenotiek, izmaiņas var novest pie tā, ka patērētāji, kas lieto alu ar zemu spirta koncentrāciju, palielinās uzņemtā spirta saturu. Tomēr EESK atzīst, ka šie priekšlikumi dalībvalstīm nav saistoši: dalībvalstis saglabā rīcības brīvību saglabāt zemāku robežvērtību un pazeminātas akcīzes nodokļa likmes. Tādēļ EESK akceptē šos priekšlikumus. Tomēr piecu gadu laikā būtu jāveic pārskatīšana tajās dalībvalstīs, kas izmanto minētos noteikumus, lai izmērītu, cik lielā mērā ir notikusi patēriņa pāreja no produktiem ar standarta spirta koncentrāciju uz produktiem ar zemāku spirta koncentrāciju.

3.1.4.

 Plato grādu mērīšana saldinātā vai aromatizētā alū (2.2.4. punkts). EESK atzīst, ka Komisijas priekšlikumi šajā jautājumā varētu izrādīties strīdīgi, it īpaši, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju par pašreizējo direktīvu. Uzņēmēju pārstāvji apstrīd apgalvojumu, ka spirta satura mērīšana pirms cukura vai saldinātāju pievienošanas ir administratīvi apgrūtinoša. Tomēr pašlaik tikai trīs dalībvalstis veic mērījumus pirms cukura vai saldinātāju pievienošanas, savukārt pārējās vienpadsmit, kas izmanto Plato metodiku, piemēro metodi, kas atbilst Komisijas priekšlikumiem. Ņemot vērā minēto, kā arī priekšrocības, kas izriet no konsekventas “galaprodukta” definīcijas, mazāki traucējumi radīsies tad, ja savu metodiku mainīs trīs dalībvalstis, nevis tiks prasīts to darīt vienpadsmit valstīm. Jānorāda arī, ka šādu produktu eksporta gadījumā Plato metodoloģijas atšķirībai nav nozīmes, jo ir jāveic ABV mērījums. Tādējādi EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir saistīti ar vismazākajiem traucējumiem un palīdzēs aizsargāt nodokļu ieņēmumus.

3.2.   Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)

3.2.1.

 EESK uzskata, ka minētajā priekšlikumā Padomes direktīvai iekļautie pasākumi, kas attiecas uz mijiedarbību ar akcīzes nodokli apliekamu produktu eksporta un importa jomā, tranzīta saskaņošanu, uzņēmumu savstarpējiem darījumiem, par kuriem nodoklis ir samaksāts, un ārkārtas situācijām, būs gaidītā ietekme, proti, racionalizēt akcīzes preču transportu, saskaņot akcīzes nodokļa un muitas procedūras, samazināt uzņēmumu un valsts iestāžu administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kā arī palīdzēt apkarot krāpšanu. EESK atbalsta minētos priekšlikumus.

3.3.   Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012, un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija).

3.3.1.

 EESK atbalsta minētos priekšlikumus, jo tie administratīvā ziņā palīdz īstenot priekšlikumus, kas iekļauti Padomes direktīvā, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  4. pants un 13.a pants

(2)  13. pants.

(3)  5. pants.

(4)  C-30/17 – Kompania Piwowarska, 2018. gada 17. maijs.

(5)  3. pants.

Top