Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018TN0707

Lieta T-707/18: Prasība, kas celta 2018. gada 29. novembrī – Tilly-Sabco/Padome un Komisija

OV C 54, 11.2.2019, p. 22–25 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/22


Prasība, kas celta 2018. gada 29. novembrī – Tilly-Sabco/Padome un Komisija

(Lieta T-707/18)

(2019/C 54/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tilly-Sabco (Guerlesquin, Francija) (pārstāvji: R. Milchior un S. Charbonnel, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt par pieņemamu prasību atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/1277 (2018. gada 18. septembris) par mājputnu gaļas eksporta kompensāciju noteikšanu (OV 2018, L 239, 1. lpp.) nulles apmērā;

līdz ar to

atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/1277 (2018. gada 18. septembris) par mājputnu gaļas eksporta kompensāciju noteikšanu (OV 2018, L 239, 1. lpp.) nulles apmērā;

nospriest un pamatā atzīt Padomi par atbildīgu pārkāpumā par Regulas (ES) Nr. 2018/1277 (2018. gada 18. septembris), kura tiek atcelta, pieņemšanu;

nospriest un pakārtoti atzīt par atbildīgu pārkāpumā Komisiju, kas pieļāvusi, ka Padome pieņem atceļamo Regulu (ES) Nr. 2018/1277 (2018. gada 18. septembris), tikai un vienīgi gadījumā, ja Komisijas atbildība netiks konstatēta tiesvedībā lietā, T-437/18;

nospriest un vēl pakārtotāk atzīt Padomi un Komisiju par atbildīgu pārkāpumā – atceļamās Regulas (ES) Nr. 2018/1277 (2018. gada 18. septembris), pieņemšanā, tikai un vienīgi gadījumā, ja Komisijas atbildība netiks konstatēta tiesvedībā lietā T-437/18;

nospriest un atzīt, ka Padomes un/vai Komisijas pieļautie pārkāpumi ir radījuši zaudējumus sabiedrībai Tilly-Sabco;

līdz ar to

galvenokārt,

nospriest un atzīt, ka Padomei ir pienākums samaksāt prasītājai pamatsummu 3 238 000 EUR apmērā, tostarp:

2 848 000 EUR par nesaņemtiem kompensācijas maksājumiem par pārdoto apjomu laikposmā no 2013. gada 19. jūlija līdz 31. decembrim;

390 000 EUR kompensāciju, kas saistīta ar negūto peļņu par papildus 3 550 tonnu nepārdoto produkciju, kas bija paredzēta PMO šajā pat laikposmā;

piespriest Padomei samaksāt prasītājai pamatsummu 3 238 000 EUR apmērā, kuru,

pārvērtē, pieskaitot kompensācijas procentus, sākot no Regulas (ES) Nr. 689/2013 atcelšanas līdz šī sprieduma pasludināšanai, atbilstoši gada inflācijas līmenim, kādu Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas birojs) attiecīgajā periodā ir konstatējis dalībvalstī, kurā šī sabiedrība ir reģistrēta;

palielina, pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas līdz pilnīgai samaksai, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālas bankas (ECB) savām galvenajām kapitāla refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, to palielinot par diviem procentpunktiem;

pakārtoti,

nospriest un atzīt, ka Komisijai ir pienākums samaksāt prasītājai pamatsummu 3 238 000 EUR apmērā, tostarp:

2 848 000 EUR par nesaņemtiem kompensācijas maksājumiem par pārdoto apjomu laikposmā no 2013. gada 19. jūlija līdz 31. decembrim;

390 000 EUR kompensāciju, kas saistīta ar negūto peļņu par papildus 3 550 tonnu nepārdoto produkciju, kas bija paredzēta PMO šajā pat laikposmā;

piespriest Komisijai samaksāt prasītājai pamatsummu 3 238 000 EUR apmērā, kuru,

pārvērtē, pieskaitot kompensācijas procentus, sākot no Regulas (ES) Nr. 689/2013 atcelšanas līdz šī sprieduma pasludināšanai, atbilstoši gada inflācijas līmenim, kādu Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas birojs) attiecīgajā periodā ir konstatējis dalībvalstī, kurā šī sabiedrība ir reģistrēta;

palielina, pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas līdz pilnīgai samaksai, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālas bankas (ECB) savām galvenajām kapitāla refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, to palielinot par diviem procentpunktiem;

atzīt un nospriest, ka Komisijai piespriestā pamatsumma un procenti šajā lietā var tik samazināti tās summas apmērā, kura tai ir piespriesta lietā T-437/18;

piespriest Komisijai samaksāt morālā kaitējuma atlīdzību tās pieļautā dubultpārkāpuma dēļ un atbilstoši ex aequo et bono20 000 EUR apmērā;

vēl pakārtotāk,

nospriest, ka Padomei un Komisijai jāsamaksā prasītājai summa 3 238 000 EUR apmērā, Vispārējai tiesai nospriežot par pamatsummas sadali starp šīm abām iestādēm, tostarp:

2 848 000 EUR par nesaņemtiem kompensācijas maksājumiem par pārdoto apjomu laikposmā no 2013. gada 19. jūlija līdz 31. decembrim;

390 000 EUR kā kompensāciju, kas saistīta ar negūto peļņu par papildus 3 550 tonnu nepārdoto produkciju, kas bija paredzēta PMO šajā pat laika posmā;

piespriest Padomei un Komisijai samaksāt prasītājai summu 3 238 000 EUR apmērā, Vispārējai tiesai nospriežot par pamatsummas sadali starp šīm abām iestādēm, tostarp,

Padomei, no vienas puses, un Komisijai, no otras puses, piespriesto pamatsummu pārvērtē, pieskaitot kompensācijas procentus, sākot no Regulas (ES) Nr. 689/2013 atcelšanas līdz šī sprieduma pasludināšanai, atbilstoši gada inflācijas līmenim, kādu Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas birojs) attiecīgajā periodā ir konstatējis dalībvalstī, kurā šī sabiedrība ir reģistrēta;

summu palielina, pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas līdz pilnīgai samaksai, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālas bankas (ECB) savām galvenajām kapitāla refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, to palielinot par diviem procentpunktiem;

piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasību un Vispārējai tiesai, iespējams, sadalīt tiesāšanās izdevumus starp tām.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Pirmais pamats ir par procedūras neievērošanu jeb procedūras pārkāpumu, jo tā uzskata, ka šajā lietā neesot tikusi ievērota procedūra atceltā tiesību akta aizvietošanai, tā kā atceltā akta, proti, Regulas (ES) Nr. 689/2013 (2013. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu (OV 2013, L 196, 13. lpp.), autore bija Komisija, bet jauno regulu, pamatojoties uz atšķirīgu tekstu, 2018. gada 18. septembrī pieņēma Padome.

2.

Otrais pamats ir par noteikuma par formas prasību paralēlismu pārkāpumu, jo, pirmkārt, jauno regulu esot pieņēmusi nevis Komisija, bet Padome, un, otrkārt, Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejai esot bijis jāpalīdz Komisijai.

3.

Trešais pamats ir par apstrīdētās regulas juridiskā pamata neesamību, jo ar LESD 43. panta 3. punktu, kurš tika izmantots kā vienīgais iespējamais juridiskais pamats apstrīdētās regulas pieņemšanai, Padomei neesot piešķirtas tiesības pieņemt šādu regulu. Līdz ar to nepastāvot juridiskais pamats, kas ļautu Padomei pieņemt aktu mājputnu gaļas eksporta kompensāciju noteikšanai.

4.

Ceturtais pamats ir par procedūras neievērošanu, jo, lai izpildītu Tiesas 2017. gada 20. septembra spriedumu Tilly-Sabco/Komisija (C-183/16 P, EU:C:2017:704), Komisijai pašai esot bijis jāpieņem atceltās regulas aizvietojošais akts, un nevis jālūdz Padomei pieņemt aktu “tās vietā”.

5.

Piektais pamats ir par nepietiekamu vai kļūdainu pamatojumu gan pēc formas – jo apstrīdētajā regulā netiekot paskaidrots, nedz kādēļ bija jālūdz Padomei pieņemt šo tekstu, nedz kāpēc un kā LESD 43. panta 3. punkts bija vienīgais juridiskais pamats, kas ļāva to pieņemt–, gan pēc būtības, lai noteiktu kompensācijas likmi, jo Padome, tāpat kā iepriekš Komisija, neesot veikusi nekādu ekonomisko analīzi.

6.

Sestais pamats ir par apstrīdētās regulas pretrunīgumu, jo Padome to esot pieņēmusi, nepārdomājot un neanalizējot, pēc tādas pat identiskas regulas un balstoties uz kļūdainu un spēkā neesošu juridisko pamatu, un tātad neņemot vērā iepriekš minēto Tiesas spriedumu.

Prasītāja uzskata, ka šīs jaunās Regulas (ES) Nr. 2018/1277 atcelšana dod tiesības lūgt Padomei atlīdzināt zaudējumus, kas tai ir radušies regulas pieņemšanas dēļ. Pakārtoti, prasītāja izvirza prasību par līgumtiesisko atbildību pret Komisiju, kas ir pamatā šai jaunajai atceļamajai regulai. Visbeidzot, vēl pakārtotāk, tā lūdz Vispārējo tiesu atzīt Padomes un Komisijas kopējo solidāro atbildību, ņemot vērā, ka abas iestādes ir izdarījušas atšķirīgus pārkāpumus.


Top