Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018CN0784

Lieta C-784/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 12. decembrī Mellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 27. septembra spriedumu lietā T-12/17 Mellifera e.V./Eiropas Komisija

OV C 54, 11.2.2019, p. 15–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/15


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 12. decembrīMellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 27. septembra spriedumu lietā T-12/17 Mellifera e.V./Eiropas Komisija

(Lieta C-784/18 P)

(2019/C 54/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung (pārstāvis: A. Lingenfelser, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1.

Atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedumu Mellifera e. V./Eiropas Komisija, T-12/17, ciktāl Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasītājas prasības pieteikuma 1) punktā iekļauto prasījumu (pārsūdzētā sprieduma 18. punkta pirmais ievilkums) – atzīt atbildētājas 2016. gada 8. novembra lēmumu Ares(2016)6306335 par spēkā neesošu – un ir piespriedusi prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

2.

Atzīt par spēkā neesošu 1. punktā minēto atbildētājas lēmumu;

3.

Piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā izvirza divus apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmais pamats: esot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (1) 10. panta 1. punkts, kas lasīts kopsakarā tās 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu un Orhūsas konvenciju.

Pretēji Vispārējās tiesas nostājai darbīgās vielas glifosāta atļaujas pagarināšana esot administratīvs akts, kuru varot pārbaudīt Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktā paredzētajā procesā. It īpaši atbilstoši tā formulējumam un mērķim Regulas (EK) Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā iekļautā tiesiskā sastāva pazīme “individuāls raksturs” attiecoties uz materiālās piemērošanas jomu, nevis uz to personu skaitu vai nosakāmību, kuras regulējums skar.

Otrais pamats: neesot ievērots princips, ka ES sekundārās tiesības ir jāinterpretē starptautisko nolīgumu gaismā.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi starptautiskajām tiesībām pēc iespējas atbilstošākās interpretācijas principu, jo tā Regulas Nr. 1367/2006 10. pantu kopsakarā ar 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu nav interpretējusi atbilstoši Orhūsas konvencijai, lai gan tā esot pilnīgā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1367/2006 iekļauto attiecīgo Savienības tiesību normu formulējumu un mērķi.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).


Top