—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu stāvokli Turcijā (1),

—

ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Turciju (2),

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Federica Mogherini un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra Johannes Hahn2018. gada 2. februāra paziņojumu par jaunākajām norisēm Turcijā, 2017. gada 14. jūlija paziņojumu gadu pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā un 2017. gada 13. marta paziņojumu par Venēcijas komisijas viedokli par grozījumiem Turcijas Konstitūcijā un nesenajiem notikumiem,

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2017. gada 8. jūnija paziņojumu par to, ka saņemtas ziņas par Amnesty International Turcijā vadītāja Taner Kiliç apcietināšanu, 2017. gada 8. jūlija paziņojumu par cilvēktiesību aizstāvju apcietināšanu Turcijas Büyükada salā un 2017. gada 26. oktobra paziņojumu par cilvēktiesību lietām Turcijā,

—

ņemot vērā ES un Turcijas 2017. gada 25. jūlija augsta līmeņa politisko dialogu,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2017. gada 2. novembra rakstiskos apsvērumus, kas iesniegti Eiropas Cilvēktiesību tiesai, par divpadsmit pieteikumiem saistībā ar vārda brīvību un parlamenta deputātu tiesībām uz brīvību un drošību Turcijā un 2017. gada 10. oktobra rakstiskos apsvērumus par desmit pieteikumiem saistībā ar vārda brīvību un žurnālistu tiesībām uz brīvību Turcijā,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju 2156 (2017) par demokrātisku iestāžu darbību Turcijā,

—

ņemot vērā to, ka tādas ES pamatā esošās vērtības kā tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana ir vērtības, kas attiecas arī uz visām ES kandidātvalstīm;

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECHR) un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuriem ir pievienojusies arī Turcija,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā Parlaments asi nosodīja 2016. gada 15. jūlija valsts apvērsuma mēģinājumu; tā kā 2018. gada 18. janvārī Turcijas parlaments vēl par trim mēnešiem pagarināja ārkārtas stāvokli; tā kā ārkārtas stāvoklis patlaban tiek izmantots, lai apklusinātu opozīciju, un tas pārsniedz jebkādus leģitīmus pasākumus valsts drošības apdraudējuma novēršanai; tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ārkārtas pasākumiem ir jābūt nepieciešamiem un samērīgiem gan darbības jomas, gan ilguma ziņā;

B.

tā kā Turcija ir svarīgs ES partneris un tiek sagaidīts, ka tā kā kandidātvalsts ievēros visaugstākos standartus attiecībā uz demokrātiju, tostarp cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu, pamatbrīvībām un vispārējām tiesībām uz taisnīgu tiesu;

C.

tā kā 148 cilvēki, kas parakstīja uzsaukumu “Akadēmiķi mieram”, tagad tiek apsūdzēti par “teroristu propagandas” izplatīšanu un 2018. gada maijā viņu lieta tiks izskatīta tiesā;

D.

tā kā saskaņā ar Eiropas Žurnālistu federācijas sniegtajām ziņām pēc valsts apvērsuma mēģinājuma ieslodzījumā joprojām atrodas 148 žurnālisti; tā kā turpinās uzbrukumi politiskajai opozīcijai, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus; tā kā 449 personas tika aizturētas par komentāru ievietošanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, paužot kritiku par Turcijas valdības militāro intervenci Sīrijas anklāvā Afrinā; tā kā saskaņā ar Amnesty International datiem Turcijas varas iestādes ir slēgušas simtiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju un slēgušas vairāk nekā 160 raidorganizācijas, laikrakstu un žurnālu redakcijas, publikāciju un izplatīšanas uzņēmumus;

E.

tā kā Turcijas iestādes kopš 2016. gada jūlija ir pārtraukušas 107 000 cilvēku profesionālo darbību; tā kā Izmeklēšanas komisija par ārkārtas stāvokļa praksi, kas tika izveidota pēc Eiropas Padomes ieteikuma, līdz 2018. gada 18. janvārim ir saņēmusi 104 789 pieteikumus un līdz šim tā ir pieņēmusi lēmumus tikai 3 110 lietās, un šie lēmumi nav publiskoti;

F.

tā kā pēdējos gados ir vērojama izpildvaras kontrole pār tiesu sistēmu un kriminālvajāšanu, tiek plaši izvērsta tiesnešu un prokuroru apcietināšana, atbrīvošana no amata un patvaļīga pārcelšana citā amatā, kā arī pastāvīgi uzbrukumi juristiem;

G.

tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību asociācijas (HRA) datiem 2017. gada pirmajos 11 mēnešos kopskaitā 2278 cilvēki ir tikuši spīdzināti vai pakļauti nežēlīgai attieksmei;

H.

tā kā situācija valsts dienvidaustrumos joprojām raisa dziļas bažas; tā kā ir ziņots, ka saistībā ar drošības operācijām kopš 2015. gada jūlija ir nogalināti aptuveni 2500 cilvēki un tiek lēsts, ka pusmiljons cilvēku ir tikuši pārvietoti valsts iekšienē; tā kā apcietinājumā joprojām atrodas 68 kurdu pašvaldību mēri;

I.

tā kā šo aizturēto žurnālistu vidū ir, piemēram, Vācijas-Turcijas žurnālists Deniz Yücel, mācībspēks un pastāvīgās slejas autors Mehmet Altan, žurnālists Şahin Alpay un daudzi žurnālisti, kā arī līdzstrādnieki no dienas laikraksta “Cumhuriyet”, viņu vidū Ahmet Şık;

J.

tā kā pēc parlamentārās imunitātes atcelšanas lielam skaitam parlamenta deputātu daudzi opozīcijas deputāti ir saskārušies ar tiesvedību un aizturēšanu; tā kā ieslodzījumā joprojām atrodas 10 parlamenta deputāti, viņu vidū HDP līdzpriekšsēdētāji Figen Yüksekdağ un Selahattin Demirtaş, kuram drošības apsvērumu dēļ neļāva ierasties tiesā, un CHP deputāts Enis Berberoğlu, un sešiem parlamenta deputātiem tika atņemts deputāta mandāts, viņu vidū Saharova balvas laureātei Leyla Zana, pēc Turcijas parlamentā notikuša balsojuma;

K.

tā kā 2017. gada jūlijā Turcijas varas iestādes apcietināja 10 cilvēktiesību aktīvistus (“Stambulas desmitnieku”), kuri vēlāk tika atbrīvoti pret drošības naudu; tā kā Stambulas tiesa atcēla pati savu spriedumu atbrīvot Amnesty International Turcijā priekšsēdētāju Taner Kılıç2018. gada 1. februārī un patur viņu apcietinājumā uz visu viņa tiesas procesa laiku;

L.

tā kā viens no Turcijas vadošajiem pilsoniskās sabiedrības līderiem Osman Kavala tika apcietināts 2017. gada 18. oktobrī un līdz šim laikam tiek turēts ieslodzījumā, pamatojoties uz apsūdzību par “mēģinājumu gāzt valdību”, tādējādi, ka viņš atbalstīja Gezi parka protestus 2013. gada decembrī;

M.

tā kā 2017. gada 19. novembrī Ankaras gubernatora birojs nolēma noteikt aizliegumu uz nenoteiktu laiku attiecībā uz jebkādiem pasākumiem, ko organizētu LGBTI organizācijas,

N.

tā kā, neraugoties uz to, ka Turcijas konstitūcijā ir paredzēta ticības, reliģijas un reliģisko ideju privātas izplatīšanas brīvība un ir aizliegta diskriminācija reliģiskās piederības dēļ, reliģiskās minoritātes joprojām saskaras ar mutiskiem un fiziskiem uzbrukumiem, stigmatizāciju un sociālo spiedienu skolās un sabiedriskajā dzīvē, diskrimināciju un problēmām attiecībā uz iespēju likumīgi izveidotu lūgšanu vietu;

O.

tā kā, ņemot vērā situāciju Turcijā attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un preses brīvību, Turcijas pirmspievienošanās finansējums ir samazināts par EUR 105 miljoniem, salīdzinot ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu par ES 2018. gada budžetu, vēl tālākus EUR 70 miljonus paturot rezervē, līdz valsts veic “pietiekami izmērāmus uzlabojumus” šajās jomās;

P.

tā kā 2016. gada novembrī Parlaments aicināja iesaldēt Turcijas pievienošanās procesu un 2017. gada jūlijā — to apturēt, ja izmaiņas konstitūcijā tika īstenotas nemainīgā veidā;

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.