1)

Vai LESD 18. panta pirmajā daļā noteiktā diskriminācijas aizlieguma adresāti ir ne tikai ES dalībvalstis un Savienības iestādes, bet arī privātas puses (LESD 18. panta pirmās daļas tieša iedarbība uz trešajām personām)?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša un LESD 18. panta pirmā daļa nav piemērojama attiecībās starp privātām pusēm, vai LESD 18. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma neļauj ierobežot apdrošināšanas segumu līdz apdrošināšanas gadījumiem, kuri rodas Francijas pamatteritorijā un aizjūras teritorijās, tāpēc, ka Francijas kompetentā iestāde, Bureau central de tarification [Centrālais cenu birojs], nav apstrīdējusi attiecīgo noteikumu, lai gan šis noteikums ir pretrunā LESD 18. panta pirmajai daļai, jo tas ietver netiešu diskrimināciju valstspiederības dēļ?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, ar kādiem nosacījumiem var attaisnot netiešu diskrimināciju gadījumos ar iedarbību uz trešajām personām? It īpaši, vai apdrošināšanas seguma teritoriālu ierobežošanu līdz apdrošināšanas gadījumiem, kuri rodas konkrētā ES dalībvalstī, var attaisnot ar apdrošināšanas sabiedrības ierobežota atbildības pienākuma argumentu tad, ja vienlaikus attiecīgajos apdrošināšanas līgumos ir paredzēts, ka sērijveida zaudējumu gadījumos segums par apdrošināšanas gadījumu un segums par apdrošināšanas gadu ir ierobežoti līdz konkrētai summai?

4)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 18. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja apdrošinātājs, pārkāpjot LESD 18. panta pirmās daļas prasības, ir izmaksājis atlīdzību tikai par apdrošināšanas gadījumiem, kuri radušies Francijas pamatteritorijā un aizjūras teritorijās, tas nevar iebilst, ka atlīdzība nevar tikt izmaksāta, jo pašlaik jau ir sasniegta seguma maksimālā summa, ja apdrošināšanas gadījums ir radies ārpus šīm teritorijām?