(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata arī pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Malta nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Padome ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (2) (“eurozonai adresētais ieteikums”) pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)

Ņemot vērā to, ka Latvija ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas, Maltai būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā un laikus īstenots eurozonai adresētais ekonomikas politikas ieteikums, kurš atspoguļots turpmāk sniegtajos ieteikumos, jo īpaši 1. ieteikumā. 2018. gada ziņojums par Maltu tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Malta īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (3), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Maltas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Malta savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada stabilitātes programmu iesniedza 2018. gada 13. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(4)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Malta šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Valdība savā 2018. gada stabilitātes programmā plāno laikposmā no 2018. gada līdz 2021. gadam saglabāt budžeta pārpalikumu nominālā izteiksmē. Vidējā termiņa budžeta mērķis – IKP izteiksmē līdzsvarots budžeta stāvoklis – joprojām ar pozitīvu rezervi tiek sasniegts visā programmas periodā. Saskaņā ar stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP saglabāsies mazāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību, kura ir 60 % no IKP, un pakāpeniski samazināsies no 50,8 % no IKP 2017. gadā līdz aptuveni 36 % no IKP 2021. gadā. Makroekonomikas scenārijs, kas ir minēto budžeta prognožu pamatā, ir ticams attiecībā uz 2018.–2019. gadu un labvēlīgs attiecībā uz 2020.–2021. gadu. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka strukturālajā bilancē tiks reģistrēts pārpalikums 0,6 % apmērā no IKP 2018. gadā un 1,1 % apmērā no IKP 2019. gadā, kas pārsniedz vidēja termiņa budžeta mērķi. Kopumā Padome uzskata – ir paredzams, ka Malta 2018. un 2019. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tajā pašā laikā būtu rūpīgi jāuzrauga izdevumi īstermiņā un vidējā termiņā, jo īpaši, ņemot vērā iespējamos apdraudējumus ieņēmumu stabilitātei nākotnē.

(6)

Kā norādīts 2018. gada eurozonai adresētajā ieteikumā, cīņa pret agresīvas nodokļu plānošanas stratēģijām ir būtiska, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus starp uzņēmumiem, nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un aizsargātu publiskās finanses. Tā kā agresīvas nodokļu maksātāju plānošanas stratēģijas rada plašāku ietekmi starp dalībvalstīm, Savienības tiesību akti ir papildināmi ar koordinētu valstu politikas rīcību. Tā kā netiek veikti nodokļu ieturējumi par dividenžu, procentu un autoratlīdzību maksājumiem uz ārvalstīm (proti, Savienības rezidentu veiktiem maksājumiem trešo valstu rezidentiem), ko veic Maltā bāzēti uzņēmumi, minētie maksājumi var vispār netikt aplikti ar nodokļiem, ja tiem neuzliek nodokli arī saņēmējā jurisdikcijā. Lai gan Maltas jaunais fiktīvo procentu samazināšanas režīms palīdzēs mazināt stimulu aizņemties, neefektīvi noteikumi attiecībā uz ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu kombinācijā ar relatīvi augstām likmēm un uz akcijām balstītu sistēmu var radīt iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Faktu, ka divpusējos nodokļu nolīgumos starp Maltu un citām dalībvalstīm ir ietverti daži noteikumi, kā arī Maltas nodokļu sistēmas iezīmi, ka uzņēmums, kurš rezidē Maltā, bet kuram tur nav domicila, tiek aplikts ar nodokli pēc avota un pārvedumu principa, uzņēmumi var izmantot, lai iesaistītos nodokļu apiešanas praksē. Komisija ņem vērā Maltas apņemšanos cīnīties pret nodokļu maksātāju agresīvas nodokļu plānošanas praksi. Pamatojoties uz neseno informācijas apmaiņu, Komisija turpinās savu konstruktīvo dialogu, lai cīnītos pret nodokļu maksātāju agresīvas plānošanas stratēģijām.

(7)

Malta joprojām nav atrisinājusi publisko finanšu ilgtermiņa stabilitātes problēmu. Pamatiemesls tam ir ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu (piemēram, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izmaksu un pensiju) ietekme uz budžetu. Pensiju sistēmai ir jārisina divkārša problēma: jāpanāk stabilitāte un vienlaikus jānodrošina atbilstoši pensiju ienākumi. Ilgtermiņa stabilitātes izredzes attiecībā uz pensiju izdevumiem ir uzlabojušās galvenokārt tāpēc, ka Maltas ilgtermiņa izaugsmes potenciāls tiek novērtēts pozitīvāk. Tomēr pasākumiem, kurus ieviesa 2016. gada budžetā, bija tikai neliela ietekme uz pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, kas līdz ar to joprojām ir būtiska problēma. Turklāt, neraugoties uz to, ka tika ieviesti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot pensiju adekvātumu, sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības joprojām ir lielas. Veselības aprūpes sistēmas rādītāji ir uzlabojušies, un gaidīšanas laiks tiek samazināts. Tomēr joprojām pastāv problēmas ar resursu un darbību pārdali no slimnīcu aprūpes uz primāro aprūpi. Primārās veselības aprūpes sniegšanas institucionālā vide rada spiedienu gan uz aprūpi slimnīcās, gan uz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Aprūpe slimnīcās un primārā aprūpe nav labi koordinētas, un neatliekamā medicīniskā palīdzība joprojām tiek izmantota neefektīvi. Piekļuve inovatīvām zālēm vēl aizvien ir problēma, arī budžeta ziņā. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu ilgtermiņa aprūpes sistēmā, tika īstenotas tādas iniciatīvas, kā piemēram, stimuli veicināt kopienā balstītu aprūpi un aprūpi mājās.

(8)

Zināmi panākumi ir gūti attiecībā uz pārrobežu sadarbības uzlabošanu. Tomēr šķiet, ka Maltas Finanšu pakalpojumu iestādē joprojām trūkst darbinieku, un joprojām pastāv bažas par tās spēju pārraudzīt lielu pārrobežu mēroga finanšu sistēmu, it īpaši tās nebanku segmentu. Turklāt, lai gan pakalpojumu nozare (jo īpaši tiešsaistes azartspēļu nozare) ir būtiski sekmējusi noturīgu valsts ekonomikas izaugsmi, tā var radīt problēmas finanšu sistēmas integritātei, tāpēc būtu vajadzīgs spēcīgs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums. Malta nesen transponēja Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; tās īstenošanas efektivitāte vēl ir jānovērtē. Turklāt pēc šīs direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktos Maltas iestādes ir nesen nākušas klajā ar integrētu stratēģiju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai. Cita starpā ir izveidota Valsts koordinācijas komiteja cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kuras sastāvā ir valdības un citu attiecīgo valsts iestāžu pārstāvji. Tomēr joprojām pastāv problēmas saistībā ar nesen pieņemtā tiesiskā regulējuma pareizu īstenošanu un efektīvu izpildi.

(9)

Darba tirgus rādītāji Maltā ir uzlabojušies saistībā ar spēcīgu ekonomikas izaugsmi un reformām, ar ko atbalsta sieviešu nodarbinātību un darba ņēmēju prasmju pilnveidi. Tomēr joprojām problemātiskas ir lielas nodarbinātības atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kā arī sieviešu vecumā virs trīsdesmit gadiem un cilvēku ar invaliditāti mazā iesaiste darba tirgū. Paternitātes atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma sistēma joprojām ir salīdzinoši vāja, taču tai ir liela nozīme ģimenes aprūpes pienākumu līdzsvarošanā starp sievietēm un vīriešiem un sieviešu nodarbinātības veicināšanā. Darbaspēka trūkums arvien pieaug, un prasmes joprojām neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Ievērojama daļa Maltas darba tirgus joprojām ir mazkvalificēta, savukārt pieaug paļaušanās uz ārvalstu darbaspēku, lai tādējādi risinātu darbaspēka un prasmju trūkumu. Paredzams, ka tiks turpinātas politikas iniciatīvas, kas tiek īstenotas tādās jomās kā darba tirgus, prasmes un sociālā iekļaušana, taču tajās ir jāņem vērā rezultātu uzraudzība un novērtējums.

(10)

Izglītības priekšlaicīgas pamešanas rādītājs, kas 2017. gadā bija 18,6 %, joprojām ir visaugstākais Savienībā un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav ievērojami uzlabojies. Maltā cilvēkiem ar invaliditāti ir visaugstākais izglītības priekšlaicīgas pamešanas rādītājs, proti, 50 %, kas ir divreiz lielāks par Savienības vidējo rādītāju. Turklāt mācīšanās rezultāti ir ļoti atkarīgi no sociālekonomiskās izcelsmes, skolas veida un invaliditātes statusa. Atšķirība starp rādītājiem, ko zinātnēs sasniedz skolēni no vājākajām un spēcīgākajām skolām, ir viena no vislielākajām Savienībā un 1,5 reizes pārsniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konstatēto vidējo rādītāju. To skolēnu daļa, kam ir vājas sekmes matemātikā, zinātnēs un lasīšanā, ir ceturtā augstākā Savienībā. Ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kā uzlabot izglītības kvalitāti un samazināt izglītības rezultātu nevienlīdzību starp sociālajām grupām un dažāda veida skolām.

(11)

Noturīga ekonomikas izaugsme ir palielinājusi spiedienu uz infrastruktūru un dabas resursiem. Jo īpaši autotransporta nozarē ir vērojamas nopietnas infrastruktūras un ilgtermiņa ilgtspējas problēmas. Nepietiekama transporta infrastruktūra un pieaugošas sastrēgumu izmaksas ir šķērslis investīcijām. Transportlīdzekļu skaita un satiksmes pieaugums rada lielākas siltumnīcefekta gāzu emisijas un negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Tās var arī negatīvi ietekmēt tūrisma nozari, kas ir svarīgs Maltas ekonomikas pīlārs. Tāpēc nepieciešamība risināt infrastruktūras trūkuma problēmas iet roku rokā ar vajadzību pēc nepiesārņojošu transportlīdzekļu risinājumiem. Valdība 2016. gadā pieņēma valsts transporta stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam un transporta darbības ģenerālplānu laikposmam līdz 2025. gadam. Tā arī paziņoja par 700 miljonu EUR vērtu projektu, lai uzlabotu ceļu tīklu. Paredzams, ka kopā šie pasākumi sastrēgumu radītās ekonomiskās izmaksas samazinās par mazāk nekā 20 %. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums var pastiprināt esošos infrastruktūras trūkumus, radot vēl lielāku spiedienu uz dabas resursiem. Turklāt plānā nav noteikti skaidri mērķi attiecībā uz transportlīdzekļu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un nav ierosināta paziņoto pasākumu īstenošanas efektīva uzraudzības sistēma (neskaitot piecu gadu pārskatīšanas ciklu). Tādēļ ir svarīgi noteikt mērķus un īstenot pasākumus, lai līdz 2025. gadam būtiski samazinātu sastrēgumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas, paredzot periodiski pārraudzīt progresu.

(12)

Nepieciešamību pāriet uz pilnīgāku aprites ekonomiku sevišķi būtisku padara problēmas, kas izriet no valsts izmēra un salas statusa. Gudras investīcijas var palīdzēt mazināt spiedienu uz salas vārīgajiem dabas resursiem. Piemēram, ja netiks atrisinātas grūtības saistībā ar atbrīvošanos no celtniecības atkritumiem un būvgružiem, var pasliktināties vides kvalitāte un valsts kā tūrisma galamērķa pievilcība. Lai gan Malta ekoinovāciju veikuma ziņā palika zemākajā grupā (saskaņā ar ekoinovācijas indeksu tā no 18. vietas Savienībā 2013. gadā noslīdēja uz 26. vietu 2016. gadā), tai ir potenciāls mobilizēt investīcijas, lai izveidotu vai ieviestu inovatīvus risinājumus, ar ko uzlabot resursu efektivitāti un energoefektivitāti celtniecības nozarē, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu jomā. Proti, ir nepieciešami uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas jomā, investīcijas celtniecības atkritumu un būvgružu pārstrādē un kontroles, ar ko novērst celtniecības atkritumu un būvgružu nelikumīgu atkritumu poligonu veidošanu vai izmešanu jūrā.

(13)

Tiesu sistēma joprojām saskaras ar problēmām efektivitātes ziņā, un, lai nodrošinātu augstas kvalitātes uzņēmējdarbības vidi, ir nepieciešams nostiprināt tiesisko un institucionālo regulējumu korupcijas apkarošanai. Pārvaldības trūkumi pretkorupcijas regulējumā var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un investīcijas. Ir vēl vairāk jāuzlabo Maltas pretkorupcijas darba efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz korupcijas izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par to. Pārvaldības sistēmas uzlabošana ir izšķiroši svarīga, lai saglabātu Maltas reputāciju un pievilcību kā starptautiskam investīciju galamērķim.

(14)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Maltas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Maltai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Maltā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(15)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu un uzskata (5), ka ir sagaidāms, ka Malta ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus,

1.

2.