(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Bulgārija bija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)

2018. gada ziņojums par Bulgāriju tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Bulgārija ir īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (3), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Bulgārijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļināts pārskats, kurš veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu un kura rezultāti arī tika publicēti 2018. gada 7. martā. No Komisijas veiktās analīzes tika secināts, ka Bulgārijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Nepilnības finanšu sektorā ir apvienotas ar lielu parādu līmeni un ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu uzņēmumu sektorā nepietiekamas darba tirgus pielāgošanās apstākļos.

(3)

Bulgārija savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada konverģences programmu iesniedza 2018. gada 19. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus. Bulgārijas 2018. gada valsts reformu programmā ir iekļautas gan īstermiņa, gan vidēja termiņa saistības, un tā attiecas uz problēmām, kas ir identificētas 2018. gada ziņojumā par valsti. Tajā jo īpaši ir paziņoti pasākumi banku un nebanku sektoru uzraudzības stiprināšanai, maksātnespējas regulējuma uzlabošanai un atlikušo 2016. gada spriedzes testos konstatēto nepilnību samazināšanai. Tajā ir arī pasākumi nodokļu iekasēšanas uzlabošanai un cīņai ar ēnu ekonomiku, aktīva darba tirgus politikas mērķtiecīguma uzlabošanai, sociālās aizsardzības palielināšanai un dažādu problēmu risināšanai veselības un izglītības nozarēs. Kopumā nelīdzsvarotības korekcija būtu balstīta uz efektīvu 2018. gada valsts reformu programmas īstenošanu.

(4)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Bulgāriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība 2018. gada konverģences programmā, sākot no nominālā pārpalikuma 0,9 % apmērā no IKP 2017. gadā, tiecas uz līdzsvarotu budžetu 2018. gadā un uz pārpalikumu 0,3 % apmērā no IKP 2019. gadā, 0,5 % – 2020. gadā un 0,2 % – 2021. gadā. Tiek plānots visā plānošanas periodā joprojām ar rezervi sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi – strukturālu deficītu 1 % apmērā no IKP. Saskaņā ar 2018. gada konverģences programmu ir gaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazināsies no 25,4 % no IKP 2017. gadā līdz 19,4 % no IKP 2021. gadā. Makroekonomikas scenārijs, kas ir minēto budžeta prognožu pamatā, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, ir prognozējams, ka strukturālajā bilancē joprojām būs pārpalikums, taču tas samazināsies no 0,9 % no IKP 2017. gadā līdz 0,5 % no IKP 2018. gadā un paliks nemainīgs 2019. gadā. Tādējādi tiek prognozēts, ka abos gados strukturālā bilance saglabāsies virs vidēja termiņa budžeta mērķa. Kopumā Padome uzskata, ka ir sagaidāms, ka Bulgārija 2018. un 2019. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Fiskālās politikas efektivitātes palielināšana ir ārkārtīgi svarīga. Nodokļu ieņēmumi un nodokļu saistību izpilde uzlabojas, taču tas vairāk notiek labvēlīgo ekonomikas perspektīvu dēļ, nevis tādēļ, ka būtu uzlabojusies nodokļu pārvaldība un iekasēšana. Dažās nozarēs publisko izdevumu efektivitāte ir ļoti zemā līmenī. Šajā sakarībā svarīgas ir reformas publisko finanšu pārvaldības jomā, un pašreizējā ekonomiskā un fiskālā situācija ir īpaši labvēlīga šādām reformām. Valsts uzņēmumu ekonomiskais sniegums salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm un ar privāto sektoru ir vājš un rada arī nenoteiktību un risku attiecībā uz publiskajām finansēm, jo kavēti šādu uzņēmumu maksājumi veido iespējamās saistības. Kopumā korporatīvā valsts uzņēmumu pārvaldība joprojām ir problēma un neatbilst starptautiskajiem standartiem. Turklāt reformas šajā jomā ir ļoti svarīgas darījumdarbības videi.

(7)

Finanšu sektora stabilitāte turpināja uzlaboties, kaut gan joprojām saglabājās trūkumi. Uzņēmumu ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars joprojām ir liels, lai gan tie ir samazināti. Kapitāla rezerves caurmērā ir pietiekamas, tādējādi dodot iespēju bilances sakārtošanai. Ir panākts ievērojams progress finanšu nozares uzraudzības uzlabošanā, taču vēl ir jāpabeidz dažu svarīgu pasākumu īstenošana. Lai vēl vairāk nostiprinātu bilances un uzlabotu banku un apdrošināšanas sabiedrību noturību, būtiski ir samazināt atlikušos riskus saistībā ar saistīto pušu riska darījumiem un uzlabot aktīvu novērtēšanu.

(8)

Efektivitātes trūkums maksātnespējas regulējumā palēnina privātā sektora parādsaistību mazināšanos un ienākumus nenesošo aizdevumu pārstrukturēšanu. Procedūras ir laikietilpīgas, un atgūšanas likme ir zema. Joprojām trūkst dažu darboties spējīga regulējuma elementu, jo īpaši noteikumu attiecībā uz parāda dzēšanu un otras iespējas došanu uzņēmējiem samērīgā termiņā pēc bankrota. Netiek vākti dati un trūkst atbilstošu uzraudzības instrumentu, tādēļ nevar veikt ne veco, ne jauno procedūru efektivitātes novērtējumu (t. sk. saistībā ar uzņēmumu pārstrukturēšanu).

(9)

Joprojām ir augsts nedeklarētā darba līmenis, un tas būtiski ietekmē fiskālos ieņēmumus, darba apstākļus un ienākumu adekvātumu pēc pensionēšanās. Bulgārija nesen ir veikusi vairākus pasākumus, ar kuriem tiek mēģināts stāvokli uzlabot. Starp tiem ir vienas dienas līgumi lauksaimniecībā, uzlabota budžeta iestāžu un nodarbinātības iestāžu sadarbība un lielākas pūles uzlabot sabiedrības informētību par negatīvo ietekmi uz darba ņēmējiem. Šo pasākumu efektivitāte būs atkarīga no to efektīvas īstenošanas. Ir būtiski paātrināt pāreju uz oficiālo ekonomiku, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi un nodrošinātu taisnīgus darba nosacījumus visiem.

(10)

Situācija darba tirgū ir uzlabojusies, taču vēl joprojām ir problēmas. Nodarbinātības pakāpe ir sasniegusi pirmskrīzes līmeni, un bezdarba līmenis ir zemāks par Savienības vidējo rādītāju. Tomēr pozitīvās norises darba tirgū nesniedz vienlīdz lielu labumu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. Ilgtermiņa bezdarbnieki, neaktīvie jaunieši, romi un cilvēki, kas dzīvo nabadzīgākos reģionos un lauku apvidos, joprojām saskaras ar lielām grūtībām, ja vēlas sākt vai atsākt nodarbinātību. Sabiedrības novecošana un iedzīvotāju skaita samazināšanās apvienojumā ar tādu ekonomiski aktīva darbaspēka līmeni, kas ir zemāks par Savienības vidējo rādītāju, rada darbaspēka un prasmju deficītu, tādējādi vājinot ekonomikas perspektīvas ilgtermiņā. Tādēļ būtu pamatoti pievērst pastiprinātu uzmanību prasmju pilnveidošanai un apmācībai. Līdzdalību darba tirgū un nodarbināmību varētu sekmēt ar dažādiem efektīviem informēšanas pasākumiem, aktīvu darba tirgus politiku un sociālajiem pakalpojumiem.

(11)

Nevienlīdzība ienākumos un piekļuvē pakalpojumiem (izglītība, veselības aprūpe un mājokļi), kā arī nabadzības vai sociālās atstumtības risks joprojām ir starp vislielākajiem Savienībā. 2016. gadā divas piektdaļas iedzīvotāju bija pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, bet 20 % bagātāko mājsaimniecību ienākumi bija gandrīz astoņas reizes lielāki par 20 % nabadzīgāko mājsaimniecību ienākumiem. Sociālās aizsardzības izdevumu līmenis ir zems, t. sk. saistībā ar vispārējo minimālo ienākumu shēmu, kuras tvērums un adekvātums ir ierobežots, tāpat kā tās ietekme uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu. Trūkst objektīva mehānisma pabalstu līmeņa pārskatīšanai. Kaut gan pēdējā laikā ir uzlabojies sociālās palīdzības pabalstu un minimālās pensijas adekvātums, sociālās aizsardzības sistēma nesniedz pietiekamu atbalstu tādām vismazāk aizsargātajām un nelabvēlīgā situācijā esošajām grupām kā romi, bērni, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti un lauku apvidu iedzīvotāji. Sociālo pakalpojumu nodrošināšana joprojām ir nepietiekama, un tie nav pilnībā integrēti darba tirgus un citos pakalpojumos.

(12)

Minimālās algas noteikšanā netiek izmantots skaidrs un pārredzams mehānisms, un to darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem minimālo algu, pēdējos sešos gados ir vairāk nekā dubultojies. Šāda mehānisma trūkums var pakļaut riskam pienācīgu nodarbinātības un konkurētspējas atbalsta mērķu sabalansētību, kurā vienlaikus tiek saglabāti darbaspēka ieņēmumi. Turklāt tas rada nenoteiktību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmējdarbības vides prognozējamību. Valdība ir iesniegusi priekšlikumus par minimālās algas noteikšanas mehānismu, ar ko tiek risināta šī nepilnība. Tomēr par šo jautājumu nav panākta vienošanās sociālo partneru vidū. Turklāt valdība budžeta prognozē bija iekļāvusi minimālās algas pieaugumu līdz 2020. gadam. 2018. gadā Bulgārija ratificēja Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par minimālās algas noteikšanu. Tas varētu būt labs pamats, uz kā veidot objektīvu mehānismu.

(13)

Būtiska problēma joprojām ir ierobežota piekļuve veselības aprūpei, kura ir radusies zemā publisko izdevumu līmeņa dēļ, nevienmērīgs ierobežoto resursu sadalījums un mazs veselības apdrošināšanas segums. Zemais publisko izdevumu līmenis ir jākompensē ar lieliem privātā sektora izdevumiem, galvenokārt personīgo maksājumu veidā. To Bulgārijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav veselības apdrošināšanas, ir liels salīdzinājumā ar šādu iedzīvotāju īpatsvaru lielākajā daļā ES dalībvalstu. Problemātiska joprojām ir atšķirība ārstu sadalē pa dažādiem rajoniem un nelielais medmāsu skaits. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā ir samazinājies to ārstu skaits, kuri aizbrauc no Bulgārijas. Minētās problēmas būtu jārisina, izmantojot tādus pasākumus kā Valsts veselības stratēģija.

(14)

Neskatoties uz nesen veiktajiem pasākumiem izglītības sistēmas modernizēšanai, izglītības rezultāti ir vāji un tos spēcīgi ietekmē sociālekonomiskais statuss. Bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm, jo īpaši romu tautības bērniem, nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas. Augstais priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis nākotnē negatīvi ietekmēs nodarbināmību un darba tirgus rādītājus. Joprojām ir grūti nodrošināt etniski jauktus bērnudārzus, skolas un klases, lai sniegtu kvalitatīvu iekļaujošu vispārējo izglītību. Mācību programmu reformas mērķis ir uzlabot izglītības rezultātus un digitālās prasmes. Tomēr digitālo prasmju līmenis joprojām ir viens no zemākajiem Savienībā un ir atšķirīgs dažādās sociālekonomiskajās grupās. Neskatoties uz nesenajiem pasākumiem, profesionālās izglītības un apmācības joprojām pietiekami neatbilst darba tirgus prasībām. Tiek gatavota augstākās izglītības reforma, tomēr prasmju deficīta problēmas risināšanā ir grūtības tādēļ, ka absolventu profila sadalījums pa nozarēm nav līdzsvarots. Līdzdalība pieaugušo izglītībā ir ļoti neliela, neraugoties uz kvalifikācijas celšanas nepieciešamību. Saistībā ar izteikto novecošanu skolotāju aprindās ir sākti pasākumi, lai novērstu skolotāju trūkumu nākotnē. Kaut gan situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies, ir jāturpina pilnveidot skolotāju izglītības programmas.

(15)

Ir ieviesti daudzi no Bulgārijas publiskā iepirkuma stratēģijā iekļautajiem pasākumiem. Tomēr valsts iestādēm būtu jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu. Uzņēmumu un nevalstisko organizāciju atsauksmes liecina, ka kopumā publiskā iepirkuma kopaina jau ir sākusi uzlaboties. Tomēr bažas joprojām izraisa pārredzamība un korupcija. Plašais tiešas līgumu piešķiršana izmantojums un lielais atsevišķo piedāvājumu skaits varētu būt ievērojams šķērslis sistēmas pārredzamībai un efektivitātei. Pašlaik notiek pirmā neatkarīgā jaunās publiskā iepirkuma aģentūras kontroles funkcijas novērtēšana. Lai nodrošinātu turpmāku aģentūras kontroles funkcijas optimizāciju, būtu nepieciešama regulāra atjaunināšana. Lai risinātu problēmas, kas vēl ir atlikušas saistībā ar administratīvo spēju, t. sk. pašvaldību līmenī, ir jāpieliek pūles pie profesionalizācijas un standartizācijas un nopietni jāapsver iespējas, ko piedāvā centralizētas iepirkumu struktūras. Arī pieprasījuma apvienošana varētu uzlabot efektivitāti un radīt ietaupījumus veselības jomas publiskā iepirkuma sistēmā. Vēl ir jāapsver, kā rast risinājumu, lai novērstu kavējumus saistībā ar svarīgiem publiskiem projektiem.

(16)

Strukturālas nepilnības un pētniecības, izstrādes un lielā inovācijas sistēmas sadrumstalotība mazina tās ieguldījumu produktivitātes un izaugsmes veicināšanā. Ražošanā joprojām dominē zemo tehnoloģiju segmenti, un inovācijas līmenis ir ļoti zems. Pētniecībai un izstrādei atvēlēto publisko izdevumu, kā arī uzņēmumu izdevumu līmenis ir īpaši zems. Gausās reformas kavē virzību uz sistēmu, kas būtu orientēta uz inovāciju. Lai gan Bulgārijā ir daudz universitāšu un pētniecības institūtu, tikai daži no tiem gūst augstas kvalitātes zinātniskos rezultātus. Pētniecības komercializācija joprojām ir būtisks trūkums. Pētniecības finansēšanas sistēmā trūkst konkurenci veicinošu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, starptautiska novērtējuma un uz rezultātiem balstīta finansējuma pētniecības iestādēm. Publiskā un privātā sektora sadarbība pētniecības un izstrādes jomā ir vāja. Pamatiniciatīva “Sofijas tehnoloģiju parks” joprojām saskaras ar vairākām problēmām, t. sk. neefektīvu pārvaldību, nestabilu vadību, nepietiekami izmantotu zinātnisko infrastruktūru un ilgtermiņa finanšu saistību trūkumu no valdības puses. Strukturāla pārveide apvienojumā ar efektīvu pārvaldību un stabilu publiskās pētniecības un inovācijas resursu līmeni var palielināt ietekmi uz produktivitāti un izaugsmi un, ievērojot pārdomātas specializācijas stratēģiju, – atbalstīt ekonomikas pāreju uz darbībām ar augstāku pievienoto vērtību.

(17)

Ir jāturpina uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Kaut arī ir pieņemtas vairākas reformas, to praktiskā īstenošana kavējas. Uzņēmumiem joprojām raizes sagādā korupcija, institucionālas nepilnības un nepietiekams darbaspēka piedāvājums. Valsts pārvaldes reformas un e-pārvaldības īstenošanas progress ir lēns. Publiskā sektora pārvaldībai varētu nākt par labu vairāk pārredzamības, skaidrāki noteikumi un ilgtermiņa perspektīva. Turklāt var turpināt palielināties sociālā dialoga nozīme, ko vajadzības gadījumā var veicināt publiskā sektora iestādes. Infrastruktūras nepilnības atspoguļojas vājajā transporta nozares efektivitātē un sniegumā. Efektīvas konkurences trūkums kaitē dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgum. Nav ieviesti mērķtiecīgi un efektīvi pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai.

(18)

Bulgārija 2017. gadā turpināja iesākto tiesu iestāžu reformu un rīkojās, lai novērstu nepilnības cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Jaunas Augstākās tiesu padomes vēlēšanas apliecināja pozitīvo ietekmi, kāda ir 2015. un 2016. gadā īstenotajai konstitucionālajai un likumdošanas reformai. Lai uzlabotu kriminālvajāšanas sistēmu augsta līmeņa korupcijas lietās, ir pieņemtas kriminālkodeksa reformas un tiek apsvērtas turpmākas reformas. 2018. gada sākumā tika pieņemts likums, ar ko izveido jaunu vienotu pretkorupcijas iestādi ar mērķi stiprināt augsta līmeņa korupcijas novēršanu un atturēšanu no tās. Saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu Komisija turpina uzraudzīt tiesu iestāžu reformu un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību Bulgārijā. Tādēļ šīs jomas nav iekļautas Bulgārijai adresētajos ieteikumos, taču tās ir būtiskas, lai Bulgārijā attīstītu pozitīvu uzņēmējdarbības vidi.

(19)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi visaptverošu Bulgārijas ekonomikas politikas analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada konverģences programmu un 2018. gada valsts reformu programmu un turpmākos pasākumus, ar ko reaģē uz iepriekšējos gados Bulgārijai adresētajiem ieteikumiem. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Bulgārijā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(20)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada konverģences programmu un uzskata (5), ka ir gaidāms, ka Bulgārija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(21)

Padome ir izskatījusi 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada konverģences programmu, ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu. Padomes ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir doti 2. un 3. ieteikumā tālāk tekstā,

1.

2.

3.