19.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/202

—

ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem (1),

—

ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (2),

—

ņemot vērā ES seminārus par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos un ES ieroču neizplatīšanas konsorcija regulārās sanāksmes,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

—

ņemot vērā to, ka 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencē neizdevās vienoties par noslēguma dokumentu,

—

ņemot vērā Padomes secinājumus par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu devīto pārskatīšanas konferenci (8079/15),

—

ņemot vērā dokumentus, kas pieņemti 2016. gada pavasarī Vašingtonas kodoldrošības samitā,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2310(2016) par Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) 20. gadadienu,

—

ņemot vērā 2016. gada Tbilisi deklarāciju, ko vienprātīgi pieņēma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 13. decembra Rezolūciju 66/61 par bezkodolieroču zonas izveidi Tuvajos Austrumos,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/422/KĀDP, ar ko atbalsta procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kurā nav kodolieroču un visu citu masu iznīcināšanas ieroču (3),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 7. decembra Rezolūciju 70/33 par daudzpusējas kodolatbruņošanās progresu un ANO beztermiņa darba grupas ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai, kas pieņemts 2016. gada 19. augustā (A/71/371),

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā globālā drošības vide un jo īpaši ES drošības vide ir ievērojami pasliktinājusies, kļuvusi mainīgāka, nestabilāka un grūtāk prognozējama; norāda, ka pastāv tradicionāli draudi, netradicionāli draudi un hibrīddraudi, kuru avots var būt gan valstis, gan nevalstiski reģionāla un globāla mēroga aktori;

B.

tā kā starptautisko mieru, drošību un stabilitāti nopietni apdraud dažādi notikumi, tostarp attiecību pasliktināšanās starp kodolieroču valstīm, piemēram, starp Krievijas Federāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, starp Indiju un Pakistānu, kā arī Ziemeļkorejas kodolspēju attīstība;

C.

tā kā bioloģisko un ķīmisko masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanos mazina un pakāpeniski aptur 1972. gada Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) un Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) paredzēto aizliegumu un pienākumu efektīva starptautiska piemērošana; tomēr tā kā masu iznīcināšanas kodolieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanās joprojām ir viens no smagākajiem draudiem globālajai sabiedrībai;

D.

tā kā 2016. gada janvārī deviņām valstīm — ASV, Krievijai, Apvienotajai Karalistei, Francijai, Ķīnai, Indijai, Pakistānai, Izraēlai un Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai (KTDR) — kopā bija aptuveni 15 395 kodolieroči (salīdzinājumā ar aptuveni 15 850 kodolieročiem 2015. gadā);

E.

tā kā prioritātes ir neļaut teroristiem vai vēl citām valstīm iegūt un izmantot kodolieročus, samazināt un likvidēt visus kodolarsenālus un sekmēt pāreju uz pasauli bez kodolieročiem;

F.

tā kā jau ir noslēgta virkne līgumu par no kodolieročiem brīvām zonām dažādos pasaules reģionos, proti, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, Klusā okeāna dienvidu reģionā, Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā un Centrālāzijā;

G.

tā kā 2010. gada KNL pārskatīšanas konference uzmanības centrā atkal nostādīja kodolieroču humanitāro ietekmi, un šo tēmu tālāk attīstīja Norvēģijas, Meksikas un Austrijas valdības — ar vairākām konferencēm par kodolieroču humanitāro ietekmi un attiecīgajiem ziņojumiem, kā arī ar starptautisko humanitāro apņemšanos, ko ierosināja Austrija un kas tika izvirzīta 2015. gada KNL pārskatīšanās konferencē, un ko apstiprinājušas 127 ANO valstis;

H.

tā kā vēl vairāk jānostiprina KNL trīs pīlāru (neizplatīšana, atbruņošanās un sadarbība kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem) galvenie neizplatīšanas un atbruņošanās uzdevumi; tā kā kodolieroču valstis, kas ir parakstījušas KNL, modernizē un uzlabo savus kodolieroču arsenālus un kavē rīcību, kuras mērķis ir mazināt vai likvidēt to kodolarsenālus un ierobežot pieturēšanos pie kodolatturēšanas militārās doktrīnas;

I.

tā kā ar kodoldrošības samitiem, kas rīkoti līdztekus, bet neatkarīgi no KNL un ir palīdzējuši nostiprināt KNL, palielinot tā neizplatīšanas komponenta uzticamību, ir oficiāli panākts progress civilā skaldmateriāla drošības jomā, bet tā kā nesenā Krievijas atteikšanās sadarboties un aizvien sliktākas tās attiecības ar ASV apdraud turpmākus skaldmateriāla drošības uzlabošanas un krājumu samazināšanas centienus;

J.

tā kā Konvencija par kodolmateriālu fizisko aizsardzību ir juridiski saistošs starptautisks instruments kodolmateriālu fiziskās aizsardzības jomā, kurā noteikti pasākumi, kas attiecas uz tādu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu par tiem, kuri saistīti ar kodolmateriāliem;

K.

tā kā Krievija un ASV turpina īstenot jauno START līgumu, kura darbība beigsies 2021. gadā, ja vien abas puses to nepagarinās; tā kā 2013. gada runā Berlīnē ASV prezidents Baraks Obama izteica būtisku priekšlikumu samazināt kodolgalviņu skaitu, ko viņš atkārtoja 2016. gadā Vašingtonā; tā kā Krievijas Federācija nav izmantojusi šādi pavērtās iespējas sākt sarunas par jaunu vienošanos pēc jaunā START līguma beigām un tā kā līdz šim vēl nav panākta nekāda vienošanās par jaunā START līguma turpinājumu, kas pievērstos nestratēģisko un stratēģisko kodolieroču ierobežošanai nolūkā tos likvidēt;

L.

tā kā kodolieroču izmēģinājuma sprādzieni un/vai jebkādi citi kodolsprādzieni apdraud starptautisko mieru un drošību, kā arī globālo kodolatbruņošanās un neizplatīšanas režīmu; tā kā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) ir efektīvākais līdzeklis, kā aizliegt kodolieroču izmēģinājumus; tā kā 2016. gadā aprit 20 gadi kopš CTBT atvēršanas parakstīšanai 1996. gada 24. septembrī;

M.

tā kā par spīti visiem centieniem līdz 2012. gada decembrim, kā 2010. gada pārskatīšanas konferencē vienprātīgi vienojās KNL puses, sasaukt konferenci par tādas Tuvo Austrumu zonas izveidi, kas ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem, konference tā arī nav notikusi;

N.

tā kā NATO 2010. gada Stratēģiskajā koncepcijā un 2012. gada Atturēšanas un aizsardzības pozīcijas pārskatā ir apņēmusies izveidot tādus apstākļus, kas ļautu pasauli atbrīvot no kodolieročiem; tā kā saskaņā ar NATO kodolieroču kopīgas izmantošanas režīmu un divpusējiem nolīgumiem piecās NATO valstīs, kurām pašām nav kodolieroču, (Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Turcijā un Vācijā), joprojām ir izvietotas aptuveni 150–200 tuva darbības rādiusa nevadāmas atombumbas, kas ir taktiskie vai substratēģiskie kodolieroči un pieder ASV, un tā kā šie ieroči minētajās valstīs izvietoti saskaņā ar pašreizējo NATO politiku;

O.

tā kā Turcijā izvietoto ASV kodolieroču drošībai un drošumam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, ņemot vērā bruņoto konfliktu Sīrijā, kas risinās netālu no Indžirlikas aviobāzes, kā arī ņemot vērā notikumus šajā aviobāzē un tās apkaimē 2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājuma laikā un pēc tā;

P.

tā kā 2015. gada 5. decembrī apritēja 20 gadi kopš Budapeštas memoranda parakstīšanas; tā kā Ukraina ir ievērojusi visas tā normas un ir rīkojusies proaktīvi kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumā, savukārt Krievijas Federācija ir pārkāpusi savas saistības, okupējot daļu Ukrainas teritorijas (Krimu) un sākot bruņotu agresiju Austrumukrainā; tā kā tādējādi ir radīts bīstams precedents: valsts, kas, atbildot uz Ukrainas lēmumu pievienoties KNL kā valstij bez kodolieročiem, bija garantējusi Ukrainas drošību, pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību, apdraudēja kodolieroču valsts negatīvo drošības garantiju instrumenta uzticamību, būtiski kaitējot šim instrumentam arī kopumā, kā arī nodarīja kaitējumu KNL un idejai par globālu kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu uz starptautisko tiesību un daudzpusēju līgumu pamata; būdams nopietni nobažījies par augsta līmeņa Krievijas amatpersonu draudīgajiem paziņojumiem par to, ka Krievijai ir tiesības Krimā izvietot un turēt kodolieročus, kuriem varētu būt globālas sekas; būdams nobažījies par to, ka Krievijas jaunā 2014. gada decembra militārā doktrīna ļauj izmantot kodolieročus pret valsti, kurai šādu ieroču nav;

Q.

tā kā Krievija Kaļiņingradā ir izvietojusi kodolspējīgas tuva darbības rādiusa Iskander raķetes un veic mācības un pārlidojumus, kuros izmantotas kodolspējīgas sistēmas, un tā kā Krievijas vadības paziņojumi par kodolatturēšanas nozīmību un Krievijas lēmums apturēt ar ASV 2000. gadā noslēgto Plutonija pārvaldības un likvidēšanas nolīgumu liek vēl vairāk bažīties par to, ka Krievija aizvien vairāk paļaujas uz kodolieročiem;

R.

tā kā ES ir svarīga loma kā ar Irānu noslēgtā Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pusei, ņemot vērā arī tās pilntiesīgā locekļa statusu kopīgajā komisijā, kas pārrauga nolīguma īstenošanu;

S.

tā kā 2016. gada 9. septembrī — vien dažus mēnešus pēc 2016. gada 6. janvāra izmēģinājuma — KTDR veica savu piekto kodolizmēģinājumu; tā kā šis kodolizmēģinājums, ko KTDR nosaukusi par “sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu”, nepārprotami ir pretrunā tās starptautiskajām saistībām, kas paredzētas ANO Drošības padomes rezolūcijās un 1992. gada Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas Korejas denuklearizācijas deklarācijā, kurā noteikts, ka abas valstis neizstrādās un savā teritorijā neizvietos nekādus kodolieročus; tā kā jebkādu MII, bet īpaši kodolieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana apdraud starptautisko mieru un drošību; tā kā 2003. gadā KTDR paziņoja par izstāšanos no Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL), kopš 2006. gada veic kodolizmēģinājumus un 2009. gadā oficiāli paziņoja, ka ir izstrādājusi atturošu kodolieroci, un tas nozīmē, ka KTDR radītie draudi tās kaimiņvalstīm Ziemeļaustrumāzijā un reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai ir kļuvuši vēl lielāki;

T.

tā kā 2003. gada Eiropas Drošības stratēģijā teikts, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās ir potenciāli lielākais mūsu drošības apdraudējums, kas ietver arī MII bruņošanās sacensības iespēju, un ka ES ir apņēmusies panākt daudzpusējo līgumu režīmu universālu ievērošanu un nostiprināt šos līgumus un to pārbaudes noteikumus; tā kā 2016. gada ES globālajā stratēģijā par MII, neizplatīšanu un ieroču kontroli nav teikts nekas;

U.

tā kā diemžēl ES, gatavojoties 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencei, nespēja panākt vienošanos par kopīgu nostāju attiecībā uz kodolatbruņošanos, pirmoreiz atzīstot, ka par kodolieroču sekām pausti atšķirīgi viedokļi; tā kā šajā konferencē netika pieņemts noslēguma dokuments, jo bija domstarpības par reģionālajiem centieniem Tuvajos Austrumos izveidot no MII brīvu zonu;

V.

tā kā ES ir apņēmusies izmantot visus tās rīcībā esošos attiecīgos instrumentus, lai novērstu, aizkavētu, apturētu un pēc iespējas izskaustu izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, kā skaidri norādīts ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un tā kā ES ir nodrošinājusi Eiropas neizplatīšanas jomas ideju laboratoriju dziļāku sadarbību ES ieroču neizplatīšanas konsorcija ietvaros,

W.

tā kā ir svarīgi atbalstīt un nostiprināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti šajā starptautiskajā procesā pārredzamā veidā,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.