Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52016IP0385

    Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats (2015/2326(INI))

    OV C 215, 19.6.2018, p. 65–69 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    19.6.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 215/65

    P8_TA(2016)0385

    Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzība — 2014. gada pārskats

    Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats (2015/2326(INI))

    (2018/C 215/12)

    Eiropas Parlaments,

    —

    ņemot vērā 32. pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2014. gads) (COM(2015)0329),

    —

    ņemot vērā Komisijas ziņojumu “EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2010)0070),

    —

    ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Otrais EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2011)0930),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzējiem par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. aprīļa paziņojumu “Atjaunināts paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu” (COM(2012)0154),

    —

    ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām,

    —

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

    —

    ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. septembra rezolūciju par 30. un 31. ikgadējo pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2012. un 2013. gads) (1),

    —

    ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

    —

    ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0262/2016),

    A.

    tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantā noteiktā Komisijas galvenā funkcija ir būt Līgumu sargātājai;

    B.

    tā kā saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (ESPH) ir tāds pats juridisks spēks kā Līgumiem un tā attiecas uz Savienības un dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus (ESPH 51. panta 1. punkts);

    C.

    tā kā saskaņā ar LESD 258. panta 1. un 2. punktu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu attiecīgajai dalībvalstij un, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija var vērsties Tiesā;

    D.

    tā kā Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām paredz informācijas apmaiņu par visām pārkāpuma procedūrām, kuru pamatā ir oficiālas paziņojuma vēstules, bet neattiecas uz neoficiālo EU Pilot procedūru, ko izmanto pirms oficiālās pārkāpuma procedūras;

    E.

    tā kā Komisija izmanto LES 4. panta 3. punktu un atsaucas uz lojālas sadarbības principu starp Savienību un dalībvalstīm, lai īstenotu savu pienākumu nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz dalībvalstīm EU Pilot procedūru ietvaros;

    F.

    tā kā EU Pilot procedūras ir iecerētas, lai sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm padarītu ciešāku un saskaņotāku, novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus agrīnā posmā, un, kad vien iespējams, novērstu nepieciešamību izmantot oficiālās pārkāpuma procedūras;

    G.

    tā kā 2014. gadā Komisija saņēma 3 715 sūdzības par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un visvairāk sūdzību tika iesniegts par Spāniju (553), Itāliju (475) un Vāciju (276);

    H.

    tā kā 2014. gadā Komisija sāka 893 jaunas pārkāpuma procedūras un Grieķija (89), Itālija (89) un Spānija (86) ir dalībvalstis, pret kurām ierosināts visvairāk lietu;

    I.

    tā kā ESPH 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir definētas kā ikvienas personas tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu iestādēs un tā kā LESD 298. pantā noteikts, ka, veicot savus uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu,

    1.

    		 atgādina, ka atbilstoši LES 17. pantam Komisijas pienākums ir nodrošināt Savienības tiesību, tostarp ESPH, piemērošanu (LES 6. panta 1. punkts), kuru noteikumi attiecas uz Savienības un dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus;

    2.

    		 atzīst, ka ES tiesību aktu pareiza īstenošana un piemērošana galvenokārt irdalībvalstu kompetencē, taču norāda, ka tas neatbrīvo ES iestādes no pienākuma ievērot ES primāros tiesību aktus, kad tās pieņem ES sekundāros tiesību aktus;

    3.

    		 uzsver Komisijas būtiski svarīgo lomu ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzīšanā un gada pārskata iesniegšanā Parlamentam un Padomei; papildus datiem par ES direktīvu ieviešanu nākamajā Komisijas gada pārskatā aicina Komisiju sniegt datus par ES regulu īstenošanu un arī turpmāk aktīvi izstrādāt dažādus instrumentus, ar kuriem uzlabo ES tiesību aktu ieviešanu, īstenošanu un ievērošanu dalībvalstīs;

    4.

    		 atzīst, ka ES tiesību aktu pareiza īstenošana un piemērošana galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, un uzsver, ka dalībvalstīm ES tiesību aktu īstenošanā pilnībā jāņem vērā arī ES Līgumos un Pamattiesību hartā nostiprinātās pamatvērtības un tiesības; atgādina, ka par ES tiesību īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu ir atbildīga Komisija; šajā sakarībā atkārtoti aicina dalībvalstis regulāri izmantot atbilstības tabulas, taču norāda, ka tas neatbrīvo ES iestādes no pienākuma ievērot ES primāros tiesību aktus, kad tās pieņem ES sekundāros tiesību aktus; atgādina par nepieciešamību izmantot tās īstenošanas ziņojumus par nozaru tiesību aktiem;

    5.

    		 atzīst, ka Parlamentam šajā ziņā arī ir izšķiroši svarīga loma, jo tas īsteno politisku pārraudzību pār to, kā Komisija piemēro tiesību aktus, pārbauda gada pārskatus par ES tiesību aktu īstenošanu un izstrādā attiecīgās Parlamenta rezolūcijas; ierosina, ka Parlaments arī turpmāk varētu sekmēt ES tiesību aktu savlaicīgu un precīzu transponēšanu, likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesā apmainoties ar speciālajām zināšanām, izmantojot agrāk izveidotus sakarus ar dalībvalstu parlamentiem;

    6.

    		 norāda, ka dalībvalstu prioritātei vajadzētu būt savlaicīgai un pareizai ES tiesību transponēšanai valstu tiesību aktos un precīzam iekšējam tiesiskajam regulējumam, lai izvairītos no ES tiesību aktu pārkāpšanas, bet iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot tos ieguvumus, ko nodrošina ES tiesību aktu efektīva un lietderīga piemērošana;

    7.

    		 uzsver sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu svarīgo lomu gan tiesību aktu sagatavošanā, gan uzraugot nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā dalībvalstīs un ziņojot par tām; ņem vērā to, ka Komisija atzīst ieinteresēto personu lomu, 2014. gadā sākot izmantot jaunus instrumentus šā procesa veicināšanai; mudina ieinteresētās personas saglabāt modrību šajā ziņā arī nākotnē;

    8.

    		 atzīst ES tiesību aktu efektīvas piemērošanas ietekmi uz ES iestāžu uzticamības stiprināšanu; atzinīgi vērtē to, cik liela uzmanība Komisijas gada ziņojumā pievērsta iedzīvotāju, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegtajiem lūgumrakstiem, kas ir Lisabonas līgumā nostiprinātas pamattiesības, nozīmīgs Eiropas pilsonības elements un svarīgs sekundārais veids, kā uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un atrast iespējamas nepilnības, ļaujot iedzīvotājiem tieši paust savu viedokli un pieredzi līdzās dalībai vēlēšanās un referendumos, kas ir un paliek galvenais demokrātiskās izpausmes veids;

    9.

    		 uzskata, ka nereālistiski tiesību aktu īstenošanas termiņi var novest pie dalībvalstu nespējas tos ievērot, kas faktiski nozīmē klusējošu piekrišanu to novēlotai piemērošanai; aicina Eiropas iestādes vienoties par piemērotākiem regulu un direktīvu īstenošanas termiņiem, ņemot vērā nepieciešamos pārbaudes un apspriešanās periodus; uzskata, ka Komisijai būtu jāsniedz ziņojumi un jāveic pārbaudes un tiesību aktu pārskatīšana termiņos, par ko vienojušās likumdevējas iestādes, un saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem;

    10.

    		 atzinīgi vērtē to, ka jaunajā iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir ietverti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu un veicināt strukturētāku sadarbību šajā jomā; atbalsta nolīgumā iekļauto aicinājumu labāk noteikt tos valstu pasākumus, kuri nav stingri saistīti ar Savienības tiesību aktiem (praksē dēvētu par pārmērīgu reglamentēšanu); uzsver nepieciešamību uzlabot transponēšanu un dalībvalstīm informēt un precīzi norādīt uz valstu pasākumiem, ar kuriem papildina Eiropas direktīvas; uzsver, ka dalībvalstīm ES tiesību aktu piemērošanā vajadzētu atturēties no to īstenošanas veidā, ka rada pārmērīgu slogu, jo tas noved pie nepareizas izpratnes par ES likumdošanas darbībām un iedzīvotāju vidū palielina nepamatotu skepsi pret ES; tomēr norāda, ka tas nekādā veidā neietekmē dalībvalstu tiesības valsts līmenī pieņemt augstākus sociālos un vides standartus nekā ES līmenī;

    11.

    		 uzsver, ka Parlamentam vajadzētu uzņemties lielāku lomu, analizējot to, kā ES tiesību aktus ievēro kandidātvalstis un valstis, kuras noslēgušas asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību; šajā sakarībā ierosina sniegt šīm valstīm pienācīgu atbalstu, kas izpaustos kā pastāvīga sadarbība ar to parlamentiem ES tiesību aktu ievērošanas un piemērošanas jomā;

    12.

    		 ierosina, ka Parlamentam būtu jāizstrādā nevis vienkārši rezolūcijas, bet gan pienācīgi ziņojumi par visām kandidātvalstīm, reaģējot uz Komisijas sagatavotajiem ikgadējiem progresa ziņojumiem, lai dotu iespēju visām iesaistītajām komitejām sniegt attiecīgus atzinumus; uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina publicēt progresa ziņojumi par visām Eiropas kaimiņreģionu valstīm, kuras parakstījušas asociācijas nolīgumus, lai Parlaments varētu turpināt nopietni un sistemātiski novērtēt progresu, ko šīs valstis panākušas ES acquis īstenošanā, kur tas ir saistīts ar asociācijas darba kārtību;

    13.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas 32. pārskatu par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību un norāda, ka vide, transports un iekšējais tirgus un pakalpojumi 2013. gadā bija tās politikas jomas, par kurām 2014. gadā bija visvairāk neizskatīto pārkāpuma lietu; tāpat norāda, ka 2014. gadā vide, veselība, patērētāju aizsardzība, mobilitāte un transports atkal bija tās politikas jomas, kurās tika rosināts visvairāk jaunu pārkāpuma procedūru; mudina Komisiju starpiestāžu pārredzamības nodrošināšanas interesēs dot Parlamentam labāku pieeju lietām, kas saistītas ar ES tiesību aktu pārkāpumiem;

    14.

    		 norāda uz gada pārskatā minēto Komisijas viedokli, ka oficiālo pārkāpumu procedūru skaita samazinājums pēdējo piecu gadu laikā liecina par to, cik efektīvs ir strukturētais dialogs ar dalībvalstīm EU Pilot procedūru ietvaros; tomēr uzskata, ka pēdējo gadu samazinājums un paredzamais samazinājums tuvāko gadu laikā galvenokārt ir saistīts ar to, ka nepārtraukti samazinās jaunu Komisijas likumdošanas priekšlikumu skaits; norāda, ka Komisija neizmanto nekādas EU Pilot procedūras, ja novēloti tiek transponētas direktīvas;

    15.

    		 atgādina, ka šis ex post novērtējums neatbrīvo Komisiju no pienākuma efektīvi un savlaicīgi uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu, un norāda, ka Parlaments tiesību aktu īstenošanas pārskatīšanā varētu palīdzēt, uzraugot Komisijas darbību;

    16.

    		 norāda, ka jaunu EU Pilot lietu skaita pieaugums izskatītajā pārskata periodā un neizskatīto pārkāpuma lietu skaita samazināšanās saskaņā ar gada pārskatu liecina, ka EU Pilot sistēma ir pierādījusi savu lietderību un tai bijusi pozitīva ietekme, veicinot ES tiesību aktu efektīvāku īstenošanu; tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka ES tiesību aktu izpilde nav nedz pietiekami pārredzama, nedz arī pakļauta īstai sūdzību iesniedzēju un ieinteresēto personu kontrolei, un pauž nožēlu par to, ka Parlamentam joprojām nav pienācīgas piekļuves informācijai par EU Pilot procedūru un izskatāmajām lietām; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par EU Pilot procedūru un izskatāmajām lietām;

    17.

    		 uzskata, ka finansiālajām sankcijām par ES tiesību aktu neievērošanu jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, ņemot vērā neatbilstības atkārtošanos tajā pašā jomā, un ka ir jāievēro dalībvalstu likumīgās tiesības;

    18.

    		 norāda, ka Eiropas Savienībā, kuras pamatā ir tiesiskuma princips un tiesību normu noteiktība un paredzamība, Savienības iedzīvotājiem ir jābūt pirmajiem, kuriem saprotamā, pieejamā, pārredzamā un savlaicīgā veidā tiek darīts zināms (ar interneta un citu līdzekļu starpniecību) par valsts tiesību aktu pieņemšanu, kuros ir transponētas Eiropas Savienības tiesības, kādi akti tie ir un kuras valsts iestādes atbild par to pareizu īstenošanu;

    19.

    		 aicina Komisiju apvienot vienā vietnē visus dažādos portālus, kontaktpunktus un informācijas tīmekļa vietnes, lai iedzīvotāji tajā tiešsaistes režīmā varētu viegli piekļūt sūdzību iesniegšanas veidlapām un lietotājiem draudzīgā veidā iepazīties ar pārkāpumu procedūrām; papildus tam prasa, lai Komisija, izstrādājot savu nākamo uzraudzības pārskatu, sniegtu izsmeļošāku informāciju par šo portālu izmantošanu;

    20.

    		 norāda, ka lojāla sadarbība starp Komisiju un Parlamentu ir pienākums, kas jāpilda abām šīm iestādēm; tāpēc prasa pārskatīt Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, lai informācija par EU Pilot procedūrām (konfidenciāla) dokumenta veidā tiktu nodota Parlamenta komitejai, kas ir atbildīga par Savienības tiesību aktu interpretēšanu un piemērošanu;

    21.

    		 atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā (2) Parlaments aicināja pieņemt regulu par Eiropas Administratīvā procesa likumu saskaņā ar LESD 298. pantu, taču Komisijas priekšlikums, atbildot uz šo Parlamenta prasību, tā arī nav iesniegts, kaut arī rezolūcija tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu (572 deputātiem balsojot “par”, 16 — “pret” un 12 deputātiem atturoties); aicina Komisiju vēlreiz iepazīties ar Parlamenta rezolūciju, lai iesniegtu priekšlikumu tiesību aktam par Administratīvā procesa likumu;

    22.

    		 konkrētāk pauž nožēlu par to, ka nav sekojusi rīcība saistībā ar Parlamenta aicinājumu regulas formā noteikt saistošus noteikumus attiecībā uz dažādiem pārkāpuma un pirmspārkāpuma procedūras aspektiem — tostarp paziņojumiem, saistošiem termiņiem, tiesībām tikt uzklausītam, pienākumu paziņot iemeslus un katras personas tiesībām iepazīties ar savas lietas materiāliem, lai tādējādi stiprinātu pilsoņu tiesības un nodrošinātu pārredzamību;

    23.

    		 šajā sakarībā atgādina, ka Juridiskā komiteja ir izveidojusi jaunu administratīvo tiesību darba grupu, kas ir nolēmusi izstrādāt regulas projektu par administratīvo procedūru Savienības pārvaldē, ko Komisija varētu izmantot ierosmei, turklāt šādas rīcības mērķis ir nevis apšaubīt Komisijas iniciatīvas tiesības, bet parādīt, ka šāds regulējums būtu gan lietderīgs, gan īstenojams;

    24.

    		 uzskata, ka šā regulas projekta mērķis nav aizstāt esošos ES tiesību aktus, bet drīzāk papildināt tos, ja atklājas trūkumi vai problēmas attiecībā uz interpretāciju, un panākt lielāku skaidrību un konsekvenci spēkā esošo noteikumu interpretācijā par labu gan iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan administrācijai un tās ierēdņiem;

    25.

    		 tādēļ vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā, ņemot vērā Parlamenta līdz šim paveikto šajā jomā;

    26.

    		 atgādina, ka ES iestādēm — arī tad, kad tās darbojas starptautisko aizdevēju grupu (“trijotņu”) sastāvā, — ir jāievēro Līgumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta;

    27.

    		 aicina Komisiju atbilstību ES tiesību aktiem noteikt par patiesu politisko prioritāti, kas jāīsteno ciešā sadarbībā ar Parlamentu, kuram ir pienākums: a) panākt, ka Komisija uzņemas politisko pārskatatbildību, un b) kā vienam no likumdevējiem pārliecināties, ka arī Parlaments ir pilnībā informēts par to, kā konsekventi uzlabot savu likumdošanas darbu;

    28.

    		 atbalsta ieceri Parlamentā izveidot procesu ES tiesību aktu piemērošanas dalībvalstīs pārraudzībai, atbilstoši kuram jautājumu par neatbilstību varētu analizēt katrai valstij atbilstošā veidā un ņemt vērā to, ka attiecīgās pastāvīgās Parlamenta komitejas pārrauga ES tiesību aktu piemērošanu savās kompetences jomās;

    29.

    		 uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

    (1)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0322.

    (2)  OV C 440, 30.12.2015., 17. lpp.

    Top