31.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 35/74

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. – 178. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1) (turpmāk “Kopīgu noteikumu regula” (KNR)),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (2),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 9. jūlija atzinumu “Sarunu par partnerības nolīgumiem un darbības programmām rezultāts”,

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu “Ieguldījumi darbavietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas Balto grāmatu par daudzlīmeņu pārvaldību,

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) (O-000012/2016 – B8-0105/2016),

—

ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā ES kohēzijas politika 2014.–2020. gada plānošanas periodā joprojām ir galvenais ieguldījumu instruments, kas aptver visus ES reģionus, un ir iespēja radīt vairāk augšupēji vērstu ilgtspējīgas izaugsmes procesu, atbalstot darbvietu radīšanu, uzņēmējdarbību un inovācijas vietējo un reģionālo ekonomiku līmenī, uzlabojot pilsoņu dzīves kvalitāti un veidojot solidaritāti un labāku attīstību ES reģionos;

B.

tā kā ar kohēzijas politiku ir arī, kā noteikts LESD, paredzēts samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem, izmantojot iekļaujošu stratēģiju;

C.

tā kā pirmo reizi (2014.–2020. gada laikposmam) tika izveidots saskaņota sistēma, Kopīgu noteikumu regula (KNR), ar kuru nosaka kopīgus noteikumus visiem pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem): Eiropas Reģionālajam attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF);

D.

tā kā vienotais stratēģiskais satvars (VSS), ko ieviesa ar KNR, palīdz palielināt publisko līdzekļu izmantošanas ietekmi un efektivitāti un veicina sinerģiju, apvienojot ESI fondus ar citām ar ES fondu līdzekļiem finansētām programmām;

E.

tā kā Regulas par Eiropas Reģionālās attīstības fondu 7. pantā ir teikts, ka vismaz 5 % ERAF līdzekļu būtu jāpiešķir integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, nosakot pilsētām, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas atbild par ilgtspējīgu pilsētu stratēģiju īstenošanu, atbildību par uzdevumiem, kas saistīti vismaz ar darbību izvēli;

F.

tā kā pašreizējā plānošanas periodā 2014. –2020. gadam sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA) un vietējās rīcības grupas arī ir tiesīgas saņemt ERAF un ESF finansējumu;

G.

tā kā partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principi, kā noteikts KNR 5. pantā, pieder pie ESI fondu pamatprincipiem,

1.

uzsver vietējo un reģionālo iestāžu nozīmīgo lomu ES stratēģiju veidošanā un īstenošanā, vienlaikus atzīstot to, kāda loma ir plašam ieinteresēto personu lokam no dalībvalstīm līdz kopienu grupām; turklāt uzskata, ka šo iestāžu tuvā atrašanās līdzās pilsoņiem un pārvaldības dažādums vietējā un reģionālajā līmenī ir ieguvums Eiropas Savienībai;

2.

iestājas par ESI fondu un citu ES programmu sinerģiju un papildināmību, kurā vietējām un reģionālajām iestādēm var būt noderīga loma kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā; tomēr uzsver, ka jebkāda ESI fondu pārplānošana būtu jāveic saskaņā ar KNR noteikumiem un ka jaunas iniciatīvas nedrīkstētu vājināt ESI fondu kodolu;

3.

norāda uz ciešākas partnerības principu un Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, kurā ir noteikta vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšana un paredzētas obligātās prasības attiecībā uz to iesaistīšanos visos darbības programmu sagatavošanas un īstenošanas posmos; atzīst, ka, lai gan lielākajā daļā gadījumu sarunās par partnerības nolīgumiem un darbības programmām notika apspriešanās ar reģionālajām iestādēm, to iesaistīšanās nesniedzās līdz pilnai partnerībai; tāpēc mudina dalībvalstis pilnība ievērot šīs prasības un pastiprināt centienus, lai likvidētu trūkumus;

4.

uzsver, ka administratīvo spēju uzlabošanai un vietējo un reģionālo iestāžu strukturālo trūkumu pārvarēšanai ir izšķiroša nozīme gan darbības programmu plānošanas un īstenošanas posmos, gan ESI fondu augstāka absorbcijas līmeņa sasniegšanā; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek sniegts atbalsts vietējo un reģionālo iestāžu un to administrāciju un struktūru spēju veidošanai, tā lai tās varētu uzņemties nozīmīgu lomu kohēzijas politikā, jo īpaši gadījumā, kas īstenošanas uzdevumi tiek tālāk deleģēti zemākiem administratīvajiem līmeņiem, jo īpaši pilsētu iestādēm;

5.

atzīmē, ka ES kohēzijas politika ir labs piemērs daudzlīmeņu pārvaldībai ar augšupvērstu pieeju, kad vietējās un reģionālās iestādes — darbojoties ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem — panāk līdzsvaru starp Savienības mērķi attiecībā uz labāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un ES politikas teritoriālo ietekmi;

6.

uzsver, cik svarīga nozīme ir sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvai, kurā vietējās iestādes ir partneri; uzsver, ka tai būtu arī turpmāk jāpaliek augšupvērstai pieejai, vienlaikus nospraužot mērķus intervencēm, kas attiecas uz vietējām un reģionālām vajadzībām;

7.

uzskata, ka jaunās iniciatīvas par integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem (ITI) un sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA) nozīmē vērienīgas izmaiņas ieinteresēto personu spējai apvienot finansēšanas plūsmas un mērķtiecīgas vietējās iniciatīvas;

8.

uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldība atbalsta ES fundamentālos politiskos mērķus, piemēram, ekonomikas izaugsmi, sociālo progresu un ilgtspējīgu attīstību, un ka tā pastiprina ES demokrātisko dimensiju un palielina tās politiskās darbības efektivitāti;

9.

vēršu uzmanību uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras vietējās un reģionālās iestādes, piemēram, globalizāciju, klimata pārmaiņām, enerģētisko drošību, migrācijas plūsmām un pieaugušu urbanizāciju, ņemot vērā, ka ikvienam reģionam ir savas specifiskās vajadzības un iezīmes;

10.

ir pārliecināts, ka pilsētu teritorijām ir arvien lielāka nozīme mūsdienu pasaulē un ka ES politikai piemīt svarīga loma noteikt pareizo satvaru, kurā Eiropas pilsētu teritorijās var realizēt savu izaugsmes potenciālu;

11.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt un ziņot Parlamentam par ERAF regulas 7. panta īstenošanu;

12.

uzskata, ka ES pilsētprogrammā var uzlabot politiku un programmu izstrādāšanu un īstenošanu, tādējādi nodrošinot saskaņotāku ietekmi uz pilsētām un atbalstu tām, vienlaikus palīdzot sasniegt kopīgus Eiropas un valstu mērķus, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu; uzsver, cik svarīga nozīme ir Amsterdamas paktam un progresam virzībā uz mērķiem, kurus ar to paredzēts sasniegt; tomēr norāda, ka būtu jāvelta centieni trūkumu un nepilnību novēršanai attiecībā uz ES politikas jomām, kas ietekmē kā pilsētu, tā lauku teritorijas;

13.

aicina Komisiju turpināt balstīties uz iepriekšējām un pašreizējām iniciatīvām, ieskaitot sabiedrisko apspriešanu, lai noteiktu, ar kuriem pasākumiem stiprināt vietējo un reģionālo iestāžu lomu ESI fondu pārvaldībā un īstenošanā, izmantojot partnerības nolīgumus un darbības programmas;

14.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.