24.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 399/176

—

ņemot vērā Deitonas miera līgumu, tā vispārējo satvaru un divpadsmit pielikumus,

—

ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija (1), 2009. gada 15. janvāra (2) un 2015. gada 9. jūlija (3) rezolūcijas par Srebreņicu,

—

ņemot vērā Venēcijas komisijas 2005. gada 11. marta atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālo situāciju,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā ar 1995. gada 14. decembrī parakstīto Deitonas miera līgumu tika pielikts punkts asiņainākajam karam Eiropā kopš Otrā pasaules kara;

B.

tā kā ar šo līgumu tika izbeigts karš, bet neizdevās izveidot funkcionējošu, patstāvīgu valsti un tā kā valsts institucionālā struktūru ir ārkārtīgi sarežģīta un ir izrādījusies neefektīva,

1.

atgādina par Deitonas miera līguma parakstīšanas nozīmīgumu, piemin visus kara upurus Bosnijā un Hercegovinā un pauž visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem;

2.

ar nožēlu norāda uz to, ka ir pagājuši 20 gadi kopš konflikta beigām un vispārējā ietvarlīguma izveides, kurā iekļauti galvenie mierizlīguma un valsts nākotnes aspekti, taču valsts valdības, kas nomainījušas cita citu, tā arī nav spējušas izveidot pilnībā funkcionējošu un patstāvīgu valsti;

3.

atzinīgi vērtē rezultātus, kas gūti bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu atgriešanās, valsts atjaunošanas un īpašumtiesību atjaunošanas jomā, kas atbilst Deitonas līguma VII pielikumam; uzstāj uz nepieciešamību pilnībā īstenot šo pielikumu un ar to saistīto stratēģiju, lai nodrošinātu iekšzemē pārvietoto personu, bēgļu un citu konfliktā cietušo personu stabilu atgriešanos un viņiem sniegtu taisnīgus, visaptverošus ilgtermiņa risinājumus; šājā sakarā uzsver nepieciešamību nodrošināt horvātu, bosniešu un citu tautu pārstāvju ilgtspējīgu atgriešanos Serbu Republikā; uzsver nepieciešamību panākt progresu to cilvēku, kas atgriezušies, sociāli ekonomiskajā integrācijā; aicina labāk koordinēt pasākumus un vairāk pievērst uzmanību visneaizsargātākajiem iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem, tostarp romu tautības cilvēkiem un sievietēm, kas cietušas no vardarbības; ar nožēlu konstatē, ka saskaņā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas sniegto informāciju apmēram 7 000 cilvēku vēl joprojām skaitās pazuduši un viņu liktenis nav zināms,

4.

atzinīgi vērtē pozitīvās pārmaiņas, kas šo 20 gadu laikā notikušas Bosnijā un Hercegovinā, kas no kara izpostītas valsts kļuvusi par valsti, kas tiecas uz dalību Eiropas Savienībā;

5.

atkārtoti pauž ES atbalstu Bosnijas un Hercegovinas un visu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai un turpmākajam pievienošanās procesam; uzskata, ka vislabākais veids, kā veicināt samierināšanos un pārvarēt naidu un nesaskaņas, ir reģionālā sadarbība un Eiropas integrācijas process;

6.

aicina iestādes izmantot Deitonas miera līguma 20. gadskārtu kā pamudinājumu virzīties uz priekšu nepieciešamo reformu īstenošanā, īpaši, ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas nolūku iesniegt pieteikumu iestājai ES; atgādina, ka prioritātei ir jābūt pilsoņu sociāli ekonomisko vajadzību apmierināšanai un efektīva ES jautājumu koordinācijas mehānisma izveidei; atgādina, ka ir arī būtiski svarīgi vienlaikus turpināt konstitucionālās un politiskās reformas un politiskās sistēmas demokratizāciju, kas tuvinās visu federālo vienību iedzīvotāju un visu pilsoņu patiesai vienlīdzībai un demokrātiskai pārstāvībai; uzsver, ka visiem Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem jābūt vienlīdzīgām iespējām tikt ievēlētiem visu līmeņu politisko lēmumu pieņemšanas iestādēs;

7.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas valdībai, parlamentam un tās autonomo sastāvdaļu pārvaldei, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.