24.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 399/130

—

ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē (1) un 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu (2),

—

ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2013. gada augusta un 2014. gada februāra secinājumus par Ēģipti,

—

ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada ES un Ēģiptes rīcības plāns,

—

ņemot vērā 2015. gada 25. martā publicēto 2014. gada progresa ziņojumu par Ēģipti EKP jomā,

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta nesenos paziņojumus par Ēģipti, tostarp 2015. gada 16. jūnija paziņojumu par tiesu spriedumiem Ēģiptē un 2015. gada 4. februāra spriedumu par aktīvistu notiesāšanu Ēģiptē,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini, kura uzstājās ES vārdā, un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Thorbjørn Jagland2015. gada 10. oktobra kopīgo deklarāciju par Eiropas un Pasaules dienu pret nāvessodu,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu un ES politiskās pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem,

—

ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ANO Konvenciju par bērna tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuru ir parakstījusi Ēģipte, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, jo īpaši 2014. gada 18. decembra rezolūciju par nāvessoda izpildes moratoriju (69/186),

—

ņemot vērā Ēģiptes Arābu Republikas konstitūciju,

—

ņemot vērā 2013. gada 24. novembra Ēģiptes likumu Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgiem protestiem,

—

ņemot vērā prezidenta 2014. gada novembrī izdoto dekrētu (Likums Nr. 140), ar kuru atļauj noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzētos ārvalstu valstspiederīgos izraidīt uz viņu izcelsmes valsti,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas Principus un pamatnostādnes par tiesībām uz taisnīgu tiesu un juridisko palīdzību Āfrikā, ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Īrijas pilsonis Ibrahim Halawa vairāk nekā divus gadu atrodas apcietinājumā par 2013. gada 16. un 17. augusta nelikumīgo protestu apmeklēšanu, kad viņš ar ģimeni bija brīvdienās Kairā, un šo protestu laikā protestētāji, iespējams, izraisīja cilvēku nāvi un krimināli sodāmus postījumus; tā kā šajos protestos gāja bojā 97 cilvēki, lielākā daļa no kuriem zaudēja dzīvību drošības spēku pārāk lielas spēka pielietošanas rezultātā; tā kā Ibrahim Halawa aizturēšanas brīdī bija 17 gadi, tātad saskaņā ar Ēģiptes un starptautiskajiem tiesību aktiem viņš joprojām bija nepilngadīgs;

B.

tā kā Ibrahim Halawa tika arestēts kopā ar trim viņa māsām, mēģinot paslēpties Al-Fateh mošejā, kad demonstrācija kļuva vardarbīga; tā kā vēlāk iestādes atbrīvoja viņa trīs māsas;

C.

tā kā prokurors nespēja pierādīt, ka protestu laikā Ibrahim Halawa būtu iesaistījies kaut vienā vardarbības izpausmē; tā kā prokurors pilnībā bija atkarīgs no policijas lieciniekiem un ziņojumiem, kā arī izlūkošanas dienestu izmeklēšanas; tā kā Ēģiptes tiesa vairākkārtīgi pārcēla un atlika viņa tiesas sēdi, un pēdējā tiesas sēde notika 2015. gada 15. decembrī; tā kā gadu pēc viņa aresta viņam netika izvirzīta apsūdzība; tā kā Ibrahim Halawa kopā ar 493 personām, no kurām lielākā daļa ir pieaugušie, gaida 2015. gada 19. decembrī ieplānotu masveida tiesas procesu, nesaņemot nekādas garantijas, ka tiks piemēroti obligātie standarti brīvas un taisnīgas tiesas nodrošināšanai, un notiesāšanas gadījumā, iespējams, tiks sodīts ar nāvi; tā kā 2015. gada maijā Ēģipte izpildīja nāvessodu sešām personām, vienai no kurām vecums atbilda pašreizējam Ibrahim Halawa vecumam;

D.

tā kā kopš 2013. gada masveida tiesas procesos ir piespriesti daudzi nāvessodi iespējamiem “Musulmaņu brālības” locekļiem un iespējamiem gāztā prezidenta M. Mursi atbalstītājiem; tā kā šī prakse ir starptautiskajās tiesībās noteikto Ēģiptes pienākumu pārkāpums;

E.

tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 10. pantā ir noteikts, ka visiem cilvēkiem ir pilnīgi vienlīdzīgas tiesības uz to, lai viņu tiesības un pienākumi, kā arī viņiem izvirzītās kriminālapsūdzības pamatotība tiktu noskaidrota taisnīgā un atklātā procesā neatkarīgā un objektīvā tiesā;

F.

tā kā Ibrahim Halawa ir aizturēts par vārda brīvības un pulcēšanās brīvības tiesību miermīlīgu izmantošanu, un organizācija “Amnesty International” viņu uzskata par ieslodzīto pārliecības dēļ; tā kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir jebkuras demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības pamatā; tā kā Ēģiptes konstitūcijas 73. pantā ir noteikts, ka pilsoņiem ir tiesības organizēt publiskas sanāksmes, gājienus, demonstrācijas un visu veidu miermīlīgus protestus;

G.

tā kā ir ziņots, ka kopš 2013. gada jūnijā notikušā militārā apvērsuma Ēģiptē ir notikušas daudzas protestētāju aizturēšanas un pieaudzis to ieslodzīto skaits, kuri aizturēti savas pārliecības dēļ; tā kā kopš 2013. gada jūlija biedrošanās un pulcēšanās brīvība un vārda brīvība joprojām ir jomas, kas rada īpašas bažas;

H.

tā kā Ibrahim Halawa cietuma apstākļi ir ārkārtīgi smagi, ietverot iespējamu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos aresta un aizturēšanas laikā, un viņam tiek liegta medicīniskā un juridiskā palīdzība; tā kā saskaņā ar Ibrahim Halawa ģimenes locekļu un juridisko pārstāvju sniegto informāciju, kopš 2015. gada 21. oktobra viņš ir uzsācis badastreiku, protestējot pret nepārtraukto apcietinājumu, tādējādi nopietni apdraudot savu veselības stāvokli;

I.

tā kā Ēģiptes Kairas Ziemeļu prokuratūra un Tiesa nav atzinusi Ibrahim Halawa par mazgadīgu aresta laikā, pārkāpjot Ēģiptes iestāžu saistības, kas noteiktas Konvencijā par bērna tiesībām, kuru ir parakstījusi Ēģipte;

J.

tā kā jebkurš spriedums, kas paredz nāvessodu personām, kuras noziedzīga nodarījuma brīdī nav sasniegušas 18 gadu vecumu, un šāda sprieduma izpilde, nav savienojama ar Ēģiptes starptautiskajām saistībām;

K.

tā kā Īrijas Ārlietu un tirdzniecības ministrs Charles Flanagan ir paudis nožēlu par nepārtraukto Ibrahim Halawa lietas izskatīšanas atlikšanu Ēģiptē; tā kā Īrijas konsulārās amatpersonas līdz šim ir bijušas klāt visās uzklausīšanās un arī 48 reizes bijušas konsulārajās vizītēs pie Ibrahim Halawa un tā kā tas apliecina, cik lielu nozīmi šai lietai piešķir Īrijas valdība;

L.

tā kā Ēģipte ir atbrīvojusi ārvalstu valstspiederīgos saskaņā ar prezidenta 2014. gada novembrī izdoto dekrētu, kas ļauj ārvalstniekiem, kuri apsūdzēti kriminālnozieguma veikšanā, tikt izraidītiem uz viņu izcelsmes valsti;

M.

tā kā līdz šim Ēģipte nav īstenojusi pagaidu pasākumus, kurus 2015. gada martā pieprasīja Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija, lai nodrošinātu Ibrahim Halawa un citu šajā lietā iesaistīto nepilngadīgo neaizskaramību, nekavējoties atbrīvojot viņus, tiklīdz ir iemaksāta drošības nauda;

N.

tā kā ES un tās dalībvalstis cenšas daudzās jomās veidot ciešākas attiecības ar Ēģipti un tās tautu kā nozīmīgu kaimiņu un partneri; tā kā Ēģipte ir visapdzīvotākā arābu valsts ar vairāk nekā 80 miljoniem iedzīvotāju un tai ir liela nozīme Vidusjūras dienvidu reģionā; tā kā tā situācijas dēļ kaimiņvalstīs tā saskaras ar nopietnām drošības problēmām; tā kā politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai attīstībai Ēģiptē ir būtiska ietekme visā reģionā un ārpus tā,

1.

pauž dziļas bažas par nepieņemamo cilvēka pamattiesību pārkāpumu, kas izriet no Īrijas pilsoņa Ibrahim Halawa patvaļīgās aizturēšanas, un aicina Ēģiptes iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot un nodot Īrijas iestādēm saskaņā ar prezidenta 2014. gada novembrī atbilstīgi Ēģiptes 140. tiesību aktam izdoto dekrētu;

2.

pauž dziļas bažas par Ibrahim Halawa stāvokļa pasliktināšanos pēc viņa bada streika un iespējamu sliktu apstākļu dēļ ieslodzījuma vietā; aicina Ēģiptes iestādes prioritārā kārtībā nodrošināt, lai Ibrahim Halawa tiktu uzturēts labs veselības stāvoklis un labklājība, kamēr viņš atrodas ieslodzījumā; prasa rūpīgi un neatkarīgi izmeklēt visas apsūdzības par Ibrahim Halawa spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņu;

3.

aicina Ēģiptes iestādes nodrošināt, ka tiek ievērots Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 10. pants, kurā teikts, ka “pret visām personām, kurām atņemta brīvība, ir jāizturas cilvēcīgi un ievērojot cilvēka cieņu”;

4.

atgādina Ēģiptes iestādēm, ka Ēģiptei saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām ir jāievēro neapstrīdamas starptautiskās saistības attiecībā uz Ibrahim Halawa; kategoriski prasa, lai Ēģiptes iestādes izslēgtu nāvessoda piemērošanas iespējamību, ja Ibrahim Halawa tiktu notiesāts, jo viņš tika arestēts, būdams nepilngadīgs;

5.

atkārtoti pauž ES stingro nostāju pret nāvessoda izmantošanu jebkādos apstākļos un prasa piemērot pilnīgu moratoriju nāvessoda izpildei Ēģiptē; prasa Ēģiptei ratificēt 1996. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām otro fakultatīvo protokolu, kura mērķis ir panākt nāvessoda atcelšanu;

6.

pauž dziļas bažas par to, ka Ēģiptes iestādes neievēro Ibrahim Halawa un līdz ar viņu 493 apsūdzēto cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu, jo īpaši to, ka nav iespēju pārskatīt vai apstrīdēt turpmāku aizturēšanu un viņiem izvirzītās apsūdzības, ka atkārtoti tiek liegta piekļuve advokātiem un ka tiek piemērots pārmērīgi ilgts pirmstiesas apcietinājums, kas ir pretrunā Ēģiptes iekšzemes un starptautiskajām saistībām;

7.

joprojām pauž pārliecību, ka Ibrahim Halawa advokātiem būs ārkārtīgi grūti nodrošināt viņa individuālu aizstāvību, ja viņa lietu izskatīs kā daļu no visu atbildētāju, kas ir aizturēti saistībā ar 2013. gada augusts protestiem, masveida tiesas procesa;

8.

stingri nosoda masveida tiesas procesa izmantošanu un aicina Ēģiptes iestādes ievērot starptautiskās tiesības un saglabāt visaugstākos starptautiskos standartus attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un pienācīgu procesu; aicina Ēģiptes iestādes atbrīvot tos ieslodzītos, kas miermīlīgi īstenojuši savas tiesības uz vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kuras ir nostiprinātas Ēģiptes konstitūcijā un citās starptautiskās konvencijās, kurām Ēģipte ir pievienojusies; pauž dziļas bažas par vides pasliktināšanos, kurā darbojas plašsaziņas līdzekļi; nosoda aizmuguriskās tiesas prāvas pret Ēģiptes un ārvalstu žurnālistiem un viņu notiesāšanu;

9.

aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu ar ES delegācijas Kairā starpniecību un dalībvalstis, jo īpaši Īriju, uzraudzīt visas uzklausīšanas Ibrahim Halawa un ar viņu kopīgi apsūdzēto cilvēku tiesas procesā; sagaida, ka EĀDD pievērsties šai lietai visaugstākā līmeņa dialogā ar Ēģipti un regulāri ziņos Parlamentam par tiesas procesa uzraudzību; aicina Īrijas iestādes un ES delegāciju turpināt sniegt pilnīgu juridisko, konsulāro un citu veidu atbalstu Ibrahim Halawa un viņa radiniekiem un regulāri apmeklēt viņu ieslodzījuma vietā; aicina Ēģiptes iestādes saistībā ar Ibrahim Halawa Eiropas Savienības pilsonību turpināt atvieglot konsulāro piekļuvi Īrijas valdībai;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojam, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam un pagaidu valdībai.