24.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 399/68

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko pieņem invazīvo svešzemju sugu Savienības sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (D041932/01,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (1) un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vēra Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, plāno pieņemt invazīvo svešzemju sugu Savienības sarakstu (turpmāk tekstā — “Savienības sarakstu”), pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti 4. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1143/2014 (turpmāk tekstā — “ISS regula”), un tā kā šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 27. panta 2. punktā;

B.

tā kā minētie īstenošanas aktu projekti ir jāiesniedz ISS regulas 27. panta 1. punktā minētajai komitejai līdz 2016. gada 2. janvārim un tie stāsies spēkā 20. dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

C.

tā kā Savienības saraksts ir saistošs kopumā un tieši piemērojams visās dalībvalstīs;

D.

tā kā invazīvo svešzemju sugu ir daudz un tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka prioritāte tiek noteikta to invazīvo svešzemju sugu apkarošanai, kas rada bažas Savienībai;

E.

tā kā invazīvas svešzemju sugas par tādām, kas rada bažas Savienībai, būtu jāuzskata tad, ja to radītais kaitējums attiecīgajās dalībvalstīs ir tik būtisks, ka attaisno tādu īpaši izstrādātu pasākumu pieņemšanu, kuri piemērojami visā Savienībā, tostarp dalībvalstīs, kurās šo sugu ietekme vēl nav konstatēta vai pat ir maz ticams, ka tāda jebkad radīsies;

F.

tā kā neoficiālajās trialoga sarunās par ārkārtīgi svarīgu tika noteikts mērķis nodrošināt, lai to invazīvo svešzemju sugu identificēšana, kas rada bažas Savienībai, būtu samērīga un vērsta uz sugām, kuru iekļaušana Savienības sarakstā efektīvi novērstu, līdz minimumam samazinātu vai mīkstinātu minēto sugu kaitīgo ietekmi izmaksu ziņā izdevīgā veidā;

G.

tā kā kritēriji iekļaušanai Savienības sarakstā ir ISS regulas piemērošanas pamatinstruments;

H.

tā kā kritērijiem iekļaušanai Savienības sarakstā būtu jānodrošina, ka potenciālas invazīvās svešzemju sugas, kurām ir vislielākā kaitīgā ietekme, ir to sugu vidū, kas tiek iekļautas sarakstā, lai nodrošinātu arī resursu efektīvu izmantošanu;

I.

tā kā saskaņā ar ISS regulas 13. apsvērumu būtu jāizstrādā kopīgi riska novērtējumu veikšanas kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem saskaņā ar attiecīgajiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem un šīs regulas saskaņotu piemērošanu;

J.

tā kā ISS regulas 32. apsvērumā ir noteikts, ka, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos atklājumus vides jomā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ar mērķi noteikt riska novērtējumu izstrādes kopējos elementus;

K.

tā kā turklāt ISS regulas 32. apsvērumā ir norādīts, ka ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un ka Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei;

L.

tā kā Parlaments nav ticis pienācīgi informēts par riska novērtējumu izstrādes kopējiem elementiem un tā kā attiecīgo dokumentu nodošana Parlamentam nenotika vienlaicīgi, laikus un pienācīgā kārtībā;

M.

tā kā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar ISS regulas 29. pantu, lai papildus precizētu, kādi pierādījumu veidi ir pieņemami, piemērojot minētās regulas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un sniegtu detalizētu aprakstu par 5. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkta piemērošanu, un tā kā šajā detalizētajā aprakstā ir jāiekļauj metodoloģija, kas jāizmanto riska novērtējumos, ņemot vērā attiecīgos valsts un starptautiskos standartus un nepieciešamību par prioritāti izvirzīt pasākumus, kuru mērķis ir apkarot invazīvas svešzemju sugas, kas saistītas ar vai var izraisīt nozīmīgu kaitīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību vai attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī uz cilvēku veselību vai ekonomiku, šo kaitīgo ietekmi uzskatot par pastiprinošu apstākli;

N.

tā kā Komisija nav rīkojusies atbilstoši ISS regulas 4. panta 3. punktam, nav papildus precizējusi, kādi pierādījumu veidi ir pieņemami, piemērojot ISS regulas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un nav sniegusi detalizētu aprakstu par 5. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkta piemērošanu, tostarp metodoloģiju, kas jāizmanto riska novērtējumos;

O.

tā kā Komisija nav nodrošinājusi, ka metodoloģija, kas jāizmanto riska novērtējumos, visās dalībvalstīs tiek piemērota vienādi, ierosinot iekļaut sugu Savienības sarakstā, un tā kā nevar nodrošināt, ka dalībvalstis izmanto vienādus pierādījumus un piemēro vienādus vispārējos standartus;

P.

tā kā iemesli sugas iekļaušanai Savienības saraksta projektā ir vairāk politiski, nevis pamatojas uz zinātniskiem kritērijiem;

Q.

tā kā sugu iekļaušana sarakstā nenotiek saskaņā ar standartizētu riska novērtēšanas metodoloģiju un ir drīzāk atkarīga no dalībvalstu politiskās gribas;

R.

tā kā Savienības saraksta projekts nerisina invazīvo svešzemju sugu problēmu visaptverošā veidā, aizsargājot vietējo bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, kā arī samazinot un mīkstinot šo sugu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un ekonomiku;

S.

tā kā ISS regula kā īpašam nolūkam paredzēts ES likumdošanas instruments varētu risināt aktuālās problēmas, kas saistītas ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, nodrošināt rezultātus un palīdzēt sasniegt bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus, bet tikai tad, ja šo instrumentu pareizi īstenotu ar vietējo pašvaldību un sabiedrības atbalstu;

T.

tā kā vairākas kompetentās valstu iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrība ir paudušas Komisijas sākotnējā saraksta kritiku, turklāt pat tādā mērā, ka tiek nopietni apšaubīta ISS regulas efektivitāte nākotnē, galvenokārt tāpēc, ka daudzas visproblemātiskākās invazīvās svešzemju sugas sarakstā nav iekļautas, taču tajā ir iekļautas dažas sugas, kuras nevar radīt būtisku negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselību un ekonomiku vai attiecībā uz kurām veicamie pasākumi radītu nesamērīgas izmaksas;

U.

tā kā sākotnējā sarakstā nav iekļautas sugas, kuras ir vienas no viskaitīgākajām invazīvajām svešzemju sugām Eiropā; tā kā dažas sauszemes augu un zīdītāju sugas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir pieejami nepārprotami riska novērtējuma rezultāti, taču tās nav iekļautas sarakstā; tā kā sarakstā nav iekļautas svešzemju zīdītāju sugas, kuras pēdējos gados ir visstraujāk izplatījušās Eiropā, un tajā nav iekļautas arī plaši un strauji izplatījušās augu sugas, kurām ir ievērojama un pienācīgi dokumentēta kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību,

1.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts pārsniedz Regulā (ES) Nr. 1143/2014 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.

prasa Komisijai atsaukt īstenošanas regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.