17.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/2

—

ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS),

—

ņemot vērā Komisijas zaļo grāmatu “Eiropas tradicionālās zinātības optimāla izmantošana: Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamā attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem” (COM(2014)0469),

—

ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (1) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, proti, t. s. Kvalitātes direktīvu,

—

ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2) par vīnu vai vīna produktiem, proti, t. s. Vienotas TKO regulu,

—

ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 110/2008 (3) par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,

—

ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 251/2014 (4) par aromatizētajiem vīna produktiem,

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 12. februāra atzinumu,

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 18. februāra atzinumu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,

—

ņemot vērā 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību Ženēvas aktu, kas pārskatīts Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un 1979. gada 28. septembrī, un kas attiecas uz intelektuālo īpašumu un tādu starptautiski tirgotu produktu aizsardzības nodrošināšanu, kuri plaši pazīstami sakarā ar to konkrētā ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala īpašībām,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0259/2015),

A.

tā kā konkrētas ģeogrāfiskas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuriem ir noteiktas īpašības vai kuri tiek izgatavoto saskaņā ar tradicionālām metodēm, var tikt nodrošināta ES mēroga vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība;

B.

tā kā PTO definē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā norādes, kas identificē preces izcelsmi [PTO] dalībvalsts teritorijā vai šādas teritorijas reģionā vai apvidū, ja preces kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības ir galvenokārt saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi;

C.

tā kā kvalitatīvi tradicionāli Eiropas produkti, kuru izgatavošana pamatojas uz tradicionālo zinātību un metodēm, ir ES kultūras mantojuma daļa un svarīgs elements, kas jāsaglabā daudzu Eiropas reģionu saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē, jo tie garantē darbības, kas tieši saistītas ar vietējiem apstākļiem, jo īpaši lauku rajonos, un palīdz palielināt šo rajonu vispārējo pievilcību, saglabājot vietējo identitāti un veicinot to atšķirīgumu, tādējādi sniedzot labumu tūrisma, kultūras, nodarbinātības un tirdzniecības jomām;

D.

tā kā šādi produkti var palīdzēt izstrādāt jaunas stratēģijas uzņēmējdarbības atbalstam vietējā un reģionālā līmenī un sekmēt infrastruktūras uzturēšanu un jaunu, kvalificētu un ar attiecīgo apgabalu saistītu darbvietu izveidi, jo īpaši lauku apvidos, atpalikušos apgabalos un visnomaļākajos reģionos, daudzos no kuriem darbvietas nodrošina tipisko vietējo produktu ražošana, — šāds solis dotu jaunu impulsu profesionālajai un amatniecības apmācībai, kas būtu cieši saistīta ar attiecīgā apgabala un ražošanas jomu attīstību, vienlaikus saglabājot un popularizējot katra reģiona unikālo un daudzveidīgo mantojumu;

E.

atgādina, ka nelauksaimnieciskie produkti ir Eiropas identitātes neatņemama daļa un Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras mantojuma nozīmīgs elements; uzsver, ka viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras šī nozare, ir tradicionālo prasmju un amatniecības pakāpeniska izzušana un ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība varētu būt stimuls, lai saglabātu šo kultūras mantojumu un tradicionālās zinātības un nodrošinātu godīgu atalgojumu ražotājiem un šo produktu iespējami plašu pieejamību;

F.

tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija ir nemateriāla kopēja vērtība, kuru neaizsargāšanas gadījumā var izmantot brīvi un bez ierobežojumiem, un tādējādi tās vērtība var samazināties un pats produkts pat izzust;

G.

tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var būt liels ekonomiskais potenciāls, un, nodrošinot to pienācīgu aizsardzību, var radīt ievērojamas priekšrocības, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ES reģioniem;

H.

tā kā Eiropas reģioni ir ļoti bagāti ar nelauksaimnieciskiem produktiem, kuru izgatavošanas pamatā ir augsta līmeņa tradicionālās prasmes un amatniecības iemaņas, kas ir palīdzējušas veidot to reputāciju, un kas ir kļuvuši par reģionālās un vietējās kultūras neatņemamu daļu;

I.

tā kā valsts iestādēm būtu jāaizsargā, jāveicina (kad privātais sektors to pieprasa) un jāpopularizē Eiropas tradicionālās kvalitātes produkti un to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

J.

tā kā produkta kvalitāti, reputāciju un citas īpašības var noteikt pēc tā izcelsmes; tā kā noteiktas darbības saistībā ar nosaukumu nepareizu izmantošanu var nopietni sabojāt produkta reputāciju, ko nosaka tā izcelsme;

K.

tā kā Eiropas tradicionālie produkti to kvalitātes dēļ ir ļoti pieprasīti, un tāpēc to nosaukumi var tikt nelikumīgi izmantoti, no kā cieš gan patērētāji, gan ražotāji;

L.

tā kā nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pietiekama aizsardzība Eiropas līmenī, uzraudzība, sekošana līdzi to lietošanai un krāpšanas apkarošana ļautu cīnīties ar viltojumiem, novērstu negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu;

M.

tā kā patērētājus aizvien vairāk interesē ne tikai produktu nekaitīgums, bet arī to izcelsme, autentiskums un ražošanas metodes;

N.

tā kā patērētājiem preču iegādē vajadzētu būt iespējai izdarīt apzinātu izvēli, identificējot produktu izcelsmi un kvalitāti;

O.

tā kā pašreizējie valstu tiesību akti, kas aizsargā nelauksaimnieciskos produktus, ļauj dalībvalstīs piemērot dažādu līmeņu aizsardzību, kas ir neatbilstoši iekšējā tirgus mērķiem un traucē to efektīvu aizsardzību Eiropā un tajās dalībvalstīs, kurās uz šiem produktiem neattiecas valsts tiesību akti, tādējādi norādot uz nepieciešamību ieviest vienotu sistēmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai visā ES;

P.

tā kā saskaņoti Eiropas tiesību akti var nostiprināt ES pozīciju sarunās par starptautisko tirdzniecību;

Q.

tā kā nav izstrādāta vienota ES sistēma nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, un tas situāciju Eiropā padara neatbilstīgu un īpaši sadrumstalotu, jo dažās dalībvalstīs netiek nodrošināta nekāda īpaša aizsardzība un citās dalībvalstīs ir dažādas definīcijas, procedūras un aizsardzības līmenis valsts un vietējā līmenī, nozaru normās un vispārējās normās, un tas viss kropļo un kavē kopējā tirgus harmonisku attīstību un kaitē līdzvērtīgai aizsardzībai un efektīvai konkurencei vienlīdzīgos apstākļos, tādējādi liedzot patērētājiem iegūt precīzu, patiesu un salīdzināmu informāciju, kas ļautu viņiem pieņemt apzinātākus lēmumus, un traucē viņu aizsardzību,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu apspriesties ar ieinteresētajām personām par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzības iespējamu attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem, kā arī 2014. gada oktobrī pabeigtās apspriešanās rezultātus, kuri nepārprotami apliecina atbalstu ES mēroga sistēmai nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai;

2.

uzskata, ka aizsardzības instruments būtu jāievieš Eiropas līmenī, kas būtu daļa no plašākas stratēģijas augstas kvalitātes ES produktu veicināšanai, kuras pamatā būtu ES iestāžu cieša apņemšanās atzīt ražošanas un amatniecības nozares par izaugsmes un vienotā tirgus izveides pabeigšanas virzītājspēku, tādējādi uzlabojot vietējo rūpnieciski un amatnieciski ražoto produktu prestižu, atbalstot vietējās ekonomikas attīstību un nodarbinātību attiecīgajos apgabalos, veicinot tūrismu un palielinot patērētāju uzticēšanos;

3.

aicina Komisiju nekavējoties ierosināt tiesību akta priekšlikumu ar mērķi izveidot vienotu Eiropas sistēmu nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, ņemot vērā rezultātus, ko devusi jau notikusī apspriešanās ar ieinteresētajām personām un arī cita izpēte, kā arī nodrošināt, ka pilnībā tiek ņemta vērā jaunās sistēmas ietekme uz ražotājiem, to konkurentiem, patērētājiem un dalībvalstīm;

4.

uzsver, ka šāda instrumenta ieviešana jāpapildina ar informācijas un komunikācijas kampaņām, lai iepazīstinātu ražotājus un patērētājus ar jauna veida ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

5.

pauž ciešu pārliecību, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecināšanai uz nelauksaimnieciskiem produktiem var būt daudzveidīga pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem, patērētājiem, ražotājiem un visu Eiropas ekonomisko un sociālo sistēmu;

6.

uzskata, ka ar šādu sistēmu varētu efektīvāk aizsargāt patērētājus, palielināt viņu uzticēšanos marķētiem produktiem un palīdzēt viņiem produktu iegādē izdarīt apzinātāku izvēli, uzlabojot pārredzamību un novēršot neskaidrības, ko rada maldinoši nosaukumi vai apraksti, jo īpaši tad, ja efektīva ir komunikācijas kampaņa par šādas sistēmas esamību; uzskata, ka tā arī palīdzētu uzlabot izsekojamību un sniegt vairāk informācijas par kvalitāti, izcelsmi un ražošanas metodēm un apstākļiem, it īpaši ņemot vērā patērētāju aizvien lielāko interesi par šādiem jautājumiem;

7.

atgādina, ka ES būtu ļoti ieteicams pieņemt tiesību aktus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm uz nelauksaimnieciskiem produktiem, lai pilnībā izmantotu šādu produktu atpazīstamības un kvalitātes aizsardzības pozitīvo ekonomisko efektu, sniegtu patērētājiem uzticamu informāciju par to ražošanas vietu un metodi, kā arī saglabātu zinātību un darbvietas, kas ar tiem saistītas;

8.

uzskata, ka šādi tiesību akti sekmētu tradicionālo ražošanas procesu modernizāciju un tradicionālos produktus ražojošu jaundibinātu uzņēmumu izveidi un palīdzētu nodrošināt mazāk attīstītos reģionos izveidotu darbvietu ilgtspēju, jo īpaši palīdzot maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas ražo gandrīz 80 % tipisku vietējo produktu, kurus varētu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma, jo šādiem uzņēmumiem tiktu sniegta gan iespēja uzlabot pārdošanas rādītājus ar efektīvāku tirgzinību, gan stimuls ciešāk sadarboties, ņemot vērā shēmas kolektīvo raksturu;

9.

norāda, ka tas varētu palīdzēt efektīvi apkarot viltojumus, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu krāpniecisku izmantošanu un citus negodīgus paņēmienus, ar kuriem maldina galapatērētājus un jo īpaši kaitē mikrouzņēmumiem un MVU, kas likumīgi ražo lielāko daļu produktu, uz kuriem varētu attiecināt aizsardzību, un kam pagaidām nav nedz juridisko, nedz finanšu līdzekļu aizsargāt savas intereses, turklāt pašreizējā situācija var arī nelabvēlīgi ietekmēt to eksportu;

10.

uzskata, ka šāda aizsardzība paplašinātu un atvieglinātu Eiropas amatnieciskās ražošanas produktu pārdošanu kopējā tirgū un tirgos ārpus ES, ņemot vērā, ka šie izstrādājumi izgatavoti, izmantojot tādas tradicionālās zināšanas un prasmes, kas palīdz saglabāt vērtīgu un veselas sociālās un teritoriālās kopienas raksturojošu zinātību, un kas ir uzskatāmas par Eiropas vēsturiskā, kultūras, ekonomiskā un sociālā mantojuma nozīmīgu elementu;

11.

uzskata, ka vienota kārtība nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai stimulētu tehnoloģisko un ekonomisko attīstību reģionālā un vietējā līmenī, palielinot nodarbināto skaitu tradicionālo produktu ražošanā;

12.

uzsver, ka vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ne tikai palīdzētu veicināt tradicionālos produktus, bet arī sekmētu to gatavošanā izmantoto izejvielu kvalitātes atzīšanu, kā arī radītu nepieciešamību nodrošināt izcilību visos ražošanas procesa posmos;

13.

norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes patērētājiem rada pārliecību par produkta kvalitāti, kā arī ražotājiem ir apliecinājums par zinātību un aizsardzības līdzeklis;

14.

uzsver, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālās augstas kvalitātes zinātības aizsardzības atzīšanai saistībā ar kopējo komercpolitiku ir nozīme gan aizsargājošā, gan ofensīvā aspektā un ka tā var būt efektīvs instruments, lai atbalstītu mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus un ražotājus (MVU), vēršoties pret produktu atdarināšanu un viltošanu un sociālā, ekonomiskā un vides aspektā nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju ekonomikas attīstībai ES un ārpus tās, kā arī godīgu konkurenci un patērētāju aizsardzību, ļaujot efektīvāk noteikt produkta autentiskumu un kvalitāti; uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienota aizsardzības atzīšana veicinātu arī sociālā kapitāla veidošanos ražošanas reģionos;

15.

uzskata, ka vienota ES sistēma varētu palielināt ar kultūras mantojumu saistīto profesiju pievilcību;

16.

uzsver, ka tradicionālo zinātību un ražošanas saglabāšana var palīdzēt apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos, šo apvidu degradāciju un jauniešu aizplūšanu no laukiem;

17.

uzsver, cik nozīmīgas ir to nelauksaimniecisko produktu kultūras, izglītojošā, sociālā un noturīguma komponentes, kurus iekļaus šajā procesā, kā arī uzsver, ka nepieciešams saglabāt, nodot un attīstīt tradicionālo zinātību un prasmes, kas saistītas ar šiem produktiem, un veicināt ciešāku sadarbību ar radošajām nozarēm, tostarp lai uzsvērtu gan izmantoto materiālu, gan gatavo produktu kvalitāti; aicina nodrošināt, lai nosaukumu vai logotipu varētu izmantot visi tie attiecīgā reģiona ražotāji, kuri produktu ražo paredzētajā veidā;

18.

uzsver, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība palīdzēs saglabāt kultūras un mākslas mantojumu, ko veido Eiropas vietējās un reģionālās tradīcijas;

19.

atzīst MVU būtisko lomu, kuri iegulda augstas kvalitātes tradicionālajā zinātnībā un piedāvā vietēju nodarbinātību un māceklību, lai apmācītu kvalificētus speciālistus, kuriem ir galvenā nozīme tradicionālo ražošanas metožu nodošanā; atzīst, ka ir svarīgi ieguldīt izglītībā un apmācībā šajā nozarē un mudina dalībvalstis optimāli izmantot pieejamo ES finansējumu un programmas, lai veiktu ieguldījumus to speciālistu profesionālajā apmācībā, kuri iesaistīti vietējo un reģionālo amatniecības un rūpniecības produktu ražošanā un veicināšanā;

20.

mudina dalībvalstis apmainīties ar labu praksi par tādu ierosmju izstrādi un atbalstīšanu, kuru mērķis ir veicināt tradicionālo amatniecības nozari, kas, savukārt, varētu palielināt informētību par vietējo kultūras mantojumu un veicināt lauku apvidu attīstību;

21.

uzsver to, ka labi zināmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes varētu palīdzēt labāk veicināt Eiropas kultūras maršrutus;

22.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt nelauksaimniecisko produktu ražošanas kopu un saistīto nozaru starpreģionu un starpvalstu sadarbību un labākās prakses apkopošanu;

23.

uzsver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu svarīgumu intelektuālā īpašuma tiesību plašākā kontekstā, jo tas ir veids, kā aizsargāt vietējās vērtības, tostarp infrastruktūru un nodarbinātību, veicinot reģionālo attīstību un uzlabojot izsekojamību, pārredzamību un patērētāju informēšanu;

24.

atzīmē, ka ar izcelsmi vai teritoriju saistīti rūpniecības un amatniecības izstrādājumi ir daudzu Eiropas reģionu saimnieciskās un sabiedriskās dzīves būtiska sastāvdaļa, jo tiem ir sakars ar darbībām, kas nav pārvietojamas uz citu vietu, un tie cieši saistīti ar vietējo dzīvesveidu, jo īpaši lauku rajonos; uzsver, ka ar izcelsmi vai teritoriju saistītu rūpniecības un amatniecības izstrādājumu aizsardzības sistēmas pieņemšana Eiropas līmenī ļautu saglabāt Eiropas rūpniecības un amatniecības izstrādājumu oriģinalitāti un novērstu produktu standartizāciju;

25.

uzskata, ka turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm būtu jāiekļauj papildināmi visu to lauksaimniecības un nelauksaimniecisko produktu saraksti, kurus aizsargā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

26.

uzskata, ka pozitīvi tiks ietekmētas tirdzniecības attiecības, kādas ES ir ar trešām valstīm vai kādas tā apspriež sarunās ar tām, tādējādi ļaujot ES panākt līdzvērtīgu aizsardzību šādiem Eiropas produktiem arī starptautiskās tirdzniecības sarunās;

27.

uzskata, ka ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem būtu veids, kā stimulēt Eiropas eksportu un iegūt tirgus daļu, vienlaikus nodrošinot attiecīgo produktu starptautisku atzīšanu un veidojot to augstas kvalitātes tēlu un reputāciju gan tirdzniecībā, gan tirdzniecības sarunās;

28.

uzskata, ka nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES līmenī nostiprinātu ES pozīciju PTO, aicinot palielināt standarta līmeņa aizsardzību, un varētu pozitīvi ietekmēt Dohas attīstības programmas ietvaros atsākušās diskusijas par daudzpusēja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izveidi, pilnībā nodrošinot atbilstību Līgumam par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS);

29.

uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība jāpapildina ar efektīvāku stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs, lai pastiprinātu pasākumus cīņā pret viltotiem vai atdarinātiem produktiem;

30.

uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienota aizsardzība Eiropas Savienībā varētu sniegt priekšrocības sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, un uzsver, ka daži Eiropas lielākie tirdzniecības partneri, piemēram, Indija un Ķīna, no savas puses jau ir ieviesuši sistēmas nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai;

31.

aicina Komisiju gaidāmajā paziņojumā par ES tirdzniecības un investīciju stratēģiju iekļaut saskaņotu un labi sagatavotu stratēģiju par visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, nodrošinot, ka tās visas ir ņemtas vērā un atzītas;

32.

uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem varētu palīdzēt ES pozīciju šajā jomā padarīt vēl spēcīgāku un konsekventāku gan divpusējās tirdzniecības sarunās, gan daudzpusējos forumos, ņemot vērā, ka galamērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību ārpus ES visiem izcili kvalitatīviem Eiropas produktiem; jo īpaši uzskata, ka gan lauksaimniecības produkti, gan nelauksaimnieciski produkti, ko aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu pilnībā jāņem vērā sarunās ar trešām valstīm par turpmākiem ES tirdzniecības nolīgumiem; uzskata, ka visaptveroša ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma veicinātu komerciālās darbības paplašināšanu un atvieglotu kopīgu reklāmas kampaņu veikšanu ārpus ES;

33.

uzsver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu svarīgumu, jo tās ir nozīmīgs instruments, lai uzlabotu izsekojamību, pārskatāmību un informācijas sniegšanu patērētājiem, uzlabotu informētību par ES reģioniem un apgabaliem kā vietu, kur īsteno ilgtspējīgāku sociālo un vides pieeju ekonomikas attīstībai, kā arī pilnveidotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izšķirošo lomu ES tirdzniecības politikā;

34.

pauž pārliecību, ka sistēma ir jābalsta uz labāko praksi un pārredzamības un nediskriminācijas principiem un ka tā var būt efektīvs instruments, lai vērstos pret produktu atdarināšanu un viltošanu un sociālā, ekonomiskā un vides aspektā nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju ekonomikas attīstībai ES un ārpus tās, kā arī uzlabotu patērētāju aizsardzību;

35.

aicina Komisiju piemērot no lauksaimniecības un pārtikas nozarē iegūtās pieredzes izdarītos secinājumus nolūkā izveidot sistēmu, kas būtu balstīta uz labāko praksi un nediskriminācijas principiem, būtu pārredzama, efektīva, ātra un ražotājiem, kuri brīvprātīgi nolemtu reģistrēt produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu un pārmērīgas izmaksas; turklāt uzskata, ka šādai sistēmai būtu jānodrošina stingra kontrole un maksimāla pārredzamība un jāietver pienācīgi krāpniecības novēršanas līdzekļi; šajā sakarā aicina Komisiju jebkādā aizsardzības sistēmā izmantot visas nozares aptverošu pieeju;

36.

uzskata, ka jaunajai sistēmai būtu jāsniedz patērētājiem, kas vēlas iegādāties kvalitatīvus produktus, intuitīvi uztverama, uz uzticamu un skaidru informāciju balstīta garantija, ka produkts ir autentisks un izcelsmes ziņā cieši saistīts ar attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, kā tas savulaik notika arī lauksaimniecības un pārtikas produktu gadījumā; uzskata, ka šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienotas Eiropas aizsardzības sistēmas efektivitāti noteiks tas, vai ražotāji un patērētāji saņems visu nepieciešamo informāciju; uzsver, ka sistēmai jābūt pārredzamai un jānodrošina pieejama aizsardzība, jo tas ir izšķirīgi svarīgi patērētāju un ražotāju uzticēšanās aspektā;

37.

uzskata, ka saskaņā ar jauno ES normatīvo regulējumu iepirkumu jomā produktu kvalitātes un izcelsmes apliecināšanas sistēma līgumslēdzējām iestādēm varētu būt izdevīga no tehnisko specifikāciju, apliecinājumu un piešķiršanas kritēriju viedokļa, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

38.

prasa šādiem produktiem pievērst galveno uzmanību reģionālās attīstības, pētniecības un inovācijas projektos, kā arī izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” un kohēzijas finansējumu;

39.

uzskata, ka tāda ES līmeņa ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma nelauksaimnieciskiem produktiem, kas būtu saskaņota, vienkārša, pārredzama un bez birokrātiskiem un finansiāliem slogiem, tādējādi dodot iespēju to jo īpaši izmantot MVU, ļautu ES starptautiskās tirdzniecības sarunās panākt vienādu aizsardzību šādiem Eiropas produktiem ārpus ES un radītu ievērojamas priekšrocības sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem gan divpusēji ar Savienības tirdzniecības partneriem, gan daudzpusēji PTO ietvaros;

40.

uzskata, ka vienotas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības paredzēšana nelauksaimnieciskiem produktiem ES līmenī, kura ietvertu ES līmenī atzītas vienotas definīcijas, reģistrācijas procedūras un izmaksas, kā arī aizsardzības apjomu un izpildes nodrošināšanas līdzekļus un uzticamas iestādes izveidošanu, kas pieņems lēmumus par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusa piešķiršanu, nemazinot 15 dalībvalstīs pašreiz jau spēkā esošos aizsardzības standartus, būtu vislabākais veids, kā efektīvāk rīkoties gan pašā ES, gan sarunās ar trešām valstīm;

41.

atkārtoti apstiprina, ka saikne ar teritoriju ir būtiska, lai varētu noteikt īpašo zinātību un noteikt produkta kvalitāti, autentiskumu un raksturīgās īpašības;

42.

atbalsta plašu definīciju, kas ļautu atzīt saikni starp produktu un to teritoriju, uz kuru attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; uzskata, ka ES līmeņa aizsardzības sistēmas darbības joma būtu jāpaplašina, lai tajā varētu iekļaut arī nosaukumus, kuri gan nav ģeogrāfiski, taču ir viennozīmīgi saistīti ar konkrētu vietu;

43.

uzskata, ka aizsardzības režīmā būtu jāiekļauj neverbālas zīmes un simboli, kas tiek viennozīmīgi asociēti ar konkrētu reģionu;

44.

uzsver, ka nelauksaimniecisku ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu marķējumiem/atpazīšanas zīmēm/markām/logotipiem vajadzētu būt vienkāršiem un viegli atpazīstamiem, tiem jāatspoguļo produkta reģionālā/vietējā identitāte un jābūt vismaz produkta izcelsmes vietas valodā un tās valsts valodā, kurā produkts tiek importēts;

45.

uzsver, ka noteiktas norādes, piemēram, vispārēji nosaukumi vai homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu izslēdzamas no ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības režīma; šajā sakarībā piebilst, ka par paraugu varētu ņemt Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 1., 3. un 4. punktā paredzētos izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

46.

uzskata, ka būtu nepieciešama obligāta reģistrācijas procedūra, jo tas nodrošinātu lielāku drošību, it īpaši attiecībā uz tiesību īstenošanu strīda gadījumā; aicina Komisiju ierosināt ļoti efektīvu, vienkāršu, noderīgu un pieejamu mehānismu produktu reģistrācijai un nodrošināt to, ka sistēma paredz pieejamas, skaidras un pārskatāmas reģistrācijas, modifikācijas un atcelšanas procedūras, tādējādi sniedzot juridiskas garantijas ieinteresētajām personām; aicina Komisiju veikt rūpīgu izvērtējumu, lai samazinātu finansiālo un administratīvo slogu ieinteresētajām personām;

47.

uzsver, ka līdztekus šai sistēmai jāizveido vienots, standartizēts un publisks Eiropas reģistrs nelauksaimnieciskajiem produktiem, uz kuriem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, un tādējādi sekmētu amatniecisko ražošanu un informētu un aizsargātu gan patērētājus, gan ražotājus, taču neradot nekādu nevajadzīgu administratīvo slogu;

48.

papildus tam uzsver, ka šādai sistēmai vajadzētu būt visaptverošai, lai pēc iespējas palielinātu tās ekonomisko un sociālo ietekmi, un ka tai būtu ievērojami jāpastiprina esošā produktu saikne ar izcelsmes vietu un jāuzlabo pārredzamība, lai palielinātu attiecīgā produkta uzticamību un autentiskumu, apliecinātu tā izcelsmi un palīdzētu uzlabot tā izsekojamību; norāda uz vajadzību veikt regulāras pārbaudes pēc tam, kad ir noteikts ģeogrāfiskās norādes statuss, lai nodrošinātu to, ka joprojām tiek ievēroti kritēriji, uz kuru pamata šis statuss noteikts;

49.

uzskata, ka reģistrācijai vajadzētu notikt divos posmos: pirmkārt, valsts vai reģionālām iestādēm vajadzētu veikt vietējas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek nodrošināta īpašo pazīmju ievērošana; otrkārt, būtu jāievieš vienota Eiropas reģistrācijas sistēma, lai nodrošinātu atbilstību vienotiem kritērijiem visās ES daļās;

50.

šajā sakarībā arī ierosina Komisijai izskatīt iespēju nodot lauksaimniecības jomas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (ITSB); ierosina, lai minētās sistēmas pārvaldību Savienības līmenī īstenotu ITSB;

51.

uzsver, ka šādā sistēmā administratīvajām izmaksām un slogam uzņēmumiem vajadzētu būt minimāliem, vienlaikus sniedzot pietiekamas garantijas patērētājiem un palīdzot viņiem izdarīt apzinātāku izvēli produktu iegādē;

52.

uzskata, ka saskaņā ar iepriekš aprakstīto shēmu attiecīgajiem uzņēmumiem vajadzētu ierosināt noteikt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tiem jo īpaši vajadzētu prasīt izstrādāt specifikācijas, kurām šādām norādēm būtu jāatbilst;

53.

atbalsta elastīgu pieeju specifikācijās iekļautajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka ražošanas procesu attīstība un nākotnes inovācijas ne tikai netiek kavētas, bet pat veicinātas, taču ar nosacījumu, ka galaprodukta kvalitāte un autentiskums netiek ietekmēti;

54.

uzskata, ka specifikācijās būtu jāiekļauj vismaz šādi kritēriji: izmantotās izejvielas, ražošanas procesa apraksts, pierādījums par saikni ar teritoriju un uzņēmumu sociālās atbildības elementi;

55.

ierosina, lai ražotāji, to apvienības un tirdzniecības kameras būtu galvenās iesaistītās personas, kuras pirmām kārtām varētu pieteikties nelauksaimniecisku produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai;

56.

uzsver, ka ražotājiem varētu prasīt veikt maksājumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iegūšanu, taču ar nosacījumu, ka šī maksa būtu vienreizēja, tā būtu atbilstoša izmaksām, kā arī šāds maksājums tiktu vienādi piemērots visā ES;

57.

uzskata, ka būtu arī jāparedz nepieciešamie resursi, lai šāda instrumenta solītā aizsardzība būtu efektīva praksē, turklāt neatkarīgi no produktu izplatīšanas veidiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos; uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu vienlīdz labi aizsargātas arī digitālajā tirgū;

58.

uzsver kvalitātes pārbaužu nozīmi, ņemot vērā būtiskas atšķirības starp lauksaimniecības un nelauksaimnieciskiem produktiem (piemēram, ražotāju skaits);

59.

turklāt rosina izveidot arī pārbaužu, pārkāpumu un sodīšanas shēmu, lai uzraudzītu Eiropā tirgoto produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

60.

uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības palielināšanai būtu jāpiemēro aizliegums nepareizi izmantot šīs norādes, turklāt ne tikai tad, ja pastāv patērētāju maldināšanas risks vai negodīga konkurence, bet pat gadījumos, kad produkta faktiskā izcelsme ir skaidri norādīta; tādēļ ierosina arī uz nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm attiecināt papildu aizsardzību, kas paredzēta TRIPS līguma 23. pantā un kuru sākotnēji piemēroja tikai vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;

61.

ierosina ieviest procedūru, kurā ieinteresētās personas varētu apstrīdēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju;

62.

uzskata, ka tā varētu atvieglot efektīvu uzraudzības procedūru izveidi, tādējādi patērētājiem un ražotājiem dodot iespēju aizsargāties pret viltošanu, atdarināšanu un citiem nelikumīgiem paņēmieniem;

63.

uzskata, ka jebkādām turpmākām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm jāļauj pastāvēt līdzās ar tiesībām, kas jau ir saistītas ar produktu, un būtu jāņem vērā ES pašreizējā labākā prakse valsts un vietējā līmenī;

64.

uzskata, ka attiecības starp preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vajadzēs skaidri definēt tā, lai nepieļautu konfliktus;

65.

rosina, ka noteikumi par attiecībām starp preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāpiemēro arī nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai;

66.

ierosina, ka tām dalībvalstīm, kuras jau nodrošina aizsardzību, jādod nepieciešamais laiks atbilstības nodrošināšanai, vienlaikus piemērojot pārejas pasākumus, turklāt laikā, kamēr notiek pāreja uz ES mehānismu, paralēli varētu pastāvēt abas sistēmas;

67.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.