15.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 306/51

1.

atzinīgi vērtē prezidentvalsts Maltas aicinājumu iesaistīt mūsu iestādi iespējamo risinājumu noteikšanā, lai veicinātu uzņēmējdarbību un sekmētu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību salās;

2.

atgādina par ES apņemšanos stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu;

3.

atgādina, ka LESD 174. pantā norādīts, ka Savienībai īpaša uzmanība jāpievērš salu reģioniem: tās mērķim jābūt attīstības līmeņa atšķirību mazināšanai dažādos dalībvalstu reģionos un starp dalībvalstīm;

4.

norāda, ka Savienībā ir 362 salas, kurās ir vairāk nekā 50 iedzīvotāju, un kopumā tajās dzīvo 17,7 miljoni cilvēku (no tiem 3,7 miljoni – tālākajos reģionos); IKP uz vienu iedzīvotāju (2010. gadā) tajās sasniedz aptuveni 79,2 % no ES vidējā līmeņa un liela daļa no tām joprojām ir iekļauta mazāk attīstīto reģionu kategorijā;

5.

norāda, ka saskaņā ar EUROISLAND pētījumu (ESPON, 2013) salu reģionos 21. gs. pirmajā gadu desmitā nav noticis ekonomiskās konverģences process un vairākos reģionos situācija pat ir pasliktinājusies finanšu krīzes, migrācijas krīzes, tūristu paradumu maiņas vai inovācijas trūkuma dēļ;

6.

uzsver, ka salu reģioniem (salīdzinājumā ar kontinentālajiem reģioniem) piemīt tikai tiem raksturīgas ģeogrāfiskas, ekonomiskas, demogrāfiskas un sociālas iezīmes, kas ir kopīgas vairākām salām. Šīs iezīmes rada īpašas problēmas, kas apgrūtina attiecīgo ES politiku īstenošanu:

7.

uzsver, ka minētie trīs aspekti rada LESD 174. pantā atzītus teritoriālus, ekonomiskus un sociālus traucējumus, kas apgrūtina salu pilnvērtīgu integrāciju vienotajā tirgū un salu reģionu iedzīvotāju pilnīgu teritoriālo integrāciju; konkrētāk, minētie apstākļi var radīt šādas situācijas:

8.

atzinīgi vērtē darbu, ko paveikusi Eiropas Parlamenta sadarbības grupa jūru, upju, salu un piekrastes teritoriju jautājumos, kā arī Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences (CRPM) salu komisija;

9.

konstatē, ka uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai ir būtiska nozīme darbvietu un ekonomikas dinamikas radīšanā Eiropas Savienībā; tomēr uzņēmējdarbībai salās ir jāpārvar īpaši strukturālie šķēršļi;

10.

atgādina, ka vairāku salu ekonomikā tiek īstenota izaugsmes stratēģija, kuras pamatā ir ekonomisko, sociālo, kultūras un dabas resursu izmantošana, piemēram:

11.

uzsver, ka šādas stratēģijas, kurās apzināti un izmantoti īpaši ekonomiskie aktīvi, bieži vien ir salu uzņēmumu vadītāju radošuma, riska uzņemšanās un izturētspējas rezultāts, un aicina apsvērt elastību, kas vajadzīga salu uzņēmējdarbību veicinošas sabiedriskās politikas izstrādē;

12.

konstatē, ka salu ekonomikai ir raksturīga vāji dažādota ekonomiskā struktūra, kas ietver lielu procentuālo apmēru MVU un pat mikrouzņēmumu, kā arī ievērojams tādu uzņēmēju skaits, kas darbojas dažādās jomās, un ka līdzās šai ekosistēmai pastāv daži lieli uzņēmumi, kuriem ir monopola stāvoklis specializācijas nozarēs (tūrisms, transports, ieguve, zivsaimniecība u.c.);

13.

mudina ES iestādes un dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst brīvā tirgus saglabāšanai katrā konkrētajā nozarē salu reģionos, vienlaikus rūpējoties par tirgus nepilnību novēršanu;

14.

atgādina, ka salu produkti, tostarp izejvielas, var atrast noietu nišas tirgos pie noteiktiem patērētājiem un par augstu cenu; produktu diferenciācija dod iespēju saglabāt pietiekami lielu peļņas daļu, lai nodrošinātu darbības dzīvotspēju salā. Piemēram, produkta vērtību palielina kvalitātes zīmju atpazīstamība un kultūras atsauces globālajā preču un pakalpojumu telpā;

15.

tomēr uzsver, ka salu uzņēmējiem jāsedz dažāda veida papildizmaksas, kas saistītas tieši ar salu ģeogrāfisko stāvokli (izejvielas, pakalpojumu sniegšana, loģistika utt.) un kas gala rezultātā mazina preču un pakalpojumu konkurētspēju;

16.

uzsver, ka pat tajos gadījumos, kad preces ir konkurētspējīgas un kvalitatīvas, uzņēmēji saskaras ar nepietiekamu pētniecības un izstrādes spēju, salu apgabaliem pielāgotu tehnoloģiju, darbības finansēšanai piemērotu mehānismu un kvalificētu cilvēkresursu trūkumu liela apmēra emigrācijas dēļ, īpaši tad, ja pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir neliels;

17.

tāpēc atzinīgi vērtē ES mērogā veiktās darbības šajās jomās, taču mudina veikt piemērotus pasākumus, lai uzlabotu vispārējos apstākļus, kas salām ļautu sekmēt iekļaujošu izaugsmi Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka jebkurā ES uzņēmējdarbības veicināšanas politikā ir jāņem vērā salu īpašās iezīmes un problēmas, lai šī politika būtu taisnīga un efektīva;

18.

atzīst kohēzijas politikas lielo nozīmi līdzsvarotas reģionālās attīstības nodrošināšanā Eiropas Savienībā – tā ir vispiemērotākā politika, kas dod iespēju mazināt atšķirības salu un citu Eiropas reģionu attīstībā; tomēr uzsver, ka pašreizējā kohēzijas politikā salu reģioniem nav paredzēts īpašs statuss;

19.

atgādina arī par tālāko reģionu īpašajām iezīmēm (astoņi no tiem ir salas). Tie saskaras ar smagām problēmām salām raksturīgo iezīmju dēļ, kuras ir atzītas primārajos tiesību aktos un kuras ietekmē to ekonomisko un sociālo attīstību; tas būtu jāņem vērā;

20.

šajā saistībā iesaka kohēzijas politikā pēc 2020. gada īpašu uzmanību pievērst salām saskaņā ar LESD 174. un 175. pantu. Pirmais solis ceļā uz šā mērķa sasniegšanu būtu salu kā papildu kategorijas iekļaušana priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003;

21.

iesaka Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātā izveidot vienotu kontaktpunktu salu jautājumos (Island Desk), kā to ierosinājis Eiropas Parlaments 2016. gada 4. februāra rezolūcijā, jo pašlaik salu reģionu dalībniekiem (uzņēmumiem un pašvaldībām) ir grūti uzzināt par visiem ES instrumentiem un finansējuma iespējām, kas ir ļoti izkliedēti dažādos ģenerāldirektorātos un saistīti ar daudzām regulām;

22.

atzinīgi vērtē iniciatīvu “Inovatīvas pilsētvides darbības” un, sekojot šim piemēram, ierosina izveidot tīmekļa vietni un izstrādāt ES salu tīkla izveides pasākumus, kas dotu iespēju veikt pieredzes apmaiņu un dalīties ar administratīvo inženieriju un inovācijām;

23.

uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas vairāk izmantot sinerģiju starp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un citiem ES instrumentiem (jo īpaši ESI fondiem), lai kompensētu nelabvēlīgu dabas apstākļu radīto ekonomisko ietekmi salās;

24.

tomēr konstatē, ka, tā kā liela daļa salu īstenoto projektu ir nelieli, ESIF finansējums, kā arī EIB aizdevumi ir praktiski nepieejami mikrouzņēmumiem un salu vietējām pašvaldībām; tāpēc iesaka izstrādāt īpašas tehniskās palīdzības programmas salām, lai informētu par ES finanšu instrumentiem un sekmētu piekļuvi tiem;

25.

mudina Eiropas Komisiju un EIB pārbaudīt, vai JASPERS sniegto tehnisko palīdzību būtu iespējams izmantot arī salu atbalstam un pielāgot mazāka mēroga projektiem;

26.

uzsver ESTG regulas (1302/2013) lietderību un priekšrocības vietējām un reģionālām pašvaldībām un Eiropas salām, jo minētā regula dod iespēju dažādu dalībvalstu un valstu, kuras nav ES dalībvalstis, salām izveidot kopīgu juridisku vienību, kas tām ļauj virzīties uz kopēju mērķi un nodrošina piekļuvi ES finansējumam, vienlaikus mazinot administratīvo slogu, ko parasti rada šāda sadarbība;

27.

ierosina izveidot sistēmu salu uzņēmumu darbības atbalstam, lai kompensētu palielinātās transporta izmaksas; saskaņā ar pamatnostādnēm par reģionālo atbalstu un Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu šādam atbalstam vajadzētu būt atļautam un atbrīvotam tāpat kā tālāko reģionu un mazapdzīvotu apgabalu gadījumā;

28.

ierosina aktīvāk izmantot sadarbīgas ekonomikas iespējas, tostarp ar salu reģionu ģeogrāfisko nošķirtību saistīto problēmu risināšanai;

29.

uzsver, ka ir svarīgi paaugstināt publiskās intervences līmeni ar ES programmām saistītajos projektos, kā arī palielināt privātās intervences pievilcību, ja šādi projekti rada darbvietas un labklājību salā, vienlaikus būdami arī ekoloģiski ilgtspējīgi;

30.

uzsver, ka, izmantojot IKP uz iedzīvotāju kā rādītāju, netiek ņemti vērā daudzi specifiski ar salu attīstību saistīti šķēršļi; tāpēc ierosina paplašināt kohēzijas politikā izmantoto papildu rādītāju klāstu, lai labāk noteiktu salu sociālekonomisko stāvokli un to pievilcību;

31.

ierosina izmantot, piemēram, reģionālās konkurētspējas rādītāju (RCI) un pieejamības rādītāju, taču iesaka turpināt darbu, lai atrastu citus rādītājus, kas pilnībā atspoguļotu papildu izmaksas salu reģionos; iesaka Komisijai veikt salīdzinošus pētījumus par salu uzņēmumu darbības rezultātiem salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem kontinentā pat tad, ja sauszemes teritorija ir vienīgi salu dalībvalsts;

32.

salu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās situācijas izvērtēšanā un šo teritoriju ekonomiskās pievilcības noteikšanā aicina pievērst uzmanību ne tikai finanšu, bet arī citiem aspektiem, kurus grūti izmērīt, tostarp vides aspektiem (tās kvalitātei un pieejamībai);

33.

ņem vērā, ka noderīgs ir Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta sagatavotais gada pārskats par Eiropas MVU; tomēr iesaka turpmākajos pārskatos iekļaut teritoriālos datus, lai labāk izprastu problēmas, ar kurām saskaras salu MVU, kā arī to panākumu/neveiksmes rādītājus salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem kontinentā;

34.

ņem vērā, ka novērtējumos par Eiropas politikas ietekmi uz salu reģioniem noderīgi ir tādi rīki kā teritoriālās ietekmes novērtējums, un ierosina Komisijas ietekmes novērtējuma metodē piemērot “salu” klauzulu, lai prognozētu šādas politikas iespējamās smagās sekas salās;

35.

norāda: lai arī pārdomātas specializācijas stratēģiju (SSS) izmantošana ir ex ante nosacījums Eiropas strukturālo fondu (ESI fondi) piešķiršanā un var sekmēt stratēģiju izstrādi valsts un reģionālajā līmenī, salu ekonomikas īpatnību dēļ ir vajadzīgi īpaši pielāgoti risinājumi; šajā sakarā pārmērīga atkarība no vienas konkrētas nozares vai no vienas vienīgas darbības var salas pakļaut augstam vienveidīgas ekonomikas riskam un tās nelabvēlīgajām ekonomiskajām sekām (Dutch disease);

36.

uzskata, ka pārdomātas iniciatīvas dažādošanai vai darbības maiņai, piemēram, no masu tūrisma uz ilgtspējīgu tūrismu, radošo nozaru attīstība, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekļaušana tradicionālajās darbībās, mērķtiecīga tirgvedība, kas palielina salu resursu vērtību, ir jautājumi, kuriem Komisijai jāpievērš īpaša uzmanība;

37.

aicina stiprināt politikas, kas virzītas uz ES dalībvalstu iedzīvotāju informētības palielināšanu par tūrisma iespējām Savienībā, kā arī iesaka izveidot ciešāku ES teritoriju savienojumu tīklu, kas iedzīvotājiem no Eiropas Savienības lielpilsētu reģioniem dotu iespēju atpūsties dabas ziņā pievilcīgos salu reģionos;

38.

uzsver, ka Kopīgo noteikumu regulas 5. pantā paredzētais partnerības princips ir svarīgs, lai noteiktu teritoriālās vajadzības kohēzijas politikas stratēģiskās plānošanas nolūkā (augšupēja pieeja, bottom up). Šajā saistībā Eiropas Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju priekšlikumā tiesību aktam par kohēzijas politiku pēc 2020. gada kā ex ante nosacījumu iekļaut efektīvu Eiropas labas prakses kodeksa īstenošanu attiecībā uz partnerībām;

39.

aicina dalībvalstis nodrošināt partnerības principa pilnīgu piemērošanu, lai salu reģionu īpašās vajadzības tiktu ņemtas vērā partnerības nolīgumos un darbības programmās;

40.

uzsver nepieciešamību iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes to valstu un ES politikas noteikšanā, kura uz tām attiecas, tādējādi nodrošinot, ka intervences tiesiskais regulējums atbilst salu teritoriju konkrētajām vajadzībām atbilstoši subsidiaritātes principam;

41.

atzinīgi vērtē Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējuma iespējas, ciktāl tās var attiekties uz salām; tomēr norāda, ka jūras maģistrāļu finansējums galvenokārt ir paredzēts centrālajiem un visaptverošajiem tīkliem un var atstāt novārtā savienojumus starp salām un reģionālajiem centriem vai starp dažādām salām; tāpēc ierosina jūras maģistrāļu vispārējā finansējumā paredzēt īpašu finansējumu salām;

42.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt uzņēmējus, izmantojot programmu COSME un InnovFin, atbilstoši Rīcības plānam uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam vai programmai “Apvārsnis 2020” inovācijas jomā, kā arī darbu saistībā ar kapitāla tirgu savienības izveidi. Tomēr komiteja uzskata, ka minētajās programmās un plānos ir svarīgi iekļaut teritoriālo (un jo īpaši salu) dimensiju, lai:

43.

aicina Komisiju īstenot programmu, kas stimulētu inovācijas procesu salu ekonomikā, vietējo resursu vērtības palielināšanu, atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai, atkritumu apstrādi, ūdens resursu apsaimniekošanu, kultūras un dabas mantojuma popularizēšanu un aprites ekonomikas ieviešanu; ar “inovāciju” šeit saprot tehnoloģisko, organizatorisko, sociālo un vides inovāciju;

44.

uzsver, ka no valsts atbalsta lielā mērā ir atkarīga spēja pārvarēt problēmas, ko rada ES salu reģionu nelielais izmērs, attālinātība un izolētība. Šādi pastāvīgi dabas apstākļi mazina efektivitāti vairākās salām stratēģiski nozīmīgās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas un digitālās savienojamības nozarē, un apgrūtina to organizēšanu;

45.

norāda, ka iekšējā un ārējā transporta infrastruktūra un organizācija, kas būtu uzticama un izmaksu ziņā pielīdzināma kontinentālajai infrastruktūrai un organizācijai, ir salu attīstības un ekonomiskās konkurētspējas priekšnoteikums;

46.

ierosina atvieglot kritērijus, pēc kuriem piešķir atbalstu infrastruktūrai un transporta tīkliem (būvniecība, modernizācija, aprīkojums), lai varētu panāktu pēc iespējas efektīvāku starpsavienojumu ar kontinentālo transporta sistēmu un pēc iespējas labāku integrāciju Eiropas telpā un tirgū;

47.

prasa, lai šāds atbalsts veicinātu savienojumus starp salām (arhipelāgos) vai salu iekšienē (kalnainās salās) un stimulētu ieguldījumus transportlīdzekļos ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmi kuģi, elektroautomobiļu uzlādes stacijas u. c.);

48.

uzsver: tā kā salu tirgi parasti ir nelieli un attālināti, kontinentālie uzņēmumi nav pārāk ieinteresēti piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus; tas ierobežo salu patērētāju un uzņēmumu piekļuvi priekšrocībām, ko rada konkurence vienotajā tirgū. Tas jo īpaši attiecas uz transporta savienojumiem un energoapgādi, kas ir būtiski svarīgas nozares salu uzņēmumu konkurētspējai; tāpēc iesaka nodrošināt, lai salu gadījumā minētās nozares būtu ieguvējas no izņēmumiem saistībā ar valsts atbalstu;

49.

šajā pašā nolūkā ierosina de minimis regulā paredzēt lielāku elastību attiecībā uz salām un mazināt prasības publiskā iepirkuma jomā, jo daudzos gadījumos konsultāciju procedūru piemērošanas laikā nav iespējams saņemt vairāk par vienu piedāvājumu;

50.

atbalsta elastību, ko pašlaik izmanto attiecībā uz režīmiem, kuri ļauj salām saņemt īpašus nodokļu atvieglojumus vai samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, lai kompensētu papildu izmaksas, kas saistītas ar atrašanos uz salas, un cer, ka šāda elastība tiks saglabāta; mudina izmantot inovāciju un ieguldījumu veicināšanas sistēmu, kas stimulētu ražošanu un veicinātu ne tikai vietējo patēriņu, bet arī eksportu;

51.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieceri nākamajā kohēzijas ziņojumā iekļaut nodaļu par salām. Eiropas Reģionu komiteja aicina Komisiju minētajā nodaļā norādīt, kā tiks īstenoti šajā atzinumā formulētie ieteikumi;

52.

aicina prezidentvalsti Maltu virzīt tālāk šos politiskos ieteikumus un to īstenošanā cieši sadarboties ar Reģionu komiteju.