Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62017TN0455

    Lieta T-455/17: Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūlijā – Bateni/Padome

    OV C 300, 11.9.2017, p. 36–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    11.9.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 300/36

    Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūlijā – Bateni/Padome

    (Lieta T-455/17)

    (2017/C 300/45)

    Tiesvedības valoda – vācu

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: Naser Bateni (Hamburga, Vācija) (pārstāvji – M. Schlingmann un M. Bever, advokāti)

    Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

    Prasītāja prasījumi:

    1.

    piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Padome, samaksāt prasītājam kompensāciju EUR 250 000,00 apmērā par nemateriālajiem zaudējumiem, kas prasītājam radušies sakarā ar:

    —

    iekļaušanu Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikuma III tabulā saskaņā ar Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011, L 319, 71. lpp.), un iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 961/2010 VII pielikuma III tabulā saskaņā ar Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011, L 319, 11. lpp.);

    —

    iekļaušanu Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.) IX pielikuma III tabulā;

    —

    iekļaušanu Padomes 2013. gada 15. novembra Lēmuma 2013/661/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2013, L 306, 18. lpp.), pielikuma III tabulā un Padomes 2013. gada 15. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1154/2013, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2013, L 306, 3. lpp.) pielikuma III tabulā;

    2.

    piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Padome, samaksāt nokavējuma procentus divu procentpunktu apmērā virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentu likmes galvenajām refinansēšanas operācijām par laikposmu no 2017. gada 24. marta līdz 1. punktā minētās summas pilnīgai samaksai;

    3.

    piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Padome, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzināt prasītāja izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu.

    1.

    Pirmais pamats: Padome, izdodot ierobežojošos pasākumus, esot būtiski pārkāpusi prasītāju aizsargājošas tiesību normas. Tādējādi prasītājam esot radušies ievērojami nemateriāli zaudējumi, kas būtu jāatlīdzina.

    —

    Prasītājs pret viņa iekļaušanu sankciju sarakstos esot sekmīgi vērsies ar prasībām par tiesību akta atcelšanu. Vispārējā tiesa minētos tiesību aktus esot atcēlusi ar spēkā esošu 2013. gada 6. septembra spriedumu lietās T-42/12 un T-181/12 un 2015. gada 16. septembra spriedumu lietā T-45/14, ciktāl tie attiecas uz prasītāju. Vispārējā tiesa turklāt esot konstatējusi, ka Padome nevienā lietā nav pierādījusi iemeslus, kas varētu pamatot prasītāja iekļaušanu sankciju sarakstos, līdz ar to tā esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un rīkojusies pretēji rūpības principam.

    —

    Saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru (2014. gada 25. novembra spriedums lietā T-384/11 Safa Nicu Sepahan/Padome), ko Tiesa tikmēr ir apstiprinājusi (2017. gada 30. maija spriedums lietā C-45/15), tas esot uzskatāms gan par privātpersonas aizsargājošo, māteriāltiesisko noteikumu, kas veido attiecīgos pilnvarojuma pamatus, gan par attiecīgās personas pamattiesību, it īpaši tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību, pietiekami būtisku pārkāpumu.

    —

    Attiecīgo tiesību aktu atcelšana pati par sevi neveido pietiekamu kompensāciju. Gadiem ilgās prasītāja prettiesiskās iekļaušanas plašās sociālās, profesionālās un privātās sekas varētu atlīdzināt tikai ar kompensācijas maksājumu.
    Top