17.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/25

1.

atgādina: gan Padome, gan Eiropas Parlaments ir atzinuši, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) var būt spēcīgi instrumenti, kas palīdz risināt sabiedrības problēmas un sekmēt inovāciju, ieguldījumus un konkurētspēju, pamatojoties uz sociālekonomiskajām un teritoriālajām īpatnībām;

2.

uzsver: ir svarīgi, ka Regulā (ES) Nr. 1303/2013 RIS3 stratēģijas minētas kā ex ante nosacījums, un atzinīgi vērtē to, ka S3 platformas izstrādes sistēmā var izmantot reģionālu pieeju, tādējādi paverot iespēju ņemt vērā reģionālos apstākļus;

3.

reģioni pievienojās S3, jo tā ir noderīga metode efektīvākai un rezultatīvākai reģionālās attīstības īstenošanai. Reģioni vēlas saglabāt šo metodi, kas balstīta uz subsidiaritāti un augšupēju pieeju. Tie vēlas saglabāt iespēju brīvi izvēlēties reģionālās specializācijas veidus. S3 platformu izveidē arī turpmāk prioritāri jāievēro apņemšanās stimulēt reģionālo attīstību un radīt vietējās darbvietas;

4.

uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas izstrādei paredzētām specifikācijām un pamatnostādnēm jāatbilst subsidiaritātes principam un jānodrošina reģioniem pietiekama elastība, lai tie varētu risināt konkrētus uzdevumus;

5.

atgādina, ka jāgarantē visu pārvaldības līmeņu, valsts, reģionālā, par reģioniem zemāka un/vai vietējā līmeņa, – kam ir attiecīga kompetence un kas veic pasākumus stratēģijas darbības jomā –, līdzdalība, un tai jāietver attiecīgie tā sauktās “četrkāršās spirāles” (1) dalībnieki, uzsverot rūpniecības, izglītības un pētniecības iestāžu, kā arī iedzīvotāju lomu, kaut gan konkrēta iesaistīto organizāciju kombinācija ir atkarīga no reģionālajiem apstākļiem;

6.

uzskata, ka RIS3 vietējām un reģionālajām pašvaldībām sniedz papildvērtību, jo sekmē pārnozaru un starpreģionālu kopīgu projektu un ieguldījumu īstenošanu, kas jo īpaši veicina rūpniecības atjaunošanos;

7.

tāpēc RIS3 izstrādē jāiesaista visas ieinteresētās puses, tās mudinot strādāt kopā un ar kopīgu redzējumu. Ar šādu procesu jāveicina daudzlīmeņu pārvaldība, un tam jāpalīdz izveidot radošu un sociālu kapitālu konkrētā teritorijā;

8.

uzskata, ka RIS3 stratēģiju izstrāde un pastāvīga pārskatīšana jāveic interaktīvas pārvaldības procesā, uz kā balstīts t. s. uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process, proti, tas ir process, kurā apvienota augšupēja un lejupēja pieeja un kurā pienācīgi būtu jāiesaista arī pilsoniskā sabiedrība, kas pārstāvēta par piemērotu uzskatītā veidā.

9.

norāda, ka līdzdalības procesa īstenošanas prasība izriet no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 I pielikuma 4.3. punkta. Daudzos gadījumos minētais līdzdalības process tomēr joprojām ir nepietiekams. Tāpēc komiteja aicina Komisiju rosināt attiecīgās ieinteresētās personas valstu, reģionālajā un vietējā līmenī gādāt par minētā tiesību akta efektīvu īstenošanu;

10.

atgādina, ka RIS3 stratēģiju izstrādei ir vēlama arī politiska vadība un politisks konsenss, un tāpēc ir ieteicama visu vai lielākās daļas pārstāvēto politisko spēku, kā arī sociālo dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīva līdzdalība;

11.

uzskata, ka RIS3 nedrīkst aprobežoties ar pētniecību, inovāciju un uzņēmumu attīstību. Atsaucoties uz Jaunu prasmju programmu Eiropai (New skills agenda for Europe), RIS3 ietvaros jāpievēršas arī jaunu prasmju attīstīšanai, izglītošanai un apmācībai attiecībā uz visiem iedzīvotājiem un jo īpaši jauniešiem, darba ņēmējiem un bezdarbniekiem. Komiteja arī uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt apmācības un attīstības programmas, it īpaši reģionos ar nelielu pieredzi šajā jomā, uzsverot tādus veiksmes stāstus dažādās nozarēs, kurus var izmantot kā atsauci citiem reģioniem, un aicinot īstenot pasākumus inovatīvu reģionu un mazāk attīstītu reģionu sadarbības veicināšanai;

12.

uzskata, ka pārdomāta reģionu specializācijas izvēle var būt arī stimuls dažu ES politikas pasākumu nostiprināšanai. Piemēram, daudzi reģioni ir izvēlējušies veidot pārdomātu specializāciju jūrlietu jautājumos, izmantojot transversālas un pārnozaru pieejas tad, ja Eiropas politikas pasākumi vēl nav pietiekami strukturēti, tāpēc to atbalsta sniegšanas spēja un efektivitāte ir ierobežota;

13.

uzsver, ka, nozaru, kurās kādam reģionam ir salīdzinošas priekšrocības, noteikšana par prioritārām jāsaskaņo ar Lisabonas stratēģijas transversālajiem mērķiem (jauniešu apmācība un piekļuve nodarbinātībai, sieviešu un vīriešu līdztiesība, ieguldījumi augstākajā izglītībā un pētniecībā, atbalsts inovācijai MVU visās reģionālās ekonomikas nozarēs, atbalsts inovācijai sociālajā un vides jomā utt.). Ir svarīgi, lai ar ES politiku arī turpmāk varētu atbalstīt šos Lisabonas stratēģijas galvenos mērķus, vienlaikus sekmējot S3 platformu nostiprināšanos. Lai gan minētajā jomā ir gūti nozīmīgi panākumi, minēto mērķu sasniegšanai visos Eiropas reģionos vēl ir daudz darāmā;

14.

norāda specializācijas un inovācijas stratēģiju nozīmi lauku apgabalu ilgtspējīgā attīstībā un uzsver apmācības nozīmi saistībā ar vietējo kopienu un vietējo vērtību potenciāla vai kapacitātes apzināšanu un izmantošanu;

15.

atgādina: iepriekš minētajā regulā paredzēts, ka RIS3 stratēģijās jāiekļauj “uzraudzības mehānisms”, kuram būtu jāspēj uztvert un uzraudzīt katrā RIS3 prioritātē paredzētās izmaiņas, izmantojot atbilstoši izvēlētus rezultātu rādītājus, un jāsekmē paraugprakses piemēru apmaiņa; uzsver, ka ir svarīgi īpašu uzmanību veltīt uzraudzībai un novērtēšanai. Tāpēc būtu jāizveido kopēja, elastīga, orientējoša sistēma, kas spēj uztvert un uzraudzīt katrā RIS3 prioritātē paredzētās izmaiņas un kas reģioniem palīdzētu izstrādāt savus uzraudzības mehānismus un pielāgotus rādītājus, ņemot vērā to stāvokli un vajadzības. Uzraudzības mehānisms palīdzēs reģioniem savu stratēģiju pastāvīgi attīstīt, pamatojoties uz gūtajām atziņām. Galvenokārt tas būs atkarīgs no attiecīgās RIS3 iezīmēm, tāpēc tas būtu jādefinē stratēģijas izstrādes posmā. Ņemot vērā minēto apsvērumu, komiteja iesaka izskatīt īpaša vairāku fondu finanšu piešķīruma iespēju, lai atbalstītu tādu elastīgu, integrētu un visiem dalībniekiem kopīgu īstenošanas metodoloģiju, kas attiektos arī uz analīzes, uzraudzības, vērtēšanas un pārraudzības posmiem;

16.

uzskata arī, ka RIS3 būtu jāattiecina ne tikai uz inovāciju un pētniecību, bet arī jāpaplašina, lai nākotnē tās kļūtu par integrētākām reģionālās attīstības stratēģijām, kas ietver tādus citus aspektus kā izglītība un apmācība;

17.

atzīmē pašreizējo stāvokli un ierosina izveidot kopēju orientējošu uzraudzības sistēmu, kas būtu atsauce visiem reģioniem, lai tie varētu izstrādāt savas uzraudzības sistēmas, ņemot vērā reģionu raksturīgās iezīmes; jāparedz arī iespēja reģioniem izmantot pašiem savas novērtēšanas un uzraudzības procedūras;

18.

atzinīgi vērtē tādus centienus S3 platformas ietvaros, kas attiecas uz tehnisko palīdzību un instrumentu izstrādi, lai gan kopēji reglamentējoši noteikumi sekmētu lielāku saskaņotību RIS3 stratēģiju īstenošanā un uzraudzībā;

19.

aicina piemērot pakāpenisku un piesardzīgu pieeju S3 platformu novērtēšanā, jo tās pārstāv vēl jaunu politiku, kuras izstrāde un īstenošana ir sarežģīta un kuras visi rezultāti gaidāmi tikai vairāku gadu laikā. Par pirmo pozitīvu rezultātu rādītāju joprojām uzskatāma efektīva prioritāšu noteikšana un mobilizēšanās vietējā līmenī, un reģioniem jābūt cieši iesaistītiem novērtēšanas mehānismu noteikšanā un koordinēšanā;

20.

saistībā ar nākamo plānošanas periodu aicina Komisiju savlaicīgi publicēt nosacījumus par stratēģiju izstrādi. Ja pamatnostādnes paziņo, kad plānošanas periods jau sācies, kā tas bija pašreizējo ex ante nosacījumu gadījumā, atbildīgās struktūras saskaras ar problēmām, kas nav atrisināmas;

21.

iesaka paredzēt ciešu koordināciju ar reģionālo ERAF darbības programmu uzraudzību vienmēr, kad šādām darbības programmām ir liela nozīme pētniecības un inovācijas stratēģijas ieviešanā, un ar tādu attiecīgi izstrādātu un saskaņotu reģionālo kritēriju izmantošanu, – vienlaikus pilnīgi ņemot vērā specifikas teritoriālās iezīmes, – kurus atbilstīgi Komisijas norādēm (2) var iedalīt “resursu rādītājos”, “iznākuma rādītājos” un “rezultātu rādītājos” (kvalitatīvos un kvantitatīvos);

22.

īpaši uzsver potenciālu, kāds RIS3 stratēģiju izstrādē un ieviešanā ir augstākās izglītības iestādēm, citām izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām un rūpniecības nozarēm, jo īpaši nelieliem jaunuzņēmumiem un MVU. Augstākās izglītības iestādes ir savienojošais posms tā sauktajā “zināšanu trīsstūrī” (izglītība, pētniecība un inovācija) un īpaši piemērotā veidā var palīdzēt veidot reģionu inovācijas spējas. Reģionālajām pašvaldībām būtu jāmudina augstākās izglītības iestādes aktīvi uzņemties savu lomu RIS3 procesā. Jānodrošina līdzsvars starp augstākās izglītības iestāžu atvēršanu tirgus prasībām, no vienas puses, un izglītību kā tādu un (fundamentālo) pētniecību turpmākajai inovācijai, no otras puses; Uzskatām, ka tādēļ ir svarīgi, lai augstākās izglītības iestādes būtu pieejamas visiem, palīdzētu celt izglītības un apmācības līmeni, jo tas nepieciešams zināšanu sabiedrībai, kas vērsta uz radošumu, un atbilstu darba tirgus prasībām gan no uzņēmumu, gan no citu darba devēju viedokļa;

23.

iesaka RIS3 stratēģijās pēc iespējas paredzēt izveidot elastīgas un ārējas organizācijas vai struktūras, kas valdībām, īpaši tām, kuru resursi ir ierobežoti, sniedz atbalstu vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veidošanā. Uzskata, ka S3 platformas sniegtais ārējais atbalsts un novērtējumi (kas papildina salīdzinošo izvērtēšanu un ekspertu apmeklējumus) ir ļoti lietderīgi, tomēr ar tiem vien nepietiek, jo katrai vietējai un reģionālajai pašvaldībai jāsniedz iespēja attīstīt savas iekšējās vietējās un reģionālās spējas, tostarp RIS3 īstenošanas, uzraudzības un kontroles mehānismus;

24.

uzsver, ka arī RIS3 izstrādē un īstenošanā, tāpat kā citur, ieguldītajam darbam un ieguvumiem ir jābūt samērīgiem. Kopumā ir jāizmanto visas iespējas, lai novērstu to, ka RIS3 rada jaunus birokrātiskus apgrūtinājumus;

25.

norāda, ka RIS3 jāizstrādā tā, lai visā attiecīgajā struktūrfondu plānošanas periodā tās būtu pietiekami elastīgas. Tās nedrīkst kavēt jaunas norises, viedu dažādošanu un revolucionāru inovāciju reģionos. Jo īpaši, RIS3 nedrīkst ierobežot privātā sektora saimniecisko darbību attiecīgajos reģionos, piemēram, jaunuzņēmumu izveidi;

26.

norāda, ka RIS3 pamatojums ir plašāks nekā tikai struktūrfondu efektīvāka izmantošana un mērķis ir radīt reģionālās inovācijas un attīstības politikas, un finanšu instrumentu sinerģiju, lai izvairītos no pārklāšanās;

27.

atgādina, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) un programmas “Apvārsnis 2020” sinerģijas sekmēšana ir viena no prioritātēm laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam. Tomēr procesu apgrūtina juridiskā sarežģītība. Šāda sinerģija jāmeklē arī saistībā ar citām Eiropas Savienības politikām un to atbalsta instrumentiem;

28.

uzsver šādas pieejas lietderību; ar to arī jācenšas stiprināt atbalstu MVU, to individuālajiem projektiem un kolektīvām iniciatīvām, kā arī jaunuzņēmumiem;

29.

norāda, ka kļūst nepieciešams vienkāršot tiesisko regulējumu un izveidot funkcionējošas saskarnes, lai uzlabotu dažādu atbalsta shēmu mijiedarbību. Vienlaikus tās būtu jāpapildina ar skaidru un saprotamu izklāstu, kā plānots ar to palīdzību panākt un sekmēt sinerģiju;

30.

uzskata, ka ir svarīgi sekmēt spēju stiprināšanas programmas, īpaši reģionos ar ierobežotu attiecīgo pieredzi, norādot uz tādiem veiksmes stāstiem nozaru skatījumā, kas var kļūt par paraugu citiem reģioniem;

31.

vērš uzmanību uz to, ka sinerģijas veidošanā svarīgs panākumu faktors ir tādu ieinteresēto dalībnieku savstarpējās komunikācijas un sadarbības veicināšana, kuri labi pārzina dažādos atbalsta instrumentus (struktūrfondus un programmu “Apvārsnis 2020”), taču kuriem vēl ir maz zināšanu par pārējo ieinteresēto dalībnieku attiecīgajām nozarēm; tas attiecas gan uz reģionālo, gan Eiropas līmeni; aicina Komisiju un reģionus atbalstīt un sekmēt šādu grupu pieredzes apmaiņu;

32.

atgādina, ka iespējamais sekmīgums lielā mērā būs atkarīgs no dažādu pārvaldības līmeņu (ES, valstu, reģionālā un, attiecīgos gadījumos, vietējā līmeņa) netraucētām attiecībām, kā arī no koordinācijas starp pārvaldes iestādēm un valstu kontaktpunktiem, cita starpā;

33.

pauž nožēlu, ka Komisijas tiešās pārvaldības finansējuma (“Apvārsnis 2020”) un ar valsts atbalsta ierobežojumiem saistītā netiešās pārvaldības finansējuma (ESI fondi) tiesiskā regulējuma nepilnīga saskaņošana joprojām ir liels šķērslis abu minēto finansējuma avotu sinerģijas izmantošanai. Aicina izmantot ieteikumus Eiropas Parlamenta nesen pasūtītajā pētījumā šajā jomā (3);

34.

vēlreiz atzīst lielo darbu, ko paveikusi S3 platforma, vienlaikus konstatējot, ka daudzās Eiropas Komisijas iniciatīvas rada apjukumu, nesapratni un reģionu savstarpējās koordinācijas trūkumu;

35.

uzskata, ka jāanalizē tādu dažādu instrumentu, iniciatīvu, rīku un atbalsta struktūru sinerģija kā, piemēram, pārdomātas specializācijas platforma, Eiropas Uzņēmējdarbības kopu novērošanas centrs, Eiropas inovācijas apvienības, Eiropas stratēģiju forums, iniciatīvas svarīgu pamattehnoloģiju (KET) un pētniecības infrastruktūru jomā un daudzas citas;

36.

aicina Komisiju nodrošināt lielāku konsekvenci izpratnē par iniciatīvām un to īstenošanā, īpaši ņemot vērā mazākos reģionus un reģionus ar mazākām administratīvajām spējām;

37.

aicina sniegt precizējumu, kas ļauj skaidri atšķirt tematikās jomas, kurās Komisija varētu piešķirt būtiskus līdzekļus, lai Eiropas līmenī kādā nozarē panāktu visaptverošu pieeju vērtību ķēdei, izmantojot veiksmīgus piemērus svarīgās jomās, kuras ir nozīmīgas iespējami lielākam skaitam dalībvalstu/reģionu un kurās Komisijai īpaša uzmanība būtu jāvelta tīklu veidošanai, atbalsta un vadības pieejai, pamatojoties uz S3 platformām;

38.

iesaka ES precizēt pārdomātas specializācijas stratēģiju ietekmi uz pārējiem ES vadības mehānismiem un iesaistītajām pusēm, pilnveidot komunikāciju un izveidot “ES iniciatīvu, instrumentu un projektu atlantu” tematiem, kas saistīti ar RIS3, kā piemēru izmantojot Eiropas Komisijas e-tiesiskuma portālu, kura mērķis ir “atvieglot pilsoņu dzīvi”, sniedzot informāciju daudzās valodās;

39.

iesaka arī atbalstīt zināšanu sabiedrību, kurā gūst zināšanas un tās pilnveido RIS3 jomas eksperti un kurā tiek ņemts vēra arī ESAO, S3 platformas un plašu akadēmisko aprindu darbs;

40.

uzsver, ka kritiskās masas radīšanai reģionālā un vietējā līmenī ir būtiska nozīme, lai ES un tās rūpniecība būtu konkurētspējīgas pasaules mērogā. Uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir piemērota vieta inovatīvu ekosistēmu izveidei, radot nepieciešamās saiknes starp ES politikas virzieniem, rūpniecību, pētniecības centriem, augstākās izglītības iestādēm un iedzīvotājiem;

41.

norāda, ka, pamatojoties uz RIS3 noteiktajām prioritātēm, ir jāattīsta reģionu sadarbība, jo tādējādi tiks sekmēta vērtības ķēžu radīšana visā ES;

42.

pauž pārliecību, ka reģionu sadarbība radīs saimnieciskās darbības un reģionos jau apzināto resursu sinerģiju, lai tādējādi labāk izmantotu esošo potenciālu un struktūrfondu izmantošanā izvairītos no nevajadzīgas ieguldījumu dublēšanās;

43.

uzskata, ka būtiska nozīme ir pietiekamas informācijas pieejamībai un pietiekamām koordinācijas spējām; vislabākais rezultāts būtu nevainojama, saskaņota savstarpējas papildināmības sistēma, kurā izzūd dublēšanās un vienkāršas imitēšanas izraisītās nepilnības;

44.

atzinīgi vērtē dažādas Eiropas Komisijas iniciatīvas šajā jomā, piemēram, tematiskās platformas, bet uzskata, ka šādas iniciatīvas būtu jāizvirza vienlaikus ar labi definētiem finanšu instrumentiem un mērķiem, lai novērstu iespējamo nenoteiktību dalībnieku vidū, kā arī pārklāšanos ar citām iniciatīvām vai programmām, piemēram, ZIK, ERA-NET, COSME kopu programmu, projektiem Interreg Europe ietvaros u. c.;

45.

izsaka kritiku par to, ka lielie finanšu instrumenti neskar maza apjoma projektus un, neraugoties uz apjomīgajiem līdzekļiem īpaši no ESIF, tie joprojām nav pietiekami, lai MVU varētu pārvarēt tirgus nepilnības un lai atvieglotu piekļuvi aizdevumiem un riska finansējumam; ļoti bieži tieši sarežģītības pakāpe, laikietilpīgās procedūras milzīga projekta sagatavošanai, izpildei un pabeigšanai un zems tehnoloģiskās gatavības līmenis (tālu no redzama ienākuma no ieguldījumiem) attur mazākos tirgus dalībniekus no iesaistīšanās;

46.

norāda, ka ir svarīgi veidot Eiropas Komisijas tematiskās platformas, un īpaši to piedāvāto iespēju veicināt reģionālo dalībnieku sadarbību. Tāpat norāda, ka minētajām reģionu sadarbības platformām ir bijusi izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes un tirgus potenciāla īstenošanā un maksimālā palielināšanā, jo īpaši saistībā ar rūpniecības virzītu inovāciju; uzskata, ka vajadzētu būt iespējai vairākiem brīvprātīgiem reģioniem plānot konkrētu specializāciju organizēšanu starpreģionālā līmenī:

47.

uzskata, ka RIS3 stratēģijām būtu jāsekmē reģionu sadarbība, lai starp kopām izveidotu starptautisku sadarbību nozaru līmenī vai kopīgos tirgus segmentos, tādējādi atbalstot iepriekš minēto starptautisko vērtības ķēžu nostiprināšanos. Loma, kāda var būt kopām kā tiltiem, kas vieno dalībniekus reģionos un ārpus tiem un kas ir MVU uzņēmējdarbības atbalsta kanāli, ir jāatspoguļo ES politikā;

48.

pauž nožēlu, ka valstu un reģionālās iestādes pietiekami neizmanto spēkā esošo tiesisko regulējumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanai starpreģionu un transnacionāliem projektiem. Tas attiecas arī uz pasākumiem ārpus programmas darbības loka, kuri gandrīz nekad netiek īstenoti;

49.

norāda, ka saskaņā ar daudziem pētījumiem, pastāv nopietni šķēršļi, kas kavē Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu reģionu un transnacionālai sadarbībai, piemēram, resursu vai administratīvo spēju trūkums, labas prakses piemēru trūkums, neskaidrība par iespējamo darbību, atsauču un metodoloģijas neesamība, skaidru mērķu trūkums, atšķirīgi politiskās kompetences līmeņi, normatīvi šķēršļi un šādu darbu veicinošas finanšu shēmas trūkums;

50.

tāpēc uzskata, ka pašreizējais tiesiskais regulējums reģionu sadarbību nevis sekmē, bet drīzāk ierobežo; komiteja aicina Eiropas Komisiju praktiski atbalstīt ERAF un ESF vadošo iestāžu tīklu darbu, darbu, piemēram, saistībā ar informācijas apmaiņu un likvidējot neskaidrības par plānoto pasākumu atbilstību konkrētos gadījumos, kā arī atturēties no esošā tiesiskā regulējuma ierobežojoša skaidrojuma; komiteja tomēr atzīst, ka daudzi būtiski šķēršļi radušies nevis spēkā esošā nepietiekamā regulējuma dēļ, bet gan administratīvās spējas trūkuma un politiskās/administratīvās/zinātniskās kompetences asimetrisko līmeņu dēļ.

51.

uzskata, ka reģionu S3 būtu patiesi jāņem vērā visos ES politikas pasākumos, arī kohēzijas politikas īstenošanā, nevis tikai ERAF īstenošanā;

52.

uzskata, ka var izrādīties sarežģīti sākt jaunu politiku, izmantojot to pašu tiesisko regulējumu un finanšu shēmu, tāpēc uzskata, ka programmās būtu jāatļauj zināms elastīgums, lai tās daudzveidīgāk varētu atbalstīt jaunu politikas pasākumu īstenošanu;

53.

uzskata: lai attīstītu ar RIS3 saistītu sadarbību, reģioniem nepieciešams vienkāršs instruments, kas ļauj reāli ņemt vērā tīkla izveides izmaksas, nevis tikai kopīgi īstenoto darbības projektu izmaksas.

54.

noraida jebkādus centienus kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada no jauna nacionalizēt, jo tā joprojām ir stūrakmens lietpratīgas specializācijas stratēģiju veicināšanā visos reģionos Eiropas Savienībā un nacionalizācija apdraudētu jau esošās pozitīvās norises daudzviet vietējā un reģionālajā līmenī pašreizējā finansēšanas periodā;

55.

tāpēc iesaka:

56.

iesaka Eiropas Komisijai ar Eiropas Reģionu komitejas aktīvu līdzdalību izveidot darba grupu, kurā tiktu izskatīti visi tie aspekti, kas ļauj konkretizēt jau minētos RIS3 ex ante nosacījumus un noteikt to mērķus un instrumentus.